Trauksmes celšanas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā persona — nodarbinātais, kurš veic kādu no šādiem pienākumiem: saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, veic kontaktpersonas pienākumus;

2) darba pienākumu veikšana — noteikts darbs, tai skaitā tāds, ko persona veic:

21) informācija par pārkāpumu — informācija, tostarp saprātīgas aizdomas, par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, kas notikuši, notiek vai var notikt, un par mēģinājumiem slēpt šādus pārkāpumus;

3) kompetentā institūcija — ikviena publiskas personas institūcija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnībā vai daļēji atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija, nozares vadošā iestāde (institūcija) vai institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli jautājumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra — atbilstoši to kompetencei, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums;

4) kontaktpersona — nodarbinātais, kurš sniedz personai informāciju par trauksmes celšanas mehānismiem kompetentajā institūcijā, veic informācijas apmaiņu ar citu institūciju trauksmes celšanas kontaktpersonām un trauksmes cēlēju kontaktpunktu;

41) nelabvēlīgu seku radīšana — tieša vai netieša darbība vai bezdarbība, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudi vai mēģinājums šādas sekas radīt;

5) pārkāpums — noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums (darbība vai bezdarbība), tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums;

6) saistītā persona — fiziskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai vai kura ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiskā persona, kura atbalsta trauksmes cēlēju vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam vai kurā tas ir nodarbināts, vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus;

7) trauksmes cēlējs — fiziskā persona, kura sniedz informāciju par pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

(2) Šajā likumā lietotais termins "publiskas personas institūcija" un termins "radinieks" atbilst likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" lietotajiem terminiem.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

(2) Likumu piemēro tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar pārkāpumu ziņošanas kārtību, ko paredz speciālie normatīvie akti, tostarp Eiropas Savienības tiesību akti finanšu un kapitāla tirgus jomā, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, transporta drošības un vides aizsardzības jomā. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros norādīti Eiropas Savienības tiesību akti, kas paredz citu pārkāpumu ziņošanas kārtību šajā pantā minētajās jomās.

(21) Kriminālprocesā, kā arī attiecībā uz tiesnešu apspriedēm, zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes aizsardzību, konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām un darba koplīgumu slēgšanu šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) No šajā likumā noteiktajām trauksmes cēlēja tiesībām un aizsardzības garantijām nevar atteikties, un tās nevar ierobežot.

3. pants. Trauksmes celšana

(1) Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

1) amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;

2) korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;

3) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

4) izvairīšanās no nodokļu samaksas;

5) sabiedrības veselības apdraudējums;

6) pārtikas drošības apdraudējums;

7) būvniecības drošības apdraudējums;

8) vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;

9) pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;

10) darba drošības apdraudējums;

11) sabiedriskās kārtības apdraudējums;

12) cilvēktiesību pārkāpumi;

13) pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;

14) pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā;

15) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;

16) konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;

17) pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;

18) pārkāpumi transporta drošībā;

19) pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā ar noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu priekšrocības, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta mērķi;

20) pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;

21) patērētāju tiesību aizsardzība;

22) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība;

23) krāpšana, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finansiālās intereses, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantā un papildus precizēts Eiropas Savienības attiecīgajos pasākumos.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros norādīti Eiropas Savienības tiesību akti, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme šā panta pirmās daļas 5., 6., 8., 9., 13., 14., 15., 17., 18., 20., 21. un 22. punktā minētajās jomās.

(3) Par trauksmes celšanu nav uzskatāma:

1) apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;

2) valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;

3) ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu;

4) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu);

5) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu);

6) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu);

7) (izslēgts ar 12.02.2026. likumu).

4. pants. Trauksmes celšanas mehānismi

(1) Trauksmes celšanai izmanto vienu no šādiem mehānismiem:

1) iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;

2) vēršanos kompetentajā institūcijā;

3) trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību.

(2) Trauksmi var celt, arī sniedzot informāciju publiski, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) šā likuma 7. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā trauksmes cēlēju neinformē par viņa ziņojuma izskatīšanas gaitu;

2) trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts;

3) personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, tostarp gadījumā, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks;

4) personai ir pamats uzskatīt, ka, izmantojot šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto trauksmes celšanas mehānismu, tiks radītas nelabvēlīgas sekas vai pārkāpums netiks novērsts, tostarp pati institūcija ir iesaistīta pārkāpuma veikšanā vai tiks slēpti vai iznīcināti pierādījumi, vai tiks slēgtas aizliegtas vienošanās.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā par objektīvu iemeslu nav uzskatāma personas iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu un neizskatīšana pēc būtības. Ja trauksme tiek celta publiski, informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, nesniedz, kā arī ievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.

(4) Kompetentā institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina droša un neatkarīga mehānisma izveidi trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai un izskatīšanai un nosaka atbildīgās personas. Kompetentā institūcija papildus nosaka kontaktpersonas un par to informē trauksmes cēlēju kontaktpunktu.

5. pants. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma

(1) Publiskas personas institūcijas neatkarīgi no nodarbināto skaita, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir 50 vai vairāk nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantējot viņu aizsardzību. Privāto tiesību juridiskajai personai iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbību var nodrošināt trešā persona.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto prasību par vismaz 50 nodarbinātajiem nepiemēro privāto tiesību juridiskajām personām, kuras darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī juridiskajām personām, kuru darbību regulē Eiropas Savienības tiesību akti, kas norādīti uz šā likuma 2. panta otrās daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

(3) Privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir no 50 līdz 249 nodarbinātajiem, var veidot kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Šis nosacījums attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma.

