Latviešu vēsturisko zemju likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

Latviešu nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā uz negrozāmās latviešu nācijas valstsgribas pamata 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas Republika, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes. Apvienota un nedalāma Latvija starptautiskos līgumos noteiktās robežās ir viens no neaizskaramajiem Latvijas valsts konstitucionālās identitātes elementiem, kas garantē latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un ilgtspēju cauri gadsimtiem.

Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, sēļu un zemgaļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju — lībiešu — kultūras un valodas bāzes veidojusies latviešu nācija. Latviešu nācijas tapšanā būtiska bijusi vācbaltiešu kultūras ietekme. Latvietība visos laikos bijusi atvērta mijiedarbībai ar latviešu vēsturiskajās zemēs dzīvojošām mazākumtautībām.

Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības iezīmju daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība, kas ir valstiski atbalstāma un attīstāma. Līdztekus tam valstiski atbalstāma ir lībiešu identitātes, kultūras un valodas saglabāšana un attīstība.

Katrai latviešu vēsturiskajai zemei piederīgajai kopienai un katrai kultūrtelpai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums kopt un attīstīt savu kultūrvēsturisko vidi un kopējo identitāti, lai to saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm. Valstij un pašvaldībām jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi. Latviešu vēsturiskajām zemēm ir vietējo kopienu piederības iezīmētas saskares līnijas, kuras ņemamas vērā valstslietās.

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai;

2) garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai —, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus šā likuma mērķa sasniegšanai.

(2) Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa. Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma.

(3) Valsts un pašvaldību uzdevums ir atbalstīt un sekmēt latviešu vēsturiskajās zemēs pastāvošās kultūrtelpas. Kultūrtelpu atbalsta pasākumus nosaka šis likums un Nemateriālā kultūras mantojuma likums.

3. pants. Latviešu vēsturiskās zemes

(1) Latviešu vēsturiskā zeme ir vēsturiski veidojusies Latvijas Republikas daļa, kuru raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte.

(2) Pilsētu un pagastu vai to daļu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm nosaka šā likuma 1. pielikums. Latviešu vēsturiskās zemes attēlotas šā likuma 2. pielikumā.

(3) Latviešu vēsturisko zemju ģerboņus nosaka atsevišķs likums. Latviešu vēsturisko zemju karogus pēc Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšlikuma apstiprina Valsts prezidents, ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas atzinumu.

4. pants. Valsts un pašvaldību pienākumi likuma mērķa sasniegšanai

(1) Valsts un pašvaldības sekmē latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, nodrošina tai nepieciešamo atbalstu un veicina visu latviešu vēsturisko zemju līdzsvarotu sociālekonomisko attīstību.

(2) Valsts izstrādā un īsteno saskaņotu un pastāvīgu politiku un atbalsta pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

(3) Latviešu vēsturiskajās zemēs ietilpstošās pašvaldības sadarbojas un veicina attiecīgās latviešu vēsturiskās zemes kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, attīstību un iedzīvotāju kopējās identitātes izjūtu.

(4) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpst dažādām latviešu vēsturiskajām zemēm piederīgas teritorijas, pašvaldībai ir pienākums atbalstīt attiecīgo latviešu zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopējās identitātes izjūtu.

(5) Valsts un pašvaldības nodrošina izglītības iestādēs novadu mācības apguvi, kas veicina latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides apzināšanu un līdzdalību tās kopšanā un attīstīšanā.

(6) Valsts un pašvaldības veicina latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides savstarpēju iepazīšanu un popularizēšanu.

(7) Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina Latvijas pirmiedzīvotāju — lībiešu — identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tostarp veicinot lībiešu valodas apguvi un lietojumu, kā arī ieviešot un vidē izmantojot vietvārdus lībiešu valodā.

(8) Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.

(9) Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

(10) Valsts veicina bijušā Abrenes apriņķa Abrenes pilsētas, Kacēnu pagasta, Upmales pagasta, Linavas pagasta, Purvmalas pagasta, Augšpils pagasta un Gauru pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

(11) Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kā arī valsts un pašvaldības institūciju tīklojumu, ir jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas.

5. pants. Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības pasākumu plānošana un finansēšana

(1) Ministru kabinets apstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu (turpmāk — Plāns), lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī koordinēti un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus.

(2) Plāns ir nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas uz septiņiem gadiem nosaka no Nacionālā attīstības plāna un politikas pamatnostādnēm izrietošus uzdevumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, paredzot juridiskus, administratīvus, organizatoriskus pasākumus, kā arī to finansiālo nodrošinājumu.

(3) Plāna izstrādi nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un latviešu vēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem.

(4) Finansējumu Plāna īstenošanai paredz ikgadējā valsts budžeta likumā.

(5) Pašvaldības savās attīstības programmās nosaka juridiskus, tehniskus, administratīvus, organizatoriskus un finansiālus pasākumus kultūrvēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

6. pants. Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome

(1) Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija, kas koordinē valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padome koordinē un veicina saskaņotu politikas un atbalsta pasākumu izstrādi latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, nosaka politikas prioritātes un pārrauga tās īstenošanu un novērtēšanu, kā arī Plāna īstenošanu. Padome sniedz priekšlikumus par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu saglabāšanas un attīstības veicināšanu, izvērtē šajā jomā saņemtos priekšlikumus, kā arī sniedz priekšlikumus par šo jomu skarošiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.

(2) Padomes sastāvā ir:

1) kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs un zemkopības ministrs. Padomes sastāvā iekļauto ministru var aizvietot ministra pilnvarota persona. Par ministra pilnvarotu personu var būt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, ministra biroja pārstāvis;

2) Valsts prezidenta pārstāvis. Valsts prezidents darbam Padomē uz savu pilnvaru termiņu deleģē lietpratēju, kuram ir nozīmīga profesionālā vai akadēmiskā pieredze latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides jautājumos;

3) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vai viņa deleģēts pārstāvis no attiecīgās komisijas locekļu vidus;

4) viens pašvaldību pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, kuru darbam Padomē izvirza pašvaldību biedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu;

5) Rīgas domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota Rīgas valstspilsētas pašvaldības amatpersona;

6) viens sabiedrības pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, kā arī viens lībiešu kopienas pārstāvis, kurus darbam Padomē izvirza kultūras ministrs.

(3) Padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs, un viņš vada Padomes darbu. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir izglītības un zinātnes ministrs.

(4) Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvji.

(5) Padomes locekļi par darbību Padomē atlīdzību nesaņem.

(6) Kultūras ministrija ir atbildīga par Padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu.

(7) Ministru kabinets apstiprina Padomes nolikumu.

7. pants. Likuma mērķa sasniegšanas uzraudzība

Ministru kabinets reizi divos gados iesniedz Valsts prezidentam un Saeimai ziņojumu par paveikto likuma mērķa sasniegšanā un Plāna īstenošanā, kā arī iecerēto turpmāko darbību.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. septembrim apstiprina Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes nolikumu.

2. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūnijam apstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu.

3. Ministru kabinets pirmo ziņojumu Valsts prezidentam un Saeimai par paveikto likuma mērķa sasniegšanā un Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanā iesniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

4. Ministru kabinets, sagatavojot 2023. gada valsts budžeta projektu, izvērtē šā likuma prasību izpildei nepieciešamā finansējuma apmēru.

5. Šā likuma 1. pielikuma 1.3.2. apakšpunkts (par Ādažu pilsētas statusu), 1.7.4. apakšpunkts (par Ķekavas pilsētas statusu) un 1.10.3. apakšpunkts (par Mārupes pilsētas statusu) stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 28. jūnijā

Latviešu vēsturisko zemju likuma 1. pielikums

Pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm

1. Vidzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

1.1. Aizkraukles novada:

1.1.1. Aiviekstes pagasta daļa,

1.1.2. Aizkraukles pagasts,

1.1.3. Aizkraukles pilsētas daļa Daugavas labajā krastā,

1.1.4. Bebru pagasts,

1.1.5. Iršu pagasts,

1.1.6. Klintaines pagasts,

1.1.7. Kokneses pagasts,

1.1.8. Kokneses pilsēta,

1.1.9. Pļaviņu pilsētas daļa,

1.1.10. Skrīveru pagasts,

1.1.11. Vietalvas pagasts;

1.2. Alūksnes novada:

1.2.1. Alsviķu pagasts,

1.2.2. Alūksnes pilsēta,

1.2.3. Annas pagasts,

1.2.4. Ilzenes pagasts,

1.2.5. Jaunalūksnes pagasts,

1.2.6. Jaunannas pagasts,

1.2.7. Jaunlaicenes pagasts,

1.2.8. Kalncempju pagasts,

1.2.9. Malienas pagasts,

1.2.10. Mālupes pagasts,

1.2.11. Mārkalnes pagasts,

1.2.12. Pededzes pagasts,

1.2.13. Veclaicenes pagasts,

1.2.14. Zeltiņu pagasts,

1.2.15. Ziemera pagasts;

1.3. Ādažu novada:

1.3.1. Ādažu pagasts,

1.3.2. Ādažu pilsēta,

1.3.3. Carnikavas pagasts;

1.4. Cēsu novada:

1.4.1. Amatas pagasts,

1.4.2. Cēsu pilsēta,

1.4.3. Drabešu pagasts,

1.4.4. Dzērbenes pagasts,

1.4.5. Inešu pagasts,

1.4.6. Jaunpiebalgas pagasts,

1.4.7. Kaives pagasts,

1.4.8. Liepas pagasts,

1.4.9. Līgatnes pagasts,

1.4.10. Līgatnes pilsēta,

1.4.11. Mārsnēnu pagasts,

1.4.12. Nītaures pagasts,

1.4.13. Priekuļu pagasts,

1.4.14. Raiskuma pagasts,

1.4.15. Skujenes pagasts,

1.4.16. Stalbes pagasts,

1.4.17. Straupes pagasts,

1.4.18. Taurenes pagasts,

1.4.19. Vaives pagasts,

1.4.20. Vecpiebalgas pagasts,

1.4.21. Veselavas pagasts,

1.4.22. Zaubes pagasts,

1.4.23. Zosēnu pagasts;

1.5. Gulbenes novada:

1.5.1. Beļavas pagasts,

1.5.2. Daukstu pagasts,

1.5.3. Druvienas pagasts,

1.5.4. Galgauskas pagasts,

1.5.5. Gulbenes pilsēta,

1.5.6. Jaungulbenes pagasts,

1.5.7. Lejasciema pagasts,

1.5.8. Litenes pagasts,

1.5.9. Lizuma pagasts,

1.5.10. Līgo pagasts,

1.5.11. Rankas pagasts,

1.5.12. Stāmerienas pagasts,

1.5.13. Stradu pagasts,

1.5.14. Tirzas pagasts;

1.6. Jūrmalas valstspilsēta;

1.7. Ķekavas novada:

1.7.1. Baldones pagasta daļa,

1.7.2. Baložu pilsēta,

1.7.3. Ķekavas pagasta daļa,

1.7.4. Ķekavas pilsēta;

