Zaudējis spēku - Saistošie noteikumi par aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti

Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 14Jēkabpilī 2021. gada 28. maijā

APSTIPRINĀTIar Jēkabpils pilsētas domes28.05.2021. lēmumu Nr. 215 (prot. Nr. 11, 45. §)Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma12. panta 6.2 daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka no pašvaldības budžeta finansēta aprūpes pakalpojuma bērniem ar invaliditāti (turpmāk – aprūpes pakalpojums) piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un apjoma noteikšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. mājsaimniecība – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi;

2.2. SOPA – sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma.

3. Tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu ir Jēkabpils pilsētas pašvaldībā deklarētam bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk – bērns) un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Valsts komisija) ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, izņemot bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Jēkabpils Sociālais dienests (turpmāk – sociālais dienests) ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

4. Aprūpes pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta bērna aprūpe (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana un palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana, medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un brīvā laika saturīga pavadīšana.

5. Aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, ja izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks vai nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – aprūpētājs). Aprūpētājs aprūpes pakalpojumu var sniegt vairākām personām ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.

6. Sociālais dienests publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt juridisku personu, kuras pamatdarbība vai kuras attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir sociālo pakalpojumu sniegšana un kura attiecīgā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī spēj nodrošināt, ka aprūpes pakalpojumu sniedz personas, kurām ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un ir apgūtas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā Ministru kabineta noteiktajā apjomā (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).

7. Aprūpes pakalpojums tiek finansēts no Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžeta, sedzot aprūpes pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteiktajā minimālajā apmērā, izņemot, ja aprūpes pakalpojumu sniedz pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šo saistošo noteikumu 6. punktu.

II. Aprūpes pakalpojuma piešķiršana

8. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumu iesniedz personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, nosūta pa pastu vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti.

9. Iesniegumā norāda:

9.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt aprūpes pakalpojumu;

9.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

9.3. aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms). Ja aprūpes pakalpojums tiek pieprasīts vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai, jānorāda tikai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra nedēļā;

9.4. vēlamā aprūpētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu.

10. Iesniegumam papildus pievieno šādus dokumentus:

10.1. bērna pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju un uzrāda oriģinālu, ja dokuments tiek iesniegts klātienē un šādas informācijas nav sociālā dienesta rīcībā vai informācija nav pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros;

10.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Valsts komisija) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros;

10.3. darba devēja apliecinājumu, ka bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā;

10.4. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants;

10.5. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;

10.6. Nodarbinātības Valsts aģentūras apliecinājumu par piedalīšanos Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs vai bezdarbnieks;

10.7. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā;

10.8. vēlamā aprūpētāja apliecinājumu par piekrišanu sniegt aprūpes pakalpojumu, norādot aprūpētāja personas datus, kontaktinformāciju un norēķinu rekvizītus;

10.9. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā.

11. Iesniedzot sociālajā dienestā šo noteikumu 8.punktā minēto iesniegumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene dod atļauju iegūt un izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu, pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu un veikt datu apstrādi SOPA.

12. Sociālais dienests izskata šo saistošo noteikumu 8.punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos šo saistošo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus un:

12.1. pārliecinās valsts un pašvaldības datu reģistros vai bērnam ir noteikta invaliditāte un Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī, vai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis:

12.1.1. ir reģistrēts kā darba ņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs un apmeklē Nodarbinātības Valsts aģentūras rīkotos nodarbinātību veicinošos pasākumus;

12.1.2. apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē, ja persona mācās vai studē;

12.1.3. saņem dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus;

12.2. pieprasa lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju no valsts un pašvaldības iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām, ja nepieciešams;

12.3. izvērtē aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, bērna pašaprūpes, neatkarības un patstāvības līmeni un nosaka aprūpes pakalpojuma apjomu atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikumā minētajiem kritērijiem.

13. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

13.1. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

13.1.1. aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikuma 7.3. apakšpunktam, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteikto maksimālo stundu skaitu kalendāra mēnesī;

13.1.2. aprūpes pakalpojuma saņemšanas periodu (ne ilgāku par vienu gadu);

13.2. par atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, ja:

13.2.1. bērns neatbilst Invaliditātes likuma 12. panta 2.4 daļā un šajos saistošajos noteikumos noteiktajiem aprūpes pakalpojuma piešķiršanas kritērijiem un saņemšanas nosacījumiem;

13.2.2. bērns saņem sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros tādā apjomā, ka bērna aprūpe un uzraudzība bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa prombūtnes laikā sakarā ar nodarbinātību, izglītības iegūšanu vai citiem objektīviem apstākļiem atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem kritērijiem tiek nodrošināta pilnā apmērā.

