Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības

Ministru kabineta noteikumi Nr. 730Rīgā 2020. gada 10. decembrī (prot. Nr. 82 3. §)

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma4. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka minimālās prasības:

1.1. ekspluatējamas ēkas (turpmāk – ēka) enerģijas patēriņa līmenim un primārās enerģijas patēriņa līmenim;

1.2. ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei;

1.3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai ēkā.

2. Ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei.

3. Ēkas atbilstību enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem:

3.1. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā;

3.2. nosaka vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados, ņemot vērā ēkas references platību.

4. Ēkas atbilstību primārās enerģijas patēriņa līmenim nosaka vienā no šādiem veidiem:

4.1. veic ēkas energosertifikāciju normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju paredzētajā kārtībā;

4.2. nosaka vidējo ēkas energoresursu patēriņu pēdējos trijos kalendāra gados un šo patēriņu reizina ar primārās enerģijas faktoriem katram energonesējam. Primārās enerģijas faktorus nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm, un vidējo ēkas energoresursu patēriņu attiecina, ņemot vērā ēkas references platību.

5. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā patērēto siltumenerģiju uzskaita atsevišķi katrai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupai, izmantojot šādus uzskaites veidus:

5.1. patērētās siltumenerģijas uzskaitē izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti. Individuālie siltumenerģijas skaitītāji atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību;

5.2. ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto attālināti nolasāmus individuālus siltuma maksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā. Individuālie siltuma maksas sadalītāji atbilst prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834+AC:2021 "Siltuma maksas sadalītāji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu";

5.3. ja individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana katram sildelementam nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota, izmanto attālināti nolasāmu siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu, izmantojot tiešsaistē periodiski fiksētus siltumnesēja caurplūdes un apkures cauruļvadu virsmu temperatūras datus (turpmāk – siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma), ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti. Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma atbilst dzīvojamās mājas īpašnieku un normatīvajā aktā par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, piedāvāšanu tirgū, uzstādīšanu, lietošanu un uzraudzību noteiktajām prasībām.

5.1 Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, izņemot gadījumu, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav ekonomiski pamatota attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. Šādu individuālo skaitītāju uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu izvērtē ēkas pārvaldītājs.

5.2 No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi.

6. Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas telpu grupā uzstāda, ja ir tehniski iespējams ar vienu skaitītāju uzskaitīt visā telpu grupā patērēto siltumenerģiju.

7. Individuālu siltuma maksas sadalītāju, individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu izvērtē dzīvojamās mājas pārvaldītājs atbilstoši individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (1. pielikums), individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (2. pielikums) un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodikai (3. pielikums). Individuālu siltuma maksas sadalītāju, individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšana ir ekonomiski pamatota, ja, piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto pēdējā pieejamā ceturkšņa attiecīgo diskonta likmi ilgtermiņa ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai saimnieciskās darbības veidam "Nekustamais īpašums (vispārīgi)", neto tagadnes vērtība 10 gadu atmaksāšanās periodam ir pozitīva.

8. Attālināti nolasāmu individuālu siltuma maksas sadalītāju, attālināti nolasāmu individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas tehnisko iespējamību un ekonomisko pamatojumu atkārtoti izvērtē pēc tam, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā un nedzīvojamā ēkā, kurā individuāli siltuma maksas sadalītāji, individuāli siltumenerģijas patēriņa skaitītāji vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma nav uzstādīta, ir veikta apkures sistēmas atjaunošana vai pārbūve.

9. Ēkas tiek aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā vai, ja tas ir pamatoti, telpu grupā, ja tiek mainīta ēkas apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators).

10. Nedzīvojamo ēku, kuras lietderīgā nominālā jauda apkures sistēmas vai apvienotas apkures un ventilācijas sistēmas vajadzībām vai arī gaisa kondicionēšanas sistēmas vai apvienotas gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vajadzībām pārsniedz 290 kilovatus, līdz 2025. gada 1. janvārim aprīko ar ēkas automatizācijas un vadības sistēmu.

11. Ēkas automatizācijas un vadības sistēma nodrošina:

11.1. iespēju pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu;

11.2. iespēju salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehniskās sistēmas efektivitātes zudumus un informēt ēkas pārvaldītāju par ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējām;

11.3. tiešsaisti ar ēkas inženiertehnisko sistēmu un spēju veikt funkcijas neatkarīgi no inženiertehniskās sistēmas sastāvdaļu ražotāja.

12. Līdz 2025. gada 1. janvārim katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām ierīko vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu.

13. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

14. Individuālajiem siltuma maksas sadalītājiem un individuālajiem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti pirms 2021. gada 1. janvāra un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem individuāliem siltuma maksas sadalītājiem, individuāliem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem vai siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmu.

15. Šo noteikumu 5.2 punkts stājas spēkā 2025. gada 12. oktobrī.

16. Individuāliem skaitītājiem, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, kas ir uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija).

Ministru prezidenta vietā –Ministru prezidenta biedrs,tieslietu ministrs J. BordānsEkonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 10. decembranoteikumiem Nr. 730

Individuālu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 10. decembranoteikumiem Nr. 730

Individuālu siltumenerģijas patēriņa skaitītāju uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 10. decembranoteikumiem Nr. 730

Siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas uzstādīšanas ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanas metodika