Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 Rīgā 2022. gada 1. martā (prot. Nr. 12 8. §)

Izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma 23. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kuras īpašnieks ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības ienākumu, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk kopā – persona) un kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk – finanšu pārskats);

1.2. finanšu pārskata saturu.

2. Persona finanšu pārskatu sagatavo par taksācijas periodu – par kalendāra gadu vai, ja uzņēmums saimniecisko darbību uzsāk vai beidz šajā kalendāra gadā, par īsāku laikposmu (turpmāk – pārskata gads).

3. Finanšu pārskatā saimnieciskos darījumus norāda tajā pārskata gadā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini.

4. Finanšu pārskatā par vērtības mēru lieto euro un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (euro). Finanšu pārskatu sagatavo latviešu valodā.

5. Finanšu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajām shēmām un ievērojot šādus vispārīgos nosacījumus:

5.1. posteņus norāda katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

5.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada datus, ja tādi ir;

5.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

5.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja persona uzskata, ka tas rada lielāku skaidrību;

5.5. posteņos norādītos skaitļus pamato ar ierakstiem attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un kopsavilkumos;

5.6. ja pārskata gadā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies kļūda, to labo, attiecīgi labojot finanšu pārskata datus, sākot ar to pārskata gadu, kurā šī kļūda bija radusies.

II. Bilances sagatavošana

6. Persona bilancē norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu un to avotu atlikumu naudas izteiksmē pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums). Saimnieciskajā darbībā izmantotos līdzekļus (mantu Grāmatvedības likuma izpratnē) norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

7. Saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi ir ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kas paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai, ar saimniecisko darbību saistītie finanšu ieguldījumi un prasījumi, kā arī skaidra nauda kasē un bezskaidra nauda maksājumu kontā, kuru personas saimnieciskās darbības vajadzībām atvēris maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē). Saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi ietver personīgās mantas daļu, kuru persona nošķīrusi saimnieciskās darbības veikšanai. Personīgās mantas daļu, kas paredzēta īpašnieka personiskajām vajadzībām, bilancē nenorāda.

8. Saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avoti ir personas pašu kapitāls (ietver saimnieciskās darbības kapitālu un pārskata gada ieņēmumu un izdevumu starpību) un ar saimniecisko darbību saistītās saistību summas, arī tās, kas radušās par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu pamatlīdzekli.

9. Bilances aktīvā līdzekļus norāda, tos sadalot ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. Konkrēto līdzekļu objektu norāda bilancē ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu sastāvā atkarībā no mērķa, kādam tas paredzēts, bet ķermeniskām lietām – arī atkarībā no vērtības naudas izteiksmē (turpmāk – vērtība).

10. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda par samaksu iegūtas bezķermeniskas lietas, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, patentus, licences, preču zīmes. Šajā postenī norāda arī datorprogrammu, kuras cena nav iekļauta pamatlīdzekļa iegādes izmaksās, ar nosacījumu, ka iegādes līgums dod tiesības šo datorprogrammu lietot patstāvīgi un ka iegādātais pamatlīdzeklis var darboties bez šīs datorprogrammas. Piemēram, specializēta datorprogramma, kura paredzēta tehnoloģiskajai iekārtai vai datoram, kas bez šīs datorprogrammas nevar darboties, ir šīs tehnoloģiskās iekārtas vai datora (pamatlīdzekļa) neatņemama sastāvdaļa. Ja datorprogramma nav attiecīgā pamatlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa, tad šī datorprogramma uzskatāma par nemateriālo ieguldījumu objektu.

11. Posteņu grupā "Pamatlīdzekļi" norāda tādas saimnieciskajai darbībai nošķirtas kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro.

12. Postenī "Nekustamie īpašumi" norāda zemesgabalus, ēkas un būves (inženierbūves), kā arī ilggadīgos stādījumus (kultūraugus, kas attiecīgajā zemesgabalā aug ilgstoši un dod ražu vairākus gadus, piemēram, augļu un ogu, arī zemeņu dārzus), mežaudzes un citus kokaugu stādījumus (dabiski ieaugušus vai sējot vai stādot ieaudzētus skuju vai lapu kokus un krūmus, piemēram, kokus un krūmus pirmatnējos mežos, plantāciju mežos vai meža kokaudzētavās). Šajā postenī norāda arī tos zemesgabalus, ar kuriem fiziski saistīti ilggadīgie stādījumi, mežaudzes un citi kokaugu stādījumi, kā arī viengadīgie stādījumi un sējumi.

13. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda kustamas lietas (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, ierīce, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators). Šajā postenī norāda arī darba un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupas vai atsevišķus dzīvniekus, ja tie nav norādīti krājumu sastāvā. Par darba dzīvniekiem uzskatāmi pieaugušie dzīvnieki, kuri ir apguvuši darbam nepieciešamās specifiskās iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību (piemēram, darba vai sporta zirgi, dienesta suņi). Par produktīvajiem dzīvniekiem uzskatāmi pieaugušie dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai, papildu dzīvnieku iegūšanai vai citiem nolūkiem. Persona krājumu sastāvā var norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma.

14. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu objektu ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku bilancē norāda atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina, no tā sākotnējās vērtības atskaitot pārskata gadā un iepriekšējos pārskata gados grāmatvedības reģistros iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas, kā arī citus vērtības norakstījumus, ja tādi ir bijuši.

15. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, lai veiktu pakāpenisku šo objektu vērtības norakstīšanu to lietderīgās lietošanas laikā. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks ir laikposms (gados), kurā tos paredzēts izmantot, vai laikposms (gados), kurā paredzēts saražot plānoto produkcijas vienību skaitu. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka pati persona.

16. Sākotnējo vērtību zemesgabaliem, kā arī mākslas darbiem, antīkajiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, nedrīkst pakļaut ikgadējai nolietojuma aprēķināšanai, jo šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks nav ierobežots. Ja konkrēta šajā punktā minēta pamatlīdzekļa vērtība ir samazinājusies (vides piesārņojuma, bojājuma, tirgus cenas pazemināšanās vai cita iemesla dēļ) un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, tad postenī "Nekustamie īpašumi" norāda tā atlikušo vērtību, kas aprēķināta, no sākotnējās vērtības atskaitot veikto vērtības norakstījumu, ja tāds ir bijis.

17. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma summas aprēķina, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu objektu sākotnējo vērtību vienmērīgi sadalot pa gadiem to lietderīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, izmantojot personas izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi. Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi lieto pastāvīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu.

18. Persona ir tiesīga:

18.1. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tādu pašu lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošajos normatīvajos aktos;

18.2. piemērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošie normatīvie akti.

19. Pirkta pamatlīdzekļa un nemateriālo ieguldījumu objekta sākotnējā vērtībā:

19.1. ietver pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas;

19.2. ietver citus tiešos izdevumus;

19.3. var ietvert saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma nodošanai ekspluatācijā.

20. Pirkta pamatlīdzekļa citi tiešie izdevumi ir, piemēram, izdevumi, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un ir radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženierbūve ir nodota ekspluatācijā).

21. Personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu). Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā var ietvert arī pamatlīdzekļa izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.

22. Ja persona saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli sāk izmantot personīgo mantu, kas pirkta vai izveidota personiskai lietošanai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem, tad par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā. Šādam pamatlīdzeklim atlikušo vērtību aprēķina, no tā iegādes vai izveidošanas dokumentos norādītās summas atskaitot pamatlīdzekļa nolietojuma summas, kas aprēķinātas par laiku, pirms pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

23. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotam pamatlīdzeklim nav iegādes vai izveidošanas dokumentu vai ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojumā, dāvinājumā, mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības, persona var patstāvīgi izvēlēties šādu pamatlīdzekli uzskaitīt tikai natūrā (norādot grāmatvedības reģistros bez novērtējuma naudas izteiksmē) vai novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē. Novērtējot naudas izteiksmē, par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka:

23.1. vērtību, kas norādīta līgumā vai citā dokumentā, kurš apliecina pamatlīdzekļa ziedojumu vai dāvinājumu;

23.2. vērtību, kas norādīta mantojuma saņemšanu apliecinošā dokumentā;

23.3. vērtību, kas noteikta īpašumtiesību atjaunošanā iegūtai ēkai vai būvei, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību un ievērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

23.4. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

23.5. attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek novērtēts.

24. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana" laikposmā līdz pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas uzsākšanai (turpmāk – nodošana ekspluatācijā) norāda izmaksas, kas tieši saistītas ar tā izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā (piemēram, tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, pamatlīdzekļa izveidošanā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojums, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem). Šajā postenī var ietvert arī procentus par pamatlīdzekļa izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem, kas samaksāti līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā.

25. Postenī "Citi ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos" norāda to izdevumu atlikušo vērtību, kuri radušies saistībā ar saimnieciskajā darbībā izmantotam un bez novērtējuma naudas izteiksmē (natūrā) uzskaitītam pamatlīdzeklim veiktiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šā pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Šajā postenī norāda arī to izdevumu atlikušo vērtību, kuri radušies saistībā ar citiem ilgtermiņa ieguldījumiem pamatlīdzekļos, izņemot tos, kas minēti šo noteikumu 26. punktā (piemēram, ieguldījumi saistībā ar nomas līgumā paredzētajiem nomāta pamatlīdzekļa rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbiem, kurus nav paredzēts kompensēt no iznomātāja līdzekļiem).

26. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

26.1. palielināt par tā uzlabošanas, atjaunošanas vai rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;

26.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja to var noteikt.

27. Posteņu grupā "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" norāda personas līdzdalību komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā, aizdevumus un citus finanšu ieguldījumus, kuru termiņš ir ilgāks par gadu pēc bilances datuma.

28. Postenī "Akcijas un daļas" norāda personas līdzdalību kapitālsabiedrībās attiecīgo akciju un daļu iegādes vērtībā, ja šīs akcijas un daļas iegādātas, lai gūtu ienākumus (dividendes) nākotnē, un tās nav paredzēts pārdot gada laikā pēc bilances datuma.

29. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda aizdevumus, kuru atdošanas termiņš noteikts vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) atdotu pamatlīdzekli.

30. Postenī "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" norāda pārējo līdzdalību un pārējos ilgtermiņa finanšu ieguldījumus iegādes vērtībā, kuri iegādāti, lai gūtu ienākumus nākotnē, un nav paredzēti pārdošanai gada laikā pēc bilances datuma.

31. Ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā pārskata gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Ja ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība bilances datumā ir zemāka par tā atlikušo vērtību un sagaidāms, ka vērtības norakstījums būs ilgstošs, attiecīgo objektu var novērtēt atbilstoši zemākajai vērtībai. Pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības pieaugumu vai vērtības norakstījumu iegrāmato saimnieciskās darbības kapitālā.

32. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu objektu vērtības norakstījumu un pamatlīdzekļu objektu nolietojuma summas aprēķina, ņemot vērā attiecīgā objekta vērtību pēc vērtības samazinājuma vai pārvērtēšanā noteiktā vērtības pieauguma iegrāmatošanas.

33. Posteņu grupā "Krājumi" norāda uz apgrozāmajiem līdzekļiem attiecinātas ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas, kas novērtētas atbilstoši iegādes izmaksām (pirkšanas cenās) vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā (atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks), vai īpašos gadījumos – citai zemākajai vērtībai (piemēram, bojātas vai novecojušas krājumu vienības un krājumu vienības, kurām nozīmīgi palielinās ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas, novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai).

34. Postenī "Materiāli" norāda izejvielas, pamatmateriālus un palīgmateriālus, kas paredzēti izlietošanai ražošanas procesā, kā arī nepabeigto ražojumu un pasūtījumu vērtību.

35. Postenī "Preces" norāda gatavos ražojumus un pasūtījumus, kā arī preces (mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā) un citas pārdošanai paredzētas lietas.

36. Postenī "Dzīvnieki un augi" norāda darba dzīvnieku un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupas vai atsevišķus dzīvniekus, ja persona izvēlējusies tos norādīt krājumu sastāvā, kā arī citu dzīvnieku uzskaites grupas. Šajā postenī norāda arī viengadīgo stādījumu un sējumu vērtību.

37. Grāmatvedībā dzīvniekus un ar tiem saistītās izmaksas uzskaita sadalījumā vismaz pa šādām dzīvnieku uzskaites grupām:

37.1. darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki;

37.2. citi dzīvnieki (jaunlopi, nobarojamie dzīvnieki, putni, bites, zvēri, truši, zivis, savvaļas dzīvnieki).

38. Posteņu grupā "Debitori" norāda personas prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pasūtītājiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksātajām parāda summām, valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātās nodokļu un nodevu summas, kā arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus.

39. Ja debitoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu sākotnēji aprēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Ja šāds debitoru parāds bilances datumā vēl nav samaksāts, tā atlikumu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Šā atlikuma pārrēķināšanā iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

40. Postenī "Nākamo periodu izmaksas" norāda izdevumus, kas veikti kārtējā vai iepriekšējos pārskata gados, bet atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajam tiks iekļauti saimnieciskās darbības izdevumos nākamajos pārskata gados (piemēram, samaksātā nomas maksa par vairākiem gadiem, izdevumi, kas radušies saistībā ar zemes kaļķošanu, ganību ierīkošanu, dziļaršanu, teritorijas labiekārtošanu).

41. Postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda saņemamās summas, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir skaidri zināmas, bet attaisnojuma dokumenta sagatavošanas datums nav pienācis.

42. Postenī "Vērtspapīri" norāda akcijas, citus līdzdalību apliecinošus dokumentus un parāda vērtspapīrus to iegādes vērtībā, ja tie iegādāti tālākai pārdošanai (tirdzniecībai) vai ja tiem ir īss dzēšanas (atpirkšanas) termiņš.

43. Ja attiecīgo apgrozāmo līdzekļu (piemēram, krājumu, vērtspapīru) tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

44. Postenī "Nauda" norāda skaidru naudu personas kasē un bezskaidru naudu maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) atvērtā maksājumu kontā.