Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 65Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 20. §)

Izdoti saskaņā ar likuma"Par radiācijas drošību un kodoldrošību"5. panta 12. punktu, 11. panta ceturto un septīto daļu,12. panta otro daļu, 13. panta astoto daļu,14. panta pirmo daļu, 28. panta otro daļuun 29. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kursu programmu saturu radiācijas drošības jomā;

1.2. kritērijus darbību uzsākšanai ar jonizējošā starojuma avotiem;

1.3. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nav nepieciešams paziņot, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

1.4. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams paziņot, un darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams reģistrēt, ņemot vērā darbības radītā jonizējošā starojuma iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

1.5. kārtību, kādā aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams paziņot;

1.6. kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē reģistrācijas apliecību darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, un reģistrācijas apliecības darbības termiņu;

1.7. kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, un licences darbības termiņu;

1.8. valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

1.9. kārtību, kādā publiski apspriež valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajos;

1.10. kārtību, kādā aizpilda un iesniedz pārskatu par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī šā pārskata saturu;

1.11. minimālās kvalifikācijas prasības darbu vadītājam;

1.12. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un minimālo civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu;

1.13. radioaktīvo vielu nesaturošu jonizējošā starojuma avotu likvidēšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apstarošana nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā – jebkāda tīša cilvēku apstarošana attēlu iegūšanai, ja apstarošanas galvenais nolūks nav nest labumu apstarošanai pakļautās personas veselībai;

2.2. izņēmuma limits – radioaktivitātes robežlielums, kuru nepārsniedzot nav nepieciešama paziņošana par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

2.3. paātrinātājs – ierīce vai iekārta, kurā tiek paātrinātas daļiņas, emitējot jonizējošo starojumu ar enerģiju, kas ir lielāka par vienu megaelektronvoltu (MeV).

II. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, par kurām nav nepieciešama paziņošana

3. Paziņošana par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – paziņošana) nav nepieciešama, ja jonizējošā starojuma avots ir:

3.1. radioaktīvs materiāls, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

3.1.1. kopējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam ir mazāka par šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu;

3.1.2. īpatnējā radioaktivitāte attiecīgajam radionuklīdam uz masas vienību nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu un radioaktīvās vielas kopējais daudzums nepārsniedz 1 000 kg;

3.2. vizuālā attēla demonstrācijai paredzēta katodstaru caurule vai elektrisks aparāts, tai skaitā elektronmikroskops, kura maksimālā elektriskā lauka potenciālu starpība nepārsniedz 30 kilovoltus (kV) un ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir mazāka par 1 mikrozīvertu (µSv) stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta;

3.3. iekārta vai aparāts, kas satur slēgtu starojuma avotu, un šajā starojuma avotā esošās radioaktīvās vielas kopējā radioaktivitāte, īpatnējā radioaktivitāte vai abi šie radioaktivitātes lielumi attiecīgajam radionuklīdam pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu, ja ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ražotāja nosacījumiem, jonizējošā starojuma avota radītā dozas jauda ir mazāka par 1 µSv stundā 0,1 m attālumā no jebkura sasniedzama aparāta virsmas punkta un paredzamā efektīvā starojuma doza iedzīvotājam ir mazāka par 10 µSv gadā. Pēc slēgta starojuma avota lietošanas beigām nodrošina radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem;

3.4. dūmu detektors, kurā izmantots amerīcija radionuklīds (241Am), ja kopējā radioaktivitāte vienam detektoram nepārsniedz 74 kilobekerelus (kBq) un dūmu detektoru kopējais vienlaikus vienā ēkā uzstādītais vai glabājamais skaits nepārsniedz 100 vienības;

3.5. torija (232Th) sakausējumi luminiscento lampu elektrodos, gāzu izlādes caurulēs un elektronu kineskopos, kā arī sakarsētu gāzes lampu kvēldiegos, ja attiecīgo izstrādājumu kopējais vienlaikus vienā ēkā uzstādītais vai glabājamais skaits nepārsniedz 10 000 vienību gadā;

3.6. torijs (232Th) speciālajos sakausējumos aviācijas dzinējos vai ugunsizturīgās laboratorijas ierīcēs, ja attiecīgo sakausējumu kopējā vienlaikus vienā ēkā glabājamā masa nepārsniedz 1 000 kg;

3.7. torijs (232Th) metināšanas elektrodos, ja torija koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās elektrodu masas un šādu elektrodu kopējais vienlaikus vienā ēkā uzstādītais, glabājamais vai gada laikā izmantotais svars nepārsniedz 1 000 kg;

3.8. tritijs (3H) un kriptons (85Kr) luminiscentajās un fluorescentajās lampās, kā arī gāzu izlādes caurulēs, kuru radioaktivitāte vienā izstrādājumā nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu un attiecīgo izstrādājumu kopējais vienlaikus vienā ēkā uzstādītais vai glabājamais skaits nepārsniedz 10 000 izstrādājumu;

3.9. dabiskas izcelsmes radioaktīvs materiāls, kura īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu, ja šis materiāls nav īpaši apstrādāts, lai palielinātu tā īpatnējo radioaktivitāti, un, veicot darbības ar šo materiālu, vienas personas saņemtā kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 1 milizīvertu (mSv) gadā;

3.10. radionuklīdu maisījums, ja tā katra radionuklīda daļas vai kopējā vai īpatnējā radioaktivitātes summa kopējā daudzumā, kas dalīts ar šo noteikumu 1. pielikumā norādīto izņēmuma limitu attiecīgajam radionuklīdam, ir mazāka par vienu vai vienāda ar to.

4. Paziņošana nav nepieciešama par šādām darbībām ar radioaktīvo vielu nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, tai skaitā rentgenstarojumu, neitronus, elektronus vai citas lādētas daļiņas:

4.1. iegāde;

4.2. transportēšana vai pārvietošana;

4.3. ievešana no Eiropas Savienības dalībvalsts un izvešana uz Eiropas Savienības dalībvalsti;

4.4. tranzīts;

4.5. eksports un imports.

5. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu radionuklīda – mātes nuklīda – sabrukšanas procesā rodas ilgstošā līdzsvarā esoši radionuklīdi, kas minēti šo noteikumu 2. pielikumā, – meitas nuklīdi, šo noteikumu 1. pielikumā norādītais izņēmuma limits attiecas ne tikai uz mātes nuklīdu, bet arī uz attiecīgajiem meitas nuklīdiem. Šajā gadījumā, lai noteiktu, vai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama paziņošana, izmanto mātes nuklīdam noteikto vērtību.

III. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras nepieciešams paziņot, un darbības, kuras nepieciešams reģistrēt

6. Paziņot bez turpmākas reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanas nepieciešams šādas darbības:

6.1. plānota radiofarmaceitisko preparātu ražošanas, kodolmedicīnisko manipulāciju vai radioterapeitisko manipulāciju veikšanas vai paātrinātāja lietošanas uzsākšana;

6.2. radioaktīvās vielas nesaturoša jonizējošā starojuma avota glabāšana, ja avotu pēc tā iegādes paredzēts glabāt ilgāk nekā vienu mēnesi;

6.3. stacionāras analītiskās rentgeniekārtas lietošana, tai skaitā rentgendifraktometra vai rentgenspektrometra lietošana, kuru maksimālā elektriskā lauka potenciālu starpība nepārsniedz 100 kV.

7. Reģistrēt nepieciešams šādas darbības:

7.1. radioaktīvās vielas nesaturoša jonizējošā starojuma avota tirdzniecība, īslaicīga demonstrācija, kalibrēšana, testēšana vai citi līdzīgi mērķi bez paredzētas lietošanas darbības;

7.2. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem zobārstniecībā;

7.3. radioaktīvās vielas nesaturoša jonizējošā starojuma avota – osteodensitometrijas vai mamogrāfijas iekārtas – lietošana medicīniskajā apstarošanā;

7.4. radioaktīvās vielas nesaturoša jonizējošā starojuma avota lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);

7.5. darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kas satur radioaktīvu materiālu tā radioaktivitātes izmantošanai, – radioaktīvu avotu, ja tā kopējā radioaktivitāte ir vienāda vai pārsniedz šo noteikumu 1. pielikumā noteikto izņēmuma limitu ne vairāk kā 103 (ieskaitot) reizes;

7.6. citas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kas neatbilst šo noteikumu 3., 4. un 6. punktam un likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" noteiktajām darbībām, kurām nepieciešama licencēšana.

IV. Kritēriji darbību uzsākšanai ar jonizējošā starojuma avotiem un kvalifikācijas prasības darbu vadītājam

8. Licenci darbībām, kas saistītas ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai lietošanu, vai būtisku pārmaiņu veikšanu, var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība.