14. Sociālais dienests par pieņemto lēmumu informē bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni 5 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

15. Ja bērnam nepieciešams saņemt aprūpes pakalpojumu atkārtoti vai ir mainījies aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķis un tādēļ bērnam nepieciešams mainīt piešķirtā aprūpes pakalpojuma apjomu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz sociālajā dienestā iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

III. Aprūpes pakalpojuma nodrošināšana

16. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un aprūpētāju vai izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei norīkojumu aprūpes pakalpojuma saņemšanai (turpmāk – norīkojums) pie pakalpojuma sniedzēja, ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai sociālais dienests noslēdzis līgumu par aprūpes pakalpojuma sniegšanu. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus. Norīkojumā norāda:

16.1. norīkojuma numuru un sastādīšanas datumu;

16.2. bērna likumiskā pārstāvja vau audžuģimenes locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni;

16.3. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un piešķirtā aprūpes pakalpojuma periodu un apjomu;

16.4. norīkotāja amatu, vārdu, uzvārdu.

17. Bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei ir pienākums piecu darbdienu laikā informēt sociālo dienestu par:

17.1. bērna deklarētās dzīvesvietas maiņu;

17.2. bērna ievietošanu stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

17.3. izmaiņām šo saistošo noteikumu 10.2., 10.3., 10.4., 10.5., 10.6. un 10.7. apakšpunktā norādītajā informācijā;

17.4. citiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu izmaiņām aprūpes pakalpojumā vai aprūpētāja vai pakalpojuma sniedzēja maiņai.

18. Bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene ne biežāk kā divas reizes kalendāra gada laikā ir tiesīga atteikties no aprūpētāja vai pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu aprūpētāju, iesniedzot sociālajā dienestā pamatotu iesniegumu.

19. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam izbeidz, ja:

19.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

19.2. bērna dzīvesvieta pārdeklarēta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

19.3. beidzies sociālā dienesta lēmumā noteiktais aprūpes pakalpojuma saņemšanas periods;

19.4. sociālais dienests konstatē, ka iestājies šo saistošo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minētais nosacījums;

19.5. sociālais dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots, izņemot šo saistošo noteikumu 20. punktā minētos gadījumus;

19.6. notikušas izmaiņas šo saistošo noteikumu 10.2., 10.3., 10.4., 10.5., 10.6. un 10.7. apakšpunktā norādītajā informācijā, kas dod tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu šo saistošo noteikumu 13.1. apakšpunktā noteiktajā apjomā un periodā.

20. Aprūpes pakalpojuma sniegšana bērnam tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

21. Aprūpētājs šo saistošo noteikumu 16.punktā minētajā līgumā vai pakalpojuma sniedzējs ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību vai sociālo dienestu noslēgtajā līgumā par aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz sociālajā dienestā atskaiti par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un sociālais dienests kontrolē līguma saistību izpildi. Atskaitē norāda dienas, kad tika sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu sadalījumā pa darbībām, kurām attiecīgajās dienās aprūpes pakalpojums ticis izmantots atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, kā arī pušu apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

22. Aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepamatoti izlietotos finanšu līdzekļus sociālajam dienestam atmaksā:

22.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene, ja bērns vairs neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai mainījies piešķirtā pakalpojuma apjoms (atmaksā finansējuma starpību par piešķirtā pakalpojuma apjomu un konkrētā bērna izmantotā pakalpojuma apjomu);

22.2. aprūpētājs un pakalpojuma sniedzējs, ja sniegta nepatiesa informācija par sniegto pakalpojumu vai sociālais dienests konstatējis citus pārkāpumus saistībā ar aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu.

IV. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

23. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

24. Jēkabpils pilsētas domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājums

25. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece K. Ozola

PielikumsJēkabpils pilsētas domes2021. gada 28. maijasaistošajiem noteikumiem Nr. 14

Aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana un apjoma noteikšana