Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam

Veids Rīkojums
Publicēts 2021-11-16
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API
CCI Nr. 2021LV16FFPR001
Nosaukums angļu valodā European Union Cohesion Policy programme 2021-2027
Nosaukums valsts valodā(-ās) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
Versija 3.versija
Pirmais gads 2021
Pēdējais gads 2027
Atbalsttiesīgums no 01.01.2021.
Atbalsttiesīgums līdz 31.12.2029.
Komisijas lēmuma numurs C(2022) 8712
Komisijas lēmuma datums 25.11.2022.
Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs 953 (2024); 314 (2025)
Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums 15.11.2024.; 29.05.2025.
Nebūtiski pārvedumi (KNR 24. panta 5. punkts)
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF) LV
Attiecīgais fonds Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Attiecīgais fonds Kohēzijas fonds
Attiecīgais fonds Eiropas Sociālais fonds Plus
Attiecīgais fonds Taisnīgas pārkārtošanās fonds
AAVP2028 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam
--- ---
ADTP Aktīvā darba tirgus politika
AE Atjaunīgā enerģija
AER Atjaunīgie energoresursi
AF Atveseļošanas fonds (Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms)
AF plāns Atveseļošanas fonda plāns
AI Augstākā izglītība
AII Augstākās izglītības institūcijas
AKCK Administratīvās kapacitātes ceļakarte Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.–2027.gada plānošanas periodam
ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
AML Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības (no angļu valodas anti-money loundering)
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
AP Attīstības programma
APSL Attīstības plānošanas sistēmas likums
ASV Amerikas Savienotās Valstis
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
BD Bezdarbnieki
BI Biznesa Inteliģences rīks, kas balstīts uz Microsoft Power BI, Qlik Sense vai ekvivalentas platformas (Business Intelligence)
BJR Baltijas jūras reģions
BNA Bioloģiski noārdāmie atkritumi
Brīvprātīgais Brīvprātīgā darba veicējs
CE Cilvēku ekvivalents
CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSA Centralizētā siltumapgāde
CSN Ceļu satiksmes negadījumi
CSP Centrālā statistikas pārvalde
DA Darba aizsardzība
Dabas direktīvas Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
DD Darba devējs/i
DESI indekss Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DI Deinstitucionalizācija
Direktīva 91/271/EEK Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
Direktīva 92/43/EEK Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Direktīva 2008/98/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
Direktīva 2023/1791 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955
Direktīva 2014/24/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK
Direktīva 2014/25/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK
Direktīva 2014/27/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu
Direktīva 2014/61/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija Direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai
Direktīva 2014/94/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva (ES) 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu; aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES
Direktīva 2018/85/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija Direktīva (ES) 2018/851 ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem
Direktīva 2018/2001/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
Direktīva 2010/31/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti
DL Divējāda lietojuma; Eiropas Komisijas vadlīnijās "EU funding for Dual use" (oktobris, 2024) ir sniegts skaidrojums attiecībā uz atbalstu infrastruktūras projektiem, kas var kalpot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem
DM Darba meklētāji
DT Darba tirgus
DV Darba vide
Dzeramā ūdens direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti
EDIC Eiropas Digitālais Inovāciju centrs
EEZ Eiropas Ekonomiskā zona
EIS Elektronisko iepirkumu sistēma
EISI Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EJZAF Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds
EK Eiropas Komisija
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM Ekonomikas ministrija
EP Eiropas Padome
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF un KF regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1058, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ERASMUS Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
ES Eiropas Savienība
ESKO Energoservisa kompānija
ESSBJR Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam Action plan (balticsea-region-strategy.eu)
ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESCO Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills/Competences, Qualifications and Occupations)
ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus
ESF+ regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ESI fondi ESF+; ERAF; KF; EJZAF
CSR Eiropas Savienības Padomes ikgadējās rekomendācijas par Latvijas nacionālo reformu programmu (Country Specific Recommendations)
ETL Elektrotransportlīdzekļi
ETS Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR Eiropas Savienības euro
EURES Eiropas nodarbinātības dienestu (European Employment Services) sadarbības tīkls
Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs
E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
EZK Eiropas Zaļais kurss
FM Finanšu ministrija
FI Finanšu instrumenti
FPT Funkcionālās pilsētas teritorijas
FT Funkcionālie traucējumi
Gaisa kvalitātes jomas direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā.
GNU Grūtībās nonācis uzņēmums
GRT Garīga rakstura traucējumi
ĢA Ģimenes asistenti
ĢVPP Ģimenes videi pietuvināti pasākumi
HP VINPI Horizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"
IAP Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"
IBD Ilgstošs bezdarbnieks
IeV Ieslodzījuma vieta
IeM Iekšlietu ministrija
IIS Invaliditātes informatīvā sistēma
IKP Iekšzemes kopprodukts
INTERREG Kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS Informācijas sistēmas
IT Informācijas tehnoloģijas
ITI Integrētās teritoriālās investīcijas
ITU Starptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union)
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
ĪADT Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
KAKL Komercdarbības atbalsta kontroles likums
KEM Klimata un enerģētikas ministrija
KF Kohēzijas fonds
KM Kultūras ministrija
KNR Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
KP kohēzijas politika
KP fondi ESF+, ERAF, KF; TPF
KPVIS Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma
kWh Kilovatstundas
LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
LIKTA Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LM Labklājības ministrija
LPKPP 2030 Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam
Marienburgas deklarācija 2022.gada 30.augustā parakstīta deklarācija (astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru), apņemoties līdz 2030.gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiem
Mazaisargāta grupa sociāli mazaizsargāta grupa (disadvantaged group, vulnerable group) - plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piem., vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības1.
MK Ministru kabinets
MVU Mazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)
M2M "mašīna – mašīna"
NAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
NAIP 21–27 Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam
NAP 2027 Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organisation)
NBK novērtējums Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ietekmes novērtējums ("Do no significant harm" principle assessment)
NBK vadlīnijas Eiropas Komisijas tehniskie norādījumi principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (Nr.2021/C 58/01)
NBS Nacionālie bruņotie spēki
NDK Nacionālā drošības koncepcija 2023
NEET Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam
NI Neformālā izglītība
NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021–2027.gadam
NĪVK Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
NNEIA Neto nulles emisijas industrijas akts (Net Zero Industry Act)2
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO Nevalstiskās organizācijas
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A Pētniecība un attīstība
P&I Pētniecība un inovācijas
PII Pirmsskolas izglītības iestādes
PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PIL Publisko iepirkumu likums
Programma Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
PROFII Profesionālā izglītības iestāde
PL Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027.gada plānošanas periodam
PM Politikas mērķis (Policy Objective)
Projektu dati Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, un kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
PSO Pilsoniskās sabiedrības organizācijas
PVP (65+) pensijas vecuma personas
RSU DDVVI Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"
RB Rail Baltica projekts
REARM Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv
ReactEU Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām
ReP Resocializācijas programma
RePowerEU Eiropas Komisijas plāns "REPowerEU" reaģējot uz pasaules enerģijas tirgus grūtībām un traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā
RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RMA Rīgas metropoles areāls
RoRo rampa Rampa RO-RO tipa kuģu pieņemšanai, kuriem ir aizmugures vai priekšgala rampa
ROP Rīgas Brīvostas pārvalde
RP Riskam pakļautie
RPP Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam3
RPR Rīgas plānošanas reģions
RŠV Robežšķērsošanas vietas
Sadarbības partneri Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SADTPP Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam4
SAM Specifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAPI Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
SAS Sirds un asinsvadu slimības
SAVA Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe
SE Sociālā ekonomika
