Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Ropažu novada pašvaldībā

Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 15/21Ulbrokā 2021. gada 15. septembrī

Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes15.09.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 11/2021, 64. p.)Izdoti saskaņā Sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta sestās divi prim daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksastiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās medicīnas vai sociālās rehabilitācijas iestādē, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kurai izsniegts dokuments ar juridisku spēku pārstāvamās personas tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus:

3.1. ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Ropažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Ropažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Ropažu novada administratīvā teritorija;

3.2. patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu ir personām, kuras uzturas Ropažu novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Ropažu novadā.

2. Sociālo pakalpojumu veidi

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

4.1.1. sociālā darba pakalpojums;

4.1.2. aprūpe mājās;

4.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

4.1.6. dienas centra pakalpojums pilngadīgām personām;

4.1.7. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.8. specializētās darbnīcas personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.10. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.1.12. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.1.13. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.1.15. speciālistu pakalpojumi;

4.1.16. pašvaldības transporta pakalpojums;

4.1.17. specializētā transporta pakalpojums;

4.1.18. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.1.19. higiēnas pakalpojums.

4.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

4.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

4.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.2.3. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

4.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

4.2.5. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

4.2.6. īslaicīga sociālā aprūpe;

4.2.7. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem iestādē.

3. sociālie pakalpojumi dzīvesvietā

3.1. Sociālā darba pakalpojums

5. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

6. Pakalpojums ietver:

6.1. sociālo gadījumu risināšanu;

6.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

6.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

6.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

6.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

7. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

7.1. dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

8. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām, pārbaudot datus un nepieciešamības gadījumā uzsākot Pakalpojumu.

9. Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.2. Aprūpe mājās

10. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

11.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

11.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

11.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj bērnam nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

12. Pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i. nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

13. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

13.1. iesniegumu;

13.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

13.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

13.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

14. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

15. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī katram ģimenes loceklim.

16. Aprūpes mājās pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt saskaņā ar pašvaldības iepirkumu nodrošināta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma veidā vai materiāla atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam, ja personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

17. Materiālā atbalsta apmērs tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:

17.1. 1. aprūpes līmenis līdz 20,00 EUR mēnesī;

17.2. 2. aprūpes līmenis līdz 30,00 EUR mēnesī;

17.3. 3. aprūpes līmenis līdz 40,00 EUR mēnesī;

17.4. 4. aprūpes līmenis līdz 50,00 EUR mēnesī.

18. Ja apgādnieka ienākumi pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru mēnesī, persona veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no klienta maksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

19. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja:

19.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

19.2. persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

20. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar Pašvaldības iepirkumu un noslēgto līgumu.

3.3. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

21. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

22. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

22.1. iesniegumu;

22.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

23. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

24. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.4. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

25. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā Pakalpojums).

26. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

27. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

27.1. iesniegumu;

27.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

28. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

29. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.5. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

30. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

31. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

32. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

32.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

32.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

32.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

32.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

32.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

33. Pakalpojuma pieprasīšanai, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

33.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

33.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

33.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

33.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu bērna individuālo vajadzību novērtēšanai;

33.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

33.6. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.