Zaudējis spēku - Par sociālo palīdzību Garkalnes novadā

Saistošie noteikumi Garkalnes novada domes konsolidētajā redakcijā uz 12.06.2021.Garkalnes novada domes saistošie noteikumi Nr. 62013. gada 26. martā

APSTIPRINĀTIar Garkalnes novada domes2013. gada 26. marta lēmumu (prot. Nr. 3, 59. §)Grozīti ar 09.07.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 6;Grozīti ar 16.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 15;Grozīti ar 24.01.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 2;Grozīti ar 31.01.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 2;Grozīti ar 25.04.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 6;Grozīti ar 27.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 20;Grozīti ar 26.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 23;Grozīti ar 17.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 59;Grozīti ar 25.08.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 75;Grozīti ar 27.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 89Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma33. panta trešo daļu, 36. panta sesto daļu,likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"14. panta sesto daļu, 25. panta pirmo daļu,26. panta pirmo un otro daļu,Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnijanoteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"78. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kritērijus un piešķiršanas kārtību ģimenes, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošas personas (turpmāk – ģimene (persona)) atzīšanai par trūcīgu Garkalnes novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība);

1.2. maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību;

1.3. pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru;

1.4. personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus;

1.5. pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību;

1.6. lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt pašvaldības sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu finansiālu atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām) un ģimenei ( personai), kura nonākusi krīzes situācijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības(ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību) un veicinātu viņu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Pabalstus piešķir personām (ģimenēm), kuru dzīvesvieta deklarēta Garkalnes novada administratīvajā teritorijā vai par viņu bērniem pēc faktiskās dzīvesvietas Garkalnes novadā, ja bērni dzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.

3. Pabalstu izmaksu organizē Garkalnes novada sociālais dienests (turpmāk Sociālais dienests).

4. Ja persona ir pieprasījusi kādu no 21.7., 21.8., 21.6.2. punktos noteiktajiem pabalstiem un tās ienākumu līmenis, nepārsniedz 18. vai 19. punktā noteikto, bet tai pieder īpašums, izņemot saistošo noteikumu 14. punktā minētos īpašumus, Sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikšanu, ņemot vērā Garkalnes novada domes Sociālo lietu, komunālo un drošības jautājumu komitejas atzinumu.

II. Pabalstu pieprasīšanas, izvērtēšanas un piešķiršanas kārtība

5. Lai izvērtētu ģimenes (personas) materiālo situāciju, atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai saņemtu kādu no šo noteikumu 21. punktā minētajiem pabalstiem, klients vēršas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un:

5.1. iesniedz rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem. Nav nepieciešams iesniegt iesniegumu, lai saņemtu noteikumu 21.4. un 21.5. apakšpunktā minētos pabalstus;

5.2. iesniedz ienākumus un materiālos resursus apliecinošus dokumentus par sevi un ģimenes locekļiem. Pieprasot saistošo noteikumu 21.3., 21.4. un 21.5. apakšpunktā minētos pabalstus, ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti nav jāiesniedz.

6. Mutvārdos izteiktu klienta iesniegumu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists noformē rakstveidā un klients to paraksta.

7. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pēc klienta iesnieguma, ienākumus un materiālos resursus apliecinošu dokumentu saņemšanas elektroniski aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kas noteikta normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, iesniegtajiem dokumentiem un pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju.

8. Pēc deklarācijas aizpildīšanas to izdrukā un paraksta Sociālā dienesta sociālā darba speciālists un deklarācijas iesniedzējs, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas pareizību.

9. Klientam ir tiesības iesniegt pašrocīgi aizpildītu, normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, norādītu deklarācijas veidlapu, noformējot to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

10. Klients deklarācijā norāda ienākumus saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Klients deklarācijā ienākumus deklarē atbilstoši apmēram, kas veidojas pēc nodokļu nomaksas.

11. Deklarācijas iesniedzējs, parakstot deklarāciju, ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, savu rīcību, kā arī par zaudējumu atlīdzināšanu, kas Sociālajam dienestam radušies klienta vainas dēļ, ja klients sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai arī klienta nelikumīgas rīcības dēļ.