SEG Siltumnīcefekta gāze
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIPKK Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja
SM Satiksmes ministrija
SAC Sociālās aprūpes centri
SDSSP Sociālā darba speciālistu sadarbības padome
Sociālie partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SBSP Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi
SFC2021 Eiropas Savienības fondu pārvaldības informācijas sistēma
SP Studiju programmas
SPAP Sociālo pakalpojumu attīstības padome
SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs
SPSIL Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika
STEP Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (Strategic Technologies for Europa Platform)
STEP regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.februāra Regula (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu ("STEP") un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241
Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SU Sociālais uzņēmums
SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TAI Tehniskā atbalsta instruments
TALIS Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TAPL Teritorijas attīstības plānošanas likums
TAP2027 Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TEN-T regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES
TL Transportlīdzekļi
TM Tieslietu ministrija
TPF Taisnīgas pārkārtošanās fonds
TPF regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1056 ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu
TPTP Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns
UBAP 2021–2027 Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns 2021.–2027.gadam
UK ES fondu uzraudzības komiteja
VA Veselības aprūpe
VAS Valsts akciju sabiedrība
VARAM Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VCA Valsts civilās aizsardzības plāns
VDI Valsts darba inspekcija
VID Valsts ieņēmumu dienests
Vietējās nodarbinātības iniciatīvas Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā5
VM Veselības ministrija
VK Valsts kanceleja
VKS ES fondu vadības kontroles sistēma
VPA Vienas pieturas aģentūra
VPD Valsts probācijas dienests
VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VTNP Valsts nozīmes tautsaimniecības pakalpojumi
VZD Valsts zemes dienests
ZI Zinātniskā institūcija
ZM Zemkopības ministrija
ZTAIP Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
3.1.2.5.i. AF 3.1.2.5.i. investīcija "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū"
4.3.5.1.pasākums 4.3.5.1.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"
4.4.1.1.pasākums 4.4.1.1.pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā"
Politikas mērķis SAM
--- ---
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.1.1.SAM (RSO 1.1.)Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā /1.2.1. SAM (RSO1.1.)Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.2.2.SAM (RSO 1.2.)Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai/1.3.1.SAM (RSO 1.2.)Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.2.3.SAM (RSO 1.3.)Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.1.2.SAM (RSO 1.4.)Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai.
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.4.1.SAM (RSO 1.5.)Uzlabot digitālo savienojamību
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību 1.5.1.SAM (RSO 1.7.)Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.1.1.SAM (RSO 2.1.) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.1.2.SAM (RSO 2.2.)Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.1.3.SAM (RSO 2.4.)Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.2.1.SAM (RSO 2.5.)Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.2.2.SAM (RSO 2.6.)Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.2.3.SAM (RSO 2.7.)Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.3.1.SAM (RSO 2.8.)Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās2.4.1.SAM (RSO 2.8.)Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.5.1.SAM Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu (RSO 2.9.)
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs 2.6.1.SAM (RSO 2.12.) Veicināt enerģijas starpsavienotājus un saistīto pārvades infrastruktūru un ieviešot uzlādes infrastruktūru
3.Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti 3.1.1.SAM (RSO 3.1.)Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru
3.Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti 3.2.1.SAM (RSO 3.3.)Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību3.3.1.SAM (RSO 3.3.)Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.1.1.SAM (RSO 4.5.)Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.1.2.SAM (ESO 4.11.)Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.4.3.5.SAM (ESO 4.11.)Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.2.1.SAM (RSO 4.2.)Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.2.2.SAM (ESO 4.5.)Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.2.3.SAM (ESO 4.6.)Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.2.4.SAM (ESO 4.7.)Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.3.1.SAM (RSO 4.3.)Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.3.2. SAM (RSO 4.6.)Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.3.3.SAM (ESO 4.1.)Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.3.4.SAM (ESO 4.8.)Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru 4.3.6.SAM (ESO 4.12.)Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.4.4.1.SAM (ESO 4.12.)Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas
5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību 5.1.1.SAM (RSO 5.1.)Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana
5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību 5.2.1.SAM (RSO 5.4.) Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās
Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas 6.1.1. SAM (JSO 8.1)Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos
Prioritāte SAM
--- ---
1.2.prioritāte 1.2.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.2.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.2.prioritāte 1.2.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.2.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.2.prioritāte 1.2.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.2.prioritāte 1.2.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.1.prioritāte 1.1.1. SAM
1.1.prioritāte 1.1.1. SAM
1.1.prioritāte 1.1.1. SAM
1.1.prioritāte 1.1.1. SAM
1.2.prioritāte 1.2.1.SAM
1.3.prioritāte 1.3.1.SAM
1.1.prioritāte 1.1.1. SAM
1.3.prioritāte 1.3.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.1.prioritāte 1.1.2. SAM
1.4.prioritāte 1.4.1.SAM
1.4.prioritāte 1.4.1.SAM
1.5.prioritāte 1.5.1.SAM
1.5.prioritāte 1.5.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
1.1. prioritāte 1.1.1.SAM
1.1. prioritāte 1.1.1.SAM
1.1. prioritāte 1.1.2.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3. SAM
1.2.prioritāte 1.2.1. SAM
1.2.prioritāte 1.2.2. SAM
1.2. prioritāte 1.2.3. SAM
1.3.prioritāte 1.3.1.SAM
1.1.prioritāte 1.1.1.SAM
1.2.prioritāte 1.2.3.SAM
1.1.prioritāte 1.1.2.SAM
1.4.prioritāte 1.4.1.SAM
1.5.prioritāte 1.5.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
2.2.prioritāte 2.2.1.SAM
2.2.prioritāte 2.2.2.SAM
2.1.prioritāte 2.1.1.SAM
2.1.prioritāte 2.1.1.SAM
2.1.prioritāte 2.1.1.SAM
2.1.prioritāte 2.1.2.SAM
2.1.prirotāte 2.1.3.SAM
2.1.prioritāte 2.1.1.SAM
2.2.prioritāte 2.2.3.SAM
2.1.prioritāte 2.1.3.SAM
2.1.prioritāte 2.1.3.SAM
2.1.prioritāte 2.1.3.SAM
2.2.prioritāte 2.2.2.SAM
2.2.prioritāte 2.2.3.SAM
2.2.prioritāte 2.2.3.SAM
2.4.prioritāte 2.4.1.SAM
2.3.prioritāte 2.3.1.SAM
2.2.prioritāte 2.2.3.SAM
2.3.prioritāte 2.3.1.SAM
2.5.prioritāte 2.5.1.SAM
2.5.prioritāte 2.5.1.SAM
2.5.prioritāte 2.5.1.SAM
2.6.prioritāte 2.6.1.SAM
2.6.prioritāte 2.6.1.SAM
2.6.prioritāte 2.6.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
2.1.prioritāte 2.1.3. SAM
2.1.prioritāte 2.1.1. SAM
2.1.prioritāte 2.1.1. SAM
2.1.prioritāte 2.1.2. SAM
2.1.prioritāte 2.1.3. SAM
2.2.prioritāte 2.2.1. SAM
2.2.prioritāte 2.2.2. SAM
2.2.prioritāte 2.2.2. SAM
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM
2.1.prioritāte 2.1.3. SAM
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM
2.3.prioritāte 2.3.1. SAM
2.4.prioritāte 2.4.1. SAM
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM
2.5.prioritāte 2.5.1. SAM
2.5.prioritāte 2.5.1. SAM
2.6.prioritāte 2.6.1. SAM
Prioritāte SAM
--- ---
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.2.prioritāte 3.2.1.SAM
3.2.prioritāte 3.2.1.SAM
3.2.prioritāte 3.2.1.SAM
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
3.1.prioritāte 3.1.1.SAM
3.2.prioritāte 3.2.1.SAM
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
4.3.prioritāte 4.3.1.SAM
4.2.prioritāte 4.2.1.SAM
4.2.prioritāte 4.2.1.SAM
4.1.prioritāte 4.1.1.SAM
4.1.prioritāte 4.1.1.SAM
4.1.prioritāte 4.1.1.SAM
