Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222Rīgā 2021. gada 8. aprīlī (prot. Nr. 32 27. §)

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļuun 11. panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu (tai skaitā energoefektivitātes un augstas efektivitātes sistēmu) izmantošanas prasības;

1.3. prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai;

1.4. ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;

1.5. ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu un reģistrācijas kārtību;

1.6. apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes kārtību un termiņus;

1.7. ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.

II. Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Ēku energosertifikāciju piemēro:

2.1. projektējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām;

2.2. ekspluatācijā esošām ēkām.

3. Lai veiktu projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo projekta izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;

3.3. izstrādā ēkas pagaidu energosertifikātu, saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu to reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai.

4. Lai veiktu projektētas (jaunbūves), pārbūvētas vai atjaunotas ēkas energosertifikāciju, nododot ēku ekspluatācijā, neatkarīgs eksperts:

4.1. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, novērtē ēkas būvelementu un uzstādīto inženiersistēmu energoefektivitātes faktiskos rādītājus un to atbilstību projekta dokumentācijai un sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem energoefektivitātes jomā;

4.2. ņem vērā ēkas, tās ārējo norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu pārbaužu rezultātus (ja tādi ir);

4.3. precizē ēkas faktiskos energoefektivitātes rādītājus un ēkas pagaidu energosertifikātu (tai skaitā veic atzīmi par to, vai ir veikta ēkas rādītāju pārbaude, pamatojoties uz faktisko būvniecības rezultātu) un pievieno pārbaudēs veikto mērījumu un novērtējuma dokumentāciju ēku energosertifikātu reģistrā.

5. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

5.1. pārbauda ēkas konstrukciju un inženiersistēmu tehnisko stāvokli, kas ietekmē enerģijas patēriņu un ēkas energoefektivitātes prasību izpildi;

5.2. nosaka energoresursu faktisko patēriņu, ja ēkā ir atbilstoša energoresursu uzskaite, vai veic mērījumus, ja šādas uzskaites nav;

5.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu, aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu un nosaka:

5.3.1. ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;

5.3.2. ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām, un validēts pret ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu. Ja ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējuma un ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējuma salīdzinājums pie vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem ir pieņemams (atšķiras par mazāk nekā 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā), uzskata, ka ēkas energoefektivitātes novērtējums ir ticams;

5.4. sagatavo pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

5.5. saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un izsniedz ēkas energosertifikātu.

5.1 Ja nav iespējams noteikt energoresursu faktisko patēriņu saskaņā ar šo noteikumu 5.2. apakšpunktu (nav pieejami ilgstoši enerģijas patēriņa dati saskaņā ar LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3.daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.10. tabulu "Prasības mērījumu intervāliem"), neatkarīgs eksperts izmanto pēdējos pieejamos enerģijas patēriņa datus, veicot klimatisko apstākļu korekciju.

5.2 Ja nav pieejami šo noteikumu 5.1 punktā minētie ēkas enerģijas patēriņa dati, ēkas energoefektivitātes novērtējumu var veikt:

5.21. izmantojot "pieņemtās sistēmas" principu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 4. tabulu, ja ēka ir projektēta līdz 1992. gada 1. janvārim un nav siltumtehniski uzlabota;

5.22. atbilstoši šo noteikumu 3. punktam izsniedzot ēkas pagaidu energosertifikātu un sagatavojot pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēku norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5.4. apakšpunktu un 1. pielikumu.

6. Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir pieejami enerģijas patēriņa dati atbilstoši standarta LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.2. tabulai "Nepieciešamās piegādātās enerģijas energonesēju daudzums" un enerģijas patēriņa dati pamatoti ar piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. energoefektivitātes novērtējumu apkures un sadzīves karstā ūdens sistēmās patērētajai siltumenerģijai vai kurināmiem veic saskaņā ar standartu LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" un tā nacionālo pielikumu LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums";

6.2. energoefektivitātes novērtējumu ēkas pakalpojumiem (veidiem), kuriem tiek izmantota elektroenerģija, veic saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" 8. daļas nosacījumiem un standartu LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" vai aprēķina saskaņā ar konkrēto pakalpojumu standartiem, lai nodrošinātu standartā LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" noteiktos telpu komforta nosacījumus.

6.1 Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītā siltumenerģijas patēriņa novērtējumu, atbilstoši šo noteikumu 6. punkta nosacījumiem un 2.1 pielikumam. Ja dzīvojamai ēkai nav mehāniskās ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, piemēro mehāniskās ventilācijas enerģijas patēriņa vērtību 10 kWh/m2 gadā un dzesēšanas vērtību 20 kWh/m2 gadā ("pieņemtās sistēmas" princips).

7. Pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkas atjaunošana vai pārbūve skar ne vairāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas vai ja kopējās pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nepārsniedz 25 % no ēkas vērtības (neskaitot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas).

III. Prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai

8. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

8.1. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai;

8.2. ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A klases ēkām;

8.3. ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kuras atbilst ekodizaina prasībām un kuru energomarķējums – vismaz A klasei, ja atbilstošas energomarķējuma prasības ir noteiktas normatīvajos aktos;

8.4. ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.

9. Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka iekštelpas temperatūras nosacījumi apkures periodā ir vismaz II kategorijas līmenī un bezapkures periodā – vismaz III kategorijas līmenī saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" B pielikuma prasībām.

10. Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka ventilācijas gaisa apmaiņa ir pietiekama, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Energoefektivitātes novērtējumā jāpieņem, ka gaisa apmaiņas nosacījumi telpās, kad tajās uzturas cilvēki, nav mazāki par III kategorijas līmeni saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" prasībām.

11. Ja gandrīz nulles enerģijas ēkā netiek paredzēta dzesēšanas sistēma, kas iekštelpās, kurās ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki, nodrošina mikroklimata parametrus atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem, tad gandrīz nulles enerģijas ēkai jābūt novērtētam pārkaršanas riska indikatoram saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" prasībām. Novērtējums veicams telpām, kurās pastāvīgi ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki un kuras ir orientētas austrumu–dienvidu–rietumu virzienā, un telpām ar virsgaismas risinājumiem.

12. Atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām telpu pārkaršanas prasības piemēro, ja ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulā norādītajiem nosacījumiem pēc atjaunošanas vai pārbūves pabeigšanas būs atbilstošs vismaz B ēku energoefektivitātes klasei.

13. Ja šo noteikumu 11. un 12. punktā minētās prasības netiek izpildītas, tad ēkas energobilances dzesēšanas sistēmai piemēro "pieņemtās sistēmas" prasības un biroja ēku kategorijas ēkām paredz dzesēšanas enerģijas patēriņu 30 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības), bet pārējām ēku kategorijām – 20 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 15 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības).

14. Šo noteikumu 13. punktā minētās dzesēšanas enerģijas patēriņa vērtības var nepiemērot, ja, izmantojot stundas aprēķina metodi, ir noteikts, ka:

14.1. dažādu veidu vienģimenes mājām, daudzdzīvokļu ēkām un biroju ēkām telpu operatīvā temperatūra virs 27° C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;

14.2. dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās un slimnīcās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 100 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;

14.3. izglītības iestāžu ēkās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 15. jūnijam un no 15. augusta līdz 30. septembrim.

15. Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi sadzīves karstā ūdens patēriņa dati, tos nosaka saskaņā ar standarta LVS EN 12831-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 3. daļa: Sadzīves karstā ūdens sistēmu siltumslodzes un prasību raksturošana. M8-2 un M8-3 moduļi" B.2 pielikumu.

16. Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi apgaismojuma parametri, tad apgaismojuma izmantošanas laiku un nepieciešamo apgaismojuma līmeni (lx) telpu grupās pieņem saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" nosacījumiem.

IV. Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma

17. Salīdzinošajā vērtēšanas un klasificēšanas sistēmā izmanto ēku energoefektivitātes klases, kas raksturo:

17.1. ēkas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulai;

17.2. ēkas īpatnējo primārās neatjaunojamās enerģijas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulai.

18. Ēkas energoefektivitātes vērtējuma veidus nosaka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.8. tabulu "Pielietojuma veidi".

19. Ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķinā iekļauj šādus pakalpojumu veidus:

19.1. dzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija un dzesēšana;

19.2. nedzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija, apgaismojums un dzesēšana.

20. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas inženiersistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

20.1. ēkas būvprojekts vai būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;

20.2. ēkas inženiersistēmu projekti vai shēmas;

20.3. ēkas inženiersistēmu instrukcijas;

20.4. ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

20.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

20.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas inženiersistēmās;

20.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

20.8. dati par ēkas inženiersistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

20.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);

20.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);

20.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoefektivitātes novērtējuma, apkures sistēmas un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

21. Ēku kategorijām, kuras norādītas standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.4. tabulā "Ēku kategorijas (veidi)" un kurām netiek noteiktas sasniedzamās energoefektivitātes prasības saskaņā ar šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktu, energoefektivitātes prasību izpilde jānodrošina ēkas siltumtehniskajām, gaisa caurlaidības un inženiertehniskajām sistēmām atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem.

22. Ēka klasificējama kā A+ energoefektivitātes klases ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

22.1. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A+ klases ēkai;

22.2. ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A+ klases ēkām;

22.3. ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kurām ir noteiktas ekodizaina prasības un kuru energomarķējums atbilst vismaz A klasei;

22.4. ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.

V. Ēkas energosertifikāts un ēkas pagaidu energosertifikāts

23. Ēkas pagaidu energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, bet ēkas energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

24. Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties uz aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:

24.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

24.2. apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus (ja attiecināms);

24.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

24.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, izmantošanas veidus, platības un temperatūras apkures un dzesēšanas periodos, pieprasītās gaisa apmaiņas rādītāju, apgaismojuma rādītāju;

24.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;

24.3.3. lineāro termisko tiltu garumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;

24.3.4. ēkā izmantoto inženiersistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

24.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

24.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

24.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu (ja tas ir noteikts);

24.3.8. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

25. Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties tikai uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:

25.1. enerģijas patēriņa datus, kas pamatoti ar izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;