Ministru kabineta kārtības rullis

Ministru kabineta noteikumi Nr. 606Rīgā 2021. gada 7. septembrī (prot. Nr. 60 20. §)

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma15. panta trešo un piekto daļu, 22. panta pirmo un otro daļu,27. panta otro daļu, 28. panta sesto daļu un 29. panta otro daļu unAttīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta kārtības rullis nosaka šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, saskaņošanas, iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) un rīcības plāna deklarācijas īstenošanai izpildi (turpmāk – rīcības plāns);

1.3. kārtību, kādā izstrādā un apstiprina rīcības plānu deklarācijas īstenošanai;

1.4. Valsts sekretāru sanāksmju sagatavošanas un norises kārtību;

1.5. Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta krīzes vadības sēžu (turpmāk kopā – Ministru kabineta sēde) un Ministru kabineta komitejas sēžu sagatavošanas un norises kārtību;

1.6. pieteikšanās kārtību dalībai Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs, kā arī dalības norisi un piedalīšanās ierobežojumus;

1.7. Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju audiovizuālo un skaņas ierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību;

1.8. likumos, Saeimas lēmumos, Valsts prezidenta paziņojumos, Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību, kā arī Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību attiecībā uz projektu iesniegšanu un izskatīšanu Ministru kabinetā;

1.9. kārtību, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā un slimības dēļ;

1.10. Ministru kabineta darbības nodrošināšanai paredzētās valsts informācijas sistēmas izmantošanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un aprites kārtību;

1.11. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšanas kārtību.

2. Ministru kabinets atbilstoši kompetencei izskata šādus dokumentus:

2.1. attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – plānošanas dokumenti) projektus;

2.2. ārējus tiesību aktus:

2.2.1. starptautiskus līgumus vai to projektus;

2.2.2. likumprojektus;

2.2.3. Saeimas lēmumprojektus;

2.2.4. Ministru kabineta noteikumu projektus;

2.3. iekšējus tiesību aktus:

2.3.1. Ministru kabineta instrukciju projektus;

2.3.2. Ministru kabineta ieteikumu projektus;

2.3.3. Ministru kabineta sēžu protokollēmumu projektus;

2.4. Ministru kabineta rīkojuma projektus;

2.5. informatīvos ziņojumus;

2.6. Latvijas oficiālā viedokļa dokumentu projektus izskatīšanai starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās:

2.6.1. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektus Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija);

2.6.2. Latvijas Republikas nostājas projektus Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 258., 259. un 260. pantā paredzētās pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa ietvaros (turpmāk – nostāja);

2.6.3. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektus starptautisko tiesību jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija starptautisko tiesību jautājumos);

2.6.4. informatīvos ziņojumus par Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā un informatīvos ziņojumus par neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm;

2.7. Latvijas Republikas tiesā iesniedzamo Ministru kabineta dokumentu (turpmāk – tiesā iesniedzamais dokuments) projektus;

2.8. Ministru kabineta vēstuļu projektus Saeimai, tiesībsargam vai citai valsts institūcijai vai amatpersonai (turpmāk – Ministru kabineta vēstules projekts).

3. Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) un tā objektu (anotācijas sadaļas) sagatavošanas kārtību nosaka normatīvie akti par kārtību, kādā veic tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanu.

4. Plānošanas dokumentu projektu izstrādes kārtību regulē normatīvie akti, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

5. Nacionālās pozīcijas projektu izstrādā un saskaņo atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

6. Nostājas projektu izstrādā un apstiprina atbilstoši normatīvajiem aktiem par nostāju izstrādi un apstiprināšanu.

7. Nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos izstrādā un apstiprina atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi starptautisko tiesību jautājumos, saskaņošanu un apstiprināšanu.

8. Ministrija ir atbildīga par sabiedrības informēšanu par Ministru kabinetā izskatāmo nozarei nozīmīgo un sabiedrības interesēm svarīgo šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu (turpmāk – projekti) saturu un būtiskajām izmaiņām. Sagatavojot informāciju sabiedrībai par Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē un Ministru kabineta sēdē izskatāmo projektu un pieņemtajiem lēmumiem, ievēro šādus principus:

8.1. ministrija laikus plāno un nodrošina komunikāciju ar sabiedrību par projektiem un pieņemtajiem lēmumiem;

8.2. ministrija nodrošina, ka visi informācijā iekļautie fakti ir patiesi un skaidri saprotami. Informācijā iekļauj pieņemtā lēmuma mērķi un būtību, skaidrojot, kādas problēmas un situācijas tas risinās;

8.3. sabiedrības informēšanai izmanto mērķauditorijas informācijas ieguves un lietošanas paradumiem atbilstošus komunikācijas kanālus un instrumentus;

8.4. ministrija ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē informācijas pieejamību un valsts noslēpuma aizsardzību;

8.5. ja pēc informācijas izplatīšanas ir konstatētas neprecizitātes vai nepieciešami papildinājumi, ministrija nekavējoties precizē informāciju, skaidri un nepārprotami norādot precizējumu;

8.6. plašsaziņas līdzekļiem izplatīto informāciju par projektiem un valdībā pieņemtajiem lēmumiem ministrija elektroniski nosūta Valsts kancelejai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis".

9. (Svītrots ar MK 04.03.2025. noteikumiem Nr. 138)

10. Kārtību, kādā projektu, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" satur valsts noslēpuma objektu, saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedz un izskata Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

11. Ja saistībā ar projektu nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, tad vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz arī projektus ar nepieciešamajiem grozījumiem.

12. Likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta paziņojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu, Ministru kabineta tiesību aktos, Ministru kabineta komitejas sēžu protokollēmumos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu un Ministru prezidenta doto uzdevumu (rezolūciju) (turpmāk – uzdevums) izpildes vienotu kontroli ministrijās, padotības iestādēs un Valsts kancelejā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzdevumu vienoto izpildes kontroli.

II. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšana un rīcības plāns

13. Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajos Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās gadījumos katra ministrija un Ministru prezidenta padotības iestāde (turpmāk – atbildīgā ministrija) sagatavo un elektroniski iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rīcības plāna izpildi un uzdevumiem, kuru izpilde ir turpināma, norādot šo uzdevumu sasaisti ar Nacionālā attīstības plāna mērķiem un uzdevumiem. Ja atbildīgā ministrija, sniedzot informāciju par paveiktajiem uzdevumiem un uzdevumiem, kuru izpilde ir turpināma, izvirza jaunus pasākumus, tā aizpilda šo noteikumu pielikuma otro sadaļu.

14. Valsts kanceleja triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētās informācijas saņemšanas apkopoto informāciju iesniedz Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta amata kandidātam.

15. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, attiecīgās ministrijas valsts sekretārs un Ministru prezidenta padotības iestādes vadītājs iesniedz Ministru kabineta loceklim informāciju:

15.1. par atbildīgajā ministrijā izstrādes un virzības procesā esošajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem;

15.2. par tiesvedības procesiem, kuros iesaistīta atbildīgā ministrija;

15.3. par atbildīgās ministrijas budžeta izpildi un strādājošo skaitu kārtējā gadā un trijos iepriekšējos gados.

16. Piecu darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, ministrs atsauc projektus, kuru virzība ir zaudējusi aktualitāti. Ja ministrs projektus nav atsaucis, Valsts kanceleja turpina projektu virzību Ministru kabinetā.

17. Mēneša laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam, katra atbildīgā ministrija sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, sadarbības partneriem un nozari (jomu) pārstāvošajām biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) sagatavo rīcības plāna pasākumu projektu (pielikums) un elektroniski iesniedz to Valsts kancelejā.

18. Rīcības plāna projektā norāda ne vairāk kā piecus pasākumus katra deklarācijas uzdevuma īstenošanai.

19. Valsts kanceleja apvieno atbildīgo ministriju iesniegtos pasākumus vienotā rīcības plāna projektā atbilstoši deklarācijā minētajiem uzdevumiem. Ja nepieciešams, Valsts kanceleja lūdz atbildīgās ministrijas precizēt vai svītrot ministriju iesniegtos pasākumus deklarācijas uzdevumu īstenošanai, kā arī precizē pasākumus atbilstoši aktuālajai attīstības politikai. Rīcības plāna projektu Valsts kanceleja iesniedz Ministru prezidentam.

20. Ja sagatavotajā rīcības plāna projektā nav paredzēti pasākumi kāda deklarācijā ietverta uzdevuma īstenošanai, par šā uzdevuma īstenošanu atbildīgo ministriju nosaka Ministru prezidents. Atbildīgā ministrija 10 darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta uzdevuma saņemšanas atbilstoši šo noteikumu pielikumam elektroniski iesniedz Valsts kancelejā informāciju par pasākumiem attiecīgo uzdevumu īstenošanai un norāda to izpildes termiņu.

21. Ja nepieciešams, Ministru prezidents organizē atsevišķas apspriedes par rīcības plāna projektu. Valsts kanceleja nodrošina minēto apspriežu organizēšanu un nepieciešamo izmaiņu veikšanu rīcības plāna projektā.

22. Ministru kabinets rīcības plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu. Rīkojumā nosaka rīcības plāna aktualizēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību.

23. Atbildīgās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu sagatavo informāciju par rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu. Informāciju norāda, aizpildot attiecīgo rīcības plāna aili, un elektroniski iesniedz to Valsts kancelejā.

24. Valsts kanceleja pēc informācijas saņemšanas apkopo to un iesniedz Ministru prezidentam, kā arī ievieto Ministru kabineta tīmekļvietnē.

25. Izmaiņas rīcības plānā pēc Ministru prezidenta ierosinājuma apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

26. Pēc rīcības plāna vai tā izmaiņu apstiprināšanas Valsts kanceleja atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam sagatavo aktualizēto rīcības plānu un ievieto to Ministru kabineta tīmekļvietnē, kā arī nosūta atbildīgajām ministrijām. Katra atbildīgā ministrija nodrošina tās kompetencē esošo rīcības plāna pasākumu sadaļas ievietošanu ministrijas tīmekļvietnē.

III. Ministru kabineta locekļu rangi

27. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

27.1. Ministru prezidents;

27.2. Ministru prezidenta biedrs;

27.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs.

28. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru kabineta loceklim, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ilgāk strādājusi valsts pārvaldē.

29. Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un Ministru kabineta komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro sēdes vadītājs Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs (otrais paraksts) Ministru kabinetā pieņemto projektu.

IV. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls

30. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls) ir valsts informācijas sistēma, ko izmanto Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai un līdzdalībai tiesību aktu izstrādē.

31. Valsts kanceleja ir TAP portāla pārzinis. TAP portāla pārzinim ir noteiktas šādas funkcijas un uzdevumi:

31.1. saturiski un organizatoriski nodrošināt Ministru kabineta darbu;

31.2. nodrošināt Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komiteju sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju norisi;

31.3. nodrošināt priekšnoteikumus vienveidīgai projektu sagatavošanai un saskaņošanai;

31.4. koordinēt un kontrolēt doto uzdevumu izpildi un nodrošināt uzdevumu izpildes gaitas izsekojamību;

31.5. nodrošināt līdzdalības vidi sabiedrības iesaistei projektu jaunrades procesā;

31.6. nodrošināt TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātību un pieejamību sabiedrībai.

32. TAP portālā tiek nodrošināta projektu izstrāde, sabiedrības līdzdalība, projektu saskaņošana, apstiprināšana, nosūtīšana publicēšanai, ierobežotas pieejamības statusa aktualizēšana un deklasificēšana, nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam, kā arī uzdevumu aprite un kontrole.

33. Katram projektam, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz uzdevumu vai pēc iestādes iniciatīvas, TAP portālā izveido tiesību akta lietu (turpmāk – TA lieta). TA lietā iekļauj katram projekta veidam un obligāti sagatavojamās informācijas komplektam atbilstošu informāciju – anotāciju, atzinumus, izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem (turpmāk – izziņa) un citus dokumentus un informāciju, kas apliecina projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti), bez kuru esības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības. TA lietai automātiski piešķir unikālu identifikācijas numuru, pēc kura var izsekot visām projekta virzības stadijām. Visas darbības, kas attiecas uz TA lietā ietverto dokumentu iesniegšanu Valsts kancelejā, veicamas tikai TAP portālā, izņemot projektus, kuri sagatavoti Valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem.

