Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšanas tiesība — šā likuma izpratnē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu īpašnieku tiesība izpirkt atsavināmo zemi par atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) atsavināmā zeme — atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu;

3) daudzdzīvokļu dzīvojamā māja — daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteikto kārtību, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta tās sadale dzīvokļa īpašumos;

4) dzīvokļa īpašnieks — šā likuma izpratnē persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā, kā arī līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā tā tiesiskais valdītājs, kas par tādu ierakstīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

5) piespiedu dalītais īpašums — tiesisks stāvoklis, kurā zeme un uz tās esošās būves ir patstāvīgi īpašuma objekti un tā pastāvēšanas tiesiskais pamats ir likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkts vai ceturtā daļa;

6) zemesgabals — privātpersonai piederoša zeme, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašuma tiesības uz to ir nostiprinātas zemesgrāmatā un tā sakrīt vai daļā sakrīt ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Par zemesgabalu šā likuma izpratnē nav atzīstama tāda zeme, kura iegūta pēc dzīvojamās mājas nodošanas privatizācijā un īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz šo zemi ir nostiprinātas attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, un dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu apmērs šādai zemei sakrīt ar attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes domājamo daļu.

2. pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē.

(2) Piespiedu dalītais īpašums izbeidzams, dzīvokļu īpašniekiem šajā likumā noteiktajā kārtībā izmantojot atsavināšanas tiesību.

3. pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals.

(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks, savstarpēji vienojoties, var noteikt no šā likuma atšķirīgus piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas noteikumus, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma mērķi un ir vērsts uz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Ja piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un zemesgabalu izbeidz uz savstarpējas vienošanās pamata, tad to izbeigšanai nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība.

(3) Ja valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zeme sakrīt vai daļā sakrīt ar daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, piespiedu dalīto īpašumu izbeidz atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajai kārtībai.

II nodaļaAtsavināšanas tiesība un tās izmantošanas uzsākšana

4. pants. Atsavināšanas tiesība

(1) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atsavināšanas tiesība uz atsavināmo zemi. Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.

(2) Atsavināšanas tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.

(3) Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(4) Ja atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa laikā mainās dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļa īpašuma ieguvējs stājas iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka vietā, pārņemot visas tā tiesības un saistības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanu.

(5) Ja atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa laikā mainās zemesgabala īpašnieks, tā ieguvējs stājas iepriekšējā zemesgabala īpašnieka vietā, pārņemot visas tā tiesības un saistības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanu.

5. pants. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšana

(1) Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu. Pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu, dzīvokļu īpašnieku kopība var pilnvarot personu veikt darbības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa īstenošanu.

(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas noteikumus, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu un šā panta pirmajā daļā minētā pilnvarojuma došanu (ja tāds tiek dots) ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.

(4) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

(5) Pašvaldība lēmumu attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.

(6) Ja pašvaldība konstatē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu veic likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

(7) Ja pašvaldība konstatē, ka gada laikā pirms šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas par konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zvērināts tiesu izpildītājs ir izbeidzis lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vai par attiecīgo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ir noteikta atsavināmā zeme un ir spēkā atsavināšanas cena, pašvaldība atsaka izdot lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Ziņas par piespiedu dalītā īpašuma lietas izbeigšanas datumu pašvaldība izprasa Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Ziņas par atsavināmās zemes noteikšanu un atsavināšanas cenas spēkā esību pašvaldība izprasa Valsts zemes dienestam.

(8) Zemesgabala īpašniekam ir tiesības ierosināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.

6. pants. Atsavināmās zemes noteikšana un reģistrēšana

(1) Atsavināmo zemi šajā likumā noteiktajā kārtībā nosaka un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē Valsts zemes dienests.

(2) Kad pašvaldības lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu kļuvis neapstrīdams, vietējā pašvaldība atsavināmās zemes noteikšanai un reģistrēšanai nekavējoties iesniedz Valsts zemes dienestam:

1) daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu digitālā veidā vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā vai, ja nav pieejami vektordati, konkrētā mērogā uz kartogrāfiskās pamatnes, kas attēlo virszemes topogrāfisko situāciju, izstrādātu grafisko materiālu, kurš sagatavots atbilstoši normatīvā akta par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas kārtību prasībām;

2) vietējās pašvaldības lēmumu, kas kļuvis neapstrīdams, par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem;

3) pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

(3) Atsavināmā zeme var sastāvēt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas vienas vai vairākām zemes vienībām vai to daļām.

(4) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests kā atsavināmo zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē atbilstošu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes vienību vai zemes vienības.

(5) Ja atsavināmā zeme daļā sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests kā atsavināmo zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē tai atbilstošu zemes vienības daļu vai zemes vienību daļas.

(6) Šajā likumā noteiktajā kārtībā noteiktās un reģistrētās atsavināmās zemes platība un robežas nav apstrīdamas un pārsūdzamas.

(7) Atsavināmās zemes reģistrēšanas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nosaka Ministru kabinets.

7. pants. Atsavināšanas cena un tās aprēķināšana

(1) Atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķina Valsts zemes dienests.

(2) Dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa.

(3) Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

(4) Atsavināšanas cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienībai un zemes vienības daļai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastrālo vērtību, kas ir spēkā šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienā. Atsavināšanas cenas daļas aprēķināšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru.

