Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/15Rīgā 2020. gada 8. oktobrī (prot. Nr. 42, 4. p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma15. panta 1.1 daļuun likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9. panta pirmās daļas 2. punktuun 25. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma (dabasgāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana) tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. atļautie ieņēmumi – dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) ieņēmumi par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, kuri sedz ar uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu saistītās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā;

2.2. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.3. dabasgāzes zudumi – krātuvē iesūknētā un no krātuves izņemtā dabasgāzes daudzuma starpība krātuves ciklā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.5. jaudas rezervēšanas pakalpojums – dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta krātuves jaudas produkta rezervēšana dabasgāzes glabāšanai un dabasgāzes iesūknēšana un izņemšana no krātuves;

2.6. krātuves prognozētā izmantotā jauda – trīs iepriekšējos krātuves ciklos vidējā izmantotā krātuves jauda. Ja kādā no trijiem iepriekšējiem krātuves cikliem krātuves tehniskā jauda ir pilnībā izmantota, nosakot krātuves prognozēto izmantoto jaudu, attiecībā uz šo krātuves ciklu aprēķinā tiek izmantota krātuves tehniskās jaudas prognoze krātuves ciklam, kurā plānots uzsākt piemērot aprēķinātos tarifus, kas noteikta saskaņā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem;

2.7. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.8. regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.9. (svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15);

2.10. tarifu periods – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi.

3. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads, un tas ir vienāds ar krātuves ciklu. Iesniedzot tarifu projektu, sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) var lemt par regulatīvā perioda pagarināšanu un par attiecīgajā tarifu periodā piemērojamajām tarifu vērtībām. Regulatīvais periods un tarifu periods sākas attiecīgā gada 1.maijā.

4. Atļautie ieņēmumi regulatīvajā periodā nemainās, izņemot, ja regulatīvajā rēķinā uzskaitīta šīs metodikas 33.2., 33.3. vai 33.4.apakšpunktā noteiktā izmaksu starpība.

5. Plānotie ieņēmumi tarifu periodā mainās atbilstoši šīs metodikas 37.punktā noteiktajai plānoto ieņēmumu korekcijai. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un dabasgāzes apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļotas līdz veselam skaitlim.

2. Atļauto ieņēmumu noteikšana

6. Atļautie ieņēmumi ir vienādi ar izmaksām, kas attiecināmas uz sistēmas operatora sniegto jaudas rezervēšanas pakalpojumu:

kur:

AIUSO – atļautie ieņēmumi [EUR];

IUSO – kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas [EUR].

7. Atļautie ieņēmumi sedz tarifu aprēķinā iekļaujamās kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas, kuras nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

Ikap – krātuves kapitāla izmaksas [EUR];

Inod – nodokļu izmaksas, kas attiecināmas uz krātuvi [EUR];

Iekspl – krātuves ekspluatācijas izmaksas [EUR];

IUSO ef – jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu apmērs, kas sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti [EUR];

Ikor – ieņēmumu korekcija, kas noteikta, ņemot vērā šīs metodikas 2.3.apakšnodaļā minēto regulatīvā rēķina atlikumu uz attiecīgā regulatīvā perioda sākumu [EUR].

8. Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības un Latvijas energoapgādes sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā sistēmas operatora pamatoto viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz krātuves drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro daļai no jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu daļu, kas sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu daļu, kas sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti, nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

Kef – izmaksu efektivitātes koeficients.

9. Uz katru tarifu periodu tiek attiecināts vienāds jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu apmērs, kāds sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot citu principu jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu apmēra attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

10. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

11. Nodokļu izmaksas veido nekustamā īpašuma nodoklis, un to aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem.

2.1. Kapitāla izmaksas

12. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

13. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par krātuves kapitāla izmaksām. Sistēmas operators skaidrojumu par pielietoto kapitāla izmaksu attiecināšanas modeli iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

2.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

14. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

15. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

16. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

17. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

2.1.2. Kapitāla atdeve

18. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

19. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

2.1.3. RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

20. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

21. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

22. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/15)

2.2. Ekspluatācijas izmaksas

23. Krātuves ekspluatācijas izmaksas nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

Itehn proc – dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

24. Nosakot krātuves ekspluatācijas izmaksas, sistēmas operators var ņemt vērā plānoto inflāciju attiecīgajā regulatīvajā periodā iekļautajiem gadiem.

25. Tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksās neiekļauj kompresoru darbības nodrošināšanai izlietotās dabasgāzes izmaksas.

26. Dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur:

Gzud – plānotie dabasgāzes zudumi [kWh];

Gtehn – plānotais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Czud – plānotā vidējā dabasgāzes zudumu cena [EUR/kWh].

27. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

28. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto dabasgāzes uzglabāšanas aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

29. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sistēmas operatora darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

2.3. Regulatīvais rēķins un ieņēmumu korekcija

30. Sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā atbilstoši šīs metodikas 31., 33. un 35.punktam uzskaita starpības starp plānotajiem un faktiskajiem (prognozētajiem) ieņēmumiem un izmaksām.

31. Sistēmas operators divas nedēļas pēc krātuves iesūknēšanas sezonas beigām regulatīvajā rēķinā uz krātuves iesūknēšanas sezonas pēdējo dienu uzskaita:

31.1. starpību, kas veidojas starp plānotajiem ieņēmumiem un faktiskajiem ieņēmumiem tarifu periodā. Faktiskos ieņēmumus tarifu periodā nosaka, ņemot vērā saskaņā ar šo metodiku noteiktos krātuves jaudas produktu tarifus un tarifu periodā faktisko rezervēto krātuves jaudu attiecīgā jaudas produkta ietvaros;

31.2. kopējos aprēķinātos ieņēmumus tarifu periodā no dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas lietotāju (turpmāk – sistēmas lietotājs) maksājumiem saistībā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumos noteikto krātuves jaudu rezervēšanas izsoles procedūru, kurus nosaka, ņemot vērā rezervēto krātuves jaudu attiecīgā jaudas produkta ietvaros un tam piemēroto maksu;

31.3. citus ieņēmumus no jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanas.

32. Sistēmas operators ne vēlāk kā katra gada 1.novembrī iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu, kas noteikts saskaņā ar šīs metodikas 31.punktu.

33. Sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc tarifu perioda beigām vai līdz ar jauna tarifu projekta iesniegšanu uz tarifu perioda pēdējo dienu regulatīvajā rēķinā uzskaita:

33.1. starpību, kas veidojas starp plānotajiem ieņēmumiem un faktiskajiem ieņēmumiem tarifu periodā;

33.2. starpību starp plānotajām dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām un faktiskajām dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām. Izmaksu starpību aprēķina, ņemot vērā faktisko dabasgāzes cenu tarifu periodā, nemainoties plānotajam dabasgāzes zudumu apjomam un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanā patērētās dabasgāzes apjomam tarifu periodā;

33.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un faktisko inflācijas radīto izmaksu pieaugumu, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

IIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā [EUR];

Ipers t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Irem t – tarifu aprēķinā iekļautās kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Isaimn t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Ine t – tarifu aprēķinā iekļautās ekspluatācijas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānotas [EUR];

PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotās plānotās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

PCIpr – prognozētās patēriņa cenu inflācijas kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

33.3.1 starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

PIPt pr – prognozētā starpība starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu regulatīvā perioda attiecīgajā tarifu periodā un faktiskās nominālās bruto algas izmaiņas radīto izmaksu pieaugumu šajā tarifu periodā [tūkst. EUR];

Ipers BAI,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla izmaksas, kas aprēķinātas, izmantojot nominālās bruto algas izmaiņas prognozi, un attiecināmas uz attiecīgo tarifu periodu [tūkst. EUR];

BAIpl – tarifu aprēķinā izmantotais plānotais nominālās bruto algas izmaiņu kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

BAIpr – prognozētās nominālās bruto algas izmaiņu kumulatīvais rādītājs attiecīgajam tarifu periodam;

33.4. pamatotas faktiskās neparedzētās izmaksas, kas radušās iepriekšējā tarifu perioda ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, ciktāl tās nav atgūstamas citādi.

34. Sistēmas operators ne vēlāk kā katra gada 1.jūlijā iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu, kas noteikts saskaņā ar šīs metodikas 33.punktu.

35. Šīs metodikas 7.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

35.1. ja regulatīvā perioda beigās regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 7.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

35.2. ja regulatīvā perioda beigās regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un samazina šīs metodikas 7.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

35.3. ja regulatīvā perioda faktiskie (prognozētie) ieņēmumi atšķiras no atļautajiem ieņēmumiem vai faktiskās šīs metodikas 33.punktā minētās izmaksas atšķiras no tarifu aprēķinā apstiprinātajām izmaksām, starpību, kas nav attiecināta uz plānoto ieņēmumu korekciju attiecīgajā regulatīvajā periodā, ieskaita regulatīvajā rēķinā, atbilstoši palielinot vai samazinot šīs metodikas 7.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam;

35.4. ja regulatīvā perioda faktiskās (prognozētās) jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 35.3.apakšpunktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par tarifu aprēķinā apstiprinātajām izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa, ko attiecina uz nākamo regulatīvo periodu, ir vienāda ar 50% no faktiskā izmaksu ietaupījuma (starpība starp izmaksu ietaupījumu un šīs metodikas 35.5.apakšpunktā noteikto attiecīgo efektivitātes uzlabošanas rezultātā radušos izmaksu pieaugumu), un to ieskaita regulatīvajā rēķinā, atbilstoši samazinot šīs metodikas 7.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

35.5. ja regulatīvā perioda faktiskās (prognozētās) jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas noteiktas šīs metodikas 35.3.apakšpunktā, pa izmaksu grupām ir lielākas par tarifu aprēķinā apstiprinātajām izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu pieaugums), sistēmas operators attiecīgās izmaksas neieskaita regulatīvajā rēķinā, izņemot gadījumus, ja izmaksu pieaugums pa izmaksu grupām veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā. Ja izmaksu pieaugums pa izmaksu grupām veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu izmaksu pieaugumam pa izmaksu grupām un izmaksu pieaugumu pilnā apmērā ieskaita regulatīvajā rēķinā, atbilstoši palielinot šīs metodikas 7.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

35.6. ja regulatīvajā periodā radušās pamatotas neparedzētās izmaksas, kas radušās ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, ciktāl tās nav atgūtas vai atgūstamas citādi, faktiskās neparedzētās izmaksas ieskaita regulatīvajā rēķinā, atbilstoši palielinot šīs metodikas 7.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

36. Sistēmas operators informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu, kas noteikts saskaņā ar šīs metodikas 35.3., 35.4., 35.5. un 35.6.apakšpunktu, sniedz saskaņā ar šīs metodikas 49.punktā noteikto kārtību.

37. Plānoto ieņēmumu korekciju regulatīvajā periodā ietilpstošam nākamajam tarifu periodam nosaka šādi:

37.1. ja saskaņā ar šīs metodikas 32.punktu iesniegtā regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs un tas uz esošā tarifu perioda 1.novembri ir lielāks par vienu procentu no esošā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem un nepārsniedz desmit procentus no tiem, plānoto ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam;

37.2. ja saskaņā ar šīs metodikas 32.punktu iesniegtā regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs un tas uz esošā tarifu perioda 1.novembri ir lielāks par desmit procentiem no plānotajiem ieņēmumiem, uz plānoto ieņēmumu korekciju attiecina regulatīvā rēķina atlikumu daļu, kura ir vienāda ar desmit procentiem no plānotajiem ieņēmumiem, kam pieskaitīta puse no atlikušā regulatīvā rēķina atlikuma – puse no summas, kas pārsniedz desmit procentus no plānotajiem ieņēmumiem –, un tā palielina jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam;

37.3. ja saskaņā ar 32.punktu iesniegtā regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs un tas uz esošā tarifu perioda 1.novembri ir lielāks par vienu procentu no tarifu perioda atļautajiem ieņēmumiem un nepārsniedz desmit procentus no tiem, plānoto ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un samazina jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam;