LegalizePar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu
| Indikatīvas paredzamās aktivitātes:- Uz programmas teritorijas daudzveidīgā dabas un kultūras mantojuma balstītu ilgtspējīgu un pieejamu tūrisma produktu kopīga izstrāde – piemēram, tūrisma maršruti, kopīgi piedāvājumi, kopīgi zīmoli u.c.- Esošo dabas un kultūras mantojuma objektu, kas ir neatņemama sastāvdaļa no kopīgajiem tūrisma produktiem vai pakalpojumiem, fiziska uzlabošana.- Tūrisma piedāvājumu, apskates objektu, produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana visām sabiedrības grupām, piemēram, senioriem, bērniem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti.- Radīto produktu un pakalpojumu mārketings, dažādi mārketinga pasākumi un aktivitātes: reklāma plašsaziņas līdzekļos, piedalīšanās gadatirgos, apmeklējumi u.c.Politikas mērķis 4 koncentrējas uz kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomas palielināšanu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā. Tiek uzskatīts, ka visi projekti saskaņā ar šo Politikas mērķi veicina ESSBJR mērķa "Apvienot reģionu" un apakšmērķa "Reģiona cilvēku apvienošana" sasniegšanu. Visi Politikas mērķa 4 projekti ir noteikti kā ieguldījums ESSBJR, un sadarbība stratēģijas ietvaros projekta partneriem ir obligāta. |
|---|
| Nav piemērojams |
|---|
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Starpposma rādītājs (2024) | Galīgais mērķrādītājs (2029) |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze | (vi) palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā | RKI84 | Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbības | Izmēģinājuma darbība | 0 | 7 |
| Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze | (vi) palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā | RKI116 | Kopīgi izstrādātie risinājumi | Risinājums | 0 | 7 |
| Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze | (vi) palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā | RKI87 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām | Organizācija | 0 | 54 |
| Prioritāte | Konkrētais mērķis | ID | Rādītājs | Mērvienība | Atskaites pozīcija | Atsauces gads |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze | (vi) palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā | RKR104 | Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogā | Risinājums | 0 | 2021 |
| Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze | (vi) palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā | RKR84 | Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām pēc projekta pabeigšanas | Organizācija | 0 | 2021 |
| Pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts iestādes, MVU, NVO, attīstības centri, nacionālās, reģionālās un vietējās tūrisma attīstības organizācijas/jumta organizācijas, attiecīgas jumta organizācijas cilvēkiem ar invaliditāti. |
|---|
| Programma neizmantos ITI, SVAA vai citus teritoriālos rīkus. Programmas prioritātes nav vērstas uz kādu konkrētu teritoriju programmas teritorijā. |
|---|
| Programma neizmantos finanšu instrumentus. |
|---|
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
|---|---|---|---|---|
| 5. | ERAF | Konkrētais mērķis (KM)(vi) | 165 Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un tūrisma pakalpojumi | 2 116 024,89 |
| 5. | ERAF | Konkrētais mērķis (KM)(vi) | 167 Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms, izņemot Natura 2000 teritorijas | 2 100 000 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 5. | ERAF | KM(vi) | 01 Dotācija | 4 216 024,89 |
| Prioritātes Nr. | Fonds | Konkrētais mērķis | Kods | Summa (EUR) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 5. | ERAF | KM(vi) | 26 Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas | 500 000 |
| 5. | ERAF | KM(vi) | 30 Salas un piekrastes teritorijas | 1 858 012,45 |
| 5. | ERAF | KM(vi) | 31 Mazapdzīvoti apgabali | 1 858 012,44 |
| Fonds | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Interreg fondi(4) | 3 497 976 | 3 567 936 | 3 639 295 | 3 712 081 |
| Kopā | ||||
| Politikas mērķa Nr. | Prioritāte | Fonds | ES atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāze | ESieguldījjums(a) = (a1) + (a2) |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Politikas mērķa Nr. | Prioritāte | Fonds | ES atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas vai publiskā iemaksa) aprēķina bāze | ESieguldījjums(a) = (a1) + (a2) |
| IKM1 | 1. | ERAF | 2 580 096.81 | |
| Politikas mērķis 1 | 2. | ERAF | 5 168 390.57 | |
| Politikas mērķis 2 | 3. | ERAF | 7 463 300.50 | |
| Politikas mērķis 3 | 4. | ERAF | 6 282 014.78 | |
| Politikas mērķis 4 | 5. | ERAF | 4 511 146.64 | |
| Kopā | ERAF | 26 004 949.30 |
| Kopš plānošanas procesa pirmsākumiem 2019. gadā nacionālās un programmas iestādes ir nodrošinājušas abu valstu ieinteresēto pušu, potenciālo projektu pieteikumu iesniedzēju, ekspertu un sabiedrības plašu iesaisti. Gatavojoties Interreg programmām, Igaunijas Finanšu ministrija 2019. gadā veica aptauju: izmantojot tiešsaistes anketas un mērķgrupu intervijas, tika aptaujāti 276 cilvēki, lai noskaidrotu pārrobežu sadarbības jomas un ieteicamos īstenošanas mehānismus. Tika aptaujātas visu Igaunijas apriņķu vietējās pašvaldības, Igaunijas pilsētu un lauku pašvaldību asociācija, vairāki attīstības centri, augstskolas, nozaru asociācijas un jumta organizācijas, Interreg programmu vadošās iestādes un projekta partneri. Tā kā sadarbības jomu un programmas īstenošanas ierosinājumi bija izklāstīti katrai Interreg programmai, iegūtie dati par Igaunijas-Latvijas programmu attiecās tieši uz programmas teritoriju un potenciālajiem atbalsta saņēmējiem.Pirms plānošanas procesa uzsākšanas Latvijas Republikas nacionālā atbildīgā iestāde izveidoja Konsultatīvo programmēšanas darba grupu. Minēto darba grupu veido reģionu un nozaru ministriju pārstāvji. Tā ir konsultatīva grupa, kas konsultēja nacionālo atbildīgo iestādi par politikas mērķiem, konkrētiem mērķiem un attiecīgām aktivitātēm, ko nepieciešams ieviest programmā saskaņā ar valsts un reģionu plānošanas dokumentiem un stratēģijām. 2020. gada janvārī notika Konsultatīvas programmēšanas darba grupas pirmā tikšanās, kurā tā iepazinās ar kohēzijas politikas regulējuma projekta izklāstu, saturu un nosacījumiem. Pēc šīs pirmās tikšanās tika apkopoti ierosinājumi un izveidota vīzija par gaidāmās programmas iespējamajām sadarbības projektu idejām. Pirms pirmās programmas Apvienotās programmēšanas komitejas (turpmāk - APK) tikšanās Latvijas nacionālā atbildīgā iestāde apkopoja un analizēja nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa respondentu iesniegtos ierosinājumus.Pirmā APK tikšanās notika 2020. gada 12. martā, un kopš tā laika komiteja ir tikusies piecas reizes. Abu valstu komitejas delegāciju sastāvā ir nacionālās atbildīgā iestādes, Latvijas plānošanas reģionu, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas, kā arī salu pārstāvji. Lai noteiktu programmas centrālo mērķi, APK nolēma konsultēties ar ieinteresētajām pusēm, balstoties uz sagatavošanās pasākumiem un politikas mērķu sākotnējo izvēli. 2020. gada maijā un jūlijā tika publicētas divas tiešsaistes aptaujas (attiecīgi 16 un 26 dienas). Pirmajā kārtā tika apkopoti ierosinājumi, vēlmes un projektu idejas visiem politikas un konkrētajiem mērķiem. Otrajā kārtā tika apkopotas konkrētākas idejas par zaļākas Eiropas, iedzīvotāju sadarbības, biznesa un tūrisma tēmām. Programma izmantoja adresātu sarakstus un projektu partneru kontaktus no 2014.