9. Par kodoliekārtas operatoru var būt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība.

10. Licenci radioaktīvo atkritumu glabāšanai līdz to apglabāšanai, ja plānotais glabāšanas laiks ir ilgāks par gadu, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanai var pieprasīt Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komercsabiedrība.

11. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona var pieprasīt licenci vai reģistrācijas apliecību, ja tā reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu.

12. Ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona vai fiziska persona, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsone vai pavalstniece, vai starptautiska organizācija, var pieprasīt:

12.1. licenci vai reģistrāciju jonizējošā starojuma avota īslaicīgai ievešanai demonstrācijai, kalibrēšanai, testēšanai vai citām līdzīgām darbībām, ja jonizējošā starojuma avota atrašanās laiks Latvijā nepārsniedz 30 dienas un šādas licences iesnieguma iesniedzējam ir licence, atļauja vai reģistrācija darbību veikšanai ar ievedamo jonizējošā starojuma avotu attiecīgajā ārvalstī;

12.2. licenci vai reģistrāciju katram atsevišķam jonizējošā starojuma avota tranzīta pārvadājumam.

13. Šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto paziņojamo darbību veicējs:

13.1. nodrošina jonizējošā starojuma avota drošu ekspluatāciju un glabāšanu, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības;

13.2. ja jonizējošā starojuma avotu nodod citai fiziskai vai juridiskai personai, vienlaikus ar jonizējošā starojuma avotu nodod arī visu attiecīgo tehnisko dokumentāciju;

13.3. pēc darbību izbeigšanas par to paziņo Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram (turpmāk – centrs). Centrs, saņemot informāciju par darbību izbeigšanu, izslēdz informāciju par jonizējošā starojuma avota lietotāju un jonizējošā starojuma avotu no datubāzes.

14. Uzsākot lietot šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto jonizējošā starojuma avotu, darbību veicējs iesniedz centrā iesniegumu reģistrācijas apliecības vai licences saņemšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saskaņā ar šo noteikumu 36. punktu.

15. Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto jonizējošā starojuma avotu, ja tas nav nepieciešams turpmākajai darbībai vai ja avota drošība neatbilst normatīvajos aktos radiācijas drošības jomā noteiktajām prasībām, darbību veicējs pēc glabāšanas darbības pārtraukšanas likvidē saskaņā ar šo noteikumu 53. punktu.

16. Lai saņemtu licenci vai reģistrācijas apliecību, licences vai reģistrācijas apliecības iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) nodrošina:

16.1. darbību ar jonizējošā starojuma avotu pamatotību, ņemot vērā darbinieku un iedzīvotāju, kā arī pacientu apstarošanu, lai indivīdu vai sabiedrības labums, ko sniedz šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir lielāks par iespējamo kaitējumu veselībai. Licenci vai reģistrācijas apliecību darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem medicīniskajā apstarošanā var saņemt, ja medicīniskās ierīces laistas apgrozībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrāciju un izmantotās metodes apstiprinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību;

16.2. jonizējošā starojuma avota drošu ekspluatāciju un glabāšanu, kā arī izpilda ražotāja ekspluatācijas dokumentos norādītās tehniskās prasības;

16.3. ar jonizējošā starojuma avota uzbūvi un lietošanu saistīto risku novērtēšanu un samazināšanu, lai pasargātu darbinieku un jebkuras citas personas veselību un dzīvību, ņemot vērā iespējamo jonizējošā starojuma ietekmi, elektriskās strāvas triecienu un mehānisko bīstamību;

16.4. paredzamo darbību specifikai atbilstošus mērīšanas līdzekļus;

16.5. gatavību radiācijas avārijām un to seku novēršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā;

16.6. darbinieku kvalifikācijas atbilstību veicamajiem pienākumiem;

16.7. radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

16.8. jonizējošā starojuma avota izvietojuma montāžas plāna sagatavošanu un saskaņošanu ar sertificētu radiācijas drošības ekspertu vai medicīnas fizikas ekspertu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtību un ekspertu pienākumiem, kā arī nodrošina apraksta izstrādi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

16.9. sertificēta radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta atzinumu par to, ka telpas, ēkas vai teritorijas ekspluatācijas apstākļi atbilst jonizējošā starojuma avota ražotāja nosacījumiem, lai veiktu paredzētās darbības, un plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotu ir pamatotas un nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi (turpmāk – eksperta atzinums), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtību un ekspertu pienākumiem;

16.10. normatīvajiem aktiem par jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasībām atbilstošu jonizējošā starojuma avota glabātavu;

16.11. jonizējošā starojuma avota lietošanai atbilstošas vides monitoringa programmas izstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

16.12. radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi un jonizējošā starojuma avota demontāžas un likvidēšanas plāna (turpmāk – demontāžas un likvidēšanas plāns) izstrādi atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam;

16.13. darbību ar radioaktīvajiem atkritumiem drošības novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem.

