Zaudējis spēku - Cēsu novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 18Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

APSTIPRINĀTIar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 408Precizējumi ar Cēsu novada domes27.01.2022. lēmumu Nr. 30Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmās daļas 4. punktu,43. panta pirmās daļas 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldībā tiek uzturētas kapsētas, nosakot kapavietu piešķiršanas, ierīkošanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī kapsētas apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kura organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.4. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.5. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēkas, par kuru atbild kapsētas apsaimniekotājs, kapavietas uzturēšanas līgumi, lēmumi, un dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušās personas apbedī ģimenes kapavietās;

2.8. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapa vietai atrodas rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.9. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Cēsu novada pašvaldības domes lēmumu ierādīta mirušo personu apbedīšanai;

2.10. kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo personu (arī urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem) apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai, tas ir, kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.;

2.12. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ar Cēsu novada pašvaldības lēmumu ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.13. kapsētas apsaimniekotājs – Cēsu novada pašvaldība vai tās nodaļa, pašvaldības apvienību pārvaldes vai cita persona, kura pilda kapsētu apsaimniekotāja pienākumus, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju;

2.14. kapsētas pārzinis – Cēsu novada pašvaldības nozīmēta persona, kura saskaņā ar darba līgumu pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.15. kapavietu komisija – Cēsu novada pašvaldības izveidota komisija katrā Cēsu novada administratīvās teritorijas teritoriālajā dalījumā, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.16. kapliča – ēka kapsētā mirušo personu novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai;

2.17. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšana nenotiek;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Cēsu novada dome ar atsevišķu lēmumu:

3.1. izveido vai likvidē pašvaldības kapsētu;

3.2. nosaka kapsētu robežas un darba laikus;

3.3. piešķir kapsētai vai tās daļai atvērtas, slēgtās vai daļēji slēgtās kapsētas statusu.

4. Cēsu novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

4.1. atvērtās kapsētas – Meža kapi (Cēsu pilsēta), Veismaņu kapi (Vaives pagasts), Rāmuļu kapi (Vaives pagasts), Vanagu kapi (Drabešu pagasts), Cieļu kapi (Skujenes pagasts), Krustkalnu kapi (Skujenes pagasts), Skujenes kapi (Skujenes pagasts), Kosas kapi (Skujenes pagasts), Nītaures Luterāņu kapi (Nītaures pagasts), Nītaures Pareizticīgo kapi (Nītaures pagasts), Āžkalna kapi (Zaubes pagasts), Sila kapi (Zaubes pagasts), Vidus kapi (Zaubes pagasts), Āraišu Jaunie kapi (Drabešu pagasts), Āraišu Vecie kapi (Drabešu pagasts), Jaunpiebalgas kapi (Jaunpiebalgas pagasts), Zanderu kapi (Līgatnes pilsēta), Paltmales kapi (Līgatnes pagasts), Ķempju kapi (Līgatnes kapi), Unguru kapi (Raiskuma pagasts) Raiskuma kapi (Raiskuma pagasts), Strīķu kapi (Raiskuma pagasts), Lenču kapi (Raiskuma pagasts), Daibes kapi (Stalbes pagasts), Pārupes kapi (Straupes pagasts), Vecie kapi (Straupes pagasts), Priekuļu kapi (Priekuļu pagasts), Liepas kapi (Liepas pagasts), Veselavas kapi (Veselavas pagasts), Jaunraunas kapi (Priekuļu pagasts), Mārsnēnu kapi (Mārsnēnu pagasts), Sila kapi (Inešu pagasts), Ķemerkalna kapi (Inešu pagasts), Skolas vai Viduskapi (Vecpiebalgas pagasts), Zīleskalna kapi (Vecpiebalgas pagasts), Jaunie kapi (Vecpiebalgas pagasts), Leimaņu kapi (Kaives pagasts), Vecie kapi (Dzērbenes pagasts), Jaunie kapi (Dzērbenes pagasts), Lodes-Apšu kapi (Taurenes pagasts);

4.2. daļēji slēgtās kapsētas – Bērzaines kapi (Cēsu pilsēta), Spriņģu kapi (Līgatnes pilsēta);

4.3. slēgtās kapsētas – Lejas kapi (Cēsu pilsēta), Vācu kapi (Cēsu pilsēta), Lauciņu kapi (Cēsu pilsēta), Buliņu kapi (Drabešu pagasts), Lienes kapi (Vecpiebalgas pagasts), Brāļu kapi (Jaunpiebalgas pagasts).

5. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu klāsts un maksa par tiem ir noteikta atbilstoši maksas pakalpojumu cenrādim.

II. Kapsētu kārtības noteikumi

6. Kapsētas apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētā, jāuzvedas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, un kapsētas pārziņa norādījumi.

7. Kapsētu pārziņa darba laiku publicē Cēsu novada pašvaldības mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētām.

8. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Cēsu novada pašvaldība.

9. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Valsts svētku dienās, svētdienās un pirmdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

11. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

12.2. traucēt kapsētas apmeklētājus, apbedīšanas ceremoniju norisi vai kapu pārziņa darbu;

12.3. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

12.4. atrasties ar dzīvnieku, kurš ir bez pavadas, apbedīt kapsētas teritorijā dzīvniekus;

12.5. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni;

12.6. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

12.6.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

12.6.2. operatīvos transportlīdzekļus;

12.6.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bērnu ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

12.6.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

12.6.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

12.7. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.8. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

12.9. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

12.10. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

12.11. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

12.12. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus.

13. Pašvaldības kapsētās apbedīšana jaunās kapavietās paredzēta mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā, izņemot saistošo noteikumu 14. punktā noteiktajā gadījumā.

14. Mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja tās laulātā vai vismaz viena pirmās vai otrās pakāpes radinieka deklarētā dzīvesvieta ne mazāk kā vienu gadu ir Cēsu novada administratīvajā teritorijā, un tieši šī persona lūdz piešķirt kapavietu mirušas personas apbedīšanai.

15. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

16. Lēmumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu pieņem Cēsu novada pašvaldības pilnvarota persona, trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

17. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, persona iesniegumam pievieno dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

19. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

20. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

21. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

22. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā divvietīgu kapavietu zārkiem (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu), izņēmuma gadījumos ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu zārkiem, ja tam ir objektīvs iemesls un persona ar motivētu iesniegumu ir vērsusies pie kapsētas pārziņa.

23. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā trīsvietīgu kapavietu urnām (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu).

24. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda aktētu kapavietu tādā lielumā, kāda tā iepriekš ir bijusi ierādīta dabā.

25. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina vai ierādot aktētu kapavietu, ievērojot noteikumu 43. punkta prasības.

26. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, kapsētas pārzinis, pamatojoties uz ģimenes locekļa vai pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, piešķir jaunu kapavietu.

27. Kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs piešķirt brīvu kapavietu mirušās personas apbedīšanai, kurai dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās apvienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības vai radinieku iesniegumu un attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu. Nopelni Latvijas valsts vai Cēsu novada labā, par kuriem var piešķirt kapavietu mirušā apbedīšanai slēgtā kapsētā, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

28. Lēmums par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu zaudē spēku, ja:

28.1. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

28.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.3. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.4. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

28.5. kapavieta atzīta par nekoptu saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu;

28.6. pēc 57. punktā minētā akta sastādīšanas trešo reizi trīs mēnešu laikā kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarota persona neierodas pie kapsētas pārziņa un nesakopj kapavietu.

IV. Apbedīšanas kārtība

29. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēta persona vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Cēsu pilsētā kapu rakšanas pakalpojumu sniedz apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs. Kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

30. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts pakalpojuma sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.