Zaudējis spēku - Daugavpils būvniecības tehnikuma nolikums

Ministru kabineta noteikumi Nr. 735Rīgā 2020. gada 10. decembrī (prot. Nr. 82 10. §)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 7.1 punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Daugavpils būvniecības tehnikums (turpmāk – tehnikums) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Tehnikuma darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums.

3. Tehnikumam ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss. Tehnikumam var būt sava simbolika (karogs, logo).

4. Tehnikuma nosaukums – Daugavpils būvniecības tehnikums.

5. Tehnikuma juridiskā adrese – Jātnieku iela 87, Daugavpils, LV-5410.

6. Tehnikums izglītības programmu īstenošanas vietas saskaņo ar ministriju kā tehnikuma dibinātāja pārstāvi.

II. Tehnikuma darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Tehnikuma darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, kā arī organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

8. Tehnikuma darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

9. Tehnikums papildus profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

10. Tehnikuma uzdevumi:

10.1. izstrādāt un īstenot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai un izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

10.2. nodrošināt iespēju iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību un kvalifikāciju un veicināt profesionālas, sociālas, radošas un darba tirgū konkurētspējīgas personības pilnveidi;

10.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

10.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

10.5. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;

10.6. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

10.7. izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot profesionālās pilnveides, tālākizglītības, interešu izglītības un neformālās izglītības programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošinot personai iespēju apgūt sistematizētas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences;

10.8. nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, pieredzes apmaiņu un stažēšanos, tai skaitā dalību starptautiskajās apmaiņas programmās;

10.9. organizēt eksāmenus un veikt citas darbības ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai;

10.10. veikt metodisko darbu, izstrādājot un pielāgojot īstenošanai profesionālās izglītības programmu saturu atbilstošo nozaru profesijās, izstrādājot nepieciešamos mācību un metodiskos materiālus izglītojamiem un pedagogiem, kā arī organizējot metodiskos un citus pasākumus;

10.11. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

III. Tehnikumā īstenojamās profesionālās izglītības programmas

11. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas šādās izglītības tematiskajās jomās un izglītības programmu grupās:

11.1. arhitektūras un būvniecības jomas šādās izglītības programmu grupās:

11.1.1. arhitektūra un pilsētu plānošana;

11.1.2. būvniecība un civilā celtniecība;

11.2. mākslas jomas izglītības programmu grupā – dizains;

11.3. inženierzinātnes un tehnoloģijas jomas šādās izglītības programmu grupās:

11.3.1. mehānika un metālapstrāde;

11.3.2. mašīnzinības;

11.3.3. enerģētika;

11.4. ražošanas un pārstrādes jomas izglītības programmu grupā – kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;

11.5. individuālo pakalpojumu jomas izglītības programmu grupā – viesnīcu un restorānu serviss;

11.6. komerczinības un administrēšanas jomas izglītības programmu grupā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

11.7. lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomas izglītības programmu grupā – lauksaimniecība.

12. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī citas izglītības programmas.

IV. Izglītības procesa organizācija

13. Izglītības procesa organizāciju tehnikumā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, tehnikuma darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi tehnikuma iekšējie normatīvie akti.

14. Izglītojamo uzņemšana tehnikumā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no tehnikuma notiek saskaņā ar tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

15. Tehnikums var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai tehnikumā.

16. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

17. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti. Tehnikums nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

18. Licencēto un akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem mācību plāniem un mācību procesa grafikiem, kurus apstiprina direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma izglītības programmu īstenošanas mācību plāni un mācību procesa grafiki nosaka mācību saturu un apjomu.

19. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver teorētiskās mācības, praktiskās mācības un praksi, kā arī darba vidē balstītas mācības.

20. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzi nosaka Profesionālās izglītības likums.

21. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās, izmantojot klātienes ieguves formas (tai skaitā attālinātas mācības), neklātienes vai tālmācības ieguves formas. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

22. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī nosaka stundu sarakstā, un to apstiprina tehnikuma direktors. Izmaiņas stundu sarakstā apstiprina tehnikuma direktors. Stundu sarakstu sastāda vienam semestrim, un izmaiņas stundu sarakstā veic atbilstoši nepieciešamībai.

23. Direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, un tā ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

24. Tehnikuma struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi veido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

25. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi tehnikums organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

26. Tehnikums ir tiesīgs piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.

27. Tehnikums atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīgs sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai tehnikumā.

28. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem normatīvajos aktos noteiktus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus, profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.

V. Tehnikuma pārvalde, pašpārvalde un padomdevēja institūcija

29. Tehnikumu vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo ministrija. Tehnikuma direktora vietnieku skaitu pēc saskaņošanas ar ministriju nosaka tehnikuma direktors.

30. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

31. Tehnikuma direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – tehnikuma konventu –, kura sastāvā ir septiņi padomnieki, un izdod tā nolikumu. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

32. Tehnikuma direktoram ir pienākums nodrošināt tehnikuma padomes izveidošanu un darbību. Tehnikuma padomes sastāvā atbilstoši Izglītības likumam un tehnikuma padomes nolikumam iekļauj tehnikuma pedagogu, izglītojamo un vecāku deleģētus pārstāvjus, kā arī var iekļaut tehnikuma direktoru. Tehnikuma padomes vadītāju ievēlē tehnikuma padomes sēdē. Tehnikuma padomi ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes vadītājs. Tehnikuma padomes sēdes norisi protokolē.

33. Tehnikuma padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar tehnikuma padomes nolikumu, kurā noteiktas tās funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, darba organizācija un citi jautājumi. Tehnikuma padomes nolikumu izdod Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

34. Tehnikuma pedagoģiskā padome risina ar tehnikuma mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Pedagoģisko padomi vada tehnikuma direktors, un tās sastāvā ir visi tehnikumā strādājošie pedagogi. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un tās sēdes protokolē.

35. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm tehnikumā, un līdzdarbotos tehnikuma darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi. Pašpārvalde ir koleģiāla izglītojamo institūcija, un tās sastāvā ir visu tehnikumā esošo kursu visu specialitāšu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī.

36. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Tehnikuma direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.

37. Tehnikuma konventa, tehnikuma padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.