LegalizePar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu
| Projektu ietvaros īstenotās aktivitātes sniegs ieguldījumu šajā konkrētajā mērķī, atvieglojot atstumto sociālo grupu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, izstrādājot efektīvākus un proaktīvākus sociālos pakalpojumus, kā arī uzlabojot sociālo pakalpojumu pieejamību un stiprinot šo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto organizāciju institucionālās spējas un uzlabojot zināšanas.Indikatīvās atbalsta aktivitātes:• Integrētu pakalpojumu attīstība, apvienojot sociālos, izglītības un garīgās veselības elementus, kas vērsti uz neaizsargāto grupu, piemēram, senioru, bērnu no nelabvēlīgām ģimenēm, cilvēku ar īpašām vajadzībām un ekonomiskās un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju;• Efektivitātes uzlabošana un sociālo pakalpojumu diversifikācija, izmantojot uz pierādījumiem balstītus pasākumus, jaunas pieejas, rīkus, metodes utt.• Tīklu veidošana, pieredzes apmaiņa, labās prakses apmaiņa starp sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;• Kopīgu iniciatīvu izstrādes un informētības uzlabošanas aktivitātes nolūkā veicināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību.Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā Programmas teritorija kļūs atjautīgāka, noturīgāka un vairāk uz sadarbību vērsta, kā arī tajā būs iekļaujošākas kopienas. Noteiktu sociālo grupu sociālā neaizsargātība tiks samazināta, īstenojot iniciatīvas, kas veicina šādu grupu sociālo iekļaušanu, izstrādājot jaunus pakalpojumus un instrumentus, izmēģinot un pārbaudot jaunus risinājumus un uzlabojot visu iesaistīto pušu spējas. Programmas reģionu depopulācija tiks samazināta līdz minimumam, uzlabojot šo reģionu iedzīvotāju dzīves apstākļus.Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas, sociālie partneri un NVO.Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.Paredzēts, ka saskaņā ar konkrēto mērķi īstenotās aktivitātes sniegs ieguldījumu EUSBSR politikas jomas "Veselība" 1. darbībā "Aktīvas un veselīgas novecošanas veicināšana nolūkā risināt ar demogrāfiskajām izmaiņām saistītās problēmas" un 3. darbībā " Ieinteresēto pušu un iestāžu spēju uzlabošana reģionālo veselības aprūpes problēmu risināšanā".Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu "Novērsta nabadzība" un "Mazināta nevienlīdzība" īstenošanu. |
|---|
| Nav attiecināms. |
|---|
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Starpposma rādītājs (2024) | Galīgais mērķrādītājs (2029) |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 3. | (iii) | RKI84 | Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbības | Pilotdarbības | 3 | 7 |
| 3. | (iii) | RKI 87 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām | Organizācijas | 15 | 30 |
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Atskaites pozīcija | Atsauces gads |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 3. | (iii) | RKR104 | Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogā | Risinājumi | 0 | 2021 |
| 3. | (iii) | RKR 84 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām pēc projekta pabeigšanas | Organizācijas | 0 | 2021 |
| Projekta partneri, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts iestādes, NVO, attīstības centri, valsts, reģionāla un vietēja mēroga cilvēku ar īpašām vajadzībām, studentu, neaizsargāto grupu organizācijas/jumta organizācijas, MVU utt. |
|---|
| Programmā netiks izmantoti ITI, CLLD vai citi teritoriālie rīki. Programmas prioritātes nav vērstas uz kādu konkrētu Programmas teritorijas daļu. |
|---|
| Programmā nav plānots izmantot finanšu instrumentus. |
|---|
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
|---|---|---|---|---|
| 3 | ERAF | (iii) | 163 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp visneaizsargātāko personu un bērnu sociālās integrācijas veicināšana | 5 000 00,00 |
| 3 | ERAF | (iii) | 180 Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole | 441 688,15 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 3 | ERAF | (iii) | 01 Grants | 5 441 688,15 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 3 | ERAF | (iii) | 33 Nav teritoriālā aspekta | 5 441 688,15 |
| 4. Tūrisma un mantojuma (dabas, kultūras un vēsturiskā ) ekonomiskais potenciāls |
|---|
| (vi) Palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā |
|---|
| Projektu ietvaros īstenotās aktivitātes sniegs ieguldījumu šajā konkrētajā mērķī, veicinot kultūras mantojuma, dabas, ilgtspējīga tūrisma, vietējo kopienu un ieinteresēto pušu (piemēram, amatnieki, amata meistari, lauku ražotāji utt.) iesaistes lomu tūrisma pakalpojumu izstrādē un nodrošināšanā, sevišķi – izmantojot modernas un interaktīvas tehnoloģijas un tādējādi palielinot vietējo kopienu iztikas līdzekļus Programmas teritorijā.Indikatīvās atbalsta aktivitātes:• Modernu, digitālu un interaktīvu pārrobežas tūrisma produktu attīstīšana, kas skatās tālāk par tradicionālajiem un pārmērīgi izmantotajiem objektiem un piedāvā unikālu un pielāgotu pieredzi, lai tūrisma un saistīto pakalpojumu sniegšanā iesaistītu jaunus maza mēroga operatorus un vietējās kopienas;• Labāka kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas (tai skaitā kultūras/vēstures mantojuma objektu attīstību) nodrošināšana, kultūrvēsturiskā mantojuma nozīme darba vietu radīšanā un vietējo ekonomisko aktivitātes veicināšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma un vietu izmantošana pakalpojumu dažādošanā, tostarp ienākumus nesošu darbību attīstībā un nāto izmantošanas veicināšana pārrobežu aktivitātēs;• Ilgtspējīgas piekļuves uzlabošana vērtīgiem dabas un vides objektiem, dabas parkiem un rezervātiem (veloceliņi, izglītības un pastaigu takas), kopienām un to starptautiskās popularizēšanas uzlabošana;• Tūrisma nozarē ieinteresēto pušu kapacitātes stiprināšana, pārņemot ilgtspējīgas un uuz aprites uzņēmējdarbības modeļiem balstītus principus, kas ļauj nozarei saglabāt konkurētspēju, noturību, vides, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību;• Kapacitātes stiprināšanas un citas specifiskas darbības, kuru mērķis ir videi nekaitīga un digitāla pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, kas nepieciešama, lai tūrisma nozarē nodrošinātu noturīgas un ilgtspējīgas darbavietas.• Pārrobežu tūrisma galamērķu un piedāvājumu sasaistes un savienojamības uzlabošana ar starptautiskajiem tūrisma tīkliem un galvenajiem tūristu transporta veidiem;• Pārrobežu tūrisma piedāvājumu izstrāde (piemēram, saistībā ar radošajām nozarēm, amatniecību, kultūras pasākumiem, aktīvās atpūtas, izglītojošo un interaktīvo aktivitāšu iespējas, gastronomiju utt.) un to pozicionēšana konkrētās tūristu, apmeklētāju un ceļotāju grupās, sevišķi veicinot nakšņošanu un atkārtotus tūristu braucienus, stiprinot vietējo ekonomiku un veicinot tūrisma sezonalitātes samazināšanos;• Kopīgi pārrobežu risinājumi nolūkā veicināt tūrisma nozares atgūšanos Programmas teritorijā no Covid-19 uzliesmojuma;• Kopīgas mārketinga aktivitātes un kopīgi centieni Programmas reģiona kā pievilcīga tūrisma galamērķa popularizēšanā starptautiskajā tūrisma arēnā, kā arī atbilstoši starptautisko klientu (ceļotāju) vajadzībām izstrādātu un uzlabotu Programmas teritorijas tūrisma produktu un piedāvājumu integrācija vietējos un starptautiskajos tūrisma tīklos un platformās.Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks izveidoti labi izplānoti un reklamēti tūrisma maršruti, kuros ir pieejami nepieciešamie ēdināšanas, nakšņošanas un citi tūrisma pakalpojumi. Tiks izstrādāti jauni piedāvājumi, kas ietvers jaunus maza mēroga operatorus un kopienas, kas piedāvās unikālas un pielāgotas pieredzes. Tūristi dos priekšroku garākiem tūrisma braucieniem pa pārrobežu tūrisma maršrutiem, paliekot Programmas teritorijā ilgāk par vienu dienu, un tērēs naudu par citu saistīto uzņēmējdarbības nozaru produktiem un pakalpojumiem (piemēram, radošo nozaru), tādējādi uzkrājot un paaugstinot vietējo uzņēmēju vērtību Programmas teritorijā.Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas un NVO.Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.Paredzēts, ka konkrētais mērķis sniegs ieguldījumu visās EUSBSR politikas jomas "Kultūra" (1. darbība "Baltijas jūras reģiona kultūras un radošo nozaru veicināšana, stimulējot radošu uzņēmējdarbību", 2. darbība "Baltijas jūras reģiona (BJR) kultūras, kultūras daudzveidības un Eiropas vērtību popularizēšana, reklamējot kultūru kā ilgtspējīgas attīstības dzinējspēku", 3. darbība "Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma saglabāšana, stiprinot reģionālo identitāti") darbībās un visās politikas jomas "Tūrisms" (1. darbība "Starptautiskā tūrisma attīstība attālās un lauku teritorijās", 2. darbība "Investīcijas tūrisma nozarē cilvēkos, prasmēs un tehnoloģijās", 3. darbība "Kultūras mantojuma un dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana tūrisma galamērķos") darbībās.Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu "Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme" un "Atbildīgs patēriņš un ražošana" īstenošanu. |
|---|
| Nav attiecināms. |
|---|
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Starpposma rādītājs (2024) | Galīgais mērķrādītājs (2029) |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 4. | (vi) | RKI 87 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām | Organizācijas | 15 | 30 |
| 4. | (vi) | RKI 77 | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Kultūras un tūrisma objekti | 10 | 20 |
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Atskaites pozīcija | Atsauces gads |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 4. | (vi) | RKR 84 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām pēc projekta pabeigšanas | Organizācijas | 0 | 2021 |
| 4. | (vi) | RKR77 | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji | Apmeklētāji/gadā | 89 136 | 2021 |
| Projekta partneri, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts iestādes, NVO, valsts, reģionāla un vietēja mēroga tūrisma attīstības organizācijas/jumta organizācijas un sabiedrība kopumā (tūristi, neaizsargātās grupas, vietējie iedzīvotāji, MVU utt.). |
|---|
| Programmā netiks izmantoti ITI, CLLD vai citi teritoriālie rīki. Programmas prioritātes nav vērstas uz kādu konkrētu Programmas teritorijas daļu. |
|---|
| Programmā nav plānots izmantot finanšu instrumentus. |
|---|
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
|---|---|---|---|---|
| 4 | ERAF | (vi) | 165 Publisko tūrisma aktīvu un tūrisma pakalpojumu aizsardzība, attīstība un veicināšana | 3 000 000,00 |
| 4 | ERAF | (vi) | 166 Kultūras mantojuma un kultūras pakalpojumu aizsardzība, attīstība un veicināšana | 3 000 000,00 |
| 4 | ERAF | (vi) | 180 Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole | 530 025,78 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 4 | ERAF | (vi) | 01 Grants | 6 530 025,78 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 4 | ERAF | (vi) | 33 Nav teritoriālā aspekta | 6 530 025,78 |
| Fonds | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| ERAF(teritoriālās adarbības mērķis) | 5 424 239 | 5 511 369 | 5 600 241 | |
| IPA III PRS32 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| NDICI- PRS31 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| IPA III33 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| KASSI32 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| AZTP34 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Interreg fondi35 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Kopā | 5 424 239 | 5 511 369 | 5 600 241 | |
| Politikas mērķa Nr. | Prioritāte | Fonds (attiecīgā gadījumā) | ES atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāze | ES ieguldījums(a)=(a1)+(a2) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Politikas mērķa Nr. | Prioritāte | Fonds (attiecīgā gadījumā) | ES atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāze | ES ieguldījums(a)=(a1)+(a2) |
| ISO | 1. prioritāte | ERAF | 5 087 958,07 | |
| PO2 | 2. prioritāte | ERAF | 14 692 557,99 | |
| PO4 | 3. prioritāte | ERAF | 5 441 688,15 | |
| PO4 | 4.prioritāte | ERAF | 6 530 025,78 | |
| Kopā | Visi fondi | 31 752 230,00 | ||
| ERAF | 31 752 230,00 |
1 Interreg A sadarbības virziens, ārējā pārrobežu sadarbība.2 Interreg B un C sadarbības virziens.3 Interreg B, C un D sadarbības virziens.4 ERAF, IPA III, NDICI vai OCTP, ja norādīta viena summa saskaņā ar Interreg B un C sadarbības virzienu.
| Programmas izstrāde tika organizēta atbilstoši 2014. gada 7. janvāra Eiropas Komisijas deleģētajā aktā 240/2014 aprakstītajai partnerības pieejai.Sagatavošanas process sākās 2019. gadā, kad notika divas sanāksmes (februārī Viļņā, Lietuvā, un septembrī Biržos, Lietuvā), kurās piedalījās Latvijas Republikas nacionālā iestāde (turpmāk - NI) (funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) un Lietuvas Republikas NI (funkcijas pildīja Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija).Lai veiktu pārrunas un pieņemtu lēmumus jautājumos saistībā ar Programmas sagatavošanu, Programmas dokumenta izstrādi, tā iesniegšanu Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) un papildināšanu atbilstoši EK komentāriem utt., tika izveidota Apvienotā programmēšanas komiteja (turpmāk - APK). Pirms APK izveides abas NI vienojās, kā nodrošināt visa veida ieinteresēto pušu, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību valsts, reģionālā un vietējā līmenī iesaisti plānošanas procesā un kā izveidot atbilstošus konsultatīvos mehānismus un procedūras noteikumus ar visiem attiecīgajiem partneriem, visos plānošanas posmos ļaujot līdzdarboties Programmas izstrādē, apkopot atsauksmes un apmainīties ar informāciju.Abas NI nominēja pastāvīgos APK pārstāvjus un viņu vietniekus, kuri pārstāv katras dalībvalsts nacionālo un reģionālo līmeni. Nacionālās iestādes nodrošināja, ka nominētie pārstāvji ģeogrāfiski aptver iezīmēto Programmas teritoriju, kā arī ar savām funkcijām, pienākumiem un kompetenci pārstāv ne vien attiecīgās jomas, bet arī plašu potenciālo Programmas finansējuma saņēmēju loku. EK pārstāvis APK darbā piedalījās kā novērotājs.Abas NI uzsāka agrīnās konsultācijas ar galveno mērķi apkopot pirmās idejas par Programmas uzbūvi, kā arī izveidot labu pamatu sadarbības un konsultāciju kanāliem. Pirms plānošanas procesa uzsākšanas Latvijas Republikas nacionālā iestāde izveidoja konsultatīvo darba grupu (turpmāk -KDG), kurā darbojās reģionāla līmeņa un attiecīgo ministriju pārstāvji. KDG ir grupa ar padomdevēja funkcijām, kura sniedz konsultācijas Latvijas NI par iespējamajiem politikas mērķiem, konkrētajiem mērķiem un būtiskām aktivitātēm, kas īstenojamas Programmā saskaņā ar valsts un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un stratēģijām.Sociāli ekonomisko partneru iesaisti plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā Lietuvā nodrošina un virza nacionālā reģionālās politikas sistēma ar iesaistīto APK pārstāvju starpniecību, kurus apstiprina Reģionu attīstības padomes, kur ir jāveido Reģionu attīstības padomes valdes partneru grupas no sociālekonomiskiem partneriem, kas pārstāv organizācijas, kas nodarbojas ar plašu sociālo un ekonomisko jomu klāstu. Papildus Lietuvas Republikas NI ieviesa konsultācijas ar sociālekonomiskajiem partneriem, organizējot informatīvos/konsultācijas pasākumus par jauno 2021.-2027.gada finansēšanas periodu teritoriālās sadarbības programmās, konsultējoties ar programmas dokumenta projektu.Apkopotie atzinumi kalpoja par pamatu sākotnējo iespējamo Programmas ieguldījumu jomu atlasei un vienlaicīgi skaidri norādīja uz jomām, ko nepieciešams papildus analizēt, lai vienotos par tematisku koncentrāciju.APK pirmā sanāksme notika 2020. gada 25. februārī un tās laikā tika saskaņots APK reglaments, abas delegācijas apmainījās viedokļiem par iespējamajiem PM, KM un aktivitāšu veidiem. APK nolēma, ka Programmas stratēģiju izstrādās ārējie speciālisti. Iepirkuma procedūra noslēdzās 2020.gada oktobrī un Programmas stratēģijas izstrādei tika izvēlēts uzņēmums SIA "Safege Baltija".APK otrā sanāksme notika 2020. gada 30. jūnijā un tās laikā APK iecēla Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par vadošo iestādi (turpmāk - VI).APK trešā sanāksme notika tiešsaistē 2020. gada 25. novembrī un tās laikā SIA "Safege Baltija", ārējās ekspertīzes ietvaros par Programmas stratēģijas izstrādi, prezentēja metodoloģiju par plānoto stratēģiskās sociālekonomiskās analīzes veikšanu, kādi dati būs jāapkopo un kā tiks nodrošināts, ka attiecīgajām ieinteresētajām pusēm būs iespējams sniegt savu ieguldījumu Programmas struktūras izveidē.Secīgi, kā otrais solis vidēja termiņa konsultāciju nodrošināšanai tika uzsākta stratēģiskā sociālekonomiskā analīze, galveno uzmanību vēršot uz to, lai APK tiktu sniegta padziļināta analīze par faktisko iepriekš atlasīto iespējamo sadarbības jomu atbilstību esošajām teritoriālajām vajadzībām un iespējām. Stratēģiskās sociālekonomiskās analīzes izstrādes ietvaros 2020. gadā tika uzsākta aptauja, lai iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās puses pakāpeniskā informācijas apkopošanā par to, ko tās no savas perspektīvas uzskata par galvenajiem izaicinājumiem, kas jārisina Programmai, kādas būtiskākās tēmas būtu jāatbalsta, vai jau ir noteiktas projekta idejas un kādās jomās, un/vai kāda būtu nepieciešamībā partnerība to īstenošanai. Turklāt bija iespējams norādīt uz jebkādiem citiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, kas jāņem vērā plānošanas gaitā.Aptauja tika apzināti izstrādāta lietotājam draudzīgā veidā, jo tās mērķis bija apkopot informāciju no potenciālajiem Programmas teritorijas projektu īstenotājiem. Tādēļ tika izskaidrota tematiskā tvēruma izvēlne no EK noteikumiem un iestrādāta tēmās, ļaujot respondentiem skaidri paredzēt un izprast, vai viņu pašreizējās vajadzības, izaicinājumus un interešu tēmas var risināt ar Programmas palīdzību. Aptauja bija pieejama latviešu un lietuviešu valodās. Nolūkā nodrošināt plašu sasniedzamību un labu atgriezenisko saiti, aptauja tika izplatīta Programmas 2014.–2020. gadam sociālo mediju kontos un tīmekļa vietnē, kā arī tieši nosūtīta Programmas 2014.–2020. gadam finansējuma saņēmējiem. Vienlaikus APK locekļi savos komunikācijas kanālos izplatīja aptauju visām ieinteresētajām pusēm.Aptaujas (aptauju aizpildīja valsts un reģionālā līmeņa institūcijas, izglītības un pētniecības iestādes, NVO, iedzīvotāji, uzņēmumi) rezultāti tika pārrunāti APK 4. sanāksmē 2021. gada 29. janvārī. Balstoties uz aptaujas rezultātiem un kopsavilkumu par nepieciešamo iesaisti, tika izstrādāts priekšlikums par Programmas tematisko tvērumu un sagatavots Programmas stratēģijas projekts. Lai pārliecinātos, ka izstrādātais Programmas tematiskais tvērums patiesi atbilst potenciālo projektu īstenotāju prasībām, kā arī ārējo ekspertu norādītajiem izaicinājumiem un paredzētajām Programmas iesaistes jomām, 2021. gada 27. maijā tika organizēta mērķgrupa, kurā piedalījās 38 pārstāvji no Latvijas un Lietuvas (NVO, valsts iestādes, pētniecības un izglītības iestādes, vietējās iestādes un Programmas organizācijas). Mērķgrupas rezultāti tika ņemti vērā, nosakot precīzāku mērķi un tvērumu pārrobežu sadarbības izaicinājumiem, mērķgrupām un paredzētajām aktivitātēm.APK 5.sanāksme tika organizēta 2021.gada 10.jūnijā un tās laikā tika pieņemti lēmumi par nepieciešamajiem labojumiem Programmas dokumentā, lai to nodotu publiskai apspriešanai.Publiskās konsultācijas abās iesaistītajās valstīs notika no 2021. gada 23. jūlija līdz 22. augustam. Lai pārrunātu piedāvāto tematisko fokusu, prioritātes un citus Programmas īstenošanas jautājumus, 2021. gada 10. augustā tika organizēta sabiedriskās apspriedes sanāksme kā kopīgs vebinārs visiem interesentiem no Latvijas un Lietuvas biedrības. Vebinārā piedalījās 77 dalībnieki, kas pārstāvēja Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, Valsts policiju, veselības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kā arī Programmas institūcijas.Informācija par publiskām konsultācijām un Programmas dokuments angļu, latviešu un lietuviešu valodā tika publicēts mājas lapā www.latlit.eu. Informācija par publisko konsultāciju uzsākšanu tika nosūtīta attiecīgajiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām Latvijā un Lietuvā, publicēta Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 Facebook kontā, kā arī nacionālajās tīmekļa vietnēs Latvijā un Lietuvā.Starp APK sanāksmēm ar rakstisku APK procedūru starpniecību tika nodrošināta viedokļu apmaiņa un lēmumu pieņemšana.Kopējās darba grupas sanāksmju formā tika organizētas pārrunas starp NI un VI (pavisam notika 3 tiešsaistes sanāksmes).Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Programmas sagatavošanas līdz tās īstenošanai, kā arī to, ka UK pieņemtie Programmas lēmumi atbilst Programmas mērķim, plānots iesaistīt UK līdzsvarotā pārstāvniecībā, kurā piedalās attiecīgās iestādes, tostarp starpniekiestādes, un Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā un Interreg regulas 29.pantā minēto programmas partneru pārstāvji, kas piedalījās Programmas sagatavošanā. UK dalībniekiem būs balsošanas tiesības (viena balss katram pārstāvim), un EK un VI/Kopīgā sekretariāta (turpmāk – KS) pārstāvji piedalīsies kā konsultanti.Uzraudzības funkciju nodrošinās UK, kas tiks izveidota 3 mēnešu laikā no dienas, kad tiks sniegts paziņojums par EK lēmumu apstiprināt Programmu. Informāciju par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām apstiprinās UK, un tā tiks aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, īstenotājiem un Programmas vadības iestādēm. UK tiekas vismaz vienu reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas ietekmē Programmas īstenošanas gaitu Programmas mērķu sasniegšanai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka attiecīgie partneri tiek iesaistīti atklātu konkursu pieteikumu sagatavošanā, Programmas progresa uzraudzībā, pēdējā īstenošanas pārskata sagatavošanā Tiks nodrošināts, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no interešu konfliktu rašanās. VI publicē UK locekļu sarakstu 29. panta (2) daļā norādītajā tīmekļa vietnē.Turklāt abu iesaistīto valstu nacionālās apakškomitejas pārliecinās, ka Programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā piedalās reģionālais un vietējais līmenis, ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsonisko sabiedrību pārstāvošās institūcijas.Lai stiprinātu projekta partneru kapacitāti, plānots organizēt kapitalizācijas pasākumus/pieredzes apmaiņu. Projekta partneri tiks aicināti pievienoties un iesaistīties kapitalizācijas pasākumos/pieredzes apmaiņā, lai uzzinātu par citu projektu rezultātiem, saņemtu padomus no pieredzējušiem projektu īstenotājiem, kā arī stiprinātu savu kapacitāti, ko vēlāk varētu izmantot jaunu projektu izstrāde. Kapitalizācijas/pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana tiks finansēta