(5) Atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas.

(6) Šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā atsavināšanas cena nav apstrīdama vai pārsūdzama.

8. pants. Paziņojums par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu

(1) Valsts zemes dienests pēc atsavināmās zemes noteikšanas un reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināšanas cenas aprēķināšanas sagatavo un nosūta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabala īpašniekam paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, zemesgabalu, atsavināmo zemi un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumiem;

2) atsavināšanas cenu;

3) par katru atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienības daļu maksājamo atsavināšanas cenas daļu;

4) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši zemesgabala domājamām daļām, ja atsavināmā zeme sakrīt ar vairākiem zemesgabaliem;

5) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši zemesgabala domājamām daļām, ja zemesgabals pieder vairākām personām (kopīpašniekiem);

6) katra dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram atbilstošo atsavināšanas cenas daļu;

7) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši dzīvokļa īpašuma domājamām daļām, ja dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām (kopīpašniekiem);

8) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamām daļām;

9) termiņu, kurā atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai.

(3) Pēc paziņojuma izdošanas izmaiņas dzīvokļu īpašumu sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērā nemaina katram dzīvokļa īpašniekam aprēķināto atsavināšanas cenas daļu.

III nodaļaAtsavināšanas tiesības izmantošana

9. pants. Lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ievešana

(1) Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieved zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotas personas vai vismaz viena daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka pieteikumu.

(2) Pieteikumu lietas ievešanai var iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas. Pieteikumam pievieno šā likuma 8. pantā minēto paziņojumu.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas ieved lietu, ja:

1) pieteikumam pievienots šā likuma 8. pantā minētais paziņojums;

2) pieteikums iesniegts šā panta otrajā daļā norādītajā termiņā;

3) cits zvērināts tiesu izpildītājs nav ievedis piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietu par to pašu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

(4) Ja iesniegtais pieteikums neatbilst kādai no šā panta trešajā daļā minētajām prasībām, zvērināts tiesu izpildītājs lietu neieved un par konstatētajiem trūkumiem paziņo pieteicējam, atdodot atpakaļ šā likuma 8. pantā minēto paziņojumu, ja pieteikumam tāds bija pievienots.

(5) Lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vešanas izdevumus un zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanas

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanas pārbauda valsts informācijas sistēmās pieejamo aktuālo informāciju par to, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks, un nosūta tiem paziņojumu par lietas ievešanu. Paziņojums nosūtāms arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, ja tāda ir zināma.

(2) Paziņojumā par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanu norāda termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem rakstveidā nepieciešams paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces datumu, laiku un norises vietu, kā arī informē, ka tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība šajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nepieņems lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu tiks izbeigta.

11. pants. Lēmuma par atsavināšanas tiesības izmantošanu pieņemšana

(1) Lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki pieņem, piedaloties un balsojot dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai dzīvokļa īpašniekam personiski vai tā pilnvarotajai personai paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam par savu balsojumu pirms kopsapulces norises dienas.

(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par atsavināšanas tiesības izmantošanu notiek, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas noteikumus, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sasaucama gada laikā no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas.

(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces datumu, laiku un norises vietu dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā 40 dienas pirms kopsapulces norises dienas saskaņo ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu attiecībā uz konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Pēc kopsapulces datuma, laika un norises vietas saskaņošanas zvērināts tiesu izpildītājs, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju, sastāda daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu un to īpašnieku aktuālo sarakstu.

(5) Personas, kurām saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ir tiesības sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicina katru dzīvokļa īpašnieku. Uzaicinājumā norāda kopsapulces datumu, laiku, norises vietu un darba kārtību.

(6) Dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu var paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā vienu dienu pirms kopsapulces norises dienas personiski vai ar pilnvarotās personas starpniecību, ierodoties klātienē zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā vai nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu paziņojumu. Zvērinātam tiesu izpildītājam paziņotais balsojums nav grozāms vai atsaucams.

(7) Ja pēc šā panta desmitajā daļā minētā balsojuma mainās attiecīgā dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļa īpašuma ieguvējam iepriekš paziņotais balsojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu ir saistošs.

(8) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi balsot, ja tajā piedalās tas zvērināts tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu attiecībā uz konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

(9) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi balsot neatkarīgi no tā, kāds dzīvokļu īpašnieku skaits tajā piedalās.

(10) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu ir pieņemts, ja, saskaitot šā panta sestajā un devītajā daļā noteiktajā kārtībā saņemtās balsis, "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.

12. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, sastāda aktu par kopsapulces balsojumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kurā norāda:

1) tos dzīvokļu īpašniekus vai to pilnvarotās personas, kas piedalījušās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pārstāvi un pārstāvības pamatu;

2) katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu.

(2) Aktu par kopsapulces balsojumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vadītājs vai protokolētājs atsakās parakstīt šā panta pirmajā daļā minēto aktu, par to izdarāma atzīme aktā, norādot atteikšanās iemeslus, ja tādi darīti zināmi. Atteikšanās parakstīt aktu neietekmē tā spēku.

(4) Pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces zvērināts tiesu izpildītājs 10 dienu laikā sastāda aktu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kurā norāda: