Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 16Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

APSTIPRINĀTIar Cēsu novada domes02.12.2021. lēmumu Nr. 406Izdoti saskaņā arSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma3. panta otro un trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības iedzīvotājiem nodrošināmo sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā sociālo pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Cēsu novadā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

II. Sociālo pakalpojumu veidi, to piešķiršanas un samaksas kārtība

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.4. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. (svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54);

5.10. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.11. (svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54);

5.12. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.13. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.14. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.15. specializētās darbnīcas;

5.16. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.17. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.18. sociālā darba pakalpojums;

5.19. psihologa pakalpojums;

5.20. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.21. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.22. asistenta vai pavadoņa pakalpojumi bērniem ar invaliditāti;

5.23. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.24. specializētā transporta pakalpojums;

5.25. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.26. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.27. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.28. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.29. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Ja tiek pieprasīts šo saistošo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētais pakalpojums, Dienestā iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. iesniegums, kurā norāda vēlamo pakalpojuma saņemšanas apjomu – stundu skaitu mēnesī (ja tas ir zināms) un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

7.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī atzinuma nav Dienesta rīcībā;

7.3. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa (turpmāk – vecāks) darba devēja apliecinājums par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā), ja bērna vecāks ir darba ņēmējs, vai bērna vecāka apliecinājums par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām stundām nedēļā, ja bērna vecāks ir saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants;

7.4. izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna vecāks apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē;

7.5. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apliecinājums par dalību (stundas nedēļā) NVA organizētajos nodarbinātība pasākumos, ja bērna vecāks piedalās šādos pasākumos un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu (stundas mēnesī) bērnam, ja šāds pakalpojums bērnam tiek sniegts un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.7. citus dokumentus, ja tie Dienestam nepieciešami lēmuma pieņemšanai un ja to nav Dienesta rīcībā.

8. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja šajos saistošajos noteikumos nav noteikts citādi.

9. Dienesta sniegto Pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar Cēsu novada domes lēmumu.

10. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

III. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

11. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

12. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē:

12.1. trūcīgām personām;

12.2. personām līdz 18 gadu vecumam.

13. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām:

13.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētajos gadījumos);

13.2. kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja ienākumi nav lielāki kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs (izņemot šo saistošo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

14. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina:

14.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

14.2. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, vai uz personu un tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 13.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

14.3. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

14.4. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

15. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

16. Aprūpi pārtrauc, ja:

16.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

16.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

16.3. iestājas klienta nāve;

16.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

16.5. klients rakstiski atteicies no aprūpes pakalpojumiem;

16.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

16.7. klients nokavējis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk par trim mēnešiem;

16.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

17. Dienests reizi gadā, vai mainoties klienta apstākļiem, pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību un saturu.

IV. Pakalpojums "Drošības poga"

18. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

19. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo noteikumu 18. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

20. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām, kas atbilst šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos.

V. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē

23. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz 3 mēnešiem viena gada laikā.

24. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

25. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

26. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

VI. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

27. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

28. Grupu dzīvokļa pakalpojumu sniedz vai nodrošina pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

29. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ir pieejamas brīvas Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma vietas, grupu dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 28. punktā noteiktajiem kritērijiem.

30. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

31. Grupu dzīvokļa pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, citos gadījumos samaksa par grupu dzīvokļa pakalpojumu un maksa par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

VII. Aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi

32. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk tekstā – aprūpes pakalpojums) ietver personu no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – bērns) aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu personas dzīvesvietā.

33. Aprūpes pakalpojumu bērnam ir tiesības saņemt Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos, ja Dienests, ir konstatējis aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, jo bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā šādu iemeslu dēļ:

33.1. nodarbinātība;

33.2. izglītības programmas apguve;

33.3. dalība NVA nodarbinātības pasākumos;

33.4. citi objektīvi iemesli, ja par to saņemts sociālā darbinieka atzinums.

