LegalizePar konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 399Rīgā 2021. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 45 55. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" ietvertā 1. risinājuma B scenārija ieviešanu, pakāpeniski triju gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājas Latvijas teritorijā, 2023. gadā – līdz 75 %, 2024. gadā – līdz 85 % un 2025. gadā – līdz 100 %. Vienlaikus konceptuāli atbalstīt pāreju piecu gadu laikā uz konceptuālajā ziņojumā ietverto 2. risinājumu – iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli.
2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju abu šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu īstenošanā.
3. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2021. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā", nosakot Latvijas teritorijā uzglabājamo drošības rezervju minimālo apjomu saskaņā ar šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu.
4. Būvniecības valsts kontroles birojam īstenot iepirkumu par 2022. gada drošības rezervju uzglabāšanu, precizējot iepirkuma nolikumu un ņemot vērā Ekonomikas ministrijas rīkotā hakatona secinājumus. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai īstenot sarunas ar nozares pārstāvjiem par iepirkuma par 2023. gada drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu nolikumā veicamajiem uzlabojumiem komersantu dalības veicināšanai iepirkumā, un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar secinājumiem un priekšlikumiem minētā nolikuma pilnveidošanai.
5. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2021. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", nosakot skaidru rīcību krīzes situācijā, tai skaitā drošības rezervju atpirkšanas, izsniegšanas un transportēšanas kārtību, definējot naftas nozares enerģētiskās krīzes situācijas atbildīgās puses, kā arī nosakot datus, kuriem pastāvīgi jābūt atbildīgo institūciju rīcībā, un atbildīgo institūciju pienākumus, lai šos datus nodrošinātu un uzturētu.
6. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2022. gada 31. jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētām darbībām aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides scenāriji un aprakstīts iegādātās degvielas aprites (rotācijas) process, veikts izvērtējums par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz drošības rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus, kā arī sniegts detalizēts izvērtējums par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem, tai skaitā izvērtējot iespēju izmantot finanšu instrumentu un aizņemto kapitālu.
7. Jautājums par nepieciešamo finansējumu šā rīkojuma 1. punktā minētā 2. risinājuma īstenošanai skatāms likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs J. Vitenbergs
(Ministru kabineta2021. gada 8. jūnijarīkojums Nr. 399)
Konceptuāls ziņojums "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu"
| Laika posms | Drošības rezervju apjoms (tonnas) | CKUS administrēto drošības rezervju līgumu summa bez PVN (EUR) | Valsts nodevas likme (EUR/t) | Valsts nodevas likme (EUR/t) | Valsts nodevas likme (EUR/t) | Valsts nodevas likme (EUR/t) | Iekasētā valsts nodeva bez PVN (EUR) |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Laika posms | Drošības rezervju apjoms (tonnas) | CKUS administrēto drošības rezervju līgumu summa bez PVN (EUR) | I kategorijabenzīns, aviācijas degviela | I kategorijasašķidrinātā naftas gāze | II kategorijadīzeļdegviela | III kategorijadegvieleļļa | Iekasētā valsts nodeva bez PVN (EUR) |
| 2011–2012 | 247767 | 19 879 624 | 0,00 | – | 20,16 | 34,52 | 16 428 458 |
| 2011–2012 | 247767 | 19 879 624 | 24,23 | – | 17,29 | 26,99 | 16 428 458 |
| 2012–2013 | 230820 | 21 657 702 | 26,10 | – | 22,75 | – | 22 586 597 |
| 2013–2014 | 315990 | 28 751 921 | 29,35 | 23,66 | 21,54 | – | 25 390 382 |
| 2014–2015 | 327644 | 18 595 585 | 15,67 | 15,67 | 15,67 | 15,67 | 18 132 400 |
| 2015–2016 | 328374 | 12 580 882 | 11,36 | 11,36 | 11,36 | 11,36 | 13 948 541 |
| 2016–20179 | 345638 | 11 159 876 | 9,60 | 9,60 | 9,60 | 9,60 | 12 314 943 |
| 2017–201810 | 336762 | 7 901 215 | 12,35 | 12,35 | 12,35 | 12,35 | 13 597 252 |
| 2018–202011 | 376544 | 39 321 873 | 14,35 | 14,35 | 14,35 | 14,35 | 34 652 12712 |
| 2021 | 352 700 | 14 376 372 | 12,28 | 12,28 | 12,28 | 12,28 | n/a13 |
| 2019.–2020. gads | Latvijā(tūkst.tonnas) | ES(Lietuva, Nīderlande, Zviedrija)(tūkst.tonnas) | Kopā(tūkst.tonnas) | ||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||
| I kategorija (benzīns un aviācijas degviela) – benzīns | 1,00 | 90,00 | 91,00 | 23,5% | |||
| II kategorija (petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela) – dīzeļdegviela | 229,32 | 66,34 | 295,67 | 76,5% | |||
| Kopā | 230,32 | 156,34 | 386,67 | ||||
| 60% | 40% | ||||||
| 2021.gads | Latvijā(tūkst.tonnas) | ES(Lietuva, Nīderlande(tūkst.tonnas) | Kopā(tūkst.tonnas) | ||||
| --- | --- | --- | --- | --- | |||
| I kategorija (benzīns un aviācijas degviela) – benzīns | 1,0 | 120,0 | 121,0 | 33,4% | |||
| II kategorija (petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela) – dīzeļdegviela | 229,9 | 11,9 | 241,8 | 66,6% | |||
| Kopā | 230,9 | 131,9 | 362,8 | ||||
| 63,6% | 36,4% | ||||||
| Latvijā% | ES(Lietuva, Nīderlande)(tūkst.tonnas)% | Kopā(tūkst.tonnas) | |||||
| --- | --- | --- | --- | ||||
| I kategorija (benzīns) unII kategorija (dīzeļdegviela) | 63,6% | 36,4% | 362 819 | ||||
| Priekšrocības | Trūkumi | ||||||
| --- | --- | ||||||
| • Nav nepieciešami ievērojami sākotnējie ieguldījumi no valsts budžeta, lai iegādātos drošības rezerves.• Ir priekšrocības no piegāžu ātruma un drošuma konteksta. | • Neuzlabo esošās "biļešu" sistēmas izmaksu efektivitāti. Pastāv risks, ka pakalpojuma kopējās valsts izmaksas pieaugs, samazinoties piedāvājuma skaitam.• Pastāv risks, ka drošības rezervju uzglabāšanas prasība netiks izpildīta prasība, ja netiks saņemts pietiekošs piedāvājumu apmērs.• Nepietiekamas priekšrocības no drošuma kontekstā, jo pašas rezerves valstij nepieder. | ||||||
| Priekšrocības | Trūkumi | ||||||
| --- | --- | ||||||
| • Izmaksu ziņā efektīvs risinājums.• Valsts loma drošības rezervju krājumu pārvaldības sistēmā.• Valsts nosaka aģentūras darbības noteikumus, tādējādi nosakot šo krājumu izmantošanas apmēru.• Spēja finansēt sākotnējo kapitālu ar zemu procentu likmi.• Tieša un pārredzama finansēšana. | • Ir nepieciešami sākotnējie ieguldījumi no valsts budžeta vai bankas aizņēmuma veidā, lai iegādātos drošības rezerves un mazinātu vienreizējo ietekmi uz nozari. Šo kapitālu ir iespējams atmaksāt valsts nodevas veidā ilgākā laika periodā, mazinot ietekmi uz valsts budžeta vai aizņēmuma nodrošināto sākuma kapitālu. | ||||||
| Priekšrocības | Trūkumi | ||||||
| --- | --- | ||||||
| • Finansiālais un operatīvais slogs pilnībā tiek pārnests no valsts uz privātiem komersantiem.• Plašas naftas industrijas gadījumā ir iespējams gūt ekonomisko labumu. | • Nav piemērojama Latvijas situācijai nelielā tirgus dēļ.• Naftas produktu importētājiem nepieder infrastruktūra un komersantiem būtu jānomā infrastruktūra.• Ja industrija ir neliela, drošības rezervju finansēšana nebūs izmaksu efektīva. Nevar gūt labumu no zemākām valsts kapitāla izmaksām un nerodas apjoma efektivitātes ieguvumi.• Uzliekot pienākumu vairumtirgotājiem uzglabāt drošības rezerves, tiktu samazināta to konkurētspēja.• Paredzams izmaksu pieaugums, kas varētu ietekmēt naftas produktu cenas.• Valstij nav savu rezervju, jo tās uztur privāti komersanti.• Drošības rezervju apsaimniekošana un kontrole tiek nodota privātiem komersantiem un ir ārpus valsts tiešās kontroles. | ||||||
