Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

5.47.1.6. invazīvo kardioloģiju;

5.47.1.7. invazīvo radioloģiju;

5.47.2. pārtraukt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izņemot:

5.47.2.1. akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5.47.2.2. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;

5.47.2.3. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;

5.47.2.4. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas;

5.47.3. ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošināt attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacientus pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

5.48. ambulatorajām ārstniecības iestādēm ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošināt attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacientus pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

5.49. no 2021. gada 11. februāra līdz 2021. gada 25. februārim:

5.49.1. persona nevar ceļot uz Latvijas Republiku no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijas Republikā ir aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijas Republikā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. Starptautiskais pārvadātājs vizuāli pārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. Pašapliecinājumu kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem, ciktāl ieceļošanas mērķi neapliecina valsts informācijas sistēmās pieejamā informācija, uzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas Republikas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā;

5.49.2. neveic starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Portugāles un uz šīm valstīm. Starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums netiek attiecināts uz Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.1. un 35.1.1 apakšpunktā minētajiem pasažieru pārvadājumiem. Ar satiksmes ministra atļauju var veikt minēto noteikumu 35.2., 35.4., 35.5., 35.6. un 35.7. apakšpunktā noteiktos pasažieru pārvadājumus;

5.49.3. Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 37.2. apakšpunktā minētie izņēmumi neattiecas uz Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ja viņu ieceļošanas mērķis neatbilst kādam no minēto noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.5., 37.6., 37.7., 37.8., 37.9., 37.10., 37.11., 37.12., 37.13. un 37.15. apakšpunktā minētajiem ieceļošanas mērķiem.

5.49.1 no 2021. gada 26. februāra:

5.49.1 1. persona nevar ceļot uz Latvijas Republiku no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijas Republikā ir aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijas Republikā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. Starptautiskais pārvadātājs vizuāli pārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. Pašapliecinājumu kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem, ciktāl ieceļošanas mērķi neapliecina valsts informācijas sistēmās pieejamā informācija, uzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas Republikas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā;

5.49.1 2. Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 37.2. apakšpunktā minētie izņēmumi neattiecas uz Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ja viņu ieceļošanas mērķis neatbilst kādam no minēto noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.5., 37.6., 37.7., 37.8., 37.9., 37.10., 37.11., 37.12., 37.13. un 37.15. apakšpunktā minētajiem ieceļošanas mērķiem.

5.50. pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošie dokumenti, kuri noteikti normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un kuru derīguma termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā, uzskatāmi par derīgiem līdz ārkārtējās situācijas beigām.

6. Fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5. punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot.

6.1 Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju no 2020. gada 7. decembra pastiprināti uzrauga, vai Latvijā ieceļojošas personas pilda noteikto pienākumu – iesniegt apliecinājuma anketu personu informācijas sistēmā (informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv)).

6.2 Šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minēto ierobežojumu kontroli nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

6.3 Personām, kas ieceļo Latvijā, šķērsojot ārējo robežu ar gaisa kuģi, Valsts robežsardze papildus šā rīkojuma 6.1 punktā minētajai uzraudzībai pastiprināti uzrauga Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.3 1. vai 35.3 2. apakšpunktā minētā dokumenta esību.

6.4 Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latvijas Republiku nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta.

7. Aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei.

8. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.

8.1 Tieslietu ministrs, pieņemot attiecīgu lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā var apturēt maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izsniegšanu un atlikt kvalifikācijas eksāmena organizēšanu. Pieņemot minēto lēmumu, nosaka jau izsniegto maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izmantošanas termiņu, ņemot vērā, ka tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.

9. Atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

10. Atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

10.1 Atļaut ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministram lemt par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, un Veselības ministrijai piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

10.2 Izveidot vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienību un noteikt tās darbiniekiem mēnešalgas atbilstoši šā rīkojuma pielikumam. Minētajiem darbiniekiem papildus var tikt maksāts par virsstundu darbu.

10.3 Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. pantu un ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmo daļu, atļaut Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu no 2021. gada 1. janvāra noteikt piemaksu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes, ievērojot šā rīkojuma 10.4 punktā minētos kritērijus un amatpersonas iesaistes vai saskares stundu skaitu. Ar piemaksām saistītos izdevumus segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

10.4 Nosakot Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šā rīkojuma 10.3 punktā minēto piemaksu, ievēro šādus kritērijus:

10.4 1. amatpersona ir tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām vai ir iesaistīta testēšanas procesā;

10.4 2. amatpersona ir tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija;

10.4 3. amatpersona piedalās pasākumos, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un noteikto ierobežojumu kontroli.

10.5 Noteikt, ka elektronisko sakaru komersantam, sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nepiemēro Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 828 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" minēto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu četrciparu koda 8989 nodrošināšanu personu saziņai, lai agrīni pieteiktos uz vakcināciju pret Covid-19. Visiem zvaniem uz kodu 8989 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemēro nulles tarifu.

10.6 Epidemioloģiskās situācijas padziļinātai analīzei un datu ieguvei, kas nepieciešami inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.

10.7 Ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturto daļu un Darba likuma 67. pantu un 138. panta pirmo daļu, izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par nakts darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri iesaistīti virsstundu darbā (dienesta pienākumu izpildē virs noteiktās dienesta pienākumu izpildes laika), lai kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, segt no:

10.7 1. valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

10.7 2. valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un pašvaldību budžeta līdzekļiem – pašvaldību policijas darbiniekiem.

10.8 Noteikt, ka pašvaldību institūcijām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kompensē izdevumus, kas radušies no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 7. februārim, lai nodrošinātu pašvaldību policijas darbiniekiem samaksu par tiešu un uzskaitāmi pierādāmu virsstundu darbu un piemaksu par nakts darbu (turpmāk – atlīdzība), kontrolējot iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, – 75 procentu apmērā no aprēķinātās atlīdzības summas (ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).

11. Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.

12. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

13. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

14. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

15. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre I. Viņķele

PielikumsMinistru kabineta2020. gada 6. novembrarīkojumam Nr. 655

Vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienības darbinieku maksimālās mēnešalgas