Zaudējis spēku - Jelgavas novada pašvaldības nolikums

81. Ja dome sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas klātesošo deputātu vairākums. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

82. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Par lēmuma projektu, kas ir izskatīts komitejā, ir tiesības uzdot jautājumus līdz 10 minūtēm, bet par lēmuma projektu, kas nav izskatīts komitejā, kā arī par lēmuma projektu par pašvaldības budžetu un tā grozījumiem, līdz 20 minūtēm. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

83. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

84. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

85. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu ir tiesības uzstāties divas reizes. Pēc debatēm katram runātājam ir tiesības uz vienu repliku līdz vienai minūtei.

86. Priekšlikumi par domes lēmumu projektu labojumiem ir jāiesniedz, ievietojot dokumentu vadības sistēmā ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes sēdes sākuma.

87. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

88. Ja tiek iesniegti priekšlikums par domes lēmuma projekta labojumu, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

89. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

90. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

91. Ja, balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

92. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

93. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

94. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami, izņemot to lēmumu un protokolu daļas, kas satur informāciju par personu datiem un izsoles slepeno cenu. Informācijas pieejamību nodrošina kanceleja.

95. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola precizēšanu nākamajā domes kārtējā sēdē.

96. Kanceleja pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamu sēdes protokolu.

97. Deputāts priekšlikumus un pieprasījumus pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonām iesniedz pašvaldības Kancelejā, vai ievieto dokumentu vadības sistēmā.

98. Pašvaldības saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta atbildīgajai ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

99. Pašvaldības saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saistošajiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagastu pārvaldēs.

VI. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

100. 100. Domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam vienu reizi nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

100.1. Domes priekšsēdētājam – pirmdienās no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00;

100.2. Domes priekšsēdētāja vietniekam Labklājības un sociālajā jomā – ceturtdienās no plkst. 08:00 līdz plkst. 12:00.

101. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda un publicējama pašvaldības tīmekļa vietnē.

102. Institūciju vadītāji un pašvaldības atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda un publicējams pašvaldības tīmekļa vietnē.

103. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī mutvārdiem.

104. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

105. Iesniegumu reģistrēšanu organizē Kancelejas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka pašvaldības izdoti iekšējie normatīvie akti.

106. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

107. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

108. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

109. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

110. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

110.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

110.2. par pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

110.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

110.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

110.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā un tiek mainīts teritorijas lietošanas mērķis.;

110.6. par citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

111. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 110. punktā, izņemot jautājumus, kas:

111.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

111.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

111.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

111.4. budžetu un nodokļu maksājumu atvieglojumiem;

111.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

112. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome lemj:

112.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

112.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

112.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

112.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

113. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

114. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

115. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

115.1. tās datumu un termiņus;

115.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

115.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

115.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

115.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

116. Par publiskās apspriešanās rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīga ir izpilddirektora noteikta struktūrvienība vai iestāde, kuras pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanās rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

VIII. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

117. Centrālā administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

118. Lai nodrošinātu pašvaldības autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ir:

118.1. izpilddirektors;

118.2. Administratīvās komisijas priekšsēdētājs;

118.3. Jelgavas novada Bāriņtiesas priekšsēdētājs;

118.4. Juridiskās nodaļas vadītājs.

119. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ar rīkojumu komisijas darbā var papildus piesaistīt pašvaldības darbiniekus, ekspertus, kā arī konsultatīvos nolūkos nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pašvaldības iedzīvotājus un citas piemērotas personas.

120. Šā nolikuma 117. punkta kārtībā izdotos pašvaldības administratīvos aktus un amatpersonu faktisko rīcību apstrīd Administratīvo aktu strīdu komisijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka domes apstiprināts nolikums.

121. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

122. (Svītrots ar Jelgavas novada domes 04.11.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 15)

IX. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

123. Par kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības mantu, kā arī par aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā lemj dome.

124. Pašvaldības kontus kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti un izmaksāti pašvaldības naudas līdzekļi, administrē Centrālās administrācijas Administratīvais departaments. Darījumos ar pašvaldības naudas līdzekļiem un kontiem kredītiestādēs un Valsts kasē, pašvaldību pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors kopā ar Centrālās administrācijas Administratīvā departamenta atbildīgajiem darbiniekiem ar rīkojumiem noteikto pilnvarojumu apmērā. Valsts iestādēs iesniedzamos pašvaldības pārskatus autorizē pašvaldības domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors vai ar rīkojumu noteiktās pilnvarotās personas.

125. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai pašvaldības budžetam.

126. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

127. Šī nolikuma 6.62. apakšpunkts ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim.

128. Šī nolikuma 6.48. apakšpunkts ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Z. Caune