Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21

Ministru kabineta noteikumi Nr. 693Rīgā 2021. gada 19. oktobrī (prot. Nr. 70 3. §)

Izdots saskaņā ar Būvniecības likuma5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21 (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot ēkas, stadionus, arēnas, brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai.

2. Būvnormatīvs neattiecas uz publiskās ārtelpas atsevišķu labiekārtojuma elementu, nojumju un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu.

3. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

3.1. antresolstāvs – divos pusstāvos sadalīts stāvs, kura augšējā daļa aizņem ne vairāk kā 50 % no apakšējās daļas platības;

3.2. ārtelpas – konstruktīvi ar sienām un pārsegumu vai jumtu no visām pusēm nenorobežotas un ar iekštelpu neapvienotas ēkas telpas, kurās nav iebūvētas vienmērīgu klimatu uzturošas iekārtas (apkures, ventilācijas, saldēšanas un tamlīdzīgas iekārtas un aprīkojums) un kurās brīvi cirkulē āra gaiss (piemēram, balkoni, lodžijas, terases, nojumes, apjumtas pergolas, rampas);

3.3. balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukumiņš – ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai kāpņu starplaukuma līmenī, kas savienots ar iekštelpām. Iekšējais balkons ir skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera;

3.4. bēniņi – telpa vai telpas bez iekšējās apdares starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu;

3.5. bērnu iestāde – telpu grupa publiskā vai dzīvojamā ēkā vai atsevišķa ēka, kurā īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai sniedz bērnu uzraudzības vai sociālās aprūpes pakalpojumu;

3.6. cokola stāvs – ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no telpas augstuma;

3.7. darba telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process, ar apmeklētāju uzturēšanās iespēju vai bez tās;

3.8. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas – trīs un vairāk dzīvokļu ēkas, kurās ieeja dzīvokļos ir no koplietošanas kāpņu telpas, gaiteņa vai galerijas;

3.9. dzīvoklis – telpu grupa, kas aprīkota ar attiecīgiem inženiertīkliem un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa;

3.10. dzīvojamā telpa – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

3.11. dzīvokļa palīgtelpas – dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārtehniskā telpa un citas līdzīgas nozīmes telpas;

3.12. galerija – slēgta vai atklāta pāreja stāva līmenī, kas savieno ēkas vai ēkas daļas un nodrošina telpu funkcionālo sasaisti;

3.13. iekštelpas – konstruktīvi ar sienām, pārsegumu vai jumtu no visām pusēm norobežotas ēkas telpas (tai skaitā iekšējie balkoni, antresoli un tamlīdzīgas telpas);

3.14. jumta stāvs – plakanā jumta līmenī izbūvētas no ārtelpas norobežotas telpas ar noteiktu funkciju, kuru platība nepārsniedz 70 % no iepriekšējā stāva platības, izņemot vertikālo komunikāciju mezgla izbūves virs jumta;

3.15. koplietošanas telpas – nedzīvojamas telpas, tai skaitā kāpņu telpas, gaiteņi, kas paredzētas piekļuvei publiskajām telpām vai dzīvokļiem, telpas koplietošanas inženiersistēmu izvietošanai, citas iedzīvotāju kopīgai izmantošanai paredzētas telpas (piemēram, sporta zāles, terases, atpūtas telpas);

3.16. kāpņu telpa – ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes vai lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu;

3.17. lokālā uzbrauktuve – konstrukcija – neliela slīpne bez pakāpieniem līmeņu starpības pārvarēšanai, kas nepārsniedz 20 cm;

3.18. lievenis – neliela vaļēja vai pārsegta piebūve pie ēkas ieejas;

3.19. lodžija – pārsegta, norobežota, fasādes plaknē iedziļināta ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai starpstāva līmenī, kurai ir nodrošināta piekļuve no iekštelpas;

3.20. mansarda stāvs – starp slīpā jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un pēdējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvētas telpas ar iekšējo apdari, kurām ir noteikts konkrēts lietošanas veids;

3.21. mazstāvu dzīvojamās ēkas – ēkas, kurās ir ne vairāk kā trīs stāvi, ne vairāk kā deviņi dzīvokļi;

3.22. mācību telpa – nedzīvojama telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija);

3.23. nojume – pārsegta, daļēji slēgta vai atklāta ēka vai telpu grupa, piebūvēta pie ēkas vai brīvstāvoša;

3.24. pagrabstāvs – ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi, bet ne pilnībā no telpas augstuma;

3.25. panduss – slīpne līmeņu pārvarēšanai bez pakāpieniem;

3.26. pazemes stāvs – ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts visā telpas augstumā;

3.27. pergola – pie ārsienas stiprināts režģots pārsegums vai brīvstāvoša statņu–siju konstrukcija;

3.28. publiska būve – ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni);

3.29. publiska telpa – nedzīvojama telpa (izņemot ražošanas, tehniskās un līdzīga lietojuma telpas), kurā strādā darbinieki vai dažādus pakalpojumus var saņemt apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri, studenti, audzēkņi);

3.30. ražošanas telpas – telpas, kas aprīkotas ar iekārtām un ražošanas līdzekļiem, kurās notiek preču ražošana un citas ar ražošanu saistītas darbības;

3.31. sanitārtehniskā telpa – ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas vai dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

3.32. stāvs – ēkas daļa, ko norobežo grīdas un griestu konstrukcijas. Stāva augstumu nosaka no grīdas augšējās virsmas līdz nākamā stāva grīdas augšējai virsmai. Pēdējam stāvam augstumu nosaka no grīdas augšējās virsmas līdz griestiem vai jumta konstrukcijas apakšējai virsmai. Galerija vai tehnoloģiskā platforma tiek uzskatīta par tuvākajā stāvā ietilpstošo daļu;

3.33. tehniskais stāvs – jebkurš būves stāvs, kas paredzēts inženiertīklu un iekārtu izvietošanai;

3.34. tehniskā telpa – nedzīvojama telpa inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai un apkalpošanai;

3.35. tehnoloģiskā platforma – konstrukcija, kas nav integrēta ēkas kopējā konstruktīvajā shēmā, atrodas antresolstāva līmenī vai uz jumta (piemēram, platforma iekārtu izvietošanai vai apkalpei);

3.36. telpa – būvniecības procesā radīts triju dimensiju veidojums – iekštelpa un ārtelpa, kura atsevišķi vai kopā ar citām telpām konstruktīvi veido telpu grupu un kurai ir izeja uz citu telpu vai āru;

3.37. telpas augstums – no grīdas augšējās virsmas līdz griestu apdares virsmai vai līdz atklāti izbūvēto inženiertīklu apakšējai virsmai, ja tie aizņem vairāk nekā 50 % no telpas griestu platības;

3.38. terase – vaļēja vai pārsegta ārtelpa, kas izvietota uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai virs tās daļas, vai atsevišķi;

3.39. veranda – neapkurināma dzīvojamā telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir stiklojums;

3.40. vējtveris – caurstaigājama telpa starp dzīvojamās ēkas ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

3.41. virsgaismas logs – stiklota konstrukcija pārsegumā vai jumta konstrukcijā telpu izgaismošanai.

4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības.

5. Būves projektē un būvē tā, lai normālas ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvēm, tās atbilstu Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām un nodrošinātu:

5.1. funkcionalitāti;

5.2. antropometrijas un ergonomikas likumsakarību ievērošanu atbilstoši telpu lietošanas veidam;

5.3. lietošanas drošību;

5.4. higiēnas prasības, tai skaitā speciālos noteikumus;

5.5. vides pieejamības prasības, ievērojot universālā dizaina principus.

6. Būvēm nodrošina mitruma un kondensāta aizsardzību:

6.1. 1. stāva grīdas atzīme pie galvenās ieejas ir augstāka par apkārtējo teritoriju;

6.2. ēkas ieeju pasargā no lietus un sniega gan grīdas, gan pārseguma līmenī;

6.3. pamatiem, grīdām uz grunts un pagraba un pazemes stāvu sienām paredz risinājumus aizsardzībai pret gruntsūdens un kapilārā mitruma iedarbību;

6.4. lietusūdeņus novada lietusūdens savākšanas sistēmā vai gruntī saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

2. Ēku galvenie raksturlielumi

2.1. Telpu augstums

7. Minimālais augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz griestu konstrukcijas apdares (piekārto griestu vai izbūvētas nosegkastes komunikācijām) apakšējai virsmai:

7.1. publiskās telpās, tai skaitā izglītības iestāžu klasēs, auditorijās, birojos un citās darba telpās, – 2,7 metri;

7.2. dzīvojamās telpās – 2,5 metri;

7.3. viesu izmitināšanas ēkās un veselības aprūpes iestāžu guļamtelpās – 2,5 metri;

7.4. dzīvojamo un publisko ēku gaiteņos, sanitārtehniskajās, tehniskajās un palīgtelpās – 2,2 metri;

7.5. tehniskām telpām pagrabstāvā, cokola stāvā, bēniņstāvā, tehniskajā stāvā – 1,8 metri, izņemot telpas, kurām būvnormatīvā par ugunsdrošību noteiktas citas prasības;

7.6. pagrabstāvā, cokola stāvā, bēniņstāvā, tehniskajā stāvā līdz vienam metram garā posmā ejas augstums var būt 1,6 metri, šajos stāvos var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas;

7.7. ražošanas telpās – 2,5 metri.

2.2. Stāvu skaits un apbūves laukums

8. Dzīvojamās ēkas augstumu un stāvu skaitu pieņem saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

9. Stāvu skaitā ieskaita visus izmantojamos virszemes stāvus, tai skaitā cokola, mansarda, tehnisko un jumta stāvu.

10. Stāvu skaitā neieskaita antresolstāvu, galeriju, tehnoloģisko platformu, pagrabstāvu, bēniņus, tehniskās izbūves, piemēram, ventilācijas kameras, kāpņu telpu izejas uz jumtu. Ja tehniskais stāvs ir zemāks par 1,6 metriem (no grīdas līdz griestiem), to neieskaita pilno stāvu skaitā.

11. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemes gabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

12. Stāvu un telpu platību, apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros, noapaļojot līdz 0,1 m2.

13. Ēkas apbūves laukumu aprēķina atbilstoši ēkas lielākā ārējā apsegtā perimetra laukuma projekcijai 1. stāva sienu līmenī, summējot:

13.1. laukumu zem ēkas;

13.2. laukumu zem ēkas daļas, kas izvietota uz kolonnām;

13.3. caurbrauktuves laukumu zem ēkas;

13.4. laukumu zem ēkai piebūvētas nojumes, lieveņa, terases, ārējām kāpnēm, pandusa, lokālās uzbrauktuves un tamlīdzīgām ēkas daļām.

14. Apbūves laukumā neieskaita konstruktīvos elementus, piemēram, atklātās ārējās evakuācijas kāpnes, balkonus (tai skaitā, ja tie ir arī aizstikloti) rampas, pārkares līdz 1,5 metriem (arī jumta pārkares), horizontālās markīzes un ārējā apgaismojuma elementus. Apbūves laukumā neieskaita zemes līmenī neapbūvētu platību vai apstādījumu platību, ja tās atrodas zem būves vai tās daļas, kura pacelta virs zemes otrā stāva līmenī.

2.3. Ēkas kopējā platība, stāvu platība, telpas platība un ārtelpu platība

15. Ēkas kopējo platību nosaka, summējot visu telpu, tai skaitā pagrabstāva, cokola stāva, tehniskā stāva, mansarda stāva, ja attiecīgās iekštelpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 1,6 metri, un ārtelpu platību – būves stāvos grīdas līmenī aizņemto platību līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām.

16. Ēkas kopējā platībā ieskaita, izdalot atsevišķi, neapkurināmu ārtelpu – balkonu, lodžiju, terašu, lieveņu, nojumju, ekspluatējamo jumtu, atklātu galeriju – platību. Ēkas kopējā platībā neieskaita bēniņu, tehniskās pagrīdes un ārējo atklāto kāpņu, lokālo uzbrauktuvju un pandusu platību.

17. Ēkas telpu platībā ieskaita jebkuru, tai skaitā tehnisko telpu, platību (antresolstāvu, verandu, ārējo stikloto galeriju platību).

18. Dzīvokļa kopējo platību nosaka, summējot dzīvokļa iekštelpu platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību.

19. Telpas platību aprēķina, nosakot lineāros izmērus (m) starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm), arī ēkās ar slīpām fasādēm vai jumta stāvos, ja telpas augstuma atzīme ir ne mazāka kā 1,6 metri, ieskaitot tajā ailas jebkurās sienās, ja tajās ir izbūvēta grīda uz tās pašas atzīmes kā telpā.

20. Telpu platību aprēķina:

20.1. iekštelpām – kā telpas sienu iekšējo virsmu ierobežojošā laukuma platību grīdas līmenī, ieskaitot pārvietojamās starpsienas un sienas skapja, ailas grīdas līmenī, iebūvētā skapja, virtuves un iekārtu, kabeļu penāļu, dekoratīvo elementu un nemūrētu sildelementu aizņemto platību;

20.2. ārtelpām – būves stāvos grīdas līmenī aizņemto platību līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām vai konstrukcijas grīdas beigām.

21. Telpas platībā neieskaita:

21.1. logu un durvju ailu platības, izņemot šo noteikumu 22. punktā minēto gadījumu;

21.2. tādu nišas platību, kura izvietota zem loga ailas (zem palodzes);

21.3. telpas daļu, kuras augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 metriem;

21.4. laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis, kamīni, sildmūri, pavardi, apkures katli, kolonnas un konstruktīvi norobežotas inženierkomunikāciju šahtas un tamlīdzīgas konstrukcijas.

22. Ja starp divām vienāda lietošanas veida telpām atrodas aila bez durvīm, kuras platums ir lielāks par 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tad abas telpas var apvienot vienā telpā. Ailas platību pieskaita vienai no atsevišķām telpām vai apvienotajai telpai.

23. Stāvu platība ir uz zemes gabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa. Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 metru augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes otrā stāva līmenī un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru.