Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 157Rīgā 2022. gada 8. martā (prot. Nr. 13 16. §)

Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta piekto daļu, Imigrācijas likuma 24. panta piekto un 5.1 daļu, likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta ceturto un piekto daļu un Augstskolu likuma 27. panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām;

1.2. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7. punktā minētajām personām;

1.3. Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta pirmajā daļā minētajām personām;

1.4. valsts nodevas apmēru, atbrīvojumus un samaksas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis;

1.5. valsts valodas zināšanu apjomu ārzemniekam, kurš ievēlēts akadēmiskā personāla amatā, izņemot lektoru un asistentu, pēc Augstskolu likuma 27. panta septītajā daļā minētā termiņa beigām.

2. Valsts valodas prasmes pārbaudē (turpmāk – pārbaude) novērtē personas valsts valodas prasmi.

3. Pārbaudi nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra), izmantojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma) atbilstoši tās normatīvajam regulējumam. Aģentūra ir atbildīga par pārbaudē nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu.

4. Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Par valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgas Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas.

6. Persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2).

II. Atbrīvojums no pārbaudes un atvieglojumi pārbaudes kārtošanā

7. Pārbaudi nekārto persona:

7.1. kura formālās izglītības ietvaros ir ieguvusi atbilstošu pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā, ko apliecina attiecīgs dokuments (piemēram, diploms, sertifikāts, atestāts, izziņa no attiecīgās mācību iestādes), izņemot gadījumus, ja Valsts valodas centrs ir konstatējis, ka izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei, kāda nepieciešama viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā;

7.2. kura līdz 2025. gada 1. septembrim apguvusi licencētu mazākumtautību izglītības programmu un nokārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasei, ko apliecina pamatizglītības izglītības sertifikāts;

7.3. kura Eiropas skolā sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas bakalaurāta eksāmenu, ko apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija;

7.4. kurai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas minēta šo noteikumu 2. pielikumā;

7.5. kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

7.6. kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.

8. Persona, kura saskaņā ar šo noteikumu 7.4. apakšpunktu ir atbrīvota no pārbaudes, darba devējam vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonai uzrāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, vai bērnu psihiatra atzinumu (3. pielikums).

9. Pārbaudi ar atvieglojumiem kārto persona, kurai ir funkcionēšanas ierobežojumi, kas minēti šo noteikumu 2. pielikumā. Persona, kas kārto pārbaudi ar atvieglojumiem, ierodoties uz pārbaudi, uzrāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumu (3. pielikums).

III. Valsts valodas zināšanu apjoms

10. Valsts valodas zināšanu apjoms ir iedalīts trijos valodas prasmes līmeņos:

10.1. pamata līmenis – A;

10.2. vidējais līmenis – B;

10.3. augstākais līmenis – C.

11. Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes: zemākā – 1. pakāpe – un augstākā – 2. pakāpe.

12. Valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe atbilstoši Eiropas Padomes valodas politikai un izstrādātajam dokumentam "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana" ietver šādu personas valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu:

12.1. pamata līmeņa 1. pakāpe (A1) – persona spēj frāzēs un īsos teikumos sazināties par vienkāršiem ikdienas tematiem, lasa un saprot īsus un vienkāršus tekstus (piemēram, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus), prot uzrakstīt personiska satura ziņas (piemēram, vārdu, uzvārdu, adresi, izglītību, nodarbošanos), uztver un saprot lēnā tempā skaidri runātus neliela apjoma elementāras struktūras tekstus par zināmiem tematiem;

12.2. pamata līmeņa 2. pakāpe (A2) – persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus;

12.3. vidējā līmeņa 1. pakāpe (B1) – persona spēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmiem profesionāliem tematiem, īsi formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprot vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves situācijām vai ar personas nodarbošanos saistītiem tematiem, uztver un saprot dabiskā tempā runātus vienkāršas struktūras tekstus par sadzīves vai ar personas nodarbošanos saistītiem tematiem;

12.4. vidējā līmeņa 2. pakāpe (B2) – persona spēj sarunāties par sadzīves, sociālās dzīves un profesionāliem jautājumiem, skaidri formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprot dažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt dažādus dokumentus (piemēram, izziņas, pārskatus, protokolus, ziņojumus, aktus), kā arī izvērstus tekstus par sadzīves, sociālās dzīves un profesionāliem tematiem, uztver un saprot dabiskā tempā runātus tekstus par dažādiem tematiem;

12.5. augstākā līmeņa 1. pakāpe (C1) – persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādiem tematiem, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī jebkādus citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādiem tematiem;

12.6. augstākā līmeņa 2. pakāpe (C2) – persona spēj pilnīgi brīvi sazināties, izvērsti diskutēt par dažādiem tematiem (arī par mazāk zināmiem un sarežģītiem tematiem, problēmām), spēj veidot sarunu atbilstoši situācijai, variēt valodas izteiksmes līdzekļus, pilnībā izprot dažāda satura, sarežģītības un stila tekstus, uztver zemtekstu un nozīmes nianses, spēj uzrakstīt dažādu veidu dokumentus, kā arī jebkurus citus tekstus, uztver un pilnībā saprot raitā tempā runātus dažādas struktūras un tematikas tekstus.

IV. Valsts valodas prasmi apliecinošie dokumenti

13. Valsts valodas prasmi apliecina:

13.1. aģentūras izsniegts ar drošu elektronisko parakstu parakstīts un laika zīmogu apstiprināts lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu (turpmāk – lēmums);

13.2. līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegta valsts valodas prasmes apliecība, kurā norādīta valsts valodas pakāpe, un Valsts izglītības satura centra izsniegta valsts valodas prasmes apliecība, kurā norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Valsts valodas prasmes līmeņi un pakāpes valsts valodas prasmes apliecībās, kas izsniegtas līdz 2009. gada 1. septembrim, atbilst šajos noteikumos noteiktajiem valsts valodas prasmes līmeņiem un pakāpēm (4. pielikums);

13.3. aģentūras izsniegts pamatizglītības sertifikāts centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (licencētajās mazākumtautību izglītības programmās) (5. pielikums);

13.4. aģentūras izsniegts vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, kurā norādīts vērtējums centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (licencētajās mazākumtautību izglītības programmās) (6. pielikums).

14. Persona šo noteikumu 13. punktā minēto attiecīgo valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu uzrāda darba devējam vai citai personai, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

V. Pārbaudes komisijas izveide un darbības kārtība

15. Pārbaudi vada un personas valsts valodas prasmi vērtē Valsts valodas prasmes pārbaudes komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vērtētāji un pārbaudes norises vadītāji. Aģentūras vadītājs ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms katras konkrētās pārbaudes ar rīkojumu apstiprina komisijas sastāvu, pārbaudes vietu un laiku un ziņas par komisijas sastāvu ievada informācijas sistēmā. Komisijas locekļiem ir informācijas sistēmas lietotāja tiesības.

16. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir aģentūras amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība baltu filoloģijā vai latviešu filoloģijā. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par vērtētāju un rakstveida daļas vadītāju darbību konkrētās pārbaudes laikā. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

17. Vērtētājs ir konkursa kārtībā aģentūras izvēlēta persona, kas vērtē personas rakstītprasmi un runātprasmi un vada runātprasmes daļu. Vērtētājs atbilst šādām prasībām:

17.1. vērtētājam ir augstākā izglītība baltu filoloģijā vai latviešu filoloģijā;

17.2. vērtētājs nedrīkst veikt valsts valodas inspektora pienākumus;

17.3. vērtētājs nedrīkst būt līgumattiecībās ar uzņēmējsabiedrībām, kas nodarbojas ar latviešu valodas mācīšanu personām, kurām nepieciešama valsts valodas prasme, lai veiktu profesionālos un amata pienākumus, saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

17.4. vērtētājs pirms stāšanās līgumattiecībās ar aģentūru paraksta rakstveida apliecinājumu par atbilstību minētajām prasībām.

18. Pārbaudes norises vadītājs ir aģentūras darbinieks. Veikt pārbaudes norises vadītāja pienākumu ir tiesības arī komisijas priekšsēdētājam un komisijas priekšsēdētāja vietniekam.

19. Katra konkrētā pārbaude var notikt, ja klātienē tajā piedalās vismaz divi pārbaudes norises vadītāji.

20. Klausīšanās prasmes, lasītprasmes un rakstītprasmes pārbaudes laikā telpā atrodas ne mazāk kā divi pārbaudes norises vadītāji. Runātprasmes pārbaudes laikā telpā atrodas divi vērtētāji, ja pārbaude notiek klātienē. Runātprasmes pārbaudes laikā telpā atrodas vismaz viens pārbaudes norises vadītājs, ja runātprasmes daļa notiek tiešsaistē un vērtētāji strādā attālināti. Ja pārbaude notiek Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietā (turpmāk – ieslodzījuma vieta), pārbaudes telpā atrodas arī ieslodzījuma vietas nodarbinātais.

VI. Personas reģistrēšanās pārbaudes kārtošanai

21. Aģentūra vismaz divus mēnešus pirms pārbaudes tās laiku un vietu publisko aģentūras tīmekļvietnē un informācijas sistēmā, izņemot gadījumu, ja pārbaude plānota, pamatojoties uz juridiskas personas vai ieslodzījuma vietas iesniegumu, vai ja persona vēlas kārtot pārbaudi ārpus Latvijas Republikas, pamatojoties uz tiesību aktiem diasporas politikas jomā.

22. Fiziska persona, kas vēlas kārtot pārbaudi, ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms konkrētās pārbaudes iesniedz iesniegumu:

22.1. izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv;

22.2. elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Šādā gadījumā persona izmanto aģentūras tīmekļvietnē ievietoto veidlapu vai izmanto e-adreses ziņojumā pieejamo aģentūras veidlapu un nosūta to uz aģentūras oficiālo elektronisko adresi;

22.3. (svītrots ar MK 23.05.2023. noteikumiem Nr. 254);

22.4. personīgi, ierodoties Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā un izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv;

22.5. nosūtot to vēstulē pa pastu (pasta zīmogs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms konkrētās pārbaudes). Šādā gadījumā persona izmanto aģentūras tīmekļvietnē ievietoto veidlapu.

23. Iesniegumā persona iekļauj šādas ziņas:

23.1. vārds (vārdi), uzvārds;

23.2. personas kods;

23.3. dzimšanas datums;

23.4. valstiskā piederība un tās veids;

23.5. deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese;

23.6. vēlamais saziņas veids:

23.6.1. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, vai oficiālā elektroniskā adrese (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts);

23.6.2. attiecīgās ieslodzījuma vietas kontaktinformācija (tālruņa numurs vai oficiālā elektroniskā adrese), ja iesniegumu iesniedz ieslodzītais;

23.7. profesija vai nodarbošanās atbilstoši normatīvajiem aktiem par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošajiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām;

23.8. latviešu valodas prasmes līmenis un pakāpe, kurā kārtos pārbaudi;

23.9. laiks un vieta, kurā kārtos pārbaudi;

23.10. ja pārbaudi kārtos ar atvieglojumu, konkrētais atvieglojums un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinuma (3. pielikums) izdošanas datums;

23.11. dokuments un tā saņemšanas veids:

23.11.1. izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv;

23.11.2. izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja iesniegumu iesniedz ieslodzītais, viņš kā lēmuma saņemšanas veidu var norādīt ieslodzījuma vietas oficiālo elektronisko adresi;

23.11.3. lēmuma kopija papīra formā, ko nosūta ierakstītā vēstulē pa pastu un kas ir maksas pakalpojums saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi valsts valodas prasmes pārbaudes jomā;

23.12. iesnieguma aizpildīšanas datums, ja persona to sūta pa pastu papīra formā;

23.13. iesniedzēja paraksts, ja iesniegumu sūta pa pastu papīra formā;

23.14. apliecinājums, ka iesniedzējs ir iepazinies ar pārbaudes norises kārtību un privātuma politiku, kas pieejama aģentūras tīmekļvietnē.

