LegalizePar plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 238Rīgā 2021. gada 12. aprīlī (prot. Nr. 32 36. §)
1. Apstiprināt plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju plāna ieviešanas koordinēšanā.
3. Zemkopības ministrijai un plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām plānā noteikto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) plānā iekļauto pasākumu īstenošanai plāna ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām vērtēt plāna īstenošanas gaitā un izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
5. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus plānā, precizējot sadaļu par rezultatīvajiem rādītājiem atbilstoši finanšu plānošanas procesā paredzētajiem finanšu līdzekļiem.
6. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2020.–2025. gadā.
7. Atbalstīt plāna konsolidēto redakciju.
Ministru prezidents A. K. KariņšZemkopības ministrs K. Gerhards
(Ministru kabineta2024. gada 11. jūnijarīkojums Nr. 466
PLĀNS "PRIORITĀRIE RĪCĪBAS VIRZIENI MELIORĀCIJAS POLITIKĀ2021.–2027. GADAM"
| Nr. | Būvniecības gads | Platība tūkst.ha |
|---|---|---|
| 1. | 2017. | 12,6 |
| 2. | 2018. | 21,6 |
| 3. | 2019. | 18,1 |
| 4. | 2020. gada I pusgads | 4,2 |
| Nr.p.k. | Objekts | Rādītājs |
| --- | --- | --- |
| 1. | Meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme | 1,6 milj. ha |
| 2. | Meliorētā meža zeme | 0,8 milj. ha |
| 3. | Meliorācijas sistēmu, būvju nosaukums: | |
| 3. | • ūdensnotekas | 54 tūkst. km |
| 3. | • aizsargdambji | 476 km |
| 3. | • polderu sūkņu stacijas | 53 gab.* |
| 3. | • hidrometriskie posteņi | 56 gab. |
| Nr.p.k. | Objekts | Rādītājs |
|---|---|---|
| 1. | Valsts nozīmes ūdensnotekas | 13,8 tūkst. km* |
| 2. | Valsts polderi un hidrotehniskās būves: | |
| 2. | • aizsargdambji; | 421,6 km** |
| 2. | • polderu sūkņu stacijas | 40 gab. (no tām 8 Rīgas HES), 94 sūkņi |
| 3. | Hidrometriskie posteņi | 56 gab. |
| Nr.p.k. | Objekts | Rādītājs |
|---|---|---|
| 1. | Pašvaldības un pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas: | |
| 1. | • pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvji | 333 gab./503,9 km |
| 1. | • pašvaldības nozīmes koplietošanas novadgrāvju statuss piešķirts novados (skaits) | 31 novads |
| 1. | • aizsargdambji | 20 gab./47,7 km |
| 1. | • polderu sūkņu stacijas | 16 gab. |
| 1. | • liela izmēra kolektori | 14 gab. |
| 1. | • liela izmēra kolektoru kopgarums | 4,4 km |
| Nr.p.k. | Objekts | Rādītājs |
| --- | --- | --- |
| 1. | Koplietošanas meliorācijas sistēmas: | |
| 1. | • koplietošanas novadgrāvju skaits | 52 819 gab. |
| 1. | • koplietošanas novadgrāvju kopgarums | 42,7 tūkst. km |
| 2. | Viena īpašuma meliorācijas sistēmas: | |
| 2. | • viena īpašuma novadgrāvju skaits | 9849 gab. |
| 2. | • viena īpašuma novadgrāvju kopgarums | 3,1 tūkst. km |
| Nr. | Budžeta gads | Valsts budžeta finansējums miljonos euro |
| --- | --- | --- |
| 1. | 2011. | 0,683 |
| 2. | 2012. | 1,500 |
| 3. | 2013. | 1,638 |
| 4. | 2014. | 2,331 |
| 5. | 2015. | 2,503 |
| 6. | 2016. | 2,517 |
| 7. | 2017. | 2,973 |
| 8. | 2018. | 3,098 |
| 9. | 2019. | 3,366 |
| 10. | 2020. | 3,856 |
| Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā 2014.–2020. gadam meliorācijas infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai par ESI līdzfinansētiem fondu līdzekļiem ir piešķirts pastāvīgs finansējums divās programmās – Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA) un Eiropas reģionālās attīstības fondā (turpmāk – ERAF). Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam šim nolūkam finanšu atbalsta instrumenti bija pieejami tikai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai: | ESI plānošanas periods | Finansējums periodā |
| --- | --- | --- |
| 1. | 2007.–2013. g | 31 milj. euro |
| 2. | 2014.–2020. g | 80 milj. euro |
| Nr. | Periods | Projektu skaits |
| --- | --- | --- |
| 1. | 2007.–2013. gadā kopā | 231 |
| 2009. | 17 | |
| 2010. | 15 | |
| 2011. | 67 | |
| 2012. | 26 | |
| 2013. | 25 | |
| 2014. | 19 | |
| 2015. | 62 | |
| t.sk. atjaunotas polderu sūkņu stacijas | 10 | |
| polderu aizsargdambji | ||
| Pašvaldību, privātajās meliorācijas sistēmās kopā | 439 | |
| 2. | 2014.–2020. gadā kopā | 211 |
| t.sk. 2017. gadā īstenoti | 38 | |
| 2018. gadā īstenoti | 53 | |
| 2019. gadā īstenoti | 45 | |
| Pašvaldību, privātajās meliorācijas sistēmās kopā 01.01.2019. | 461 | |
| Nr. | Plānošanas periods | Projektu skaits |
| --- | --- | --- |
| 1. | 2007.–2013. gadā kopā | 4 |
| Lubāna ezera Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija | 1 | |
| Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambja trīs sūkņu staciju atjaunošana | 3 | |
| 2. | 2014.–2020. gadā kopā | 29 |
| Projektu skaits | Periods | Attiecināmās izmaksas milj. euro |
| --- | --- | --- |
| Kopā īstenoti 65 projekti | 19.12.2018.–19.06.2020. | 12,761 |
| tostarp novērsti lokāli bojājumi aizsargdambjos 14 projektos | 19.12.2018.–19.06.2020. | 12,761 |
| atjaunotas ūdensnotekas 51 projektā | 19.12.2018.–19.06.2020. | 12,761 |
| Meliorācijas attīstības virsmērķis | Klimata pārmaiņu seku mazināšana | |
| --- | --- | |
| Mērķis | Zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību | |
| Apakšmērķi | 1. Klimata pārmaiņu mazināšanai (tostarp panākot SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu) un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana | |
| Apakšmērķi | 2. Kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana | |
| Apakšmērķi | 3. Sabiedrības izpratnes par meliorācijas nozīmību veicināšana, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana |
| • Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme un riska faktori• Nepietiekams hidrometrisko posteņu skaits novērojumiem visā Latvijas teritorijā• Nepietiekams finansējums valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecībai• Nepietiekams finansējums viena īpašuma, koplietošanas, pašvaldības un pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecībai• Aktualizējams nozares meliorācijas sistēmu uzņēmumu standarts• Apgrūtināta plūdu draudu novēršana Latvijā• Nav noskaidrots aktuālais meliorācijas sistēmu tehniskais stāvoklis valstī• Nepietiekamas kvalitātes meliorācijas kadastra datu precizitāte• Nepietiekama hidrometrisko posteņu automatizācija• Nepilnīgs meliorācijas nozīmes un ietekmes skaidrojums sabiedrībai• Nepietiekamas sabiedrības zināšanas par meliorācijas sistēmu uzturēšanu• Meliorācijas speciālistu nepietiekamas zināšanas un izpratne par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu un "zaļās infrastruktūras" izmantošanas iespējām• Nepietiekami cilvēkresursi kā darbaspēks meliorācijas jomā• Nepietiekama vidējā posma meliorācijas būvniecības speciālistu sagatavošana• Nepietiekams meliorācijas ietekmes un ieguvumu pētniecības finansējums un pētījumu īpatsvars• Bebraiņu lielais īpatsvars lauksaimniecības un meža zemēs esošajās meliorācijas sistēmās• Nepieciešamība izvērtēt meliorācijas būvju stāvokli, kā arī jaunu investīciju nepieciešamību un lietderību pirms lauksaimniecības zemes lietošanas veida maiņas |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.