-2020. gada programmas un publiski pieejamas e-pasta adreses, lai uzrunātu visas vietējās pašvaldības, plānošanas reģionus, pašvaldību attīstības centrus, atbilstošās nozaru asociācijas un jumta organizācijas, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras, zinātnes parkus un augstskolas. Sarakstā bija aptuveni 100 MVU. Aptauja tika publicēta valsts valodās un angļu valodā programmas vietnē estlat.eu; tā tika veikta arī tiešo pasta sūtījumu veidā un reklamēta Facebook vietnē. Atbildes kopā sniedza 219 respondenti no visiem programmas teritorijas reģioniem un vairāki, kas darbojas valsts mērogā. Respondenti pārstāvēja visas nozares, un to sadalījums bija šāds: 35% pašvaldības, 20% NVO,15% valsts iestādes, 15% citas publiskās institūcijas un 15% privātie uzņēmumi. Programma radīja interesi arī segmentā, kam tā iepriekš nebija pazīstama – 36% respondentu nebija iepriekšējas pieredzes ar programmu. Iesniegtās atbildes analizēja un apsprieda APK. Nosakot programmas virzienu attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, būtiska nozīme bija ieinteresēto pušu ieguldījumam. Organizācijas aptaujā minēja ar pierobežu saistītos aktuālos izaicinājumus, kurus varētu atrisināt ar pārrobežu sadarbību. Tā kā tiešsaistes aptaujas ir salīdzinoši pasīvs informācijas iegūšanas veids un vairākiem jautājumiem var būt nepieciešami papildu skaidrojumi, dialoga veicināšanai plānošanas komanda papildus organizēja aktīvas konsultācijas ar 24 Igaunijas un 26 Latvijas ekspertiem ieinteresētajām pusēm. Viņi tika iepazīstināti ar darba versiju projektu dokumentiem par tematisko virzienu, pārrobežu izaicinājumiem un projektu idejām, kas tika apspriestas darba grupas sanāksmēs starp APK tikšanās reizēm. Sešos kopīgos virtuālajos Igaunijas-Latvijas semināros eksperti un ieinteresētās puses apsprieda idejas un sniedza atsauksmes par plānotajiem aktivitāšu veidiem un to pārrobežu sadarbības potenciālu. Daļēji tika apspriestas arī sinerģijas un pārklāšanās ar struktūrfondu programmām un pasākumiem, piemēram, saistībā ar biznesu, tūrismu un pārrobežu ceļiem. Papildus tika organizēta atsevišķa tikšanās ar pieredzējušiem projektu partneriem robežas abās pusēs, lai apspriestu izmaksu un programmas procedūru vienkāršošanas iespējas.2020. gada pavasarī un vasarā veiktā programmas ietekmes novērtējuma mērķis bija noskaidrot, vai 2014.-2020. gada programma radīja programmas teritorijā un, iespējams, ārpus tās pozitīvas pārmaiņas. Visi aktīvo un pabeigto projektu partneri tika aicināti dalīties ar savu viedokli tīmekļa aptaujā vai mērķgrupas intervijā. Novērtējumā atbildes sniedza kopumā 123 cilvēki no visu četru konkrēto mērķu projektiem. Būtiskākie secinājumi un ieteikumi tika prezentēti APK tās trešajā tikšanās reizē, un, balstoties uz novērtējuma rezultātiem, tika apspriestas tāda atbalsta jomas kā bizness, tūrisms un vide. Programma saņēma arī vērtīgu ekspertu atzinumu no aptaujas par intervences loģiku un indikatoru sistēmu, kas tika ņemts vērā, gatavojot jauno programmu.Starp piecām APK un 25 darba grupas tikšanās reizēm APK locekļi – reģionu pārstāvji – aktīvi piedalījās jaunās programmas izstrādē. Daudzi APK locekļi pārstāv organizācijas, kurām ir specializētas zināšanas un pieredze tūrisma, biznesa un dzīves vides attīstībā.Sabiedriskās apspriešanas plašākas sabiedrības iesaistīšanai programmas dokumenta projekta apspriešanai norisinājās elektroniski no 2021. gada 8. novembra līdz 8. decembrim Igaunijā un Latvijā. Divpadsmit organizācijas no Igaunijas un Latvijas iesniedza savus komentārus un priekšlikumus, kas attiecās uz visām programmas prioritātēm. Sniegtie