Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību

Tieslietu padomes lēmums Nr. 70Rīgā 2021. gada 22. oktobrī

Pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 54.1 panta pirmo daļu, Tieslietu padome nolēma:

apstiprināt Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību saskaņā ar pielikumu.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs

APSTIPRINĀTAar Tieslietu padomes2021. gada 22. oktobralēmumu Nr. 70Izdota saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"54.1 panta pirmo daļu

Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība

Tiesneša amata kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām, proti, personas, kuras pārzina visu tiesību sistēmu kopumā, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personas, kuras spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kārtība nosaka likuma "Par tiesu varu" 52. pantā minēto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu un likuma "Par tiesu varu" 53. pantā minēto apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu (turpmāk abi kopā – tiesneša amata kandidāts) atlases kārtību (turpmāk – atlase).

2. Atlase notiek atklātā pretendentu uz tiesneša amata kandidāta statusu (turpmāk – pretendents) konkursā. Šajā punktā noteiktā atlase uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amatu tiek rīkota, ja persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā nav izteikusi vēlmi pretendēt uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amatu vai ir izteikusi vēlmi pretendēt, bet nav saņēmusi sekmīgu Komisijas vērtējumu.

3. Konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados un tiek izsludināts kalendārā gada septembra mēneša pirmajā darba dienā, ja Tieslietu padome nav lēmusi citādi.

4. Atlases organizēšanu un tiesneša amata kandidātu atlases komisijas (turpmāk – Komisija) administratīvo darbu nodrošina Tiesu administrācija (turpmāk – Administrācija).

II. Personas, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, pieteikšanās uz vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā

5. Administrācija pirms konkursa izsludināšanas un pirms vakantās tiesneša amata vietas piedāvāšanas rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļautai personai par tiesneša amata vakancēm informē bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, starptautiskās tiesas un pārnacionālās tiesas tiesnešus, ievietojot paziņojumu portālā www.tiesas.lv. Paziņojumā norāda informāciju par pieteikšanās termiņu, kas nevar būt īsāks par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju.

6. Pretendents, ja vēlas pieteikties uz vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā, Administrācijā iesniedz atbilstoši 10. pielikumam noformētu:

6.1. Motivētu pieteikuma vēstuli, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam;

6.2. Dzīves aprakstu (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

6.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinošus dokumentus.

7. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju vai pieprasīt informāciju no kompetentajām institūcijām.

8. Administrācija pretendenta pieteikuma vēstuli un tai pievienotos dokumentus nodod Komisijai izvērtēšanai.

9. Komisija pretendenta atbilstību likuma "Par tiesu varu" prasībām pārbauda, izvērtējot pretendenta iesniegtos dokumentus, Administrācijas sagatavoto informāciju un Komisijas rīcībā esošu informāciju par pretendenta reputāciju.

10. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām, Komisija veic pretendenta novērtēšanu šīs kārtības IX. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja pretendenta vērtējums ir sekmīgs, viņš tiek virzīts iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai apstiprināšanai apgabaltiesas tiesneša amatā saskaņā ar likumu "Par tiesu varu".

III. Atlases izsludināšana un pieteikuma izskatīšanas kārtība

11. Atlasi Administrācija izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", portālā www.tiesas.lv, kā arī nosūta informāciju uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu elektroniskā pasta adresēm, ja izsludināta atlase uz apgabaltiesas tiesneša amatu. Sludinājumā norāda informāciju par tiesneša amata kandidātam izvirzītajām prasībām, pieteikšanās termiņu, kas nevar būt īsāks par divdesmit dienām, un iesniedzamo informāciju. Vienlaikus ar konkursa sludinājumu portālā www.tiesas.lv publicē Komisijas apstiprinātos atlases trešās kārtas mutiskās daļas un ceturtās kārtas rakstveidā sniedzamo atbilžu jautājumus.

12. Pretendents, piesakoties konkursā, Administrācijā iesniedz atbilstoši 10. pielikumam noformētu:

12.1. Motivētu pieteikuma vēstuli, pamatojot atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam. Pretendents, kurš nav tiesnesis, ietver arī apliecinājumu, ka uz viņu nav attiecināmi likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu;

12.2. Dzīves aprakstu (atbilstoši Europass CV standartam). Dzīves aprakstā norādītā elektroniskā pasta adrese tiek izmantota Administrācijas rakstiskajai saziņai ar pretendentu;

12.3. Izglītību un darba stāžu juridiskajā specialitātē apliecinošus dokumentus, ja pretendents nav tiesnesis.

13. Administrācija, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai attiecībā uz pretendentu, kurš nav tiesnesis, nepastāv likumā "Par tiesu varu" noteiktie ierobežojumi ieņemt tiesneša amatu, pieprasa informāciju no kompetentajām institūcijām. Nepieciešamības gadījumā Administrācija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju.

14. Kad nepieciešamā informācija no kompetentajām institūcijām saņemta, Administrācija to kopā ar pieteikuma vēstuli un tai pievienotajiem dokumentiem nodod Komisijai izvērtēšanai.

IV. Atlases komisija

15. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz četriem gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Administrācijas norīkota persona.

16. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks ar balsu vairākumu tiek ievēlēts no locekļu vidus. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

16.1 Ja Komisijas loceklis tiek pārcelts cita līmeņa tiesā vai maina specializāciju, viņa pilnvaras saglabājas līdz jauna Komisijas locekļa iecelšanai.

17. Komisija pieņem lēmumus ar visu tās locekļu balsu vairākumu. Atsevišķās atlases kārtās komisija organizē darbu ne mazāk kā trīs locekļu sastāvā, kas pieņem lēmumus ar attiecīgā sastāva balsu vairākumu.

18. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par atlases procesa norises gaitu atbilstoši šīs kārtības prasībām.

19. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir Komisijas locekļa laulātais, Komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir Komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis nepiedalās vērtēšanā arī tad, ja Komisijas loceklis ir personīgi vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts konkursa iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Komisijas loceklis par interešu konflikta apstākļiem informē Komisiju, un Komisijas sekretārs to fiksē protokolā.

V. Atlases vispārīgie nosacījumi

20. Atlase notiek četrās kārtās, kurās tiek izvērtēti formālie kritēriji, profesionālās prasmes, kā arī prioritārās uzvedības kompetences:

20.1. pirmā kārta – pieteikuma izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amatu neesamību;

20.2. otrā kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests (turpmāk – tests). Testā pārbauda pretendenta profesionālās zināšanas, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Testa formu nosaka Komisija;

20.3. trešā kārta – profesionālo prasmju pārbaude: rakstiska risinājuma sniegšana diviem juridiskās problēmas uzdevumiem (turpmāk – kāzuss) un mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem. Komisija pārbauda pretendenta zināšanas par tiesību jautājumiem un prasmi šīs zināšanas piemērot, spēju piemērot normatīvos aktus atbilstoši problēmsituācijai, prasmi argumentēt un prezentēt savu viedokli;

20.4. ceturtā kārta – pretendenta rakstveidā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšana, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot, pretendenta psiholoģiskā novērtēšana un uzvedības kompetenču intervija, kurā vērtē pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

21. Atlases otrās kārtas un trešās kārtas rakstiskās daļas uzdevumu saturs pirms atlases pārbaudījuma nav pieejams. Pēc atlases noslēgšanas šo uzdevumu saturs ir ierobežotas pieejamības informācija.

22. Pretendentam, kurš ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu, otrās un trešās kārtas novērtējumu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas tiesneša profesionālo prasmju novērtējums. Ceturtā kārta visiem pretendentiem uz apgabaltiesas tiesneša amatu ir kopīga.

23. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar atlases procesu, pēc atlases procesa beigām piešķir Komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

24. Ja tiesneša amata pretendents nokavē atlases sākumu, viņam ir tiesības piedalīties atlases pārbaudījumā, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts un to norāda protokolā.

25. Pirms katras atlases kārtas, izņemot pirmo un ceturto kārtu, Komisijas sekretārs sastāda pretendentu, kuri piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstu un pārbauda viņu personas datus saskaņā ar uzrādīto personu apliecinošo dokumentu.

26. Atklājot atlasi, Komisijas loceklis vai sekretārs paziņo Komisijas sastāvu.

27. Atlases pārbaudījuma norisē drīkst piedalīties pretendenti, Komisija, Komisijas sekretārs, persona ar padomdevēja tiesībām un atlases ceturtajā kārtā – pieaicinātie speciālisti. Komisijas locekļi savstarpēji vienojas par nepieciešamo komisijas locekļu skaitu atlases kārtā.