24. Pārbaudei personu informācijas sistēmā var reģistrēt juridiskas personas pārstāvis, kuram ir aģentūras piešķirtas tiesības veikt šādu darbību. Juridiskas personas pārstāvis ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar personu, kas norādīta aģentūras tīmekļvietnē (turpmāk – atbildīgais darbinieks). Pēc minēto datu saskaņošanas, pamatojoties uz juridiskās personas iesniegumu, aģentūra piešķir juridiskās personas pārstāvim tiesības reģistrēt fizisko personu pārbaudei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un nepieciešamās informācijas apjomam. Ja personu informācijas sistēmā reģistrē juridiskas personas pārstāvis, iesniegumā norāda šo noteikumu 23. punktā minēto informāciju par pārbaudei pieteikto personu, kā vēlamo saziņas veidu norādot juridiskās personas pārstāvja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi vai juridiskās personas oficiālo elektronisko adresi.

25. Ieslodzīto, pamatojoties uz viņa iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam, informācijas sistēmā var reģistrēt ieslodzījuma vietas nodarbinātais. Ieslodzījuma vietas nodarbinātais ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski saskaņo pārbaudes vietu, laiku un datumu ar aģentūras atbildīgo darbinieku. Pamatojoties uz ieslodzījuma vietas iesniegumu, aģentūra piešķir ieslodzījuma vietas nodarbinātajam tiesības reģistrēt informācijas sistēmā ieslodzīto pārbaudei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un nepieciešamās informācijas apjomam. Ja ieslodzīto informācijas sistēmā reģistrē ieslodzījuma vietas nodarbinātais, viņš iesniegumā norāda šo noteikumu 23. punktā minēto informāciju par pārbaudei pieteikto personu, kā vēlamo saziņas veidu norādot ieslodzījuma vietas kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai oficiālo elektronisko adresi.

26. Fiziska persona, kas vēlas kārtot pārbaudi ārpus Latvijas Republikas, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlamā pārbaudes laika elektroniski sazinās ar atbildīgo darbinieku, lai saskaņotu pārbaudes vietu un laiku. Pēc pārbaudes vietas un laika saskaņošanas persona iesniedz iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 22. punktam.

27. Apstiprinājumu par reģistrāciju pārbaudei vai citu svarīgu informāciju aģentūra ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms pārbaudes personai nosūta:

27.1. izmantojot saziņas veidu, ko persona saskaņā ar šo noteikumu 23.6. apakšpunktu norādījusi iesniegumā;

27.2. pa pastu uz iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi, ja persona saskaņā ar šo noteikumu 23.6. apakšpunktu saziņas veidu nav norādījusi un personai nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese. Ja pārbaudei ir reģistrējies ieslodzītais, kurš kā saziņas veidu nav norādījis ieslodzījuma vietas kontaktinformāciju, ieslodzītais rakstveidā informē ieslodzījuma vietas administrāciju par saņemto apstiprinājumu pārbaudes kārtošanai.

28. Ja persona atsakās no pārbaudes, viņa, izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai kādu no šo noteikumu 23.6. apakšpunktā minētajiem saziņas veidiem, informē par to aģentūru. Ieslodzītais par atteikšanos no pārbaudes kārtošanas informē ieslodzījuma vietas administrāciju. Ja ieslodzītais ar iesniegumu par atteikšanos kārtot pārbaudi vēršas ieslodzījuma vietas administrācijā, tā par šo faktu nekavējoties elektroniski paziņo aģentūrai. Ja nepieciešams, persona no jauna reģistrējas pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu.

VI1. Valsts nodeva, atbrīvojumi un samaksas kārtība par valsts valodas prasmes pārbaudi

28.1 Persona, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, par pārbaudi maksā valsts nodevu.

28.2 No valsts nodevas tiek atbrīvota persona, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Persona, ierodoties uz pārbaudi, uzrāda pārbaudes norises vadītājam derīgu dokumentu, kas apliecina minēto statusu.

28.3 Valsts nodevas apmērs ir 52 euro, un to ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevu administrē aģentūra.

28.4 Valsts nodevu persona maksā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms konkrētās pārbaudes.

28.5 Valsts nodevas maksājumu valsts budžetā persona veic, izmantojot šādus maksājumu pakalpojumu veidus:

28.51. ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;

28.52. aģentūrā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā (ja aģentūra vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina).

28.6 Ja persona pirms pārbaudes neuzrāda dokumentu, kas apliecina trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu un norises vadītājs konstatē, ka persona valsts nodevu nav samaksājusi, norises vadītājs neļauj personai kārtot pārbaudi.