Zaudējis spēku - Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 200Rīgā 2020. gada 27. oktobrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 44 4. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma13. panta ceturto daļu un 50. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoša jaundibinātām kredītiestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu un dalībvalstu kredītiestādēm.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

2.1. tiek izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai (tālāk tekstā – licence) Latvijas Republikā reģistrējamām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm;

2.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) pārreģistrē kredītiestādes licenci;

2.3. Komisija izsniedz atļauju:

2.3.1. atvērt kredītiestādes filiāli ārvalstī;

2.3.2. reorganizēt kredītiestādi;

2.4. kredītiestāde ar Komisiju saskaņo dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) izmaksu, ja ziņojumā, ko sniedzis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – zvērināts revidents), kura pārbaudījusi finanšu pārskatus, ir piezīmes;

2.5. kredītiestāde paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt dividendes (arī ārkārtas dividendes);

2.6. kredītiestāde vai ārvalsts kredītiestāde informē Komisiju par:

2.6.1. kredītiestādes nodomu atvērt filiāli dalībvalstī vai par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli;

2.6.2. ārvalsts un dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā;

2.6.3. personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības;

2.6.4. juridiskās adreses maiņu;

2.6.5. kredītiestādes pamatkapitāla sadalījumu;

2.6.6. kredītiestādes struktūrvienībām;

2.6.7. ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības būtiskāko informāciju;

2.6.8. personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas.

II. Kredītiestāžu licencēšana

3. Lai saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

3.1. kredītiestādes dibinātāju pilnvarotas personas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

3.2. kredītiestādes dibināšanas līgumu;

3.3. akcionāru līgumu, ja tāds noslēgts;

3.4. kredītiestādes statūtus;

3.5. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto kredītiestādes darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7. punkta prasībām;

3.6. kredītiestādes dibinātāju sarakstu (1. pielikums);

3.7. ziņas par kredītiestādes dibinātājiem:

3.7.1. kredītiestādes dibinātājus identificējošo dokumentu kopijas: komercsabiedrībām (tikai nerezidentiem) – apliecinātas reģistrācijas apliecības vai cita veida attiecīgajā ārvalstī spēkā esoša identificējoša (reģistrāciju apliecinoša) dokumenta kopiju; citām personām, kuras nav fiziskās personas, – cita veida identificējoša dokumenta kopiju;

3.7.2. dokumentus, kas apliecina finansiālo stabilitāti: Latvijas Republikas komercsabiedrībām – pēdējo trīs darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas; ārvalstu komercsabiedrībām – pēdējo trīs darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas; fiziskajām personām rezidentiem – Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu gada ienākumu deklarācijas kopiju, fiziskajām personām nerezidentiem – attiecīgās nodokļu administrācijas iestādes apliecinātu nodokļu (ienākumu) deklarācijas kopiju, kā arī citus finansiālo stabilitāti apliecinošus dokumentus un dokumentus, kas apliecina minēto līdzekļu (kapitāla) tiesisku izcelsmi;

3.7.3. ziņas par kredītiestādes dibinātāju būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsti (teritoriju), līdzdalības veidu un apmēru, kā arī īpaši norādot, ja komercsabiedrība ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība;

3.7.4. rakstveida paziņojumu par personām, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi;

3.8. ziņas par kredītiestādes dibinātāju – komercsabiedrību – īpašniekiem, līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) – fiziskajām personām, un visu šo kredītiestādes dibinātāju īpašnieku (fizisko, juridisko un citu personu) identificējošo dokumentu kopijas un ziņas par šo īpašnieku būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, līdzdalības apmēru (summu un procentus no pamatkapitāla). Ja kredītiestādes dibinātāja īpašnieka akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī reģistrētā fondu biržā vai biržā, kas ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, sniedz ziņas tikai par tiem īpašniekiem, kuriem pieder būtiska līdzdalība;

3.9. kredītiestādes valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, sabiedrības kontroliera un iekšējā audita dienesta vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem par amatpersonu novērtēšanu.

4. Lēmums par licences izsniegšanu kredītiestādei tiek pieņemts pēc tam, kad kredītiestādes dibinātāji ir veikuši dibināšanas pamatkapitālā iemaksātās naudas pārvedumu uz Latvijas Bankā atvērto pagaidu kontu un paziņojuši par to Komisijai.