no Tehniskās palīdzības.Programmas izvērtēšanu veic funkcionāli neatkarīgi ārējie eksperti. VI sagatavos izvērtēšanas plānu un 1 gada laikā no Programmas apstiprināšanas brīža iesniegs to UK. Tā apstiprinās Programmas izvērtēšanas plānu, lems par īpašu darba grupu izveidi, ja nepieciešams,un tiks iesaistīta gala izvērtēšanas ziņojumu apstiprināšanā, kā arī progresa pārbaudē izvērtēšanas plāna īstenošanas gaitā un uzraudzīšanā, kā tiek īstenoti sniegtie ieteikumi. Interreg nolikums nosaka, ka Programmas izvērtēšana nolūkā novērtēt tās ietekmi tiks veikta līdz 2029. gada 30. jūnijam. VI atbilstoši izstrādātajām procedūrām sagatavos un apkopos izvērtēšanai nepieciešamos datus. Visus izvērtējumus VI publicēs Programmas tīmekļa vietnē. Tie būs balstīti uz vienu vai uz vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderība, atbilstība, saskaņotība un ES, Latvijas un Lietuvas pievienotā vērtība nolūkā uzlabot Programmas izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtējumi var tikt attiecināti arī uz citiem būtiskiem kritērijiem. |
|---|
| MērķiLai nodrošinātu ar Programmas atbalstāmo darbību atpazīstamību un sniegtu ieguldījumu Programmas mērķu sasniegšanā, ir norādīti šādi komunikāciju mērķi:• Programma ir atpazīstama pēc tās apņemšanās nodrošināt labāku Interreg pārvaldību, zaļāku, noturīgāku un sociālāku Eiropu ar zemāku radītā oglekļa daudzumu;• organizācijas, kas ir atbildīgas par katru Programmas konkrētā mērķa sasniegšanu, ir informētas par finansēšanas iespējām un saņēmušas visu nepieciešamo informāciju un atbalstu atbilstošu pieteikumu sagatavošanai;• projekta partneri saņem skaidru un savlaicīgu informāciju par projekta īstenošanas procesu, un viņiem ir visa nepieciešamā informācija un atbalsts, lai sasniegtu projektā noteiktos rādītājus un mērķus;• sabiedrība kopumā ir informēta par Programmas sasniegtajiem rezultātiem, ieguvumiem un atbalstītajām darbībām, kas parāda pozitīvu pārrobežu sadarbības un ES iesaistes ietekmi un pievienoto vērtību;• mediji un viedokļu līderi (influenceri) saņem Programmas jaunumus un tiek uzaicināti uz pasākumiem;• ieinteresētās puses, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir informēti par Programmu kā būtisku instrumentu, kas sniedz labumu Programmas teritorijā;• ir nodrošināta savlaicīga un efektīva komunikācija starp Programmu īstenojošajām organizācijām, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, EK, Latvijas un Lietuvas valsts iestādēm;• ja Programmas dzīves cikla laikā tiks definēta stratēģiski nozīmīga darbība (stratēģiskais projekts), tā pēc nepieciešamības saņems atbilstošu atbalstu komunikācijas aktivitātēm.MērķauditorijasAtbilstošu informāciju saņems šādas galvenās mērķauditorijas:• potenciālie pieteikumu iesniedzēji un partneri.• mediji un viedokļu līderi (influenceri);• Programmas teritorijā dzīvojošo mērķauditorija tiks sasniegta, saziņas kanālus un ziņas pielāgojot cilvēkiem pēc vecuma grupas, atrašanās vietas vai attieksmes pret ES (piemēram, sociālie mediji jaunākiem cilvēkiem, tradicionālie drukātie mediji vecākajām paaudzēm, pasākumi un projektu apmeklējumi eiroskeptiķiem);• ieinteresētās puses, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji;• Programmas organizācijas, sociālie un ekonomiskie partneri, EK, Latvijas un Lietuvas valsts iestādes.Komunikāciju kanāli un informēšana sociālajos medijosTiks izmantoti šādi komunikāciju kanāli:• Tīmekļa vietne. VI nodrošinās, ka sešu mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par Programmas mērķiem, aktivitātēm, pieejamajām finansējuma iespējām un sasniegumiem. Tiek izmantots esošais domēns www.latlit.eu.• Sociālo mediju platformas. Tiks izmantotas vispopulārākās sociālo mediju platformas.• Pasākumi: semināri/vebināri/praktiskie semināri/publiskie pasākumi/utt.• Audiovizuālie materiāli Programmas rezultātu popularizēšanai• Digitālie un drukātie materiāli. KS sadarbībā ar VI un UK projekta partneriem izstrādās Programmas Komunikāciju vadlīnijas.• Tiešā saziņa: klātienes/attālinātās konsultācijas/utt.Būtiski uzraudzības un izvērtēšanas rādītājiKomunikāciju pasākumu uzraudzībai un izvērtēšanai tiks izmantoti šādi rādītāji:• potenciālo pretendentu skaits, kas attiecīgajā Programmas īstenošanas periodā saņēmuši informāciju par finansēšanas iespējām;• unikālo un atkārtoto tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits gada laikā;• ar Programmas un projekta jaunumiem regulāri atjaunināto sociālo mediju kontu skaits;• sociālo mediju abonentu/sekotāju skaits gadā;• projekta partneriem gada laikā īstenoto informatīvo pasākumu skaits;• seminārus apmeklējušo projekta partneru skaits gadā;• konsultācijas saņēmušo projekta partneru gada laikā sniegtais novērtējums par projekta īstenošanas procesu;• sabiedrībai kopumā gada laikā īstenoto publisko pasākumu skaits;• cilvēku skaits procentos, kuri ir informēti par ES projektiem savā reģionā;• cilvēku skaits procentos, kuri uzskata, ka ES projektiem ir pozitīva ietekme uz viņu pilsētu vai reģionu.Atbilstoši Programmas īstenošanas posmam katru gadu attiecīgajos plānos tiks iekļauti konkrēti komunikācijas pasākumi, rādītāju un budžeta mērķi. Tos sagatavos KS sadarbībā ar VI un valsts iestādēm, un to apstiprinās UK. UK pārbaudīs komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu.Paredzētais budžets komunikācijas un redzamības mērķiem ir 165 000,00 euro. Aplēsts, ka uzsākšanas fāzē 70% budžeta tiks novirzīts tīmekļa vietnes izveidei un semināru organizēšanai potenciālajiem pretendentiem. Īstenošanas posmā 60% no budžeta tiks izlietoti, lai informētu par Programmas sasniegumiem. |
|---|
| Maza mēroga projektu īstenošanu var atbalstīt saskaņā ar visiem Programmas prioritāšu konkrētajiem mērķiem.Maza mēroga projektu mērķis ir mudināt nepieredzējušus partnerus un jaunpienācējus piedalīties Programmā, kā arī sniegt iespēju pieredzējušiem projekta partneriem īstenot plānotā tvēruma aktivitātes. Paredzēts, ka Programmas īstenošanas noslēdzošajā posmā maza mēroga projekti galvenokārt kapitalizēs iepriekšējo vai esošo projektu rezultātus.Paredzētais maza mēroga projektu budžets būs līdz 200 000,00 euro ERAF, un to ilgums – līdz 1 gadam.Lai saglabātu maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, arī attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstību, un lai vienkāršotu mazo projektu finansējuma pārvaldību tādiem projektu partneriem, kuri bieži vien nav pieraduši pretendēt uz ES fondiem, vienkāršotu izmaksu iespēju un vienreizēju maksājumu izmantošana būs obligāta.Galvenās mērķa grupas ir nepieredzējuši partneri un jaunpienācēji, kas pārstāv reģionālās un vietējās valsts iestādes, pašvaldības, fondus, NVO.Potenciālie partneri: valsts, reģionālās, vietējās valsts iestādes, valsts līdzvērtīgas struktūras un NVO. |
|---|
| Programmas iestādes | Iestādes nosaukums | Kontaktpersonas vārds | E-pasts |
|---|---|---|---|
| Vadošā iestāde | Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaAttīstības instrumentu departaments | ||
| Valsts iestāde (attiecībā uz programmām, kur piedalās trešās valstis vai – attiecīgā gadījumā – partnervalstis) | Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaAttīstības instrumentu departaments (Latvijas nacionālā iestāde)Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija, Eiropas Savienības Investīciju un starptautisko programmu departaments(Lietuvas nacionālā iestāde) | ||
| Revīzijas iestāde | Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Audita departaments | ||
| Revidentu pārstāvju grupa | Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaLietuvas Republikas Iekšlietu ministrija | ||
| Struktūra, kam Komisija veiks maksājumus | Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VI izveidos KS saskaņā ar Interreg regulas 46. panta (2) daļu.KS atrašanās vieta arī turpmāk būs Rīgā, un tas joprojām atradīsies Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamentā.KS darba kārtības noteikumi, VI un KS funkcijas pēc būtības saglabāsies tādi paši kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, pielāgojot tos jaunā regulējuma prasībām. Ir pierādījies, ka VI un KS atrašanās netālu vienam no otra, t.i., vienā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienībā, atvieglo uzdevumu saskaņošanu, procesu vienkāršošanu un funkciju korelāciju, tādējādi ļaujot elastīgāk un efektīvāk izmantot pieejamos resursus.KS būs starptautisks personāls, vēlams ar sabalansētu pārstāvju sastāvu no abām Programmas valstīm, kurš prot latviešu vai lietuviešu valodu, lai nodrošinātu atbilstoša līmeņa atbalstu projektu sagatavošanā un īstenošanā. Personāla skaitam un kvalifikācijai jāatbilst KS veicamajām funkcijām. Ir vēlme saglabāt KS personālu, kurš strādāja jau 2014.–2020. gada plānošanas periodā, taču, ja tiks pieņemti jauni darbinieki, tiks nodrošināta zināšanu un resursu nodošana, lai varētu aktīvi uzsākt darbu pie jaunās Programmas.Dalībvalstis ir vienojušās par nodomu izveidot Reģionālo kontaktpunktu Lietuvā. Reģionālais kontaktpunkts Lietuvā savā darbībā būs pakļauts VI.KS un Lietuvas Reģionālā kontaktpunkta uzdevumi Programmas īstenošanas cikla laikā mainīsies un ietvers (cita starpā): informācijas sniegšanu potenciālajiem pretendentiem par finansēšanas iespējām un atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā un projektu īstenošanā; projektu uzraudzību; iesaisti projektu pieteikumu vērtēšanā; informācijas sniegšanu par Programmu un projektiem un plašākas sabiedrības informēšanu par Programmas rezultātiem Programmas teritorijā.KS un Lietuvas Reģionālā kontaktpunkta uzdevumi tiek finansēti no tehniskās palīdzības budžeta.Attiecībā uz E-kohēziju Programmas lietošanai tiks pielāgota Interact izstrādātā Vienotā elektroniskā uzraudzības sistēma. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visas apmaiņas starp finansējuma saņēmējiem un visām Programmas iestādēm tiek veiktas, izmantojot elektronisku datu apmaiņu saskaņā ar KNR XIV pielikumu. Projektu īstenošanas laikā VI veicinās publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu, atbalstīt politikas mērķus (tostarp profesionalizācijas centienus, lai novērstu kapacitātes trūkumu). Saņēmēji tiks mudināti izmantot vairāk kvalitātes un dzīves cikla izmaksu kritērijus un, ja iespējams, iekļaut publiskā iepirkuma procedūrās vides (piemēram, zaļā publiskā iepirkuma kritērijus) un sociālos apsvērumus, kā arī inovāciju ierosmes. |
|---|
