Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām

Ministru kabineta noteikumi Nr. 17Rīgā 2021. gada 7. janvārī (prot. Nr. 2 23. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"11. panta otrās daļas 19. punktu, 24.2 panta otro daļu,45. panta pirmo daļu un 46. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām;

1.2. īpašas vides prasības sadedzināšanas iekārtām;

1.3. kārtību, kādā operators kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.4. kārtību, kādā nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atkritumi – Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.2. cietā biomasa – šo noteikumu izpratnē produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi:

2.2.1. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības;

2.2.2. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu reģenerē;

2.2.3. šķiedras saturoši augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu reģenerē;

2.2.4. korķa atkritumi;

2.2.5. koksnes atkritumi (izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos);

2.3. dabasgāze – dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu;

2.4. darba stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā;

2.5. degvieleļļa (mazuts) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu)), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un no kura 250 °C pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības izstrādātajai ASTM D86 metodei. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek pielīdzināts degvieleļļai;

2.6. divu kurināmo dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet Otto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo;

2.7. dīzeļdegviela (gāzeļļa) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17, vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela, no kuras 250 °C temperatūrā pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350 °C temperatūrā – vismaz 85 tilpuma procenti, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

2.8. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

2.9. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes un putekļus jeb daļiņas izvada atmosfērā;

2.10. dzinējs – gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs;

2.11. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs ar Otto ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi;

2.12. gāzturbīna – jebkura rotējoša mehāniska ierīce, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna. Gāzturbīna aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas iepriekšminētās – ar vai bez papildu kurināšanas;

2.13. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos;

2.14. kurināmais – jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls (tiek noteikts atbilstoši tā agregātstāvoklim);

2.15. naftas pārstrādes procesa kurināmais – ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tai skaitā naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss;

2.16. nominālā ievadītā siltuma jauda – maksimālā ievadītā siltuma jauda, kuru noteicis sadedzināšanas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, darbojoties vienmērīgi un stabili un izmantojot galveno kurināmo vai, ja ir jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta, – vairākus galvenos kurināmos, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu;

2.17. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltuma jauda;

2.18. putekļi jeb daļiņas – jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras paraugu ņemšanas vietas apstākļos izkliedētas gāzes fāzē un kuras var atdalīt, filtrējot noteiktos apstākļos, pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos paliek pirms filtra un uz tā;

2.19. sadedzināšanas iekārta – tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai. Tā var sastāvēt no atsevišķām sadedzināšanas iekārtas daļām – tehniskajām ierīcēm jeb katliem, kuri savas izplūdes gāzes izvada caur vienu kopīgu dūmeni;

2.20. slāpekļa oksīdi – slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2) (turpmāk – NOx);

2.21. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2.22. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta;

2.23. derīgas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām;

2.24. zona – teritoriāla vienība, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldības vajadzībām.

3. Sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šajos noteikumos minētās prasības, atkarībā no to nominālās ievadītās siltuma jaudas un iekārtas darbības uzsākšanas datuma tiek iedalītas šādās grupās:

3.1. lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas:

3.1.1. mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW vai lielāka, bet mazāka par 1 MW, un iekārta ar kopējo nominālo siltuma jaudu, mazāku par 1 MW, ja iekārtā izmanto degvieleļļu (mazutu);

3.1.2. vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka par 50 MW;

3.1.3. lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka;

3.2. esošas un jaunas sadedzināšanas iekārtas:

3.2.1. esoša lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2014. gada 7. janvārim un kurai atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta līdz 2013. gada 7. janvārim vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts līdz minētajam datumam;

3.2.2. jauna lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2014. gada 7. janvāra un kurai atļauja izsniegta pēc 2013. gada 7. janvāra vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts pēc minētā datuma;

3.2.3. esoša vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2018. gada 20. decembrim un kurai izsniegta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājums;

3.2.4. jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra un kurai izsniegta atļauja vai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk – C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija);

3.2.5. esoša mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2021. gada 1. jūnijam;

3.2.6. jauna mazas jaudas sadedzināšanas iekārta – mazas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2021. gada 1. jūnija un kurai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija.

4. Noteikumu prasības attiecas uz lielas, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas:

4.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

4.2. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

4.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;

4.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;

4.5. ķīmiskās rūpniecības reaktori;

4.6. koksa krāsnis;

4.7. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji);

4.8. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

4.9. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz atkrastes platformām;

4.10. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai;

4.11. sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) Nr. 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu Nr. 97/68/EK;

4.12. sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus vai gaļas kaulu miltus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011);

4.13. lauku saimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 5 MW vai mazāka un kurās par kurināmo izmanto vienīgi neapstrādātus mājputnu mēslus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), 9. panta "a" punktam;

4.14. sadedzināšanas iekārtas, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darbavietas apstākļu uzlabošanai apsildītu iekštelpas;

4.15. krematorijas, tostarp dzīvnieku krematorijas, kurās sadedzina regulas Nr. 142/2011 III pielikuma III nodaļā noteiktos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un kuru maksimālā jauda ir mazāka par 50 kg stundā vai vienai partijai;

4.16. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās;

4.17. reģenerācijas katli celulozes ražošanas iekārtās.

5. Ja lielas vai vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas galvenā funkcija ir siltumenerģijas iegūšana tālākai izmantošanai un tajā kā kurināmo līdzsadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus vai par kurināmo izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes kausētos taukus, tauku frakcijas un zivju eļļu, operators papildus regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām un atbilstoši regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas F sadaļas 2. punkta "f" apakšpunktā noteiktajai prasībai izpilda arī šajos noteikumos minētās prasības.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.

2. Atļaujas saņemšana vai darbības reģistrācija un iekārtas radīto emisiju aprēķins

7. Lai varētu veikt darbību, sadedzināšanas iekārtas operators Valsts vides dienesta informācijas sistēmā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai un saņem atļauju vai veic C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. Prasības, kas izriet no šiem noteikumiem, A un B kategorijas piesārņojošām darbībām tiek norādītas atļaujā, bet C kategorijas piesārņojošām darbībām – operatora iesniegtajā iesniegumā C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.

8. Lai pēc būtisku izmaiņu veikšanas novērtētu esošas, kā arī jaunas sadedzināšanas iekārtas prognozētās emisijas un to atbilstību noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, operators izstrādā emisijas limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi.

9. Lai aprēķinātu iekārtas faktiski radītās emisijas, kā arī dabas resursu nodokli atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, operators emisiju aprēķinus veic vienā no šādiem veidiem:

9.1. A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai;

9.2. C kategorijas piesārņojošām darbībām (tai skaitā C kategorijas piesārņojošas darbības jaudai atbilstošām sadedzināšanas iekārtām, kas ir A vai B kategorijas piesārņojošās darbības sastāvdaļa) – ņemot vērā iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādīto iekārtas radīto emisijas faktoru daudzumu vai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

9.3. izmantojot emisiju mērījumos iegūto koncentrāciju un dūmgāzu plūsmas parametrus, kas noteikti atbilstoši standartam par emisijas ātruma un tilpuma plūsmas ātruma noteikšanu.

10. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un var ietekmēt iekārtai piemērojamo emisijas robežvērtību (piemēram, izmaiņas saistībā ar uzstādīto aprīkojumu, izmantoto kurināmā veidu, iekārtas nozīmi sistēmā un uzstādīto piesārņojuma samazināšanas aprīkojumu), operators normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, noteiktajā termiņā informē Valsts vides dienestu. Valsts vides dienests, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus un C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas nosacījumus (tai skaitā nosacījumus, kuri saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem un mērījumu veikšanu).

11. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas uzstādīšana, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009. gada 25. jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespējām. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert oglekļa dioksīdu apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

12. Valsts vides dienests šo noteikumu 11. punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

13. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 11. punktā minētās iekārtas uzstādīšanu, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas iespēju atbilstību normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kā arī izvērtējumu par tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Valsts vides dienests izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

3. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība

3.1. Vispārīgie noteikumi

14. Visas emisijas robežvērtības izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/Nm3) pie noteikta skābekļa satura sausā gāzē. Robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir kombinētā cikla gāzturbīnas ar papildu kurināšanu, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus.

15. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai, ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

16. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādā secībā:

16.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;