5. Ja kredītiestādes dibinātāji vai to mātes uzņēmumi, kuri iegūst būtisku līdzdalību 20 un vairāk procentu apmērā no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, ir ārvalstu kredītiestādes, finanšu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, tad tie papildus šo noteikumu 3. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, ja šīs valsts normatīvie akti nosaka šādas atļaujas nepieciešamību, vai minētās ārvalsts institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret konkrētās kredītiestādes vai finanšu iestādes līdzdalību kredītiestādē. Papildus minētajai informācijai iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu par to, ka tā veic kredītiestāžu uzraudzību uz globāli konsolidētu finanšu pārskatu pamata un ka attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt citas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un saņemt no tās kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un ka attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

6. Kredītiestādes darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo kredītiestādes darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem (kredītiestādes budžetu, bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, kapitāla pietiekamības aprēķinu), tirgus pētījumu u.c. informāciju, kuru kredītiestādes dibinātāji uzskata par nepieciešamu.

7. Kredītiestāde iesniedz to iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot kredītiestādes klientu intereses, t.i., šādus kredītiestādes dibinātāju apstiprinātus dokumentus:

7.1. kredītiestādes organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem kredītiestādes struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem (t.sk. iekšējā audita dienesta un tā vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas pienākumiem, pilnvarām un pakļautību);

7.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

7.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

7.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

7.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7.6. procedūru, kas nosaka aizdomīgu darījumu atklāšanas un ziņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzamas sliekšņa deklarācijas;

7.7. amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un sarakstu ar personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas.

III. Ārvalstu kredītiestāžu filiāļu licencēšana

8. Licenci ārvalsts kredītiestādes filiāles atvēršanai ir tiesīga saņemt tādas ārvalsts kredītiestāde, kura atbilst šādiem kritērijiem:

8.1. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija uz globāli konsolidētu kredītiestāžu finanšu pārskatu pamata nodrošina pienācīgu, pilnīgu, efektīvu un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas "Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem" atbilstošu uzraudzību;

8.2. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt un saņemt no ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu;

8.3. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz starptautiskajiem standartiem atbilstošu prasību piemērošanu citā valstī reģistrētu kredītiestāžu filiāļu atvēršanai attiecīgajā ārvalstī vai attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Komisiju pārrobežu kredītiestāžu uzraudzības jomā;

8.4. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vai nenosaka ierobežojumus attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiālei veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.

9. Lai ārvalsts kredītiestādes filiāle saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, ārvalsts kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

9.1. ārvalsts kredītiestādes pilnvarotas amatpersonas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

9.2. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai Latvijas Republikā, ja attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz šādas atļaujas nepieciešamību, vai šādas institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret filiāles atvēršanu, kā arī minētās institūcijas sagatavotu izziņu par attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām kredītiestāžu uzraudzības un noguldījumu apdrošināšanas jautājumos, kas nodrošina iespēju pārliecināties par to atbilstību šo noteikumu 8. punktā izvirzītajām prasībām. Papildus minētajai informācijai norāda uzraudzības institūcijas nosaukumu, adresi, kontaktpersonu, tās faksa numuru, e-pasta adresi, kā arī ārvalsts kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu, reģistrācijas numuru un vietu (iestādi);

9.3. rakstveida paziņojumu par ārvalsts kredītiestādes ciešām attiecībām ar trešajām personām;

9.4. ārvalsts kredītiestādes pēdējo divu darbības gadu gada pārskatu kopijas;

9.5. ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas lēmuma par filiāles atvēršanu kopiju un šādas institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu filiāles nolikumu;

9.6. ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem par amatpersonu novērtēšanu un filiāles vadītājam izsniegtās kredītiestādes pilnvaras kopiju;

9.7. informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ārvalsts kredītiestādes filiāle;

9.8. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 10. un 11. punkta prasībām.

10. Ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo tās darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem, tirgus pētījumu un citu informāciju, kuru ārvalsts kredītiestāde uzskata par nepieciešamu.

11. Ārvalsts kredītiestāde iesniedz to ārvalsts kredītiestādes filiāles iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot klientu intereses, t.i., šādus ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas apstiprinātus dokumentus:

11.1. ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, pilnvarām un pakļautību;

11.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

11.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

11.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

11.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

11.6. informāciju par personām (darbiniekiem), kuras pilda pamatfunkcijas ārvalsts kredītiestādes filiālē;

11.7. darbības atjaunošanas plānu;

11.8. procedūru, kas nosaka aizdomīgu darījumu atklāšanas un ziņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzamas sliekšņa deklarācijas.

IV. Kredītiestāžu filiāļu atvēršana ārvalstīs

12. Atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī ir tiesīga saņemt kredītiestāde, kura izpilda visas kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un nodrošina tādu organizatorisko struktūru un finanšu pakalpojumu sniegšanas politikas un procedūras, tehnisko aprīkojumu, informācijas sistēmas un iekšējās kontroles sistēmu, kas ļauj operatīvi kontrolēt minētās kredītiestādes filiāles darbību ārvalstī un nodrošina katras darba dienas kopsavilkuma bilances sagatavošanu ne vēlāk kā nākamās darba dienas sākumā.

13. Kredītiestāde var saņemt atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, ja attiecīgajā ārvalstī spēkā esošie normatīvie akti:

13.1. neierobežo kredītiestādes filiāles tiesības regulāri sniegt kredītiestādei jebkura veida informāciju par tās darbību un sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, finanšu pārskatus, kā arī Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

13.2. atļauj Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai veikt regulāras kredītiestādes filiāles darbības pārbaudes attiecīgajā ārvalstī;

13.3. atļauj attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai un saņemt no tās informāciju tādā apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

14. Lai saņemtu atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

14.1. kredītiestādes pilnvarotas amatpersonas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā norādīta kredītiestādes filiāles juridiskā adrese un uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

14.2. kredītiestādes statūtos noteiktā kārtībā apstiprinātu kredītiestādes filiāles nolikumu;

14.3. kredītiestādes filiāles vadītāja izvērstu profesionālo biogrāfiju (CV – par pēdējiem 10 gadiem, norādot arī ieņemamos amatus, pilnvaru apjomu un veiktās funkcijas), kurā norādīti personu identificējošie dati (personas kods, dzimšanas datums un gads).

15. Pēc tam, kad saņemta atļauja kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrācijas attiecīgajā ārvalstī, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc minētās atļaujas saņemšanas Komisijā kredītiestāde iesniedz Komisijai reģistrāciju apliecinošo dokumentu kopijas, kā arī attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtās licences vai atļaujas kopiju, ja ārvalstī spēkā esošie normatīvie akti paredz licences vai atļaujas nepieciešamību. Ja kredītiestāde neizpilda minēto prasību, Komisija vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālā banka anulē izsniegto atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī.

V. Ārvalstu un dalībvalstu kredītiestāžu pārstāvniecību atvēršana

16. Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestāde rakstveidā paziņo Komisijai par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc ieraksta izdarīšanas Komercreģistrā. Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pilnvarota amatpersona iesniedz Komisijai paziņojumu (2. pielikums) par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu. Komisija nekavējoties paziņo ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes uzraudzības institūcijai par minētā paziņojuma saņemšanu.

17. Ja ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestāde nolemj slēgt kredītiestādes pārstāvniecību, kura darbojas Latvijas Republikā, tā par šo lēmumu rakstveidā informē Komisiju ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pārstāvniecības izslēgšanas no Komercreģistra.

VI. Kredītiestāžu filiāļu atvēršana dalībvalstīs un finanšu pakalpojumu sniegšana dalībvalstīs, neatverot filiāli

18. Kredītiestāde, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, iesniedz Komisijai paziņojumu angļu valodā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 27. augusta Īstenošanas regulas Nr. 926/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām paziņojumiem attiecībā uz tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES, (tālāk tekstā – Īstenošanas regula) un Eiropas Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētās regulas Nr. 1151/2014, ar ko saistībā ar informāciju, kura jāsniedz, ja tiek izmantotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un īstenota pakalpojumu sniegšanas brīvība, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, (tālāk tekstā – Deleģētā regula) prasībām. Papildus kredītiestāde dokumentus un paziņojumus iesniedz latviešu valodā ar pievienotu dokumentu tulkojumu tās valsts valodā, kurā kredītiestāde plāno atvērt filiāli. Ja šāda iespēja paredzēta attiecīgajā dalībvalstī, kredītiestāde var iesniegt arī dokumentu tulkojumu angļu valodā.

19. Kredītiestāde, kura vēlas sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, iesniedz Komisijai paziņojumu angļu valodā saskaņā ar Īstenošanas regulas un Deleģētās regulas prasībām.

VII. Kredītiestāžu reorganizācija

20. Lai Komisija atļautu reorganizēt kredītiestādi, visas reorganizācijas procesā iesaistītās komercsabiedrības iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

20.1. vadītāju parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti, t.sk. norādīta informācija par reorganizācijas iemesliem. Kredītiestāde papildus sniedz arī informāciju par dalībvalstīm, kurās kredītiestādei ir kreditori;

20.2. pēc reorganizācijas pabeigšanas par stāvokli pirmajā darbības dienā sagatavotu darbību turpinošo kredītiestāžu bilanci (3. pielikums) un saskaņā ar tās datiem veiktu pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinu.

21. Pēc atļaujas reorganizēt kredītiestādi saņemšanas licence kredītiestādes darbībai tiek anulēta tām reorganizētajām kredītiestādēm, kuras vairs neturpina darbību.