1.8. Limbažu novada:

1.8.1. Ainažu pagasts,

1.8.2. Ainažu pilsēta,

1.8.3. Alojas pagasts,

1.8.4. Alojas pilsēta,

1.8.5. Braslavas pagasts,

1.8.6. Brīvzemnieku pagasts,

1.8.7. Katvaru pagasts,

1.8.8. Liepupes pagasts,

1.8.9. Limbažu pagasts,

1.8.10. Limbažu pilsēta,

1.8.11. Pāles pagasts,

1.8.12. Salacgrīvas pagasts,

1.8.13. Salacgrīvas pilsēta,

1.8.14. Skultes pagasts,

1.8.15. Staiceles pagasts,

1.8.16. Staiceles pilsēta,

1.8.17. Umurgas pagasts,

1.8.18. Vidrižu pagasts,

1.8.19. Viļķenes pagasts;

1.9. Madonas novada:

1.9.1. Aronas pagasts,

1.9.2. Barkavas pagasta daļa,

1.9.3. Bērzaunes pagasts,

1.9.4. Cesvaines pagasts,

1.9.5. Cesvaines pilsēta,

1.9.6. Dzelzavas pagasts,

1.9.7. Ērgļu pagasts,

1.9.8. Indrānu pagasts,

1.9.9. Jumurdas pagasts,

1.9.10. Kalsnavas pagasts,

1.9.11. Lazdonas pagasts,

1.9.12. Liezēres pagasts,

1.9.13. Lubānas pilsēta,

1.9.14. Ļaudonas pagasts,

1.9.15. Madonas pilsēta,

1.9.16. Mārcienas pagasts,

1.9.17. Mētrienas pagasts,

1.9.18. Ošupes pagasta daļa,

1.9.19. Praulienas pagasts,

1.9.20. Sarkaņu pagasts,

1.9.21. Sausnējas pagasts,

1.9.22. Vestienas pagasts;

1.10. Mārupes novada:

1.10.1. Babītes pagasta daļa,

1.10.2. Mārupes pagasts,

1.10.3. Mārupes pilsēta,

1.10.4. Salas pagasts;

1.11. Ogres novada:

1.11.1. Ikšķiles pilsēta,

1.11.2. Jumpravas pagasts,

1.11.3. Krapes pagasts,

1.11.4. Ķeguma pilsētas daļa Daugavas labajā krastā,

1.11.5. Ķeipenes pagasts,

1.11.6. Lauberes pagasts,

1.11.7. Lēdmanes pagasts,

1.11.8. Lielvārdes pagasts,

1.11.9. Lielvārdes pilsēta,

1.11.10. Madlienas pagasts,

1.11.11. Mazozolu pagasts,

1.11.12. Meņģeles pagasts,

1.11.13. Ogres valstspilsēta,

1.11.14. Ogresgala pagasts,

1.11.15. Rembates pagasts,

1.11.16. Suntažu pagasts,

1.11.17. Taurupes pagasts,

1.11.18. Tīnūžu pagasts;

1.12. Olaines novada:

1.12.1. Olaines pagasta daļa,

1.12.2. Olaines pilsēta;

1.13. Rīgas valstspilsēta;

1.14. Ropažu novada:

1.14.1. Garkalnes pagasts,

1.14.2. Ropažu pagasts,

1.14.3. Stopiņu pagasts,

1.14.4. Vangažu pilsēta;

1.15. Salaspils novada:

1.15.1. Salaspils pagasts,

1.15.2. Salaspils pilsēta;

1.16. Saulkrastu novada:

1.16.1. Saulkrastu pagasts,

1.16.2. Saulkrastu pilsēta,

1.16.3. Sējas pagasts;

1.17. Siguldas novada:

1.17.1. Allažu pagasts,

1.17.2. Inčukalna pagasts,

1.17.3. Krimuldas pagasts,

1.17.4. Lēdurgas pagasts,

1.17.5. Mālpils pagasts,

1.17.6. Mores pagasts,

1.17.7. Siguldas pagasts,

1.17.8. Siguldas pilsēta;

1.18. Smiltenes novada:

1.18.1. Apes pagasts,

1.18.2. Apes pilsēta,

1.18.3. Bilskas pagasts,

1.18.4. Blomes pagasts,

1.18.5. Brantu pagasts,

1.18.6. Drustu pagasts,

1.18.7. Gaujienas pagasts,

1.18.8. Grundzāles pagasts,

1.18.9. Launkalnes pagasts,

1.18.10. Palsmanes pagasts,

1.18.11. Raunas pagasts,

1.18.12. Smiltenes pagasts,

1.18.13. Smiltenes pilsēta,

1.18.14. Trapenes pagasts,

1.18.15. Variņu pagasts,

1.18.16. Virešu pagasts;

1.19. Tukuma novada Lapmežciema pagasts;

1.20. Valkas novada:

1.20.1. Ērģemes pagasts,

1.20.2. Kārķu pagasts,

1.20.3. Valkas pagasts,

1.20.4. Valkas pilsēta,

1.20.5. Vijciema pagasts,

1.20.6. Zvārtavas pagasts;

1.21. Valmieras novada:

1.21.1. Bērzaines pagasts,

1.21.2. Brenguļu pagasts,

1.21.3. Burtnieku pagasts,

1.21.4. Dikļu pagasts,

1.21.5. Ēveles pagasts,

1.21.6. Ipiķu pagasts,

1.21.7. Jeru pagasts,

1.21.8. Jērcēnu pagasts,

1.21.9. Kauguru pagasts,

1.21.10. Kocēnu pagasts,

1.21.11. Ķoņu pagasts,

1.21.12. Lodes pagasts,

1.21.13. Matīšu pagasts,

1.21.14. Mazsalacas pagasts,

1.21.15. Mazsalacas pilsēta,

1.21.16. Naukšēnu pagasts,

1.21.17. Plāņu pagasts,

1.21.18. Ramatas pagasts,

1.21.19. Rencēnu pagasts,

1.21.20. Rūjienas pilsēta,

1.21.21. Sedas pilsēta,

1.21.22. Sēļu pagasts,

1.21.23. Skaņkalnes pagasts,

1.21.24. Strenču pilsēta,

1.21.25. Trikātas pagasts,

1.21.26. Vaidavas pagasts,

1.21.27. Valmieras pagasts,

1.21.28. Valmieras valstspilsēta,

1.21.29. Vecates pagasts,

1.21.30. Vilpulkas pagasts,

1.21.31. Zilākalna pagasts.

2. Latgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

2.1. Aizkraukles novada:

2.1.1. Aiviekstes pagasta daļa,

2.1.2. Pļaviņu pilsētas daļa;

2.2. Alūksnes novada Liepnas pagasts;

2.3. Augšdaugavas novada:

2.3.1. Ambeļu pagasts,

2.3.2. Biķernieku pagasts,

2.3.3. Dubnas pagasts,

2.3.4. Kalupes pagasts,

2.3.5. Līksnas pagasts,

2.3.6. Maļinovas pagasts,

2.3.7. Naujenes pagasts,

2.3.8. Nīcgales pagasts,

2.3.9. Vaboles pagasts,

2.3.10. Višķu pagasts;

2.4. Balvu novada:

2.4.1. Baltinavas pagasts,

2.4.2. Balvu pagasts,

2.4.3. Balvu pilsēta,

2.4.4. Bērzkalnes pagasts,

2.4.5. Bērzpils pagasts,

2.4.6. Briežuciema pagasts,