4.2.prioritāte 4.2.1.SAM
4.3.prioritāte 4.3.1.SAM
4.3.prioritāte 4.3.1.SAM
4.3.prioritāte 4.3.3.SAM
4.2.prioritāte 4.2.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.3.SAM
4.3.prioritāte 4.3.5.SAM
4.3.prioritāte 4.3.6.SAM
4.2.prioritāte 4.2.3.SAM
4.2.prioritāte 4.2.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.6.SAM
4.1.prioritāte 4.1.2.SAM
4.1.prioritāte 4.1.2.SAM
4.1.prioritāte 4.1.2.SAM
4.1.prioritāte 4.1.2.SAM
4.2.prioritāte 4.2.2.SAM
4.2.prioritāte 4.2.3.SAM
4.3.prioritāte 4.3.3.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.5.SAM
4.3.prioritāte 4.3.6.SAM
4.4.prioritāte 4.4.1.SAM
4.3.prioritāte 4.3.3.SAM
4.3.prioritāte 4.3.2.SAM
4.3.prioritāte 4.3.2.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.4.SAM
4.3.prioritāte 4.3.5.SAM
4.3.prioritāte 4.3.5.SAM
4.3.prioritāte 4.3.6.SAM
4.3.prioritāte 4.3.6.SAM
4.4.prioritāte 4.4.1.SAM
Prioritāte SAM
--- ---
4.2.prioritāte 4.2.1. SAM
4.2.prioritāte 4.2.1. SAM
4.1.prioritāte 4.1.1. SAM
4.1.prioritāte 4.1.1. SAM
4.3.prioritāte 4.3.1. SAM
4.3.prioritāte 4.3.1. SAM
4.2.prioritāte 4.2.2. SAM
4.2.prioritāte 4.2.3. SAM
4.2.prioritāte 4.2.3. SAM
4.1.prioritāte 4.1.2. SAM
4.1.prioritāte 4.1.2. SAM
4.1.prioritāte 4.1.2. SAM
4.2.prioritāte 4.2.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.3. SAM
4.3.prioritāte 4.3.3. SAM
4.2.prioritāte 4.2.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.4. SAM
4.3.prioritāte 4.3.5. SAM
4.3.prioritāte 4.3.5. SAM
4.3.prioritāte 4.3.5. SAM
4.3.prioritāte 4.3.6. SAM
4.3.prioritāte 4.3.6. SAM
4.3.prioritāte 4.3.6. SAM
4.3.prioritāte 4.3.6. SAM
4.4.prioritāte 4.4.1. SAM
4.3.prioritāte 4.3.2. SAM
Prioritāte SAM
--- ---
5.1.prioritāte 5.1.1.SAM
5.1.prioritāte 5.1.1.SAM
5.1.prioritāte 5.1.1.SAM
5.1.prioritāte 5.1.1.SAM
5.2.prirotāte 5.2.1.SAM
5.2.prioritāte 5.2.1.SAM
5.2.prioritāte 5.2.1.SAM
5.2.prioritāte 5.2.1. SAM
Prioritāte SAM
--- ---
5.1.prioritāte 5.1.1. SAM
5.1.prioritāte 5.1.1. SAM
5.1.prioritāte 5.1.1. SAM
5.1.prioritāte 5.1.1. SAM
5.2.prioritāte 5.2.1. SAM
Prioritāte SAM
--- ---
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
Prioritāte SAM
--- ---
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
6.1.prioritāte 6.1.1. SAM
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.4.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.4.prioritāte KF
2.5.prioritāte ERAF
2.5.prioritāte ERAF
2.5.prioritāte ERAF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.1.prioritāte KF
3.2.prioritāte ERAF
3.2.prioritāte ERAF
3.2.prioritāte ERAF
3.2.prioritāte ERAF
3.3.prioritāte KF
3.3.prioritāte KF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ESF
4.1.prioritāte ESF
4.1.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
5.1.prioritāte ERAF
5.1.prioritāte ERAF
5.1.prioritāte ERAF
5.1.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.4.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.4.prioritāte KF
2.5.prioritāte ERAF
2.6.prioritāte ERAF
3.1.prioritāte KF
3.2.prioritāte ERAF
3.3.prioritāte KF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.4.prioritāte ESF
5.1.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.4.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.4.prioritāte KF
2.5.prioritāte ERAF
2.6.prioritāte ERAF
3.1.prioritāte KF
3.2.prioritāte ERAF
3.2.prioritāte ERAF
3.3.prioritāte KF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.4.prioritāte ESF
5.1.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
6.1.prioritāte TPF
6.1.prioritāte TPF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.4.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.4.prioritāte KF
2.5.prioritāte ERAF
2.6.prioritāte ERAF
3.1.prioritāte KF
3.2.prioritāte ERAF
3.3.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ESF
4.1.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.4.prioritāte ESF
5.1.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
6.1.prioritāte TPF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
1.1.prioritāte ERAF
1.1.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.2.prioritāte ERAF
1.3.prioritāte ERAF
1.4.prioritāte ERAF
1.5.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte ERAF
2.1.prioritāte KF
2.1.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte ERAF
2.2.prioritāte KF
2.2.prioritāte ERAF
2.3.prioritāte ERAF
2.4.prioritāte KF
2.5.prioritāte ERAF
2.6.prioritāte ERAF
3.1.prioritāte KF
3.2.prioritāte ERAF
3.3.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ERAF