| Piegādes datums pēc līguma | Dīzeļdegvielas tirgus cena (EUR/tonnā) | Benzīna tirgus cena (EUR/tonnā) | Dīzeļdegvielas piegādes cena (EUR/tonnā) | Benzīna piegādes cena (EUR/tonnā) | Dīzeļdegvielas izmaksas (EUR) | Benzīna izmaksas (EUR) | Kopējās degvielas izmaksas (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 12/2020 | 446,126 | 438,99 | 481,126 | 468,990 | 41 574 098 | 13 508 319 | 55 082 417 |
| 12/2021 | 445,714 | 421,076 | 480,714 | 451,076 | 41 538 497 | 12 992 342 | 54 530 839 |
| 12/2022 | 442,829 | 408,498 | 477,829 | 438,498 | 41 289 204 | 12 630 058 | 53 919 262 |
| Kopējās izmaksas | Kopējās izmaksas | 163 532 517 | |||||
| Kopējās degvielas izmaksas (EUR) | Sākotnējā drošības rezerve (EUR) | Kopējās finansējamās izmaksas (EUR) | |||||
| 163 532 517 | 7 880 612 | 171 413 129 | |||||
| Piegādes datums pēc līguma | Dīzeļdegvielas tirgus cena (EUR/tonnā) | Benzīna tirgus cena (EUR/tonnā) | Dīzeļdegvielas piegādes cena (EUR/tonnā) | Benzīna piegādes cena (EUR/tonnā) | Dīzeļdegvielas izmaksas (EUR) | Benzīna izmaksas (EUR) | Kopējās degvielas izmaksas (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 12/2020 | 446,126 | 438,99 | 481,126 | 468,990 | 24 944 362 | 8 105 085 | 33 049 448 |
| 12/2021 | 445,714 | 421,076 | 480,714 | 451,076 | 24 923 002 | 7 795 495 | 32 718 497 |
| 12/2022 | 442,829 | 408,498 | 477,829 | 438,498 | 24 773 427 | 7 578 122 | 32 351 549 |
| 12/2023 | 442,830 | 408,499 | 477,830 | 438,499 | 24 773 479 | 7 578 140 | 32 351 618 |
| 12/2024 | 442,831 | 408,500 | 477,831 | 438,500 | 24 773 530 | 7 578 157 | 32 351 687 |
| Kopējās izmaksas | Kopējās izmaksas | 162 822 800 | |||||
| Kopējās degvielas izmaksas (EUR) | Sākotnējā drošības rezerve (EUR) | Kopējās finansējamās izmaksas (EUR) | |||||
| 162 822 800 | 7 880 612 | 170 703 412 |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
Pielikumskonceptuālajam ziņojumam"Par valsts naftas produktudrošības rezervju nodrošināšanu"
| Guntars Matrevics | SIA "ORLEN Latvija" |
|---|---|
| Gatis Grots | AS "Kurzemes degviela" |
| Mārtiņš Stirāns | SIA "Vortex Oil Engineering" |
| Māris Āriņš | SIA "RDZ Energy" |
| Ieva Ligere | Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija |
| Ojārs Karčevskis | Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija |
| Ivars Blumbergs | Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija |
| Sergejs Semjonovs | Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība |
| Diāna Iļjina | SIA "INGRID A" |
| Kaspars Meinuzs | AS "VIRŠI-A" |
| Artis Apinis | SIA "Neste Latvija" |
| Inese Ulmane | AS "VIADA Baltija" |
| Mārtiņš Rubezis | SEB banka Latvia |
| Jānis Kļimenkovs | AS "Swedbank" |
| Dace Cīrule | ZAB "LarkLaw" |
| Artis Lapiņš | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| Ivars Nakurts | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| Baiba Bļodniece | Aizsardzības ministrija |
| Edgars Svarenieks | Aizsardzības ministrija |
| Elīna Timma | Aizsardzības ministrija |
| Ivo Mūrmanis | Aizsardzības ministrija |
| Gustavs Gudzuks | Aizsardzības ministrija |
| Romāns Rudens | Aizsardzības ministrija |
| Kristīne Rudzīte | Aizsardzības ministrija |
| Marina Podvinska | SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" |
| Svetlana Mjakuškina | Būvniecības valsts kontroles birojs |
| Inga Lāce | Būvniecības valsts kontroles birojs |
| Jurģis Miezainis | Ekonomikas ministrija |
| Edijs Šaicāns | Ekonomikas ministrija |
| Marija Zjurikova | Ekonomikas ministrija |
| Līga Rozentāle | Ekonomikas ministrija |
| Dainis Dravnieks | Ekonomikas ministrija |
| Kristīne Liepiņa | Ekonomikas ministrija |
| Elvis Dins Kalnbērziņš | Ekonomikas ministrija |
| Protokola sagatavotāja: Kristīne Liepiņa |
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.