12. Ja personai pieder īpašums ilgāk par 12 mēnešiem un tā veic kredītmaksājumu par vienīgo iegādāto nekustamo īpašumu, kurā faktiski dzīvo, sociālais dienests, aprēķinot personas vidējos ienākumus mēnesī, samazina mēneša ienākumu apmēru par veikto ikmēneša kredītmaksājuma daļu, nepārsniedzot attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru.

III. Ģimenes (personas) atzīšana par trūcīgu

13. Ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu nosaka pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

14. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, par īpašumu netiek uzskatīts, ja personai pieder kāds no 14. punkta apakšpunktos minētajiem īpašuma veidiem

14.1. Viena airu laiva un viens vieglais automobilis vai motocikls, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par gadu un nav iegādāts sociālās palīdzības saņemšanas laikā, vieglā automobiļa piekabe, kā arī viens velosipēds katram ģimenes loceklim;

14.2. viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, ja ģimenei (personai) pieder automobilis, kurš atbilst šo saistošo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un ja garāžā netiek veikta saimnieciskā darbība, tā netiek izīrēta vai iznomāta;

14.3. personas īpašumā esošs speciāli pielāgots vieglais automobilis, ja ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei (ja ģimenē ir vairākas personas ar invaliditāti – viens automobilis katram invalīdam, kurš Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzē reģistrēts uz invalīda vārda;

14.4. nekustamais īpašums, kurš nav piemērots dzīvošanai;

14.5. zeme (ar vai bez dārza mājas) ne vairāk kā 1000 m2, kas atrodas Garkalnes novada administratīvajā teritorijā, ja tā tiek izmantota ģimenes uzturā izmantojamās pārtikas audzēšanai.

15. Trūcīgas ģimenes (personas) statuss tiek piešķirts uz trim mēnešiem ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, statuss tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

IV. Ģimenes (personas) atzīšana par maznodrošinātu

16. Ģimenes (personas) ienākumi un materiālie resursi ģimenes (personas) atzīšanai par maznodrošinātu tiek izvērtēti saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un šo noteikumu 14. punktā noteikto.

17. Noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Garkalnes novadā 355 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 249 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā".

18. (Svītrots ar Garkalnes novada domes 27.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 89)

19. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

V. Pabalstu veidi

20. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

21. Garkalnes novada pašvaldība piešķir:

21.1. pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

21.2. dzīvokļa pabalstu;

21.2.1 vienreizēju pabalstu mājokļa remontam;

21.3. vienreizēju pabalstu krīzes situācijā;

21.4. pabalstu bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

21.5. pabalstu audžuģimenei par audžuģimenes pienākumu veikšanu un pabalstu bērna uzturam;

21.6. pabalstu bērnu izglītībai un audzināšanai:

21.6.1. pabalstu mācību piederumu iegādei;

21.6.2. pabalstu ēdināšanai;

21.6.3. pabalsts bērnu atpūtas, izglītojošo un sporta nometņu apmaksai;

21.7. pabalstu medicīnas pakalpojumu apmaksai un veselības aprūpei;

21.8. pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai;

21.9. citus pašvaldības pabalstus sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, tai skaitā:

21.9.1. pabalstu dokumentu atjaunošanai;

21.9.2. pabalstu pārtikas iegādei;

21.9.3. pabalstu tuberkulozes slimniekam;

21.9.4. pabalstu no ieslodzījuma vietas atbrīvotajām personām;

21.9.5. pabalstu psihologa pakalpojuma apmaksai bērniem (ģimenēm ar bērniem);

21.10. ar Garkalnes novada domes lēmumu, izvērtējot katru konkrēto situāciju atsevišķi, var tikt piešķirts pabalsts bērnu interešu izglītībai, ņemot vērā pašvaldības budžeta iespējas.

VI. Klientu tiesības uz pabalstiem

22. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu (turpmāk teksta – GMI) līmeņa nodrošināšanai ģimenei (personai) piešķir saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

23. Dzīvokļa pabalstu ir tiesības saņemt trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuras ir deklarējušas dzīvesvietu un dzīvo Garkalnes novada administratīvajā teritorijā.

24. Tiesības saņemt šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Garkalnes novada administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un krīzes situācijas dēļ nespēj nodrošināt pamatvajadzības minimālā apmērā.

25. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 21.7., 21.8. apakšpunktā minētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu un dzīvo Garkalnes novada administratīvajā teritorijā un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz ienākumu līmeni, ar kuru ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu.

26. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 21.9. apakšpunktā minētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu un dzīvo Garkalnes novada administratīvajā teritorijā saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību.

27. Saistošo noteikumu 21.2., 21.6., 21.7., 21.8., 21.9. apakšpunktā minētos pabalstus klientam nepiešķir, ja:

27.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 14. punktā minētos īpašumus;

27.2. (svītrots ar Garkalnes novada domes 09.07.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 6);

27.3. tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;

27.4. persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37. panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

27.5. persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;

27.6. klients nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;

27.7. ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim.

28. Dzīvokļa pabalstu personai (ģimenei) nepiešķir, ja bez saistošo noteikumu 27. punktā minētajiem kritērijiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no mājokļa.

VII. Klienta pienākumi un atbildība

29. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nosaka klienta līdzdarbības pienākumus un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos.

30. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7. pantā noteiktajam klientam ir šādi pienākumi:

30.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

30.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalsta saņemšanu un apmēru;

30.3. vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai un mazināšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

30.4. personai darbspējīgā vecumā, kura ir bezdarbnieks:

30.4.1. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pašvaldības organizētajos darbos pašvaldības administratīvajā teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku;

30.4.2. iesniegt Sociālajā dienestā pierādījumus par darba meklēšanas aktivitātēm;

30.4.3. ierasties Sociālajā dienestā, lai novērtētu līdzdarbības pienākumu izpildi;

30.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt pabalstu sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tie uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs pasliktināšanos;

30.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.

31. Sociālais dienests prioritāri darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 21.1. un/vai 21.2. apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

32. Sociālais dienests ar motivētu lēmumu klientam samazina pabalstu par tai personai piešķirto daļu (bet atsevišķi dzīvojošai personai izbeidz izmaksu), kura

32.1. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, bet nav izmantojusi Nodarbinātības valsts aģentūras vai pašvaldības piedāvātos nodarbinātību veicinošos pasākumus (iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, pašvaldības organizētajos darba pasākumos u.c.);

32.2. bez attaisnojoša iemesla nepilda vienošanās par līdzdarbību pienākumus;

32.3. nav ieradusies Sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību pienākumu izpildi;

32.4. atrodas prombūtnē ilgāk par vienu kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības;

32.5. atrodas ieslodzījuma vietā;

32.6. atrodas sociālās korekcijas izglītības iestādē;

32.7. citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.

33. Ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai piešķirto pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu.

VIII. Pabalstu piešķiršanas kārtība

34. Pabalstus klientam piešķir pēc ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

35. Pieprasot saistošo noteikumu 21.2. apakšpunktā minēto pabalstu, klients papildus saistošo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajiem dokumentiem uzrāda ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējiem trim mēnešiem un īres, un/vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu.

36. Pieprasot saistošo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto pabalstu, papildus šo saistošo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajiem dokumentiem klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

37. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda klienta deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām un, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus.

38. Ja klients Sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi vai nav vērsies pēdējo divu gadu laikā, sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas papildus saistošo noteikumu 37. punktā minētajam novērtē arī klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, un aizpilda normatīvajos aktos noteikto veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses.

39. Atkārtoti klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, sociālā darba speciālists novērtē gadījumos, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, bet ne retāk kā reizi divos gados.

40. Pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu.

41. Piešķirto pabalstu klientam izmaksā vienā no minētajiem veidiem:

41.1. izmaksā skaidrā naudā pašvaldības kasē;

41.2. pārskaita klienta norādītajā norēķinu kontā;

41.3. pārskaita pakalpojumu sniedzējiem.

42. Par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 18. datumam.

43. Ja klientam ir mainījies ģimenes sastāvs un/vai mainījusies materiālā vai sociālā situācija, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta no jauna iesniegto deklarāciju, izvērtē ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalstu saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību/neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

IX. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

44. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu sliekšņa (GMI) nodrošināšanai ir atbalsts mājsaimniecībai (personai), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu un kuras vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto GMI slieksni.

45. (Svītrots ar Garkalnes novada domes 27.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 89)

46. (Svītrots ar Garkalnes novada domes 27.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 89)

X. Dzīvokļa pabalsts