34. Aprūpes pakalpojumu piešķir, izvērtējot:

34.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

34.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

34.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā, vai ir viena vecāka ģimene, nepieciešamību veikt privātas veselības vai darījumu lietas bez bērna klātbūtnes, u.c.);

34.4. skolas dienas pārklājums (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

34.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

34.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, dienas centrā, iespēju saņemt pakalpojumu "atelpas brīdis", kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus.

35. Piešķiramā aprūpes pakalpojuma apjomu nosaka pēc nepieciešamības, ievērojot šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktos vērtēšanas kritērijus un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto apjomu.

36. Aprūpes pakalpojumu piešķir uz bērnam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas un finansē no pašvaldības budžeta.

37. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai nodarbinātības laikā vai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā.

38. Ja bērns saņem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros aprūpes pakalpojumam analogu pakalpojumu, tad aprūpes pakalpojumu var piešķirt, ja personas vajadzība pēc tā ir lielāka par minēto projektu ietvaros nodrošinātajiem pakalpojumiem, un tādā apjomā, kas, ievērojot Ministru kabineta noteikto aprūpes pakalpojuma maksimālo apjomu, pārsniedz projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu maksimālo apjomu.

39. Aprūpes pakalpojumu nepiešķir, ja bērns neatbilst Invaliditātes likumā paredzētajiem nosacījumiem un šajos saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

41. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu, kas reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus vai vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti.

42. Pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 40. punktā minētā līguma noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

43. Aprūpes pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, kas var būt par pamatu aprūpes pakalpojuma pārtraukšanai.

44. Aprūpes pakalpojumu izbeidz, ja:

44.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

44.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

44.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes pakalpojumus, noteiktais aprūpes pakalpojuma sniegšanas periods;

44.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi kas dod pamatu saņemt aprūpes pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

44.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

44.6. Dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots.

VIII. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

45. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk - Dienas aprūpes centrs personām ar GRT) dienas laikā sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošinot ēdināšanu, ja persona saņem šo pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

46. Dienests sniedz vai nodrošina Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

47. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un Dienas aprūpes centros, kur pakalpojumu sniedz Dienests, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 46. punktā noteiktajiem kritērijiem.

48. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar GRT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

IX. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

49. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs bērniem ar FT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

50. Pašvaldība sniedz vai nodrošina dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

51. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja Dienas aprūpes centrā, kur sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

52. Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu bērniem ar FT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

X. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas

53. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

54. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju, apgūtu jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

55. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

56. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējis sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

57. Izglītojošo, atbalsta vai pašpalīdzības grupu pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darba speciālista vai psihologa atzinumu vai sociālās rehabilitācijas plānu, viena persona kalendārā gada laikā var saņemt dalībai ne vairāk kā divās grupās, nepārsniedzot 10 nodarbības katrā grupā.

58. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XI. Dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojums

59. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

60. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

XII. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide

61. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, nodrošina minētajām personām sociālās funkcionēšanas spēju un sociālo prasmju pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

62. Šo noteikumu 61. punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu vai personas sociālās rehabilitācijas plānu.

63. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām

64. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

65. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

66. (Svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 54)

XIV. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

67. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

68. Tiesības saņemt šo noteikumu 67. punktā minēto pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

69. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

70. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XV. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

71. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

72. Tiesības saņemt šo noteikumu 71. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

73. Sociālās rehabilitācijas vardarbībā cietušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

74. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

XVI. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

75. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus.

76. Tiesības saņemt šo noteikumu 75. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

77. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.77. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

78. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XVII. Specializētās darbnīcas

79. Specializēto darbnīcu pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

80. Pašvaldība sniedz vai nodrošina specializēto darbnīcu pakalpojumu personām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

81. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā specializēto darbnīcu pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja specializētajās darbnīcas, kur Dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, specializēto darbnīcu pakalpojums tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā, kuras atbilst šo noteikumu 80. punktā minētajiem kritērijiem.

82. Specializēto darbnīcu pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par specializēto darbnīcu pakalpojumu veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XVIII. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ietvaros