(4) Par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu personu informē, tai uzsākot praksi, darba tiesiskās vai dienesta attiecības vai cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības, un darbavietā nodrošina viegli pieejamu informāciju par šo sistēmu, kā arī par kārtību, kādā tiek ziņots kompetentai institūcijai vai, ja attiecināms, Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona veicina to, lai persona vispirms ziņošanai izmanto iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt iekšēji un persona uzskata, ka tai netiks radītas nelabvēlīgas sekas.

6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana

(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu iesniedz, norādot tajā ziņas par sevi (vārds, uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar viņu) un to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos. Trauksmes cēlēja ziņojumu elektroniski var iesniegt arī bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kas pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

(11) Mutvārdos trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt, sazinoties pa tālruni vai, ja iespējams, izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, kā arī tiekoties klātienē saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma. Publiskas personas institūcija un privāto tiesību juridiskā persona nodrošina, ka atkarībā no trauksmes cēlēja mutvārdu ziņojuma izteikšanas veida tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu ar ieraksta funkciju, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu veic ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgā persona veic pilnīgu un precīzu sarunas pierakstu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai sarunas pierakstu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

2) ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citu ziņapmaiņas veidu bez ieraksta funkcijas, tad atbildīgā persona sniegto informāciju noformē rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam nosūta parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt;

3) ja saziņa notiek klātienē, tad ar trauksmes cēlēja piekrišanu pilnīgi un precīzi fiksē tikšanās norisi, veicot sarunas ierakstu pastāvīgā un izgūstamā formā vai atbildīgajai personai noformējot sniegto informāciju rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Trauksmes cēlējam iedod parakstīšanai aizpildīto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, tostarp piedāvā iespēju to pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt.

(2) Trauksmes cēlēja ziņojumā persona norāda tās rīcībā esošo informāciju saistībā ar pārkāpumu, tostarp:

1) pārkāpuma aprakstu, minot konkrētus faktus;

2) informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šā pārkāpuma izdarīšanā.

(3) Trauksmes cēlējs ziņojumā papildus norāda, vai:

1) informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;

2) par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš;

3) nevēlas saņemt ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu;

4) gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums, atļauj publicēt informāciju par to, ievērojot šā likuma 7. panta devīto daļu.

(4) Šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā gadījumā persona pievieno atbildi, ja tāda ir saņemta.

(5) Ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, tad, kamēr iesniegums vēl nav izskatīts pēc būtības, persona var lūgt atzīt šo iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Kompetentā institūcija ierosina atzīt iesniegumu, kas iesniegts, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, bet pirmšķietami atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm, par trauksmes cēlēja ziņojumu. Minēto iesniegumu izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana

(1) Publiskas personas institūcijas piemēro šajā pantā noteikto kārtību, izskatot ziņojumus, kas saņemti iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros, un ziņojumus, kas saņemti šajā institūcijā kā kompetentajā institūcijā. Privāto tiesību juridiskās personas saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā piemēro šā panta otro, piekto, septīto un astoto daļu.

(2) Pēc tam kad saņemts personas iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums par jautājumu, kurš pilnībā vai daļēji ir institūcijas kompetencē, institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā nosūta trauksmes cēlējam ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu un izvērtē ziņojuma pirmšķietamo atbilstību šajā likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm, kā arī pieņem lēmumu par iesnieguma atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Par pieņemto lēmumu institūcija informē personu triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apstiprinājumu un lēmumu institūcija nesūta, ja trauksmes cēlējs to lūdzis vai pastāv aizdomas, ka trauksmes cēlēja identitāte tiks atklāta.

(4) Ja saņemtais iesniegums nav institūcijas kompetencē, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta iesniegumu izskatīšanai pēc piekritības, izmantojot šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minēto kompetentās institūcijas izveidoto mehānismu, un informē par to trauksmes cēlēju. Ja iesniegumu pārsūtīt nav lietderīgi, informē personu, ka iesniegums nav institūcijas kompetencē, un, ja iespējams, norāda institūciju, kurā persona var vērsties ar iesniegumu. Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts var koordinēt kopīgi izskatāmā iesnieguma izskatīšanu.

(5) Pēc iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu to izskata pēc būtības, un, ja konstatē pārkāpumu, institūcija piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja iesnieguma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav institūcijas kompetencē, trauksmes cēlēja ziņojumu pārsūta izskatīšanai pēc piekritības un informē par to trauksmes cēlēju.

(6) Institūcijai, kura izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.

(7) Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

(8) Pēc tam kad trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana ir pabeigta, institūcija informē trauksmes cēlēju par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajām darbībām.

(9) Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, institūcija sniedz informāciju publiski, neatklājot un neapdraudot trauksmes cēlēja identitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības, izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlējs iebilst pret publiskošanu.

(10) Kompetentā institūcija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskata tajā noteikto trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, tostarp ņemot vērā citu kompetento iestāžu vai trauksmes cēlēju kontaktpunkta pieredzi, un, ja nepieciešams, precizē šo kārtību.

8. pants. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts

(1) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(2) Trauksmes cēlēju kontaktpunktam ir šādi pienākumi:

1) tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv nodrošināt informāciju par trauksmes celšanas kārtību, kompetentajām institūcijām un to kontaktpersonām trauksmes celšanas jautājumos, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām un tās personas tiesībām, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs;

2) sniegt atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, trauksmes cēlējiem, viņu radiniekiem vai saistītajām personām trauksmes celšanas dēļ radušos jautājumu risināšanā;