28. Atlases kārtas pārbaudījumus pretendents kārto patstāvīgi, netraucējot citus pretendentus. Otrajā kārtā pretendentam nav atļauts izmantot saziņas līdzekļus un palīgmateriālus, atlases trešajā kārtā – kāzusa risinājuma sagatavošanā – atļauts izmantot normatīvos aktus. Pretendents trešās kārtas mutiskajā daļā drīkst izmantot sagatavošanās laikā izdarītās piezīmes.

29. Pretendentam, kurš atlases norises laikā izmanto saziņas līdzekļus, neatļauti izmanto palīglīdzekļus, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, tiek liegts turpināt piedalīties atlasē, par ko izdara atzīmi pretendentu, kurš piedalās atlases pārbaudījumā, sarakstā. Pretendenta atlases pārbaudījuma darbu nevērtē.

30. Komisijas sekretārs protokolē atlases pārbaudījuma norises gaitu, katrai atlases kārtai sagatavojot atsevišķu protokolu. Protokolā norāda konkursa norises vietu, laiku, atlases kārtu, Komisijas sastāvu, pretendentu, kuri piedalās konkrētajā atlases kārtā, vārdus un uzvārdus, Komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, atlases kārtas rezultātus. Protokolam pievieno aizpildītos otrās kārtas testa variantus, pretendenta rakstītos kāzusu risinājumus un atbildes uz ceturtās kārtas jautājumiem reizē ar trešās un ceturtās kārtas vērtējumu lapām. Katras atlases kārtas protokolu paraksta visi Komisijas locekļi, kuri piedalījušies vērtēšanā, un Komisijas sekretārs.

31. Ja pretendents neievēro atlases kārtās noteikto laika ierobežojumu un turpina pildīt testu vai kāzusu pēc noteiktā laika beigām, aizpildīto testu vai kāzusu nevērtē. Komisijas sekretārs protokolā norāda, ka tests vai kāzuss aizpildīts pēc noteiktā laika.

32. Protokola oriģināleksemplāru un citus ar atlasi saistītos materiālus Administrācija glabā piecus gadus pēc konkursa noslēguma.

33. Komisijas sekretārs katras atlases kārtas rezultātus pretendentam paziņo individuāli, nosūtot uz pretendenta pieteikumā norādīto adresi elektroniskai saziņai. Komisija nosaka nākamās atlases kārtas norises gaitu, par ko sekretārs informē sekmīgos pretendentus.

34. Komisijas atteikumu pielaist nākamajam atlases pārbaudījumam vai iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā pretendents var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar atlases procesā pieļautajiem atlases pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt atlases rezultātu.

VI. Atlases pirmā kārta

35. Komisija formālos kritērijus pārbauda, izvērtējot pretendenta iesniegtos dokumentus, Administrācijas sagatavoto informāciju un Komisijas rīcībā esošu informāciju par pretendenta reputāciju. Komisija var lūgt pretendentam iesniegt papildu informāciju saistībā ar viņa reputāciju.

36. Ja pretendents atbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajām prasībām, Komisija pretendentu virza uz atlases otro kārtu vai, ja pretendents ir tiesnesis, uzdod Tiesu administrācijai sagatavot materiālus iesniegšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai, sniedzot atzinumu par tiesneša piemērotību darbam apgabaltiesā. Pretendenta atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam komisija var izvērtēt visas atlases gaitā.

VII. Atlases otrā kārta

37. Atlases otrā kārta notiek testa formā, kurā tiek pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, tai skaitā izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

38. Testā ir 60 jautājumi ar atbilžu variantiem. Komisija pirms katras atlases nodrošina testa izstrādi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei. Testa izstrādi veic Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.

39. Pretendents testu aizpilda Komisijas norādītajā kārtībā. Testa izpildei noteiktais laiks ir divas stundas.

40. Pretendenta atbildes tiek vērtētas punktos no 0 līdz 10 atbilstoši 1. pielikumam. Piešķirot punktus, skaita tikai pilnīgi pareizas atbildes. Komisija pretendentu virza uz atlases trešo kārtu, ja pretendents testā ir ieguvis vismaz 7 punktus.

VIII. Atlases trešā kārta

41. Atlases trešajai kārtai ir divas daļas:

41.1. rakstiskā daļa – divu kāzusu rakstiska risinājuma sagatavošana atbilstoši tiesas kompetencei;

41.2. mutiskā daļa – mutvārdu atbilžu sniegšana uz pretendenta izlozētajiem un Komisijas uzdotajiem jautājumiem.

42. Trešajā kārtā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai tiesas kompetencei, kā arī izpratne par Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, aktuālajām atziņām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūras dažādās tiesību nozarēs, šo tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā), kā arī par procesuālo tiesību normām un juridisko metodi.

43. Komisija pirms atlases nodrošina kāzusu izstrādi. Kāzusu izstrādi veic Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.

44. Pretendentam katra kāzusa rakstiska risinājuma sagatavošanai ir paredzētas divas stundas. Pēc kāzusa risinājuma sagatavošanas tas tiek nodots Komisijai.

45. Mutiskās daļas jautājumus izstrādā Komisija, un tie ir pieejami pretendentiem. Jautājumus publicē portālā www.tiesas.lv vienlaikus ar šīs kārtības 11. punktā noteikto sludinājumu.

46. Uz mutisko daļu pretendenti tiek aicināti pa vienam alfabēta secībā pēc uzvārdiem. Pretendents izlozē divus jautājumus. Pretendenta izlozēto jautājumu numuru Komisijas sekretārs norāda protokolā. Atkārtota izloze nav atļauta. Pretendents atbild uz izlozētajiem jautājumiem. Komisijas locekļi var uzdot papildjautājumus, kas ir saistīti ar atlases otrās kārtas, atlases trešās kārtas un atlases ceturtās kārtas rakstiskās daļas pārbaudījumiem.

47. Katru daļu Komisijas loceklis vērtē atsevišķi punktos no 0 līdz 10 saskaņā ar Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtēšanas kritērijiem (2. pielikums). Komisijas locekļi vērtējumu ieraksta Tiesneša amata kandidātu atlases trešās kārtas vērtējuma lapā (3. pielikums).

48. Komisijas sekretārs apkopo vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Pretendenta trešās kārtas rakstiskās daļas vidējo vērtējumu un mutiskās daļas vidējo vērtējumu noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata (ja decimāldaļskaitļa trešais cipars aiz komata ir cipars "5" vai lielāks par "5", otro ciparu aiz komata apaļo uz augšu). Ja iegūtais rezultāts nesasniedz 7 punktus, to neapaļo. Pretendenta trešās kārtas kopējo vērtējumu iegūst, pretendenta rakstiskās daļas vidējo rezultātu summējot ar mutiskās daļas vidējo rezultātu un izdalot ar divi. Pretendenta trešās kārtas kopējo vērtējumu Komisijas sekretārs ieraksta protokolā.

49. Komisija pretendentu virza uz atlases ceturto kārtu, ja pretendenta kopējais vērtējums trešajā kārtā ir vismaz 7 punkti.

49.1 Pretendenta profesionālo prasmju kopējo vērtējumu iegūst, summējot otrās kārtas vērtējumu ar trešās kārtas atsevišķo rakstiskās daļas un mutiskās daļas vērtējumu, izdalot ar trīs (4. pielikums).

IX. Atlases ceturtā kārta

50. Atlases ceturtajā kārtā piedalās pretendenti, kuri nokārtojuši atlases trešo kārtu un ir tikuši virzīti uz atlases ceturto kārtu, kā arī pretendenti tiesneši, kuri profesionālo prasmju vērtējumā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā ieguvuši vismaz 7 punktus.

51. Atlases ceturtajā kārtā pretendenti:

51.1. Komisijas noteiktā termiņā vērtēšanai iesniedz izvērstas rakstveida atbildes uz četriem Komisijas noteiktajiem jautājumiem, kas saistīti ar pretendenta pieredzi un prasmēm, kā arī redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu;

51.2. piedalās psiholoģiskajā novērtēšanā, kurā tiek vērtēta pretendenta personības atbilstība tiesneša amatam nepieciešamajām personīgajām īpašībām saskaņā ar Komisijas norādītajām kompetencēm;

51.3. piedalās uzvedības kompetenču intervijā, kurā pārbauda pretendenta izpratni par tiesu sistēmas vērtībām un ētiskumu, kā arī analītiskās domāšanas, konceptuālās domāšanas, komunikācijas un darba komandā kompetenci.