34. TAP portāla darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņā ir iesaistīta:

34.1. Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēma (ESTAPIKS), kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod TAP portālam informāciju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu nacionālajā līmenī, un saņem informāciju par tiesību aktiem, ar kuriem tiek veikta Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšana;

34.2. Valsts informācijas sistēma darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS) (turpmāk – sistēma ESVIS), kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod:

34.2.1. nacionālās pozīcijas projektu;

34.2.2. informatīvo ziņojumu, ja tas attiecas uz Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;

34.2.3. pirms neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm sagatavoto informatīvo ziņojumu un ar to saistīto informāciju;

34.3. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēma, kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā pēc pieprasījuma nodod konsolidēto tiesību aktu versiju strukturētu datu veidā un saiti uz pieņemtā tiesību akta publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.likumi.lv. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēma tiešsaistes datu apmaiņas režīmā no TAP portāla saņem Ministru kabinetā pieņemtā tiesību akta datus (datnes un strukturētus datus), tai skaitā unikālo identifikācijas numuru;

34.4. Latvijas Nacionālā arhīva Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma, kas no TAP portāla saņem TA lietas datus un datnes;

34.5. Saeimas likumdošanas datubāze, kas tiešsaistes datu apmaiņas režīmā nodod TAP portālam saiti uz likumprojektu.

35. TAP portālā ir šādas vides:

35.1. publiskā vide:

35.1.1. kurā tiešsaistes režīmā bez autentificēšanās ir pieejama:

35.1.1.1. informācija par TA lietu sarakstu;

35.1.1.2. TA lietās ietvertā vispārpieejamā informācija;

35.1.1.3. informācija par sabiedrības līdzdalību;

35.1.1.4. Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu (turpmāk – sēdes) darba kārtības un protokoli;

35.1.1.5. ziņojumi, kas netiek skatīti Ministru kabineta sēdēs;

35.1.1.6. iestādēm dotie uzdevumi;

35.1.1.7. deklasificētie dokumenti;

35.1.2. kurā pēc autentificēšanās ir iespēja:

35.1.2.1. piedalīties sabiedrības līdzdalības procesā un projektu saskaņošanas procesā;

35.1.2.2. pieteikt uz sēdēm uzaicināmās personas;

35.1.2.3. saņemt paziņojumus par projektu virzības gaitu;

35.2. darba vide, kurā pieejama visa publiskās vides informācija un ko izmanto visu šajos noteikumos minēto ar projektiem saistīto darbību veikšanai. Darba vidē lietotājs tiešsaistē autentificējas, izmantojot lietotāja elektroniskās identifikācijas līdzekļus;

35.3. sēžu norises vide, ko izmanto sēžu organizēšanai un norisei:

35.3.1. izstrādā, saskaņo un apstiprina sēžu darba kārtību;

35.3.2. piesaka personas dalībai sēdēs;

35.3.3. paraksta pieņemtos tiesību aktus;

35.3.4. norāda darba kārtības jautājuma statusu (pieņemts, atlikts, noraidīts, atsaukts);

35.3.5. izstrādā, saskaņo un paraksta sēžu protokolus.

36. TAP portāla darba vides lietotājs ir valsts institūcijas amatpersona, darbinieks vai cita persona, kas veic šo noteikumu 32. punktā minētās darbības. Darba vides lietotājs TAP portāla funkcionalitāti izmanto atbilstoši iestādes TAP portāla administratora piešķirtajām tiesībām.

37. Iestādes vadītājs nosaka tos atsevišķos darba vides lietotājus, kuriem TAP portālā ir pieejama ierobežotas pieejamības informācija, ievērojot principu – nepieciešams zināt.

38. Normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalības kārtību paredzētā sabiedrības līdzdalība TAP portāla publiskajā vidē tiek nodrošināta elektroniski, izmantojot šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējoties ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem.

38.1 Sēdes darba kārtība pēc apstiprināšanas ir pieejama TAP portālā, un par to TAP portāla lietotājiem tiek nosūtīts automātisks sistēmas paziņojums. Šis paziņojums vienlaikus ir arī uzaicinājums dalībai sēdē normatīvajos aktos un darba kārtībā minētajām amatpersonām.

39. Ministru kabineta sēdes, Ministru kabineta komitejas sēdes un Valsts sekretāru sanāksmes laikā to dalībnieki ar projektiem strādā TAP portāla sēžu norises vidē tiem piešķirto tiesību apjomā.