Latvijas Bankas likums
Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:
A sadaļaLatvijas Bankas darbības pamatnoteikumi
I nodaļaVispārīgie noteikumi
1. pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un neatkarīgu Latvijas Bankas darbību.
2. pants. (1) Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka.
(2) Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
(3) Latvijas Bankai ir sava manta.
3. pants. (1) Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām.
(2) Latvijas Banka, Latvijas Bankas padomes locekļi un Latvijas Bankas padomes izveidoto komiteju locekļi, īstenojot tiesību aktos piešķirtās pilnvaras un veicot uzticētos uzdevumus un pienākumus, neprasa un nepieņem norādījumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību 130. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" (turpmāk — Statūti) 7. pantā minētajiem tiesību subjektiem, un šie tiesību subjekti nav tiesīgi dot norādījumus Latvijas Bankai, Latvijas Bankas padomes locekļiem un Latvijas Bankas padomes izveidoto komiteju locekļiem vai citādā veidā mēģināt tos ietekmēt saistībā ar amata pienākumu izpildi.
4. pants. (1) Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.
(2) Nekaitējot galvenajam mērķim, Latvijas Banka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 1. punktam atbalsta Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas politiku, kā arī veicina Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā.
5. pants. (1) Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē un veic citus uzdevumus, kas nav pretrunā ar šā likuma 4. pantā noteiktajiem Latvijas Bankas mērķiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildi, tostarp:
1) piedalās monetārās politikas veidošanā un īsteno to;
2) veic makroekonomisko analīzi un pētniecību;
3) nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;
4) regulē un uzrauga finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību;
5) veic noregulējuma iestādes uzdevumus, tostarp izstrādā noregulējuma plānus, saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu (turpmāk — noregulējuma piemērošana);
6) nodrošina Noguldījumu garantiju fonda darbību, Apdrošināto aizsardzības fonda darbību un kompensāciju izmaksu ieguldītājiem (turpmāk — kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšana);
7) veic valūtas operācijas;
8) tur un pārvalda ārējās rezerves un citus aktīvus;
9) veicina maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu raitu darbību, tostarp nodrošina Latvijas Bankas maksājumu sistēmas efektīvu un drošu darbību un attīstību;
10) glabā Valsts kasē turētos naudas līdzekļus, tostarp ārvalstu valūtā;
11) emitē euro banknotes un monētas, kā arī veicina to pieejamību Latvijā;
12) reģistrē un kontrolē tiesību subjektus, kas veic euro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā (turpmāk — naudas apstrādātājs);
13) pilda Valsts analīzes centra un Monētu valsts analīzes centra funkcijas;
14) nodrošina statistisko informāciju, tostarp atbalsta Eiropas Centrālās bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas sagatavošanā;
15) uztur Kredītu reģistru saskaņā ar Kredītu reģistra likumu;
16) konsultē Saeimu un Ministru kabinetu monetārās politikas jautājumos un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos, tostarp ekonomiskās un fiskālās politikas jautājumos, kas ietekmē monetārās politikas īstenošanas efektivitāti;
17) veicina sabiedrības finanšu pratību un ekonomikas zināšanu apguvi.
(2) Latvijas Banka operacionāli nodala šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā uzdevuma izpildi, šā panta pirmās daļas 4. punktā minētā uzdevuma izpildi un šā panta pirmās daļas 5. punktā minētā uzdevuma izpildi, tostarp:
1) nosaka šo uzdevumu izpildei nepieciešamās informācijas aprites ierobežojumus un aizsardzības pasākumus;
2) izveido atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu;
3) atbilstoši šā likuma 50. pantam izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt lēmumus finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības jomā, un atbilstoši šā likuma 54. pantam izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt lēmumus, kas nepieciešami saistībā ar noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
(3) Šā panta pirmās daļas 4. un 5. punktā minētos uzdevumus veic tā, lai netiktu ierobežota Latvijas Bankas uzdevumu izpilde attiecībā uz monetārās politikas veidošanu un īstenošanu.
6. pants. Latvijas Bankai ir aizliegts veikt monetāro finansēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. pantu un Statūtu 21. pantu.
7. pants. (1) Latvijas Banka sadarbojas ar Eiropas Centrālo banku, Vienotā noregulējuma valdi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un citām Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Savienības dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām un starptautiskajām, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu institūcijām un to izveidotajām institucionālajām vienībām, kā arī ar tām Eiropas Savienības dalībvalstu un ārvalstu institūcijām, tostarp to izveidotajām institucionālajām vienībām, kuru kompetencē ir finanšu tirgus dalībnieku, finanšu tirgus un infrastruktūras uzraudzība, noregulējuma piemērošana, kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšana, finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana vai starptautisko vai nacionālo sankciju režīma ievērošanas kontrole.
(2) Latvijas Banka var piedalīties starptautisko finanšu tirgus uzraudzības institūciju darbā, kā arī, saņemot Eiropas Centrālās bankas piekrišanu, iekļauties starptautiskajās monetārajās institūcijās Statūtu 6.2. panta izpratnē.
