Pašvaldības sociālie pakalpojumi Salaspils novada iedzīvotājiem

Veids Saistošie noteikumi
Publicēts 2021-11-25
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Salaspils novada dome
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 32/20212021. gada 25. novembrī

Apstiprināti Salaspils novada domes sēdē2021. gada 25. novembrī (prot. Nr. 13/JDPP, 1. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu unMinistru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālāsaprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība unkārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Salaspils novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.
2. Saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atbrīvošanai no pakalpojuma apmaksas;

2.4. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus;

2.5. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.6. sociālie pakalpojumi dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi, ir pieejami dzīvesvietā (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, grupu māja (dzīvoklis), individuāls sociālais darbs ar klientu, u.c. pakalpojumi);

2.7. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.8. iztikas līdzekļu deklarācija – mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas dokuments;

2.9. Bartela indekss – personas spēju veikt 10 ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes novērtējums punktos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā.

3. Tiesības saņemt Saistošajos noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā un dzīvo tajā, krīzes situācijā nonākušai personai (ģimenei), kura uzturas Salaspils novada administratīvajā teritorijā bez noteiktas dzīvesvietas, un kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Salaspils novada administratīvā teritorija. Attiecībā uz Saistošo noteikumu 3.2.6. apakšnodaļā norādīto pakalpojumu, tiesības saņemt šo pakalpojumu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Salaspils veselības un sociālās aprūpes centrs" ir personai, kuras dzīvesvieta pirms pakalpojuma pieprasīšanas ne mazāk kā pēdējos divpadsmit kalendāros mēnešus pēc kārtas ir deklarēta Salaspils novada administratīvajā teritorijā.
4. Prasība par dzīvesvietas deklarēšanu Salaspils novada administratīvajā teritorijā neattiecas uz citu pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar attiecīgo pašvaldību, tiek nodrošināti Saistošo noteikumu 5.1.10., 5.1.19. un 5.2.1. apakšpunktā minētie pakalpojumi par maksu laika periodā, kad šie pakalpojumi nav nepieciešami Pašvaldības iedzīvotajiem.

2. SOCIĀLO PAKALPOJUMU VEIDI

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums;

5.1.3. aprūpes mājās pakalpojums;

5.1.4. "drošības pogas" pakalpojums;

5.1.5. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.6. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar invaliditāti;

5.1.8. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.9. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.1.10. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem;

5.1.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem;

5.1.13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.15. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

5.1.16. psiholoģiskā atbalsta pakalpojums;

5.1.17. transporta pakalpojums;

5.1.18. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.19. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.20. kopienas (sociālā) centra pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.2.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.2.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām;

5.2.5. naktspatversmes pakalpojums;

5.2.6. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

5.2.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.2.9. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām.

3. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

3.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI DZĪVESVIETĀ

3.1.1. Sociālā darba pakalpojums

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Salaspils novada pašvaldības iestādē "Salaspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sniegt Pakalpojumu pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

3.1.2. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums

10. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums ir universālas un individuālas sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas, aprūpes un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tai skaitā bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem, bērnam ar uzvedības traucējumiem, pilngadīgam jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās un personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir veicis individuālo vajadzību izvērtēšanu un izstrādājis individuālu sociālās rehabilitācijas plānu.
12. Pakalpojumu piešķir personām, par kurām Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu un kurām ir sastādīts individuālās sociālās rehabilitācijas plāns.
13. Ja šo saistošo noteikumu 11. punktā minētās mērķa grupas personas – bērns ar funkcionēšanas traucējumiem vai bērns ar uzvedības traucējumiem Pakalpojuma laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tam ir tiesības pabeigt uzsākto Pakalpojumu.
14. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

14.1. iesniegumu;

14.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.3. Aprūpes mājās pakalpojums

15. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu viņas dzīvesvietā. Aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesības saņemt pilngadīgai personai ar funkcionēšanas traucējumiem, kura vecuma, funkcionēšanas traucējumu dēļ, slimības laikā vai atveseļošanās periodā nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai pašaprūpi, kurai nav apgādnieku vai tie vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt šai personai nepieciešamo aprūpi.
16. Aprūpes mājās pakalpojums netiek piešķirts:

16.1. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un mājas darbus spēj veikt patstāvīgi;

16.2. ja personai ir noslēgts uzturlīgums, kurā paredzēta personas aprūpe, bet piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma apmaksu pārtrauc, ja persona noslēdz šāda veida uzturlīgumu aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laikā.

17. Pieprasot aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

17.1. iesniegumu;

17.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionēšanas traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

17.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

18. Ja personai ir piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, bet nepieciešamība pēc pakalpojuma apjoma mainās, tad persona iesniedz iesniegumu, kurā norāda iemeslu pakalpojuma apjoma izmaiņām un ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par veselības stāvokļa pasliktināšanos.
19. Aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt:

19.1. materiālā atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam, ja personai nav tiesības saņemt valsts pabalstu kopšanai, tikai trūcīgas vai maznodrošinātas personas;

19.2. pakalpojuma veidā pie pakalpojuma sniedzēja, kurš izraudzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, gan trūcīgas vai maznodrošinātas personas, gan citas personas.

20. Materiālais atbalsts tiek noteikts šādā apmērā:

20.1. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 1. aprūpes līmenim (līdz 6 stundām nedēļā), – 10 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.2. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 2. aprūpes līmenim (līdz 12 stundām nedēļā), – 15 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.3. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 3. aprūpes līmenim (līdz 22 stundām nedēļā), – 20 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.4. personām, kurām nepieciešama aprūpe mājās atbilstoši 4. aprūpes līmenim (līdz 35 stundām nedēļā), – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saņemot aprūpes mājās pakalpojumu materiāla atbalsta veidā, persona un tās izvēlētais aprūpes mājās veicējs slēdz vienošanos par aprūpes nodrošināšanu personai, nosakot darbu apjomu un savstarpējo norēķinu kārtību.

21. Pakalpojuma veidā aprūpe mājās tiek piešķirta personai nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
22. Personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms:

22.1. 1. aprūpes līmenis līdz 6 stundām nedēļā;

22.2. 2. aprūpes līmenis līdz 12 stundām nedēļā;

22.3. 3. aprūpes līmenis līdz 22 stundām nedēļā;

22.4. 4. aprūpes līmenis līdz 35 stundām nedēļā.

22.1 Personai, kuras ienākumi pārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni, Saistošo noteikumu 22. punktā noteiktais Pakalpojuma apjoms (stundas) tiek samazināts, ņemot vērā personas ienākumus, kas pārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni, un vienas stundas izmaksas pie pakalpojuma sniedzēja, kurš izraudzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
22.2 Atsevišķos gadījumos, pēc Sociālā dienesta darbinieka izvērtējuma, ja persona nonākusi situācijā, kurā aprūpes trūkuma dēļ var tikt apdraudēta personas dzīvība vai veselība, noteikumu 22. punktā noteikto pakalpojuma apjomu (stundas) var piešķirt personai uz laiku līdz vienam mēnesim, neizvērtējot personas materiālo stāvokli.
23. Aprūpes mājās pakalpojums tiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.4. "Drošības pogas" pakalpojums

24. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
25. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kura vecuma vai funkcionēšanas traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzības stāvoklī.
26. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

26.1. iesniegumu;

26.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionēšanas traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

26.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

3.1.5. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

27. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
28. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.6. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

30. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
30.1 Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgām personām no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.
31. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

31.1. iesniegumu;

31.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

32. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

3.1.7. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

33. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)
34. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)
35. (Svītrots ar Salaspils novada domes 12.12.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 28/2024)

3.1.8. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

36. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
37. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja:

37.1. ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

37.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šāda Pakalpojuma nepieciešamību.

38. Pakalpojums bērnam netiek piešķirts vai tiek pārtraukts laika periodā, kad bērns:

38.1. atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

38.2. stacionārā ārstniecības iestādē;

38.3. ieslodzījuma vietā.

39. Bērnam nav tiesību vienlaikus saņemt Pašvaldības finansēto Pakalpojumu un Pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības struktūrfondu projektu (turpmāk – ES projektu) ietvaros.
40. Ja bērns jau saņem ES projektu ietvaros sniegtos Pakalpojumus, tad Pašvaldības finansētu Pakalpojumu var piešķirt gadījumā, ja bērnam vajadzība pēc Pakalpojuma ir lielāka par ES projektu ietvaros nodrošināto Pakalpojumu, daļā, kas pārsniedz ES projekta Pakalpojuma apjomu un tikai tajā laika periodā, kad netiek saņemts Pakalpojums ES projektu ietvaros.
41. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā:

41.1. iesniegumu, kurā norāda:

41.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt Pakalpojumu;

41.1.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformāciju;

41.1.3. Pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo Pakalpojuma apjomu, ja tas ir zināms (kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad Pakalpojums būs nepieciešams). Ja Pakalpojums tiek pieprasīts vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai, norāda tikai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra nedēļā;

41.1.4. vēlamā aprūpētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu.

41.2. VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros;

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.