| Ar finansiālām korekcijām, pārkāpumiem un izmaksu atgūšanu saistītās darbības pamatā tiks turpinātas no 2014.–2020. gada plānošanas perioda.Dalībvalstis, kuras piedalās Programmā, uzņemsies atbildību par Programmas ERAF līdzfinansējuma izmantošanu šādā kārtībā:‒ VI nodrošina, ka visas pārkāpumu rezultātā izmaksātās projekta summas tiek atgūtas no vadošā partnera.‒ Ja VI nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā partnera, šim partnerim nepamatoti izmantoto summu VI atlīdzinās dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgais projekta partneris. Kad ES dalībvalsts ir atlīdzinājusi VI jebkādas partnerim nepamatoti samaksātas summas, tā pret attiecīgo partneri var turpināt vai sākt piedziņas procedūru saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.Ja dalībvalsts nav atlīdzinājusi VI nekādas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tās atgūstamas saskaņā ar EK izdotu piedziņas rīkojumu, kas izpildāms, ja iespējams, no nākamajiem tās pašas Programmas maksājumiem, veicot attiecīgu dalībvalstij pienākošos summu ieskaitīšanu. Šāda piedziņa nerada finansiālas korekcijas un nesamazina ERAF atbalstu attiecīgajai Programmai. Atgūtā summa veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] 177. panta (3) daļu.‒ Finansiālas korekcijas gadījumā, kas radusies sistēmiskas kļūdas rezultātā abās dalībvalstīs vai arī ja "atbildīgo pārkāpēju" nav iespējams noskaidrot, dalībvalstis kopīgi uzņemas atbildību par finansiālajām sekām, un katra no dalībvalstīm ir atbildīga proporcionāli dalībvalsts projekta partneriem izmaksātajai ERAF līdzekļu summai. Ja finansiāla korekcija radusies sistēmiskas kļūdas rezultātā vienā no dalībvalstīm, atbildību par finansiālajām sekām uzņemas attiecīgā dalībvalsts. Programmas līmenī konstatētās sistēmiskās un citas kļūdas, kas izraisa tādas sekas, kā finansiālas korekcijas vai maksājumu pārtraukšanu/apturēšanu Programmas līmenī, var ietekmēt arī projekta līmeni. Programmas iestāžu atbildība un darbības šādā gadījumā tiks detalizētāk aprakstītas attiecīgajos Programmas dokumentos.‒ Tādu pārkāpumu gadījumos, kas radušies VI, KS vai Revīzijas iestādes kļūdas vai nevērības dēļ, par attiecīgās summas atmaksu ES budžetā ir atbildīga dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgā VI, KS vai Revīzijas iestāde. |
|---|
| 94. un 95. panta paredzētais izmantojums | JĀ | NĒ |
|---|---|---|
| No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstīgi KNR 94. pantam (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu) | ||
| No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu) |
1 Dati šeit un citviet tekstā attiecas uz situāciju Latvijā pirms 2020. gadā apstiprinātās un 2021. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas.2 Eurostat pilsētas-lauku klasifikācija (2020), pieejama vietnē: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Territorial_typologies_manual_-urban-rural_typology#Classes_for_the_typology_and_their_conditions3 Šīs sadaļas tapšanā izmantoti trīs galvenie statistikas avoti: Eurostat (ec.europa.eu/eurostat), Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (www.csb.gov.lv) un Lietuvas Statistikas departaments (www.stat.gov.lt). Papildu informācijas avoti ir iekļauti teksta zemsvītras atsaucēs4 Eurostat pilsētas-lauku klasifikācija (2020), pieejama vietnē: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Territorial_typologies_manual-_urban-rural_typology#Classes_for_the_typology_and_their_conditions56 Valsts līmeņa dati7 Latvijas Nacionālais attīstības plāns, 2020.g.; Lietuvas Nacionālais progresa plāns 2021.–2030. gadam8 ESPON, 2016 - "Lauku reģionu samazināšanās Eiropā – Ceļā uz viedām un inovatīvām pieejām reģionālās attīstības izaicinājumiem depopulācijas skartajos lauku reģionos", Policy Brief, ESPON, 2016, pieejams: https://www.espon.eu/sites/default/files/attachments/ESPON%20Policy%20Brief%20on%20Shrinking%20Rural%20Regions.pdf9 turpat10 ES līdzekļu ieguldījumu IKT jomā 2007.–2013. gada plānošanas periodā ietekmes izvērtējums. PWC, 2018.11 Dabas aizsardzības pārvalde (2020), https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/par_ipasi_aizsargajamam_dabas_teritorijam/12 https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-water/, https://tableau.discomap.eea.europa.eu/t/Wateronline/views/WISE_SOW_Status/SWB_Status_Category?:embed=y&:showAppBanner=false&:showShareOptions=true&:display_count=no&:showVizHome=no13 https://www.cascade-bsr.eu/news/overview-climate-risk-drivers-hazards-and-consequences-baltic-sea-region-published14 Robežas orientācijas dokuments Latvija-Lietuva, DG REGIO, 2019.15 Eiropas Komisija. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Zaļais kurss. Brisele, 11.12.2019.16 https://ec.europa.eu/clima/citizens/support_lv17 Nacionālā līmeņa dati18 http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/the-territorial-impact-of-covid-19-managing-the-crisis-across-levels-of-government-d3e314e1/#section-d1e303519 http://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/the-territorial-impact-of-covid-19-managing-the-crisis-across-levels-of-government-d3e314e1/#section-d1e303520 https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2019/07/KPR-DI-plans-grozits-apstipr-072019.pdf; https://www.lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2019/latgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plans-2017-2020-gadam-ar-grozijumiem-apstiprinats-socialo-pakalpojumu-attistibas-padome-2019-gada-27-decembri/LPR-DI-plans_ar-grozijumiem_nr.-2_2019.pdf; https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/41-zemgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plans-2017-202021 Valsts līmeņa dati22 SAFEGE Baltija (2021), Sociālās uzņēmējdarbības sektora situācija. Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas reģiona ziņojums. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija23 SAFEGE Baltija (2021), Sociālās uzņēmējdarbības sektora situācija. Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas reģiona ziņojums. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija24 Jung, T., tom Dieck, M. C., Moorhouse, N., & tom Dieck, D. (2017. g. janvāris). Tūristu pieredze ar virtuālās realitātes lietotnēm (Tourists' experience of Virtual Reality applications). 2017. g. IEEE Starptautiskā konference par mājsaimniecības elektroniskajām iekārtām (ICCE) (208.–210. lpp.). IEEE.25 Jiménez-Barreto, J., Rubio, N., Campo, S., & Molinillo, S. (2020). Tiešsaistes galamērķu zīmola pieredzes un zīmola uzticamības sasaiste ar tūristu rīcības nodomiem ceļā uz galamērķi. Tūrisma vadība (Tourism Management), 79, 104101.26 Jeong, M., & Shin, H. H. (2020). Tūristu pieredze ar viedajām tūrisma tehnoloģijām viedajos galamērķos un viņu rīcības nodomi. (Tourists’ experiences with smart tourism technology at smart destinations and their behavior intentions). Journal of Travel Research, 59(8), 1464-1477.27 Caldeira, A. M., & Kastenholz, E. (2018). Tūristu telpiskā rīcība pilsētu galamērķos: Ar iepriekšējo galamērķi saistītā pieredze. (Tourists’ spatial behaviour in urban destinations: The effect of prior destination experience.) Journal of Vacation Marketing, 24(3), 247-260.28 https://www.lithuania.travel/en/news/tourism-statistics29 ten Brink P., Mutafoglu K., Schweitzer J.-P., Kettunen M., Twigger-Ross C., Kuipers Y., Emonts M., Tyrväinen L., Hujala T., Ojala A. (2016) Veselības un sociālie ieguvumi no dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības – Kopsavilkums. (The Health and Social Benefits of Nature and Biodiversity Protection – Executive summary.) Ziņojums Eiropas Komisijai (ENV.B.3/ETU/2014/0039), Eiropas Vides politikas institūts, Londona / Brisele.30 Tambovceva, T., Atstaja, D., Tereshina, M., Uvarova, I., & Livina, A. (2020). Pārrobežu zaļā tūrisma ilgtspējas izaicinājumi un dzinējspēki lauku teritorijās. Ilgtspēja. (Sustainability challenges and drivers of cross-border greenway tourism in rural areas. Sustainability), 12(15), 5927.31 Ieinteresēto pušu pētījums par pārrobežu izaicinājumiem un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (2021–2027) vajadzībām32Interreg A, ārējā pārrobežu sadarbība33Interreg B un C34Interreg C un D35ERAF, IPA III, KASSI vai AZTP, kur pie Interreg B un C norāda kā vienu summu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 2. martarīkojumam Nr. 137
Piekrišana Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam saturam un līdzfinansējuma nodrošināšanai
| Iestādes nosaukums: | |
|---|---|
| Vieta un datums: | |
| Parakstītāja vārds un amats: | |
| Paraksts/zīmogs: | |
| Iestāde | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| --- | --- |
| Adrese | Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija |
| Kontaktpersona | …………………………………………………………………… |
| Tālrunis | …………………………………………………………………… |
| E-pasts | …………………………………………………………………… |
| Iestāde | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| --- | --- |
| Adrese | Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija |
| Kontaktpersona | …………………………………………………………………… |
| Tālrunis | …………………………………………………………………… |
| E-pasts | …………………………………………………………………… |
| ES dalībvalsts | Kopējais nacionālais līdzfinansējums/EUR |
| --- | --- |
| Latvija | 407 505,00 |
| Lietuva | 407 505,00 |
1 Šīs summas ir balstītas uz Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) piešķīrumu Programmai, kas norādīts Eiropas Komisijas 2022.gada 17.janvāra īstenošanas lēmuma Nr. 2022/74 1.pielikumā, kurā sniegts Interreg programmu saraksts un norādīta kopējā atbalsta kopsumma no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un no katra Savienības ārējās finansēšanas instrumenta katrai programmai, un saraksts ar summām, ko 2021.–2027. gada periodā pārvieto starp mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" sadaļām.
| Member State | Total national contribution/EUR | 7 annual instalments/EUR |
|---|---|---|
| Latvia | 407 505,00 | 58 215,00 |
| Lithuania | 407 505,00 | 58 215,00 |
1 These amounts are based on the programme ERDF budget indicated in the Annex 1 of the COMMISSION IMPLEMENTING DECISION (EU) 2022/74 of 17 January 2022 setting out the list of Interreg programmes and indicating the global amount of the total support from the European Regional Development Fund and from each external financing instrument of the Union for each programme and the list of the amounts transferred between strands under the European territorial cooperation goal for the period 2021 to 2027
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)