LegalizePar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam
| Sektors (% no kopējām 2018. gada emisijām, ieskaitot ZIZIMM) | Emisijas 2018. gadā (kt CO2 ekv.) | Būtiskākie emisiju avoti | Galvenie 2030. gada mērķi |
|---|---|---|---|
| Enerģētika (33,0%) | 4343 | • Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu izmantošana enerģijas ieguvē• Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība• Apstrādes rūpniecība un būvniecība | • Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50%• Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30–40%• Samazināt enerģijas patēriņu par 9–15%• Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu• Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5% |
| Transports (25,5%) | 3354 | • Autotransports• Dzelzceļš | • Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā līdz 7%65• Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5%• Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību |
| RPPI66 (6,8%) | 890 | • Minerālu rūpniecība• Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti | • Samazināt CO2 emisijas |
| Lauksaimniecība (19,8%) | 2609 | • Lauksaimniecības augsnes• Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi | • Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu izmantošanu• Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu• Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs |
| Atkritumu apsaimniekošana (4,2%) | 548 | • Atkritumu apglabāšana• Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana | • 60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana• Saražoto atkritumu samazināšana• Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem |
| ZIZIMM (10,8%) | 1418 | • Aramzemes• Mitrāji• Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme | • Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā < 1047 kt CO2• Palielināt CO2 piesaisti mežsaimniecībā |
| ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: | ZIZIMM apakškategorija: |
| Mitrāji (13,0%) | 1709 | • Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana) | • Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv.67• Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās |
| Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes | 501 079 ha | ||
| --- | --- | ||
| Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences | 25 721 ha | ||
| Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm) | ~ 15 000 ha | ||
| Emisijas | 1990 | 1995 | 2000 |
| --- | --- | --- | --- |
| Kūdra | 251,17 | 366,02 | 251,38 |
| Kūdras briketes | 87,49 | 41,15 | 3,04 |
| Kopējais CO2 ekv, kt | 338,66 | 407,17 | 254,43 |
| Reģions | Kopējās kūdras atradnes, %68 | Kūdras ieguve (tūkstoši t)69 | Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)70 |
| --- | --- | --- | --- |
| Pierīga | 17 | 248,4 | 6093 |
| Vidzeme | 25 | 275,5 | 8900 |
| Latgale | 31 | 216,3 | 5988 |
| Zemgale | 14 | 433,6 | 3111 |
| Kurzeme | 13 | 309,2 | 2140 |
| Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%) | Nodarbinātības līmenis (%) | Bezdarba līmenis (%) | |
| --- | --- | --- | --- |
| Rīga | 80,2 | 73,9 | 7,9 |
| Pierīga | 80,0 | 74,4 | 7 |
| Vidzeme | 76,8 | 69,7 | 9,2 |
| Latgale | 74,5 | 65 | 12,7 |
| Zemgale | 77,0 | 71,0 | 7,8 |
| Kurzeme | 76,1 | 70,2 | 7,7 |
| Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai(kWh uz 1000 EUR IKP) | Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai(kWh uz 1000 EUR IKP) | IKP uz vienu iedzīvotāju76(EUR) | |
| --- | --- | --- | --- |
| Rīga | 158 | 235 | 22 458 |
| Pierīga | 319 | 283 | 11 726 |
| Vidzeme | 434 | 478 | 8927 |
| Latgale | 348 | 481 | 7164 |
| Zemgale | 378 | 406 | 8487 |
| Kurzeme | 297 | 324 | 10 282 |
| Rekultivācijas veids | Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO2 ekv.) | SEG emisiju samazinājums t CO2 ekv. ha -1 gadā pēc rekultivācijas | SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO2 ekv. ha -1 gadā |
| --- | --- | --- | --- |
| Apmežošana | 7,62 | 11,20 | -3,58 |
| Mellenes | 7,62 | 2,60 | 5,02 |
| Dzērvenes | 7,62 | 1,40 | 6,22 |
| Renaturalizācija | 7,62 | -3,80 | 11,42 |
| Reģions | Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha | Faktiskās SEG emisijas(t CO2 ekv.) | Faktiskais rezultāts emisijās pēc apmežošanas(t CO2 ekv.) |
| --- | --- | --- | --- |
| Latgale | 5 988 | 45 629 | -67 066 |
| Vidzeme | 8 900 | 67 818 | -99 680 |
| Kurzeme | 2 140 | 16 307 | -23 968 |
| Zemgale | 3 111 | 23 706 | -34 843 |
| Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. | -225 558 |
| Sektors | Kūdra (2017)83 84 | Enerģētika(ieskaitot transportu) | RPPI85 |
| --- | --- | --- | --- |
| NACE kods | 08,92 | 35, 41-43, 49-51, 53 | 05-3386 |
| Ienākumi, milj. EUR | 187,5 | 10 520,0 | 9 930,4 |
| Peļņa, milj. EUR | Nav datu | 553,8 | 593,8 |
| Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR | 18,5 | 1 017,2 | 851,8 |
| Darba devēju skaits | 64 | 10 408 | 7 297 |
| Nodarbināto skaits | 2 061 | 121 428 | 117 563 |
| Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR | 1 143 | 751-2 375 | 514 -1 581 |
| Kopējā nodarbinātība | Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ | Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ | |
| --- | --- | --- | --- |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Latvija | Latvija | Latvija |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 234 400 | 46 860 | 6 000 |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Vidzeme | Vidzeme | Vidzeme |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 21 100 | 4 220 | 540 |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Latgale | Latgale | Latgale |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 27 400 | 5 480 | 702 |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Zemgale | Zemgale | Zemgale |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 28 700 | 5 740 | 735 |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | Kurzeme | Kurzeme | Kurzeme |
| Ražošanas un transporta sektori (B-E, H, J) Latvijā:• Enerģētika, ieskaitot transporta nozari;• Rūpniecības produktu un procesu sektors | 31 400 | 6 280 | 805 |
| Darbavietas | Kopā Latvijā (darbavietu skaits) | ||
| --- | --- | ||
| 1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas: | 1 875 | ||
| Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums | 3388 | ||
| Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums | 4189 | ||
| Kūdras nozares sezonālās darbavietas | 541,590 | ||
| Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās] | 126091 | ||
| 2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās: | 1 923 | ||
| Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes | 1 45792 | ||
| Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību | 42293 | ||
| Teritorija | SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,CO2 kt ekv | SEG emisijas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām,CO2 kt ekv | SEG emisiju samazinājums, % |
| --- | --- | --- | --- |
| Teritorija | (statuss pirms TPF pasākumiem) | (statuss pēc TPF pasākumiem) | |
| Latvija | 199,89 | 65,29 | 67 |
| Rīga/Pierīga | 46,43 | 46,43 | 0 |
| TPF reģioni | 153,46 | 18,86 | 88 |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | 2020. gads | 2023. gads | 2030. gads |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai | 0 ha | 7 870 ha | 26 232 ha |
| 2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā | 0 ha | 150 324 ha | 501 079 ha |
| 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā | 26 000 havai 1,2 milj.t | 26 000 havai 1,2 milj.t | 26 000 havai 1,2 milj.t |
| 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni95 | 1 523,27 kt CO2 ekv.96 | -97 | 0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98] |
| Plānotais pasākums | Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā | ||
| --- | --- | ||
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | ||
| Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā:- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai;- degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija;- ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana;- pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte. | Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija, var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 88% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām. | ||
| Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku:- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība;- bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās;- energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā;- atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā;- AER tehnoloģiju ieviešana;- klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā;- pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām un nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem. | Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības. Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas RAP. 2. darbība papildinās 3. darbības īstenošanu un veicinās prasmju paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu.Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu.Sniedzot atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi efektīvākai un koordinētākai nozaru transformācijai uz klimatneitrāliem risinājumiem, kas ir saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto teritorijas attīstības perspektīvu, vienlaikus mazinot negatīvās transformācijas sekas. Cita starpā, atbalstu plānots sniegt reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un testēšanai, izvērtējot piedāvāto risinājumu paredzamo devumu ietekmes uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu. | ||
| Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu :- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai;- atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei);- reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu. | Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. | ||
| SAM Nr. | SAM nosaukums | TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem | |
| --- | --- | --- | |
| 1.1.1. | Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā | Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai. | |
| 2.1.1. | Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana | Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana.Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai.TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. | |
| 2.1.2. | Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns | AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu ierīkošana.TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. | |
| 2.1.3. | Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām | Pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana. | |
| 2.2.2. | Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana | Atbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos. | |
| 2.2.3. | Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu | Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju nomaiņa pašvaldībās.Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi.TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros.Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. | |
| 4.2.2. | Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu | SAM 4.2.2. 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" plānots atbalsts profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai. | |
| 4.2.4. | Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti | Atbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem. | |
| 4.3.3. | Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku | Atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum. | |
| 5.1.1. | Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās | Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu, infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstību.Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM 3.1.1.3.i ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, komersantus vai potenciālos nomniekus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, lai attīstītu inovatīvus un augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, u.tml. Reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai un koordinētai nozaru transformācijai uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. | |
| Investīcijas Nr. | Investīcijas nosaukums | TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām | |
| --- | --- | --- | |
| 2.3.1.4.i | Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība | AF reformas 2.3.1.r. "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" ietvaros plānota 2.3.1.4.investīcija "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība", kuras mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu pienākumiem izglītot savus darbiniekus. Ir paredzēts sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai, tādējādi nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF plānoto atbalstu cilvēkresursu attīstībai. | |
| 3.1.1.2.i | Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai | ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros paredzēts īstenot apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti , t.sk. paredzot: 1) pašvaldību publisko pakalpojumu novērtējuma veikšanu un nepieciešamo kapacitātes vajadzību apsekošanu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) jaunu vai uzlaboto pašvaldību pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu.Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Demarkācija starp šīm investīcijām tiks nodrošināta projektu līmenī, koordinējot mācību tēmas, mērķteritoriju, mērķauditoriju, apmācību norises laika grafiku un rezultātus. | |
| 3.1.1.3.i. | Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos | Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās atšķirības.3.1.1.3.investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas. | |
| 3.1.1.6.i. | Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde | Atbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. 3.1.1.6 investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību. | |
| 2.pīlārs (InvestEU) | 3.pīlārs | ||
| --- | --- | ||
| Aizdevuma veids | Aizdevuma veids | ||
| Aizdevumi privātajam sektoram. | Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram. | ||
| Mērķis | Mērķis | ||
| Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei, strukturēšanai, iepirkumam un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas. | - Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP);- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. | ||
| Atbalsta veids | Atbalsta veids | ||
| Konsultatīvais atbalsts, atbalsts projektiem InvestEU jomās | - atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem;- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris;- projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra.Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros. | ||
| Atbalsta saņēmēji | Atbalsta saņēmēji | ||
| Privātais sektors | Tiesību subjekti, kas:- iedibināti kā publisko tiesību subjekti- vai- iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. | ||
| Atbalstāmās jomas | Atbalstāmās jomas | ||
| InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās politikas jomās:- ilgtspējīga infrastruktūra;- pētniecība, inovācija un digitalizācija;- MVU;- sociālie ieguldījumi un prasmes. | - atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos;- publiskajā pētniecībā;- digitalizācijā;- vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi;- pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju;- pāreju uz aprites ekonomiku;- zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību;- prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju;- apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP.* nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu). | ||
| Atbalsta apmērs | Atbalsta apmērs | ||
| Dalībvalstīm vai 2.pīlāram nav noteikts konkrēts finansējums, uz atbalstu var pretendēt konkursa kārtībā. | Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai). | ||
| Atbalsta saņemšanas termiņš | Atbalsta saņemšanas termiņš | ||
| 2027.gada 31.decembris | 2025. gada 31. decembris | ||
| Atbalsta tvērums | Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā | ||
| --- | --- | ||
| 2. pīlārs | 2. pīlārs | ||
| Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi) | - Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;- Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu. | ||
| Dekarbonizācijas projekti | Nav noteiktas konkrētas nozares un jomas. | ||
| Reģionu ekonomiskā diversifikācija | - Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa: produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana, darbinieku prasmju uzlabošana utt.);- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm;- Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus. | ||
| Sociālā infrastruktūra | Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas pieder pašvaldībām;Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,. | ||
| Prasmes | Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. | ||
| 3. pīlārs | 3. pīlārs | ||
| Enerģijas un transporta infrastruktūra | - Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;- Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.:○ Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos;○ Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām. | ||
| Centralizētās siltumapgādes tīkli | Pašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti. | ||
| Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru) | - Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana / siltināšana;- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana;- Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana. | ||
| Atbildīgais | Aktivitāte | Iesaistītie partneri | Laika josla |
| --- | --- | --- | --- |
| Ieviešanas sākums | |||
| 2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis | |||
| Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms |
| FM | ES fondu UK sēdes | ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi | X |
| Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | Darbības ieteicams īstenot proaktīvi |
| VARAM | Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdes | Nacionālās darba grupas locekļi | X |
| VARAM, CFLA | Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Plašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība | X |
| VARAM, CFLA | Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtību | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas | X |
| VARAM, CFLA | Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī | X |
| VARAM, CFLA | Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanā | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas | |
| VARAM, CFLA | Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībām | Visas ieinteresētās personu grupas |
1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep83 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums (https://ieej.lv/INBdh)8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513 (https://ieej.lv/gtgRR)9 PwC 4.ziņojums, 15.lpp10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC12 MK 14.09.2021. sēdes Nr.61 (46.§) prot. 4.punkts13 LVĢMC dati14 EM, Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2018)15 PwC 4.ziņojums,67.lpp16 PwC 4.ziņojums,67.lpp17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, izmaiņas18 PwC 4.nodevums, 131.lpp19 KŪDRA2030, PwC aprēķini20 KŪDRA203021 Preiļu nov. (Riebiņu pag. ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu nov.22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis23 EM, 2020, NEKP, 105-106.lpp24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve (https://ieej.lv/GqsBu)25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.26 PwC dati.27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam (https://ieej.lv/sy5Aq)29 NAP2027 (https://pkc.gov.lv/lv/nap2027)30 https://ieej.lv/sy5Aq31 https://ieej.lv/IfHb232 https://ieej.lv/ruAJo33 Bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.p. 5.daļu34 Atbilstoši vairākiem pētījumiem Baltijā (https://ieej.lv/WPKBO un https://ieej.lv/I4TuE) SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst (LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana")35 https://ieej.lv/CUeCh36 https://ieej.lv/RnbqB37 Regula Nr.2021/122938 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"39 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"40 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"41 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"42 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.43 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem44 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.47 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"48 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"49 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas.51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezemisiju pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 1. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.56 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus71 LKA dati 2021. gads72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) [Skatīts 2020. gada novembrī]77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos [Skatīts 2022. gada februārī]76 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija [Skatīts 2021. gada martā]83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 [Skatīts 2021. gada aprīlī]84 LKA dati85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,591 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju r.6.1.1.c "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" (indikatīvi 287) un r.6.1.1.i "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" (indikatīvi 1 170)vērtību summu93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.h "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
7. pielikumsPlānošanas dokumentam"Eiropas Savienības kohēzijas politikasprogrammai 2021.–2027. gadam"
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums
| Nr.p. k. | TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi | Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrija | Kopējais TPF finansējums bez TP1, piemērojot KNR2 36. panta 5. punktu | NextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam) | DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam) | Plānotais iznākuma rādītājs3 | Plānotais rezultāta rādītājs4 | Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)5 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR | Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR | Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR | 184 237 327 | 103 564 650 | 80 672 677 | |||
| Izteikts procentos | Izteikts procentos | Izteikts procentos | 100 % | 56,21 % | 43,79 % | |||
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | |||
| 1. | Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā: | Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā: | 60 000 000 | 33 727 579 | 26 272 421 | |||
| 1.1. | Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā | VARAM6 | 48 916 063 | 27 497 006 | 21 419 057 | 12 100 ha7 (RKI8 38) | - 42 398 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā (r.6.1.1.a ) | 2024. gada 1. ceturksnis |
| 1.2. | pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā | IZM9 | 5 083 937 | 2 857 815 | 2 226 122 | 5 uzņēmumi (RKI 10) | 50 zinātniskie raksti (r.6.1.1.e);3 pētniecības pieteikumi (r.6.1.1.f) | 2023. gada 4. ceturksnis |
| 1.3. | Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana | VARAM | 6 000 000 | 3 372 758 | 2 627 242 | 1 500 ha (RKI 38) | 4 046 ha (r.6.1.1.d) | 2023. gada 4. ceturksnis |
| 2. | Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku: | Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku: | 107 290 860 | 60 311 016 | 46 979 844 | |||
| 2.1. | Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība un prasmju paaugstināšana pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: | VARAM | 50 812 699 | 28 563 155 | 22 249 544 | 25 uzņēmumi (i.6.1.1.a)4 īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas10 (i.6.1.1.b) | 422 darbavietas (r.6.1.1.h);32 853 186 euro piesaistītās privātās investīcijas (r.6.1.1.g);19011 personas ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm (r.6.1.1.j) | 2023. gada 2. ceturksnis |
| 2.2. | Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos | EM12 | 35 298 850 | 19 842 412 | 15 456 438 | 102 uzņēmumi (RKI 03) | 7 047 mWh/gadā (RKR 31);41 726 032 euro piesaistītās privātās investīcijas (RKR 02)3 480 CO2 ekv. t/gadā (r.6.1.1.b) | 2023. gada 1. ceturksnis |
| 2.3. | Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās | VARAM | 21 179 311 | 11 905 448 | 9 273 863 | 38 bezemisiju transportlīdzekļi (i.6.1.1.c) | 323 000 lietotāji/gadā (RKR 62) | 2023. gada 2. ceturksnis |
| 3. | Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu | IZM | 16 946 467 | 9 526 055 | 7 420 412 | 3 950 personas (KTIR 05);1 609 personas (i.6.1.1.d) | 40 procenti (r.6.1.1.c);80 procenti (r.6.1.1.i) | 2023. gada 4. ceturksnis |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)