4.1.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ERAF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.2.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ERAF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.3.prioritāte ESF
4.4.prioritāte ESF
5.1.prioritāte ERAF
5.2.prioritāte ERAF
6.1.prioritāte TPF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
7.1.prioritāte ESF
7.1.prioritāte ERAF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
7.1.prioritāte ESF
7.1.prioritāte ERAF
Prioritātes Nr. Fonds
--- ---
7.1.prioritāte ESF
7.1.prioritāte ERAF
TPF prioritātes finansējums 83 899 584
--- ---
Kopā: 83 899 584
Programmas grozījums saistīts ar
--- ---
Programmas grozījums saistīts ar
Programmas grozījums saistīts ar
Pārvedums no Pārvedums no
--- ---
Fonds Reģiona kategorija
ERAF Mazāk attīstīts
ESF+ Mazāk attīstīts
KF N/A
Pārvedums no/ uz Reģiona kategorija
--- ---
ERAF Mazāk attīstīts
ESF+ Mazāk attīstīts
KF N/A
Kopā
Fonds Reģiona kategorija
--- ---
Fonds Reģiona kategorija
ERAF Mazāk attīstīts
ESF+ Mazāk attīstīts
KF N/A
TPF (MFF) Mazāk attīstīts
TPF (NextGen) Mazāk attīstīts
Pavisam kopā
Politikas mērķis Prioritāte
--- ---
Politikas mērķis Prioritāte
Politikas mērķis Prioritāte
Politikas mērķis Prioritāte
Politikas mērķis Prioritāte
1 kopā
1 1.1.
1 1.2.
1 1.3.
1 1.4.
1 1.5.
2 kopā
2 kopā
2 2.1.
3 2.1.
2 2.2.
2 2.2.
2 2.3.
2 2.4.
2 2.5.
2 2.6.
3 kopā
3 kopā
3 3.1.
3 3.2.
3 3.3.
4 kopā
4 kopā
4 4.1.
4 4.1.
4 4.2.
4 4.2.
4 4.3.
4 4.3.
4 4.4.
5 kopā
5 5.1.
5 5.2.
TPF kopā
TPF (MFF) 6.1.
TPF (NextGen) 6.1.
TP 7.1.
TP 7.1.
Pavisam kopā
Pavisam kopā
Pavisam kopā
Pavisam kopā
Nr.p.k. Ieguldījumu priekšnosacījums
--- ---
1. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi
2. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi
3. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi
4. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi
5. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi
6. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.2 - Instrumenti un spējas valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai
7. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.2 - Instrumenti un spējas valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai
8. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3 - Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošana
9. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3 - Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošana
10. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK
11. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK
12. Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK
13. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
14. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
15. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
16. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
17. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
18. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
19. Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība
20. Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 (2.1.)Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai
21. Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 (2.1.)Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai
22. Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.)Enerģētikas nozares pārvaldība
23. Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.)Enerģētikas nozares pārvaldība
24. Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.)Efektīvi veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā Savienībā
25. Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.)Efektīvi veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā Savienībā
26. Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.)Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars
27. Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.)Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars
28. Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.)Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars
29. Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs
30. Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs
31. Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs
32. Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs
33. Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 (2.6.)Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns
34.
35.
36.
37. Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis (2.7.)Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības līdzfinansējums
38. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)Valsts vai reģionālais platjoslas plāns
39. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)Valsts vai reģionālais platjoslas plāns
40. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)Valsts vai reģionālais platjoslas plāns
41. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)Valsts vai reģionālais platjoslas plāns
42. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)Valsts vai reģionālais platjoslas plāns
43. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
44. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
45. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
46. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
47. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
48. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
49. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
50. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
51. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
52. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai
53. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai
54. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai
55. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai
56. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai
57. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
58. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
59. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
60. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
61. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
62. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
63. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
64. Tematiskaispriekšnosacījums Nr.12 (4.3.)Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos
65. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā
66. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā
67. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā
68. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā
69. Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā
70. Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā
71. Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā
Programmā iesaistītās iestādes Iestādes nosaukums
--- ---
Vadošā iestāde Finanšu ministrija
Revīzijas iestāde Finanšu ministrija
Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas Valsts kase
Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai Valsts kase
Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei Valsts kase
30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos) Procentuālā daļu daļa
--- ---
Valsts kase 100%
Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana
--- ---
No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)
No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu) 120
Prioritāte Fonds
--- ---
2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība" ERAF
Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu: Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:
--- ---
1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas termiņš Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk – pasākums Nr.2.2.3.6.) ietvaros paredzēta piesārņojošo sadedzināšanas iekārtu aizstāšana mājsaimniecību sektora ēkās, individuālās siltumapgādes ēkās pret bezizmešu tehnoloģijām vai jaunām biomasas iekārtām, kas ir atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts sniedzams arī pieslēgumam efektīvām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams. Šo darbību īstenošanai paredzēts piemērot vienkāršoto izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības izmaksu likmes, kas definētas šādiem gadījumiem:1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to pievienojot esošai apkures sistēmai ar sildelementiem;2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi;3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes sadales sistēmai;4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide;5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu apsildei.Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta 2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta projektu iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros uzsaukumos. Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada beigām. Pasākuma finansējuma saņēmēji - privātmāju un daudzdzīvokļu māju īpašnieki. Pasākuma rezultāta un iznākuma rādītāji: RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko PM2,5 daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50 t/gadā).
2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i) 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"
3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda
4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība kW
5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas maksājums vai vienotā likme Vienas vienības izmaksas
6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai procentuālā daļa (vienotām likmēm) Viena vienība = (I + S + P) + Cizšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai:1) (Iiek. + S + P );2) (Iiek. + S + P ) + C;3) Ism;4) Ism.+ Ik.ūd. + Iapk.s.;5) Iiek.+ S + PFinansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.
7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās izmaksas – pamatlikmes izmaksas):1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots granulu kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa); siltumsūknis (gaiss-gaiss):a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma pamatiekārtas izmaksas;b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms);c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).2) centralizēta siltumapgādes sistēma:a) siltummezgla izveides un pieslēguma centralizētajiem siltumtīkliem projekta sagatavošanas izmaksas;b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms);c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja attiecināms).3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām tehnoloģijām);a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas izmaksas;b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).
8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)
9. Korekcijas(-u) metode (-es) Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10 procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam" indeksu121 (128,0), tad tiks veikta metodikas aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos izmantoto datu indeksēšana.