17. Lai saņemtu licenci darbībām ar medicīniskām un nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, kuru mērķis ir apzināti apstarot cilvēku nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, iesniedzējs nodrošina, ka paredzētās darbības ir izvērtētas un pamatotas eksperta atzinumā, ņemot vērā:

17.1. apstarošanas mērķi, izstrādātās apstarošanas procedūras un noteiktos kritērijus par to, kādā gadījumā tiks veikta personas apstarošana;

17.2. apstarošanas rezultātā iegūto labumu un apstarošanas radīto iespējamo kaitējumu, kā arī iegūto labumu un radīto kaitējumu, ja apstarošana netiek veikta;

17.3. radioloģiskās ierīces piemērotību apstarošanai konkrētajā situācijā;

17.4. iesniedzēja finanšu, cilvēku un citu resursu pietiekamību, lai veiktu drošu apstarošanu;

17.5. radiācijas drošības optimizāciju, veicot apstarošanu ar nemedicīniskām radioloģiskām ierīcēm, tai skaitā apstarotās personas paredzamo dozu un tās atbilstību izvirzītajam dozu ierobežojumam, kā arī personāla izglītību un plānotās apmācības.

18. Lai saņemtu licenci apzinātai radioaktīvo vielu pievienošanai preču ražošanā vai izgatavošanā vai šādu preču importam, iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgās darbības ir izvērtētas un pamatotas eksperta atzinumā, ņemot vērā:

18.1. paredzēto preces lietojumu;

18.2. preces tehniskos parametrus;

18.3. informāciju par pievienotajām radioaktīvajām vielām un to saistīšanas veidu precē;

18.4. dozas jaudu attālumos, kādos lietotāji lietos šo preci, un dozas jaudu 0,1 m attālumā no jebkuras lietotājam pieejamas preces virsmas;

18.5. preces ikdienas lietotājiem paredzamo dozu.

19. Saņemot šo noteikumu 18. punktā minēto eksperta atzinumu, centrs:

19.1. to izvērtē kopā ar citiem dokumentiem licences saņemšanai un izsniedz licenci, ja darbība ir pamatota, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, ja darbība nav pamatota, pēc šādu kritēriju izvērtēšanas:

19.1.1. preces sniegums pamato tās paredzēto izmantojamību;

19.1.2. preces konstrukcija ir atbilstoša, lai līdz minimumam samazinātu apstarošanu preces parastas lietošanas laikā, kā arī izvērtē, kāda ir nepareizas lietošanas vai nejaušas apstarošanas varbūtība un sekas un vai preces tehniskajiem un fiziskajiem parametriem būtu jāpiemēro kādi nosacījumi;

19.1.3. nav nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi pēc preces lietošanas beigām un patērētājam tiek sniegta informācija par preces atbilstošu apsaimniekošanu pēc preces lietošanas beigām;

19.1.4. prece ir atbilstoši marķēta un patērētājam tiek sniegta dokumentācija ar visiem nepieciešamajiem norādījumiem par pareizu preces lietošanu saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām;

19.2. informē citu Eiropas Savienības valstu kompetento iestāžu kontaktpunktus par darbības pamatotības izvērtējuma saņemšanu un pēc pieprasījuma – par savu lēmumu un tā pamatojumu.

20. Operators nodrošina atkārtotu pamatojuma izvērtēšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, pieaicinot ekspertu, ja jonizējošā starojuma avota lietošanas laikā rodas jauni un nozīmīgi pierādījumi par šo darbību efektivitāti vai iespējamajām sekām vai kļūst pieejama jauna un svarīga informācija par citām metodēm un tehnoloģijām. Centrs 30 dienu laikā pēc eksperta atzinuma saņemšanas izvērtē, vai darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vēl aizvien ir pamatotas, un aptur tās, ja darbības nav pamatotas.

21. Pirms reģistrējamu darbību uzsākšanas iesniedzējs nodrošina sākotnējo eksperta atzinumu.