Zaudējis spēku - Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 508Rīgā 2021. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 51 70. §)

Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma22.2 panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz kritisko infrastruktūru, kuras darbību nosaka 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

II. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana

3. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

3.1. apzina iespējamo A, B un C kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

3.2. apzina iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus tās noteikšanai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

4. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju apzina iespējamo D kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

5. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju:

5.1. par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

5.2. par kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru.

6. Nozares ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju informē D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

7. Kritisko infrastruktūru var atzīt par Eiropas kritisko infrastruktūru, ja attiecīgās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis un ir panākta vienošanās ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādas ietekmes nozīmīgumu novērtē pārnozaru kritēriju izteiksmē, ietverot sekas, ko rada vairāku nozaru atkarība no cita veida kritiskās infrastruktūras.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētie pārnozaru kritēriji ir:

8.1. zaudējumu kritērijs (nosaka pēc iespējamā bojāgājušo vai ievainoto skaita);

8.2. ekonomiskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc saimniecisko zaudējumu apmēra vai preču vai pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma);

8.3. sabiedriskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc ietekmes uz sabiedrības uzticību, pēc fiziskām ciešanām un ikdienas dzīves traucējumiem, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma).

9. Pārnozaru kritēriju robežvērtību pamatā ir konkrētās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumu vai iznīcināšanas seku nopietnība.

10. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par katras kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

11. Iekšlietu ministrija, pamatojoties uz iesniegtajiem priekšlikumiem:

11.1. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā;

11.2. ne retāk kā reizi gadā sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kritiskās infrastruktūras drošības situāciju;

11.3. informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

11.4. koordinē divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra;

11.5. reizi gadā sagatavo Eiropas Komisijai paredzētu informāciju par katrā nozarē noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru skaitu un to Eiropas Savienības dalībvalstu skaitu, kuras ir atkarīgas no katras noteiktās Eiropas kritiskās infrastruktūras, un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

11.6. reizi divos gados sagatavo Eiropas Komisijai paredzētu informāciju par apdraudējumu, draudu un neaizsargātības veidiem katrā Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarē un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

12. Tiesību aktu projektus, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā, apstiprina Ministru kabinets.

13. Iekšlietu ministrs šo noteikumu 11. punktā minēto uzdevumu izpildei ir tiesīgs izveidot koleģiālu starpinstitūciju darba grupu un noteikt tās sastāvu, uzdevumus, tiesības un darba kārtību.

III. A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana

14. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par infrastruktūras drošību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus.

15. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona var būt persona:

15.1. kurai ir Latvijas pilsonība;

15.2. kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

15.3. kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

15.4. kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

15.5. pār kuru nav nodibināta aizgādnība;

15.6. kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

15.7. kura nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

15.8. kura ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

15.9. kura saskaņā ar Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām nepieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu;

15.10. kurai ir vismaz divu gadu darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā. Šo nosacījumu nepiemēro par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai, kuru atbilstoši kompetencei ir pārbaudījušas valsts drošības iestādes.

16. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kā arī, ja komersants sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, komersanta īpašnieku, valdes locekļus un darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ieteikumus par drošības pasākumu veikšanu.

17. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidatūru.

18. Ja Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka persona neatbilst šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

19. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona:

19.1. plāno kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus;

19.2. izvērtē un nosaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu, kuru iesniedz Valsts drošības dienestā, Satversmes aizsardzības birojā vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestā atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei;

19.3. ne retāk kā reizi gadā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā organizē kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību;

19.4. ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto mācību norises dienas informē Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

20. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos iekļauj šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju.

21. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus saskaņo ar Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

22. Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

23. Valsts drošības dienests sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu pastiprināšanai atbilstoši noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem.

24. Civilās aviācijas objektiem, ostu un ostu iekārtu objektiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, jonizējošā starojuma objektiem, ja tie noteikti par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru, drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošana valsts apdraudējuma gadījumam

25. Kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu valsts apdraudējuma gadījumam (turpmāk – darbības nepārtrauktības plāns) izstrādā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

26. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus:

26.1. sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju sagatavot darbības nepārtrauktības plānu;

26.2. sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju nodrošināt darbības nepārtrauktības plāna regulāru aktualizēšanu.