Zaudējis spēku - Latvijas kriminālkodekss

VISPĀRĪGĀ DAĻA

Pirmā nodaļaVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi

2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana

3. pants. Kriminālatbildības pamats

Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un nevienam nevar uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

4. pants. Krimināllikuma spēks Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās robežām

Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas Republikas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu atbild arī personas, kas noziegumus izdarījušas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atrodoties uz gaisa, jūras un upju kuģiem, ja tie pierakstīti Latvijas Republikas ostās.

Ja noziegumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījuši ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citas personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošas personas, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā, atbild saskaņā ar krimināllikumu, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ja tās sauktas pie kriminālatbildības vai nodotas tiesai Latvijas Republikas teritorijā.

Ja šādas personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārvalstīs, atbilstoši Latvijas Republikas krimināllikumam tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgos no soda izciešanas.

5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām

6. pants. Krimināllikuma spēks laikā

Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.

6.1 pants. Krimināllikuma spēks laikā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, uz genocīdu, uz noziegumiem pret mieru un uz kara noziegumiem

Personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.

Otrā nodaļaNOZIEGUMS

7. pants. Nozieguma jēdziens

Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Nav atzīstama par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama.

7.1 pants. Smaga nozieguma jēdziens

Par smagiem noziegumiem atzīstamas šā panta otrajā daļā minētās tīšās darbības, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība.

Smagiem noziegumiem pieskaitāmi: noziegumi pret cilvēci, genocīds (68.1 pants), noziegumi pret mieru (68.2 pants) un kara noziegumi (68.3 pants); noziegumi pret republiku (59.–66. pants); nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana (69. panta otrā un trešā daļa); bandītisms (72. pants); darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); kontrabanda (73. pants); masu nekārtības (74. pants); satiksmes ceļu un transporta līdzekļu bojāšana (81. pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana (82. pants); valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa); tīša slepkavība (98. un 99. pants); tīšs smags miesas bojājums (105. pants); cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo pastiprinošos apstākļos (111.1 panta ceturtā daļa); izvarošana (121. pants); ķīlnieku sagrābšana (125.1 pants); personas nolaupīšana (125.3 pants); zādzība pastiprinošos apstākļos (139. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), laupīšana (141. pants), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143.panta otrā daļa), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), izspiešana organizētā grupā (143.1 pants), mantas piesavināšanās sevišķi pastiprinošos apstākļos (144. panta ceturtā daļa), mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa); spekulācija pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa); varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana pastiprinošos apstākļos (162.1 panta otrā daļa); kukuļņemšana (164. pants); starpniecība kukuļošanā pastiprinošos apstākļos (164.1 panta otrā daļa); kukuļdošana (165. pants); personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, pastiprinošos apstākļos (168. panta otrā daļa); apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana, ja tam bijušas smagas sekas (169. panta otrā daļa); piespiešana dot liecību pastiprinošos apstākļos (172. panta otrā daļa); ļaunprātīgs vai sevišķi ļaunprātīgs huligānisms (204. panta otrā un trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšana (214.2 pants); narkotisku vielu izlaupīšana pastiprinošos apstākļos, kā arī šādu vielu realizēšana, izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana realizēšanas nolūkā (222.1 pants); narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšana vai turēšana (222.4 pants), pamudināšana lietot narkotiskās vai psihotropās vielas pastiprinošos apstākļos (222.5 panta otrā un trešā daļa), narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu (222.10 pants), narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu un vielu (prekursoru) izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana realizēšanas nolūkā vai realizēšana (222.11 panta otrā daļa).

8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši)

Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības

Noziegums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

10. pants. Nepilngadīgo atbildība

Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.

Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību (98.–103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.–108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par zādzību (139. pants), laupīšanu (141. pants), ļaunprātīgu vai sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā un trešā daļa), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa), kā arī par tādu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants).

Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu.

Ja ir šā panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz tiesu jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam.

11. pants. Nepieskaitāmība

Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants.

Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt.

12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu

Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības.

13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Latvijas Republikas intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.

14. pants. Galējā nepieciešamība

Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Latvijas Republikas interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu

Par gatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai.

Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskās bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.

16. pants. Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas

Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs.

17. pants. Līdzdalība

Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga tīša piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.

Bez izpildītājiem par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.

Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi.

Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi.

Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu.

Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus.

Nosakot sodu, tiesai jāņem vērā, kādā mērā katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kāds ir viņa līdzdalības raksturs.

17.1 pants. Organizēta grupa

Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota stabila apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi.

Organizētās grupas izveidotājs vai tās vadītājs atbild par visiem šās grupas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā.

Par organizētās grupas izveidotāju uzskatāma persona, kas šo grupu izveidojusi.

Par organizētās grupas vadītāju uzskatāma persona, kas vada šo grupu.

Pārējie organizētās grupas dalībnieki atbild par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņi piedalījušies.

Atbildība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā iestājas tikai šajā kodeksā paredzētajos gadījumos.

17.2 pants. Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība

Par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras šos nodarījumus izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves vai tās uzdevumā, vai sastāvot tās dienestā, kā arī šo fizisko personu līdzdalībnieki.

18. pants. Slēpšana

Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai šā kodeksa 84.1 un 182. pantā paredzētajos gadījumos.

19. pants. Neziņošana

Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. pantā.

Trešā nodaļaSODS

20. pants. Soda mērķis

Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus.

Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.

21. pants. Sodu veidi

Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi:

1) brīvības atņemšana;

11) personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts;

2) nometinājums;

3) izsūtījums;

4) (izslēgts 25.05.1993. likumu);

5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos;

6) atbrīvošana no amata;

7) naudas sods;

8) sabiedriskais nopēlums.

Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu.

Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus:

1) mantas konfiskāciju;

2) vecāku tiesību atņemšanu;

3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma atņemšanu;

4) policijas kontroli.

Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšanu no valsts, izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet arī kā papildsodu.

22. pants. Izņēmuma soda veids – nāves sods

Nāves sodu – nošaušanu – kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants), bandītismu (72. pants), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121. panta ceturtā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2 panta trešā daļa).

Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī ir grūtniecības stāvoklī.

23. pants. Brīvības atņemšana

Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem.

Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(Ceturtā daļa izslēgta ar 01.02.1996.)

Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

Nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās.

Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss.

24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists

Par sevišķi bīstamu recidīvistu ar tiesas spriedumu var atzīt:

1) personu, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos (82. panta otrā daļa), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa), laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141. panta otrā un trešā daļa), tīšu slepkavību (98., 99. pants), izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;

2) personu, kas agrāk bijusi jebkurā secībā divas reizes notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), masu nekārtībām (74. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu (82. pants), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu (83. pants), tīšu slepkavību (98., 99. pants), tīšu smagu miesas bojājumu (105. pants), izvarošanu (121. pants), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), zādzību, krāpšanu, izspiešanu vai mantas piesavināšanos pastiprinošos apstākļos (139. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 142.panta otrā un trešā daļa, 143. panta otrā daļa, 144. panta trešā un ceturtā daļa), laupīšanu (141. pants), izspiešanu organizētā grupā (143.1 pants), spekulāciju pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa), kukuļņemšanu (164. pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants), šaujamo ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (219. panta otrā un trešā daļa), narkotisku vielu izlaupīšanu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā, šādu vielu realizēšanu, kā arī to izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (222.1 un 222.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem;