Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam

1 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokols Nr.38 2. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"" 5.punkts "Finanšu ministrijai, veicot Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas vidusposma novērtējumu, sagatavot priekšlikumus finansējuma novirzīšanai ar valsts drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem un līdz 2025. gada 15. martam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgus programmas grozījumus." (uzdevums Nr. 24-UZ-581)2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 18. un 86.pants3 Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds4 Iedzīvotāju konfidence (patērētāju konfidences rādītājs CCI) balstās uz aptauju datiem par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju un respondentu iespējām: https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/1b0bc404-b4c2-4369-b3ed-a43e02cbbded_en?filename=questionnaires_lv_cons_lv.pdf5 Aptaujas rezultāti pamatojoties uz datiem, kas iegūti ikgadējā ES statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC 2023. gada apsekojums). https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-21?themeCode=NN6 Latvijas dati attiecas uz 2023. gada apsekojuma provizoriskajiem rezultātiem, pārējo ES dalībvalstu dati – uz 2022. gada apsekojuma rezultātiem7 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-188 https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-03/Nr_06_Materiala_nenodrosinatiba_Latvija_2023_gada_%2824_00%29_LV.pdf9 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment10 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKL/IKL010/11 30.04.2024. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb12 Kiberincidentu novēršanas institūcija ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā13 https://cert.lv/lv/2024/11/cert-lv-darbibas-parskats-par-2024-gada-3-ceturksni14 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. - 2027.gadam starpposma izvērtējums" (saskaņošanā Tiesību aktu portālā 25-TA-247)15 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main16 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main17 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main18 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību; pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija19 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu20 Saskaņā ar vadlīnijām par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai. Pieejamas: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam21 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" (23-TA-687), izskatīts MK 2024.gada 9.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/71e28c04-a5b1-4f5c-9b15-0dee700aaa7122 RO – RO (angliski roll on, roll off) ir kravas horizontālas iekraušanas risinājums, kas, izmantojot ar riteņiem aprīkotus transporta līdzekļus vai kravas platformas, nodrošina maksimāli ātru aprīkojuma pārvietošanu un minimālu kravas iekraušanas un izkraušanas operācijām nepieciešamo laika patēriņu, neizmantojot papildus piestātnēs uzstādītu kravu apstrādes aprīkojumu, t.sk. celtņus.23 Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.g. – 2027. gadam (saskaņošanā 23-TA-1542)24 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam; https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans25 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment26 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam27 Pamatnostādnes aptver gan pilsētas, gan lauku teritorijas, sniedzot uzstādījumus visas valsts teritorijas attīstībai. Lauku teritoriju attīstības kontekstā nozīmīgus papildus uzstādījumus definē Eiropas Komisijas paziņojums "Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši" (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0345&from=LV) un tajā uzstādītie mērķi, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un risinātu lauku kopienu vajadzības. Tāpat nozīmīga ir Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem — virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (2021/2254(INI)) (pieejama: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0436_LV.pdf).28 Mērķis – 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju – noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti – virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.29 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)30 OECD. Recommendation on Regional Development Policy. 47th session of the Regional Development Policy Committee, 1-2 December 2022.31 What is the Territorial Approach to Local Development? Pieejams: https://europa.eu/capacity4dev/articles/what-territorial-approach-local-development.32 Teritoriālās pieejas pielietošanas rezultātā šajā ziņojumā plānošanas reģioniem tiek iezīmēts piešķiramais finansējuma apjoms ES fondu atbalsta pasākumu ietvaros (reģions kā teritorija, kurā tiek veikti ieguldījumi). Ziņojumā noteikts, ka vienlaikus turpmāk VARAM nodrošinās šo plānoto ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. VARAM šo uzraudzību veic t.sk. ES fondu apakškomitejas darba ietvaros. Ziņojumā attiecībā uz teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos tiek paredzēti trīs veidu teritoriālie rīki, ko iespējams arī kombinēt. Ziņojumā arī konkrēti atspoguļota teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts, kuru ieviešanas nosacījumos vai kvalitātes kritērijos ir ievērtēti teritoriālās pieejas principi vai tie ir jāievērtē to izstrādes/saskaņošanas procesā. Viens no būtiskiem kritērijiem ir ieguldījumu atbilstība pašvaldības attīstības programmai.33 Vidēja termiņa mērķis – samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu – mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā – 47%).34 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)35 Informācija no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas uz 2025.gada 5.februāri36 Līdz ar to pieejama veiktā analīze par situāciju attiecībā uz veiktajiem ES fondu ieguldījumiem jaunajās administratīvajās teritorijās 43 pašvaldību dalījumā un jaunajās plānošanas reģionu robežās.37 Ņemot vērā, ka jaunais ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periods uz pēdējā Analītiskā ziņojuma par ES fondu ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās par 2023.gadu ir ieviešanas sākumstadijā, detalizēta informācija pieejama tikai ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumus, kas atbilstoši Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (KPVIS) pieejamajai informācijai ir veikti Latvijas administratīvajās teritorijās no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 10. maijam. Iepriekšējie analītiskie ziņojumi par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem ir pieejami www.raim.gov.lv sadaļā "Tematiskā analīze"; https://raim.gov.lv/thematic-analysis/Par-ES-fondu-(2014.-2020.)-ieguldijumiem38 Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. Iedzīvotāju skaits – CSP dati uz 2023.gada 1.janvāri39 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Analītiskais ziņojums par Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās" par 2023.gadu40 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. KPVIS dati uz 2023.gada 10.maiju41 Austrumu pierobežas mērķteritorijā ietvertas Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novada pašvaldība.42 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation – NATO)43 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam; Apstiprināts ar MK 2025.gada 14.janvāra sēdē Nr. 2; https://likumi.lv/ta/id/358105-par-ricibas-planu-latvijas-austrumu-pierobezas-ekonomiskajai-izaugsmei-un-drosibas-stiprinasanai-20252027gadam44 Plānā detalizēti ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu.45 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 17, Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā – 42.46 Darba vietu rādītājā ieskaitītas 1088 darba vietas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektu ietvaros panētais rezultāts, kas jāsasniedz līdz 2028.gadam; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas dati47 Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai"; izskatīts MK 2023.gada 17.oktobrī Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e48 Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojums Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam49 Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.5. "Vadlīnijas, kas nosaka Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu investīciju uzraudzības sistēmas vienotus pamatprincipus 2021.-2027. gada plānošanas periodā"; https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-kas-nosaka-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-fondu-investiciju-uzraudzibas-sistemas-vienotus-pamatprincipus-2021-2027-gada-planosanas-perioda50 Datu avots – Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 29.jūlijā; Austrumu pierobežas reģioni aprēķinā – Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads; uzņemtās saistības – noslēgtie līgumi/ vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/ Pabeigts.51 Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru; detalizētāka informācija Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/eiropas-semestris52 Eiropas Padomes rekomendācijas 2023.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu"; Brisele, 24.05.2023. COM(2023) 614); pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=COM:2023:614:FIN53 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumi (Nr.2) apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā 2021.-2027.gadam un Ministru kabinetā un apstiprināšanai Eiropas Komisijā 2025.gada 23.janvārī54 Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (Strategic Technologies for Europa Platform) https://strategic-technologies.europa.eu/index_en55 Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments 2024.gada ziņojums par valsti – Latvija (pavaddokuments dokumentam "ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Briselē, 19.06.2024. SWE(2024) 614); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9bf9ff11-2ee7-11ef-a61b-01aa75ed71a1/language-lv56 Eiropas Padomes rekomendācijas 2024.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Brisele, 19.06.2024. COM(2024) 614); pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52024DC061457 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv58 2.6.1.SAM "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu"59 1.5.1.SAM "Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas"60 3.3.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā"61 3.2.1.SAM "Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību"62 5.2.1.SAM "Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās"63 2.5.1.SAM "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu"64 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu65 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu66 Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam""; pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2024/250.2767 Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra rīkojums Nr. 657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam"68 Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija rīkojums Nr.500 "Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.–2027. gadam"69 Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojums Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 23.novembra Direktīva (ES) Nr. 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem71 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 10.maija Direktīva (ES) Nr. 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu72 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gad 22.novembra Direktīva (ES) Nr. 2023/2668, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā73 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu74 Grozījumi Enerģētikas likumā; pieņemti Saeimā 2024.gada 13.jūnijā; https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma75 Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi"; https://likumi.lv/ta/id/357125-energokopienu-registresanas-un-darbibas-noteikumi76 Informācija no veiktajiem ex-post izvērtējumiem atbilstoši izvērtējumu saskaņotajām versijām un parakstītajiem pieņemšanas- nodošanas aktiem, t.sk. informācija par ieviešanas un rādītāju progresu uz ex-post izvērtējumu veikšanas un izstrādes brīdi; https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2014-2020-gada-perioda-izvertejumi77 CSP dati78 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)79 Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas80 Informācijas sistēma81 4.līmenis - (divvirzienu mijiedarbība) – pakalpojumu var pieprasīt un pakalpojuma rezultātu ir iespējams saņemt elektroniski; 5.līmenis - (pilnībā elektronizēts process) – pakalpojuma saņemšana notiek bez personas pieprasījuma, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datus bez personas līdzdalības iegūst pati iestāde82 Mazie un vidējie komersanti (saimnieciskās darbības veicēji)83 Atjaunīgie energoresursi (AER) ir dabas resursi jeb enerģijas avoti, kas pieejami nosacīti bezgalīgā apjomā un atjaunojas dabisku procesu rezultātā. Tie tiek izmantoti elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas iegūšanai. Plašāk izmantotie atjaunīgo energoresursu veidi ir saules starojums, vējš, ūdens un biomasa.84 Siltumnīcefekta gāze85 Eiropas transporta tīkls (TEN-T) – Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls.86 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada Regula (ES) Nr. 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/201387 Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for higher Education – EQAR)88 Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei; pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=celex:52010DC2020#:~:text=Strat%C4%93%C4%A3ijai%20%E2%80%9CEiropa%202020%E2%80%9D%20ir%20j%C4%81pal%C4%ABdz%20ES%20pan%C4%81kt%20izaugsmi%2C,ir%20pastiprin%C4%81t%20nodarbin%C4%81t%C4%ABbu%20un%20soci%C4%81lo%20un%20teritori%C4%81lo%20koh%C4%93ziju.89 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010. gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu jaunajā 2014.-2021. gada periodā.90 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi91 Pieejams Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā: https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam; aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam"92 Lai veicinātu energoefektivitāti, virzību uz AER izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) samazināšanu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēta 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.3. pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē" (turpmāk – 2.1.1.3. pasākums) otrās kārtas īstenošana. Ņemot vērā, ka lokālās un individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai un modernizācijai ir pieejams pietiekami plašs un visaptverošs atbalsts dažādu citu investīciju atbalsta ietvaros, 2.1.1.3. pasākumā plānotais atbalsta tvērums ir fokusēts uz centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi.93 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en94 1 PJ (petadžouls) jeb 277 GWh (gigavati)95 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060. https://energy.ec.europa.eu/publications/2023-biomethane-country-fiches_en96 Nacionālā enerģētikas un klimata plāna progresa ziņojums https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB06097 enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.98 Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas iekārtas99 Informācija no aktualizētā Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam; Rīga, 2024.gads; pieejams: https://www.kem.gov.lv/sites/kem/files/media_file/kemplans_nekp_08072024.pdf100 2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"101 https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv102 Finanšu ministrijas dati, izgūti no Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas 2025.gada 4.februārī, maksājumiem klimata kodos ar 40% īpatsvaru aprēķināti 40% no deklarētā izdevumu apjoma, maksājumiem klimata kodos ar 100% īpatsvaru iekļauts viss deklarētais izdevumu apjoms; klimata kodu īpatsvars atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas I pielikumam.103 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf104 Informatīvais ziņojums "Par 2021. gada neformālo Eiropadomi 7. – 8. maija Porto samita ietvaros"; Rīga, 2021.gads: pieejams: https://tap.mk.gov.lv/doc/2021_04/AMzino_230421.964.docx105 Centrālās statistikas pārvaldes dati, atskaite NBL030 - Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām, pēc tautības un dzimuma (procentos) 1996 - 2023; pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBL030/table/tableViewLayout1/106 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf107 Adult Education Survey (AES): pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/microdata/adult-education-survey108 Dalības līmenis izglītībā un apmācībās pēc vecuma; Eurostat dati: pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_101/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m.trng_aes_12m0109 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas — ES 2030 mērķis; Eurostat dati; pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_pecs01__custom_14166201/default/table?lang=en110 Labklājības ministrijas pārziņā esošā minimālo ienākumu līmeņa reforma: pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limena-reforma111 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"112 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)113 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)114 Kā sinonīms tiek saukti arī par "projektu atlases kritērijiem".115 Ieskaitot posmotos projektus, ierobežotu projektu iesniegumu atlašu izņēmumus, kas tika pieņemti ar ES fondu UK lēmumu 2024. gada 23. aprīlī, un finanšu instrumentus.116 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)117 Pabeigti divi posmotie projekti ar ES fondu atbalstu 12,8 milj. EUR, viens projekts kultūras mantojuma un tūrisma veicināšanas jomā ar ES fondu atbalstu 4,2 milj. EUR un 199 projekti mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai ar ES fondu atbalstu 1,8 milj. EUR.118 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)119 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); dati uz 2025.gada 1.septembri120 Infografikā norādīts ES fondu finansējums, ņemot vērā piedāvātos vidusposma un REARM grozījumus.121 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī122 SAM īstenošana nacionāli notiek caur pasākumu un atlases kārtu īstenošanu. Atsevišķi SAM līmeņa rādītāji var tik sasniegti vairāku pasākumu un atlases kārtu ietvaros.123 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī124 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī125 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"126 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)127 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī128 Kopīgo noteikumu regulas 22.pants "Programmu saturs" 6.punkts "Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma summu"129 Skat. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma tabulas; pieejama: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planosanas-dokumenti/2021-2027-gada130 Kopīgo noteikumu regulas 86.panta "Budžeta saistības" 1.punkts "Lēmums, ar ko apstiprina programmu saskaņā ar 23. pantu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tā paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības. Minētajā lēmumā norāda kopējo Savienības ieguldījumu pa fondiem un pa gadiem. Tomēr programmām saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" attiecībā uz katru programmu katrā dalībvalstī saglabā summu, kas atbilst 50 % no 2026. un 2027. gadam paredzētā ieguldījuma ("elastīguma summa"), un to galīgi piešķir programmai tikai pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc tam, kad saskaņā ar 18. pantu veikts vidusposma pārskats."131 Komisijas 2021.gada 5.jūlja Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2021/1131, ar ko nosaka kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm katrā reģionu kategorijā, to resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm, kuri piešķirti papildu finansējumam tālākajiem reģioniem, summas, kas no Kohēzijas fonda piešķīruma katrai dalībvalstij pārvietojamas uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas pilsētiniciatīvai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu transnacionālai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu starpreģionālajām investīcijām inovācijā, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa transnacionālās sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starpreģionālās sadarbības sadaļai un kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa tālāko reģionu sadarbības sadaļai 2021.–2027. gada periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 5003); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/5253ef9b-e050-11eb-895a-01aa75ed71a1132 TPF elastības finansējums ir mazāks, jo TPF finansējums sastāv no divām daļām 1) ES daudzgadu budžeta finansējuma, 2) ES Next Generation finansējuma, kuram nepiemēro elastības finansējumu.133 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 5.punkts "Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav pieejama darbību atlasei."134 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 2.punkts "Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo piešķīrumu"135 ES fondu finansējums bez nacionālā līdzfinansējuma, bez Tehniskās palīdzības flat rate daļas – finansējuma sadalījums atbilstoši Programmas grozījumiem Nr.2136 1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"137 3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"138 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"139 6.politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas"140 MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts141 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv142 Oglekļa emisijas143 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications144 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en145 MK 2023.gada 28.novembra protokols Nr. 59 56.§ "Informatīvais ziņojums "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai""; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/76fee60d-3817-45d7-a91f-f85b66bd1a26146 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4147 Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija; https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-sadarbiba?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F148 https://www.baltasam.org/sessions-and-documents/43rd-session149 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam150 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts151 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications152 Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0153 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai" (24-TA-1044) (atrodas saskaņošanā); https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2f798ea4-0d81-446a-947e-d5396c271539154 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu155 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā būvniecības progresu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu" (24-TA-2084) (atrodas saskaņošanā)156 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4157 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF – 3,5%, KF – 2,5%, TPF – 4%).158 Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā"; izskatīts MK 2024.gada 22.oktobrī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cce32401-956e-4018-b991-801c8b5d303f159 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF – 3,5%, KF – 2,5%, TPF – 4%); Nacionālais līdzfinansējums norādīts 15% apmērā atbilstoši Programmā prioritāšu līmenī plānotajai likmei (85%/15%).160 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija161 Ekonomikas ministrija162 Izglītības un zinātnes ministrija163 Satiksmes ministrija164 Finanšu ministrija165 Klimata un enerģētikas ministrija166 Labklājības ministrija167 Tieslietu ministrija168 Atbilstoši 2025.gada MK ES fondu tematiskās komitejas ietvaros atbalstītajām pārdalēm 31,9 milj. EUR apmērā, 10, 6 milj. EUR ES fondu finansējuma no iepriekš atbalstītās pārdales tiek novirzīti uz 4.1.1.1.pasākumu "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" Latvijas Onkoloģijas centra projektam.169 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations (EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures to address strategic challenges in the context of the mid-term review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123 final)170 Eiropas Komisijas Plāns "ReArm Europe / Gatavība 2030": ES aizsardzības finansēšanas plāns; https://commission.europa.eu/topics/defence/future-european-defence_lv171 Atbilstoši ReARm grozījumu priekšlikuma 7.a pantā noteiktajam ("The additional pre-financing referred to in the first subparagraph of this paragraph shall only apply where reallocations of at least 10% of the financial resources of the programme to one or more dedicated priorities established for the specific objectives referred to in Article 3(1), points (a)(vi), (a)(vii), (b)(v), (b)(ix), (b)(xi), (b)(xii), (c)(iii), (d)(vii), (e)(iii) and (e)(iii a) of this Regulation in the context of the mid-term review have been approved, provided that the programme amendment is submitted by 31 December 2025.")172 Ar rosinātajiem REARM grozījumiem - 3.3.1.2.pasākums "Lielo ostu divējāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība"173 Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgo noteikumu regulas grozījumu priekšlikumu (Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulations (EU) 2021/1058 and (EU) 2021/1056 as regards specific measures to address strategic challenges in the context of the mid-term review (17.07.2025) Nr. 7682/25 (COM(2025) 123 final)174 Atzīmējams, ka atsevišķiem rādītājiem to sasniegšanas progress aprēķinās no citu rādītāju sasniegto vērtību summas atbilstoši EK norādēm par rādītāju aprēķinu un ziņošanu (Commission Staff working document Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, Cohesion Fund and The Just Transition Fun in 2021-2027; https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/evaluations-guidance-documents/2021/performance-monitoring-and-evaluation-of-the-european-regional-development-fund-the-cohesion-fund-and-the-just-transition-fund-in-2021-2027) un Eiropas Komisijas Atu atbalsta centra darba dokumenta Kopoējo rādītāju rīkkopai par 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas kohēzijas politikas uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) sadaļai, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa; https://sfc.ec.europa.eu/en/2021/esf-common-indicators-toolbox-0175 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī176 Atzīmējams, ka daļa no tabulā iekļautajiem rādītājiem netiks sasniegti, jo ir veikti grozījumi Programmā (apstiprināti ar EK 2025.gada 23.janvāra lēmumu), kā arī ar Programmas vidusposma grozījumiem ir paredzēta investīciju pārskatīšana un attiecīgi vairāki rādītāji no Programmas ir svītroti177 Finanšu ministrijas dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); projekta līmeņa un pasākuma līmeņa dati izgūti 2025.gada 9.janvārī; pasākumu kārtu dati izgūti 2025.gada 15.janvārī, finanšu instrumentu dati izgūti 2025.gada 16.janvārī, dati apkopoti 2025.gada 20.janvārī un atsevišķas nesakritības saskaņotas ar atbildīgajām iestādēm līdz 2025.gada 31.janvārim. Dati ziņoti Eiropas Komisijas SFC2021 sistēmā 2025.gada 31.janvārī.178 Atsevišķos gadījumos sasniedzamā vērtībā neparādās pie iesniegtā projektu iesnieguma, ja a) rādītāja ievades līmenis Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) ir noteikts virsprojekta līmenī un tā aktuālo vērtību (par pabeigtām darbībām) ziņos atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde; b) rādītāja specifika paredz, ka rādītājs ir ziņojams tikai kopā ar maksājuma pieprasījumu (neparādās projekta iesniegumā).