Zaudējis spēku - Sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība Rēzeknes novada pašvaldībā

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 18Rēzeknē 2021. gada 16. decembrī

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2021. gada 16. decembra sēdē(prot. Nr. 10, 4. §)ar precizējumiemRēzeknes novada domes2022. gada 20. janvāra sēdē(prot. Nr. 2, 6. §)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma3. panta trešo daļu,Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpesun sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība,kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību par saņemto sociālo pakalpojumu.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.tml.), klienta rīcībā esošie naudas līdzekļi vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskās/juridiskās personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību)), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.3. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.4. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā, nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu, atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim, un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

4. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

4.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rēzeknes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un sociālo resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums vai sociālie pakalpojumi.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. aprūpe mājās;

5.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.5. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.6. dienas centra pakalpojums;

5.1.7. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.1.8. specializētās darbnīcas personām ar invaliditāti;

5.1.9. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

5.1.10. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.11. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.12. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.13. atbalsta un izglītojošās grupas;

5.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.1.15. speciālistu pakalpojumi;

5.1.16. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.17. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.18. diennakts uzturēšanās pakalpojums krīzes situācijā (krīzes istaba).

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.2.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.4. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā;

5.2.5. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

5.2.6. atelpas brīža pakalpojums;

5.2.7. krīzes centra pakalpojums.

6. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rēzeknes novada pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk tekstā – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

7. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

II. Klienta tiesības un pienākumi

8. Klientam ir tiesības:

8.1. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

8.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

9. Klientam ir pienākums:

9.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

9.2. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savu sociālo situāciju;

9.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

9.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

9.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

9.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī neapdraudēt citu personu veselību un dzīvību;

9.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

III. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības

10. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

10.1. pieprasīt klientiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

10.2. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus, pirms tam rakstiski informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

10.3. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

10.4. pieprasīt klientam veikt avansa maksājumu par sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu sniegšanu;

10.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

10.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

IV. Sociālā darba pakalpojums

11. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

12. Pakalpojums ietver:

12.1. sociālo gadījumu risināšanu;

12.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

12.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

12.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

12.5. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu.

V. Aprūpe mājās

13. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

14. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

14.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi, un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

14.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

14.3. bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj bērnam nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

15. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:

15.1. pirmais aprūpes līmenis līdz 6 (sešām) stundām nedēļā;

15.2. otrais aprūpes līmenis līdz 12 (divpadsmit) stundām nedēļā;

15.3. trešais aprūpes līmenis līdz 24 (divdesmit četrām) stundām nedēļā;

15.4. ceturtais aprūpes līmenis līdz 35 (trīsdesmit piecām) stundām nedēļā.

VI. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

16. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk tekstā – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

17. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

18. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

19. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 (piecu) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

20. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

21. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

VIII. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

22. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

23. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem no 5 (piecu) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

24. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, un izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk – aprūpētājs).

25. Sociālais dienests publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs Pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt juridisku personu, kuras pamatdarbība vai kuras attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir sociālo pakalpojumu sniegšana un attiecīgā pakalpojuma sniegšana ir reģistrēta sociālo pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kura spēj nodrošināt, ka pakalpojumu sniedz pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti.

26. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

26.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

26.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

26.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

26.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

26.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

27. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

28. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

29. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Dienas centra pakalpojums

30. Pašvaldība sniedz dienas centra pakalpojumu (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums) bērniem, personām ar invaliditāti, personām ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.

31. Dienas centrā var saņemt šādus Pakalpojumus:

31.1. praktiskās nodarbības;

31.2. izglītojošas lekcijas;

31.3. individuālas konsultācijas;

31.4. domubiedru tikšanās;

31.5. veselības veicināšanas nodarbības;

31.6. radošas aktivitātes un citus pakalpojumus.

32. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

X. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

33. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

34. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

35. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XI. Specializētās darbnīcas personām ar invaliditāti

36. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

37. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām ar invaliditāti.

38. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

39. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

44. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

45. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

46. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

47. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XIV. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

48. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

49. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

50. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

51. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XV. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

52. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

53. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

54. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

55. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XVI. Atbalsta un izglītojošās grupas

56. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

57. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

58. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties, vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

59. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

60. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

61. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVII. Ģimenes asistenta pakalpojums

62. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

63. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

63.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 (piecpadsmit) stundām nedēļā;

63.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā;

63.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 (desmit) stundām nedēļā.

64. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

65. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

66. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par Pakalpojuma turpināšanu.

67. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVIII. Speciālistu pakalpojumi

68. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību, kura objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

69. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

69.1. krīzes situācijās;

69.2. atkarības problēmu risināšanai;

69.3. psiholoģiskai izpētei;

69.4. bērnu uzvedības problēmu gadījumos.

70. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

71. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIX. Specializētā transporta pakalpojums

72. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

73.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

73.2. personām krīzes situācijā.

74. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

75. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XX. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

76. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

77. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi.

78. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

79. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas ienākumi nepārsniedz 50 (piecdesmit) % no vienas valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī.

80. Ja personas ienākumi pārsniedz 50 (piecdesmit) % no vienas valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī, persona veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz 50 (piecdesmit) % robežu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Pašvaldība apmaksā starpību no klienta maksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

XXI. Diennakts uzturēšanās pakalpojums krīzes situācijā (krīzes istaba)

81. Diennakts uzturēšanās pakalpojuma krīzes situācijā (turpmāk tekstā – krīzes istaba) mērķis un uzdevumi ir nodrošināt personai drošu vidi un naktsmītni, saņemt sociālo atbalstu sociālās stabilitātes atgūšanai.

82. Tiesības saņemt krīzes istabas pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām personām.

83. Krīzes istabas pakalpojumu piešķir uz noteiktu laiku, maksimālais laiks – 3 (trīs) mēneši. Šajā laikā personai jārisina sava problēma, kuras dēļ bija nepieciešams krīzes istabas pakalpojums.

84. Persona, saņemot krīzes istabas pakalpojumu, maksā par patērēto elektroenerģiju, ūdeni un kanalizāciju, pārējos maksājumus sedz no pašvaldības līdzekļiem, kas piešķirti sociālā dienesta funkciju veikšanai.

XXII. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālās rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

85. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

86. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

86.1. pensijas vecuma personām;

86.2. personām ar invaliditāti;

86.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

87. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un/vai citiem ienākumiem.

88. Pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

88.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

88.2. personas likumīgie apgādnieki ir personas ar invaliditāti;

88.3. personas likumīgo apgādnieku ģimenē ir bērns ar invaliditāti;

88.4. ja personas likumīgo apgādnieku līdzekļi, kas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā pēc pakalpojuma samaksas, ir mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

88.4.1. par vienas personas ģimeni – 1,0;

88.4.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

88.5. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

89. Ja likumīgo apgādnieku ienākumi pārsniedz 88.4. punktā noteikto apmēru, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

90. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.

91. Pakalpojums netiek apmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:

91.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

91.2. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uztura devējam (izņemot gadījumus, kad uztura ņēmējs vai uztura devējs pakalpojumu finansē pats).

XXIII. Ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā bērniem

92. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 pantu (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

93. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz Rēzeknes novada bāriņtiesas (turpmāk tekstā – Bāriņtiesas) lēmumu.

XXIV. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā pilngadīgām personām

94. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā ir pakalpojums pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

95. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kuru veselības stāvokļa dēļ pašas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

96. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 90 (deviņdesmit) kalendārajām dienām gada laikā.

97. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests.

98. Samaksa par Pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar likumu, kā arī Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXV. Sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā

99. Sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ pakalpojums ir nepieciešams, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

100. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pietiekamu iemaņu dzīvot patstāvīgi un nodrošināt savas pamatvajadzības.

101. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

102. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVI. Patversmes vai naktspatversmes pakalpojums

103. Patversmes pakalpojums institūcijā personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

104. Naktspatversmes pakalpojums institūcijā, personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas (turpmāk tekstā šajā nodaļā – Pakalpojums).

105. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

105.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rēzeknes novada administratīvā teritorija;

105.2. personām, kuras uzturas Rēzeknes novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā.

106. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

107. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVII. Atelpas brīža pakalpojums

108. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām no 3 (triju) gadu vecuma ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

109. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķir Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

110. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

111. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVIII. Krīzes centra pakalpojums

112. Krīzes centrs nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās un sociālo prasmju un spēju novērtēšanu un attīstīšanu līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

113. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

113.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem (tai skaitā visām pilngadīgām personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā), kuri nonākuši krīzes situācijā;

113.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

113.3. grūtniecēm;

113.4. jaunajām māmiņām;

113.5. nepilngadīgām māmiņām ar bērniem.

114. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 6 (sešiem) mēnešiem kalendārā gada ietvaros.

115. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXIX. Pakalpojumu pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība

116. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rēzeknes novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

117. Persona iesniegumu Sociālajā dienestā var iesniegt sūtot pa pastu uz adresi – Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, LV–4601, vai nosūtot uz Sociālā dienesta e-adresi vai e-pasta adresi socialais.dienests@rezeknesnovads.lv parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.