(3) Latvijas Banka var piedalīties citu starptautisko un reģionālo institūciju darbībā, kas atbilst tās mērķiem un uzdevumiem.
8. pants. (1) Latvijas Banka atbilstoši šajā un citos likumos noteiktajam pilnvarojumam izdod ārējos normatīvos aktus — noteikumus.
(2) Latvijas Bankas noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
(3) Latvijas Bankas noteikumus un iekšējos normatīvos aktus apstiprina Latvijas Bankas padome.
(4) Latvijas Banka ir tiesīga klātienē un attālināti pārbaudīt tās noteikumu un lēmumu izpildi.
9. pants. Latvijas Banka ir tiesīga Latvijas, Eiropas Savienības un ārvalstu tirgos:
1) ņemt aizņēmumus un piešķirt aizdevumus pret atbilstošu nodrošinājumu;
2) pieņemt un izvietot noguldījumus;
3) veikt citus darījumus, tostarp ieķīlāt aktīvus;
4) veikt maksājumus.
10. pants. Latvijas Banka ir tiesīga:
1) pieprasīt un bez maksas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, tostarp statistiskos datus:
no finanšu tirgus dalībniekiem, kuru darbību regulē un uzrauga Latvijas Banka (turpmāk — Latvijas Bankas uzraudzītie finanšu tirgus dalībnieki), un no naudas apstrādātājiem,
no personām, kurām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai statistiskos datus saskaņā ar šā likuma E sadaļu,
no citām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar tiesību aktu pārkāpumu vai ka to rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija,
no publiskām personām, tostarp no komercreģistra iestādes, un privātpersonām, kam deleģēti vai ar pilnvarojumu nodoti valsts pārvaldes uzdevumi;
2) saņemt un apkopot savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un datus par tautsaimniecības un finanšu sistēmas attīstību, kā arī publicēt šo informāciju un datus, ievērojot informācijas aizsardzības prasības.
II nodaļaLatvijas Bankas pārvalde
11. pants. (1) Latvijas Banku pārvalda Latvijas Bankas padome.
(2) Latvijas Bankas padome sastāv no septiņiem Latvijas Bankas padomes locekļiem (tostarp Latvijas Bankas prezidenta un diviem viņa vietniekiem).
12. pants. (1) Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
(2) Pārējos Latvijas Bankas padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
(3) Par Latvijas Bankas prezidentu var būt persona:
1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) kura ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu;
3) kurai ir atbilstoša pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā;
4) kura ir kompetenta makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes jautājumos;
5) kurai ir nevainojama reputācija;
6) kura atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
(4) Par Latvijas Bankas padomes locekli var būt persona:
1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) kura ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu;
3) kurai ir nevainojama reputācija;
4) kura ir uzkrājusi amatam atbilstošu pieredzi;
5) kura atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
13. pants. (1) Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
(2) Ja Latvijas Bankas padomes loceklis atstāj amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, viņa vietā Saeima ievēlē jaunu Latvijas Bankas padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu.
(3) Viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
14. pants. (1) Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas padomes locekli no amata pirms šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa tikai tad, ja:
1) ir saņemts viņa personisks iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) viņš vairs neatbilst amata veikšanai nepieciešamajiem nosacījumiem Statūtu 14.2. panta izpratnē;
3) viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu Statūtu 14.2. panta izpratnē.
(2) Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2. pantā noteiktajā kārtībā. Cits Latvijas Bankas padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
15. pants. (1) Latvijas Bankas padomes sēdes sasauc un vada Latvijas Bankas prezidents.
(2) Katram Latvijas Bankas padomes loceklim ir tiesības pieprasīt Latvijas Bankas padomes sēdes sasaukšanu.
(3) Latvijas Bankas padomes sēdes organizē klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā, sazinoties elektroniski, izmantojot videokonferences zvanu vai citus informācijas tehnoloģiju rīkus. Atsevišķi Latvijas Bankas padomes locekļi sēdē var piedalīties no pārējiem Latvijas Bankas padomes locekļiem atšķirīgā veidā.
(4) Latvijas Bankas padome var pasludināt sēdi vai tās daļu par slēgtu.
(5) Latvijas Bankas padomes sēdē vai sēdes daļā, kura nav pasludināta par slēgtu un kurā tiek skatīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu vai kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu saistīti jautājumi, var piedalīties Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku biedrību pārstāvji.
(6) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Bankas padomes sēžu sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību.
(7) Latvijas Bankas padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse Latvijas Bankas padomes locekļu.
(8) Latvijas Bankas padome lēmumus pieņem ar sēdes dalībnieku balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.
16. pants. (1) Latvijas Bankas prezidents vada Latvijas Bankas padomi un atbild par tās darba organizāciju.
(2) Latvijas Bankas prezidents vada Latvijas Bankas administratīvo darbu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Banku. Latvijas Bankas administratīvā darba vadības jautājumu īstenošanu Latvijas Bankas prezidents var nodot Latvijas Bankas padomes loceklim vai darbiniekam.
(3) Latvijas Bankas prezidents vai viņa noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus, ievērojot Latvijas Bankas padomes noteikto Latvijas Bankas struktūru un atlīdzības sistēmu.
(4) Latvijas Bankas prezidents, kā arī viņa noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis vai darbinieks var piedalīties Ministru kabineta sēdēs.
17. pants. (1) Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa noteikts Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta un abu viņa vietnieku prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda Latvijas Bankas prezidenta noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
(2) Ja Saeima atbrīvo Latvijas Bankas prezidentu no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu vai beidzas viņa pilnvaru termiņš, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus (izņemot Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa pienākumus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Statūtiem) pilda Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā — Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā Latvijas Bankas prezidenta pienākumu pildīšanas kārtība attiecināma arī uz gadījumu, kad Latvijas Bankas padomes loceklis atrodas interešu konflikta situācijā.
18. pants. (1) Latvijas Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu, Latvijas Bankas iekšējās kontroles sistēmas darbību, Latvijas Bankas iekšējā audita un Latvijas Bankas ārējo revidentu darbību pārrauga revīzijas komiteja vismaz triju locekļu sastāvā, un minēto locekļu vairākums ir neatkarīgi savu profesionālo pienākumu izpildē. Revīzijas komitejas locekļus apstiprina Latvijas Bankas padome.
(2) Latvijas Bankas padome apstiprina iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka revīzijas komitejas darba organizāciju.
19. pants. (1) Latvijas Bankas padome nosaka Latvijas Bankas padomes locekļu un Latvijas Bankas darbinieku atlīdzības sistēmu.
(2) Latvijas Bankas padomes locekļu mēneša amatalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendāra gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus:
1) Latvijas Bankas prezidenta amatalgai — 5,44;
2) Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatalgai — 4,91;
3) Latvijas Bankas padomes locekļa amatalgai — 4,05.
(3) Latvijas Bankas padomes locekļa mēneša amatalgu atbilstoši šā panta otrajai daļai nosaka reizi gadā laikposmam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam.
(4) Latvijas Bankas padomes locekļu darba samaksas izmaksai, izdevumu atlīdzināšanai, ieturējumu no darba samaksas veikšanai un to ierobežojumiem, darba laikam un atpūtas laikam, kā arī darba aizsardzības pasākumiem piemēro Darba likumu un Darba aizsardzības likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(5) Ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, beidzoties šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru termiņam, Latvijas Banka izmaksā Latvijas Bankas padomes loceklim atlaišanas pabalstu 50 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra, ja Latvijas Bankas padomes loceklis netiek atkārtoti ievēlēts Latvijas Bankas padomes locekļa amatā vai neturpina darba attiecības ar Latvijas Banku.
III nodaļaLatvijas Bankas finanses
20. pants. Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 100 miljoni euro.
21. pants. (1) Latvijas Bankai ir savs budžets, kuru apstiprina Latvijas Bankas padome.
(2) Latvijas Banka nosaka tās sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
22. pants. (1) Latvijas Bankas finanšu pārskata gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.
(2) Latvijas Banka sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai saistošajiem Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem par grāmatvedību un finanšu pārskatiem. Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas tiesību aktus, izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka papildu prasības finanšu pārskatu sagatavošanai. Finanšu pārskatus un gada pārskatu apstiprina Latvijas Bankas padome.
23. pants. (1) Latvijas Banka triju darbdienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinājusi gada pārskatu, ieskaita valsts pamatbudžetā:
1) pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, reizinot pārskata gadā gūto peļņu, kas atlikusi pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu (ja tādi ir bijuši) segšanas, ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, nepiemērojot minētajā likumā noteikto ar nodokli apliekamo bāzi palielinošu koeficientu;
2) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas, kas atlikusi pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu (ja tādi ir bijuši) segšanas.
(2) Latvijas Bankas padomei, apstiprinot gada pārskatu, ir tiesības pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā procentu apmēra samazināšanu, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē. Latvijas Banka par šādu lēmumu nekavējoties informē Saeimu un finanšu ministru.
(3) Pēc šajā pantā minēto atskaitījumu izdarīšanas Latvijas Bankas peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Tā zaudējumu daļa, kuras segšanai rezerves kapitāla nepietiek, sedzama no Latvijas Bankas nākamo periodu peļņas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
24. pants. (1) Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks atbilstoši attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka darbību regulējošajam likumam veic maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
(2) Latvijas Banka nosaka Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, kā arī šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību.
(3) Par nokavētu vai nepilnīgu maksājumu attiecīgais Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks maksā Latvijas Bankai nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.
25. pants. (1) Ja Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku attiecīgā gada maksājumu apmērs pārsniedz Latvijas Bankas izdevumus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējuma piemērošanai un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanai, tad attiecīgie Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku nākamajos gados sedzamie izdevumi tiek samazināti par pārsnieguma summu.
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.