10. Vienību sasniegšanas verifikācija:— aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu;— aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā un kurš to veiks;— aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība. Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona iesniedz:1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem:a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju;b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms);2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem:a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai fotofiksāciju,b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu izpildi;3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam:a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas fotofiksāciju,b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja attiecināms).Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde. Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes ietvers, bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un profesionālu novērtējumu.Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem, projektiem tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas sistēmā atbilstoši KNR 69.panta 8.punktam – tas ir sistēmā, kas ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos datus/dokumentus un nodrošināt audita izsekojamību.Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek veiktas galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju (gan Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk. pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos, patreizējo darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī informāciju, kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto pārbaužu laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes projekta īstenošanas vietā).
11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas pasākum un paredzamais riska līmenis (augsts/vidējs/zems) Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas noteiktajos izmaksu likmju datos.Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām tirgus tendencēm.Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska, projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas Altum programmās, Kohēzijas politikas programmu vai Atveseļošanas fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību atbalstu.
12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka Komisija šajā saistībā atlīdzinās 12 443 220 EUR
Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar šādām formulām:1) (Iiek. + S + P );2) (Iiek. + S + P ) + C;3) Ism;4) Ism.+ Ik.ūd. + Iapk.s.;5) Iiek + S + P,kur:Iiek.– izmaksas par pamata siltumapgādes iekārtas iegādi (EUR);S – izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram, saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņa segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0, ja nav paredzēts;P – pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves izmaksas), kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši mājsaimniecības izmaksu daļai saskaņā ar 2021.gada 3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai" 50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu likmes P komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05 [EUR/A] * 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze nepārsniedz vai ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts palielināt pieslēguma atļauto maksimālo slodzi lielāku par 40 A, atļautās maksimālās slodzes lieluma izmaksu palielinājumu virs 40 A vienas vienības izmaksu likmes aprēķinos neiekļauj. P=0, ja nav paredzēts pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājums. Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo līdz veselam centam;C – izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);Ism. – centralizētās siltumapgādes sistēmas siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas (EUR);Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja nepieciešams) (EUR). Ja karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide nav nepieciešama, Ik.ūd.=0;Iapk.s. – centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (EUR);Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes izteiktas ietverot PVN.Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta VARAM 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja, tirgus izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību tika uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība "Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35 biedriem, kuras rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto uzņēmumu. Aptaujas rezultātā datu kopas izveidošanai saņemtas atbildes no:• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam, ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19 siltumapgādes iekārtām;• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 79 siltumapgādes iekārtām;• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32 siltumapgādes iekārtām;• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules paneļu sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām sistēmām;• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot informāciju par 36 dažādām sistēmām;• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus centralizētajai siltumapgādes sistēmai.Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA "Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv datiem, gan interneta portāla meklētāja www.google.lv datiem. Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas vārdiem: "Apkure", "Apkures sistēma", "Elektroenerģija", "apkures katli", "apkures katlu ražošana", "malkas katli", "granulu katli", "siltumsūkņi", "saules kolektors", "saules paneļi", "saules enerģija", "vēja mikroģenerators", "vēja ģenerators", "vēja ģenerators privātmājai". Pēc komersantu atlases tika sagatavota tirgus izpētes, datu apkopošanas veidne, kas tika nosūtīta atlasītajiem komersantiem. Lai iegūtu katrai tehnoloģijai pieņemamu datu kopu (vismaz 3 komersantu datus), komersanti ar vēstulēm un telefonsarunām tika uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā tika sastādīta metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.Visi dati un korespondence ir reģistrēti VARAM lietvedības sistēmā.
Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo mājsaimniecību siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie dati Latvijas budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanas perioda programmu ietvaros iekļauj tehnoloģijas, kas šobrīd vairs netiek kvalificētas kā labākie pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kā arī 2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai to izmaksas vairs nav korekti indeksējami attiecībā uz pasākuma īstenošanas periodu 2023.gadā. Cenu aptauja, tirgus izpēte aptver pietiekošu apjomu komersantu un siltumapgādes iekārtu klāstu, kas darbojas un ir pieejami Latvijas tirgū, līdz ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un piemērojamas pasākuma investīciju īstenošanai.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)