priekšlikumi atspoguļo interesentu iesaisti un dažu ieinteresēto pušu iespējamo turpmāko sadarbību, piemēram, sabiedriskā transporta organizācijas un pašvaldības saskata iespējas kopīgai pakalpojumu attīstībai saskaņā ar IKM1. Turklāt sabiedriskā apspriešana parādīja lielu organizāciju interesi par tūrisma attīstību un aktivitātēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un piesārņojuma mazināšanai. Programma paredz cieši sadarboties ar ieinteresētajām pusēm gan projektu priekšlikumu iesniegšanas periodos, gan starp šiem periodiem, lai paplašinātu mērķa grupu un palielinātu tās zināšanas par programmas konkrēto fokusu. Publiskajā tiešsaistes seminārā par jauno programmu 2021. gada 22. novembrī piedalījās 104 dalībnieki no visiem paredzamajiem organizāciju veidiem, kas atspoguļo lielu interesi par jauno programmu.Programmēšanas informācija, sabiedriskās apspriešanas process un dokumenti, kā arī jaunumi tika regulāri publicēti programmas tīmekļa vietnē https://estlat.eu/en/2021-2027. Kopīgais sekretariāts publicēja plašāku informāciju Facebook vietnē, lai par šīs jomas jaunumiem būtu informēta plašāka sabiedrība. |
|---|
| 2021.-2027. gada programmas īstenošanas komunikācijas aktivitāšu un kanālu pamatā ir pašreizējā programmas perioda sasniegumi un pozitīvs programmas tēls. Programmai ir plaša auditorija, kurā ietilpst atbalsta saņēmēji, ieinteresētās puses un mērķgrupas, kas jau ir pazīstamas ar programmu, un tas atvieglo to uzrunāšanu nākamajā programmas periodā. Gadu gaitā programmai ir izdevies uzkrāt būtiskas zināšanas un pieredzi, kas ļauj piesaistīt jaunus un jau pieredzējušus projektu pieteikumu iesniedzējus un nodrošināt, ka tie var vislabākajā veidā izmantot pieejamos līdzekļus. Programmas logotips, INTERREG zīmols un Eiropas emblēma tiks izmantota saskaņā ar ES noteikumiem (Kopīgo noteikumu regula) un Interreg zīmola rokasgrāmatu. Vizuālā identitāte ir efektīvs rīks, kā popularizēt ES atbalstu un Interreg sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem un organizācijā.MĒRĶGRUPASPotenciālie projektu pieteikumu iesniedzēji un atbalsta saņēmēji (daži identificēti kā vēstnieki/multiplikatori): pašvaldību un valsts iestādes, NVO, nodibinājumi, privātie uzņēmumi u.c.; starpniekinstitūcijas, kas palīdz izplatīt un popularizēt programmas vēstījumus: pašvaldību attīstības centri Igaunijā, Latvijas plānošanas reģionu administrācijas, Igaunijas Apvienoto valsts pakalpojumu centrs, jumta organizācijas, zinātnes parki, pašvaldību un nozaru asociācijas, kompetences centri u.c.; klienti un ieinteresētās puses, piemēram, Eiropas Komisija, nacionālās valsts iestādes, Latvijas un Igaunijas vēstniecības; sabiedrība kopumā – Latvijas, Igaunijas un Eiropas iedzīvotāji.MĒRĶI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTIKomunikācijas galvenais mērķis ir informētības un ES atbalsta, programmas un INTERREG zīmola atpazīstamības veicināšana. Mērķis ir parādīt Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem pārrobežu sadarbības priekšrocības dažādās jomās, jo īpaši pateicoties projektu sasniegumiem un rezultātiem.1. Informācija par programmu ir viegli pieejama, aktuāla un savlaicīgaRezultāts: programmas pasākumu dalībnieki, potenciālie projektu pieteikumu iesniedzēji un atbalsta saņēmēji ir apmierināti.Kvalitatīvais rādītājs: mēra pārskatos/atsauksmju lapās. Atbalsta saņēmēja vidējais vērtējums ir vismaz "4" šādā skalā: 1 – pilnībā neapmierina, 2 – neapmierina, 3 – neitrāli, 4 – apmierina, 5 – pilnībā apmierina.Mērīts: katrs pasākums, komunikācijas situācija, 2022.-2028. partneru/progresa pārskati.2. Tiek sasniegti atbilstošākie potenciālie projektu pieteikumu iesniedzēji.Rezultāts: Ir pietiekams kvalitatīvu pieteikumu skaits, kas vērsti uz programmas un projektu mērķiem.Kvantitatīvais rādītājs: skaitļi/statistika no programmas: konsultāciju, pieteikumu, dalībnieku skaits (visbūtiskākā programmā noteiktā mērķgrupa, ņemot vērā projektu konkursa pamata mērķi) pieteikumu iesniegšanas laikā.Mērīts: reizi gadā no 2021. līdz 2026. gadam, ja ir projektu konkursi.3. Projektu un programmas sasniegumi ir redzami.Rezultāts: programmas un projektu parādīšanās plašsaziņas līdzekļos (tiešsaistē, presē, radio, televīzijā) 2022.-2028. gadā.Kvantitatīvais rādītājs: Ar programmu un projektu saistītu rakstu un interviju skaits plašsaziņas līdzekļos.Mērīts: Igaunijas Apvienotā valsts pakalpojumu centra mediju monitoringa platforma; Latvijā – mediju monitoringa ārpakalpojums.4. Sociālo tīklu sekotāju un tīmekļa vietnes apmeklētāju skaita pieaugums.Rezultāts: Programmas klātbūtne un saturs sociālajos tīklos ir aktīvs un atraktīvs. Sociālo tīklu kanāls (-i) piesaista apmeklētājus tīmekļa vietnei.Kvantitatīvais rādītājs: programmas tīmekļa vietnes apmeklētāju un apmeklējumu skaits ir vismaz 2021. gada līmenī (aptuveni 2 200 un 1 000). Līdz 2028. gadam palielinās sekotāju skaits Sociālajos tīklos.Mērījumi: Sociālo tīklu un tīmekļa vietnes analītika, katru gadu no 2022. līdz 2028. gadam.5. Pieaug informētība par ES un InterregRezultāts: Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem ir plašākas zināšanas par ES atbalstu un Interreg.Kvalitatīvais rādītājs: pozitīvas viedokļa izmaiņas par ES.Mērījumi: Eiropas Komisijas veiktas aptaujas katru otro gadu.KOMUNIKĀCIJAS METODES UN KANĀLIKomunikācijas stratēģiju īsteno Kopīgais sekretariāts un jo īpaši komunikācijas darbinieks. Programmas tīmekļa vietne būs saistīta ar vienoto tīmekļa vietni, kas nodrošinās piekļuvi visām dalībvalstu programmām. Programmas komunikācija pārsvarā notiek elektroniski. Programmas un ES logotipi popularizē ES un Interreg zīmolu, konkrēto mērķu tematiskās ikonas palīdzēs padarīt publicitāti mazāk formālu un ļaus nekavējoties atpazīt programmu tās teritorijā. Organizējos programmas pasākumus, visos aspektos tiek ievērots zaļas un videi nekaitīgas pieejas princips, sākot no pasākumu atrašanās vietas izvēles, līdz ēdināšanai un publicitātes suvenīriem. Papildus saviem pasākumiem programma arī turpmāk izmantos dažādus publiskos pasākumus, kas saskan ar tās tematisko virzienu un mērķiem un piesaista lielāku cilvēku skaitu. Programma aktīvi sadarbosies ar kaimiņu Interreg programmām, lai sasniegtu plašāku auditoriju un pamanāmību, kā arī lai kapitalizētu programmu sasniegumus. Programma aktīvi piedalās Komisijas ierosinātajos komunikācijas pasākumos.BUDŽETS: 215 00 EUR. |
|---|
| Programmas iestādes | Iestādes nosaukums | Kontaktpersonas vārds | E-pasts |
|---|---|---|---|
| Vadošā iestāde | Igaunijas Apvienotais valsts pakalpojumu centrs, Grantu attīstības departaments,Pārrobežu sadarbības programmu vadības nodaļa | Ege Ello, Vadošās iestādes vadītāja,Pārrobežu sadarbības programmu vadības nodaļas vadītāja | Ege.Ello@rtk.ee |
| Valsts iestāde (attiecībā uz programmām, kur piedalās trešās valstis vai – attiecīgā gadījumā – partnervalstis) | Igaunijā: Igaunijas Finanšu ministrija, Eiropas teritoriālās sadarbības nodaļa | Hannes Nagel | Hannes.Nagel@fin.ee |
| Valsts iestāde (attiecībā uz programmām, kur piedalās trešās valstis vai – attiecīgā gadījumā – partnervalstis) | Latvijā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | Sandis Cakuls | Sandis.Cakuls@varam.gov.lv |
| Revīzijas iestāde | Igaunijā: Igaunijas Finanšu ministrija | Kaur Siruli,Finanšu kontroles departamenta vadītājs | Kaur.Siruli@fin.ee |
| Revidentu pārstāvju grupa | Igaunijā: Igaunijas Finanšu ministrija, Finanšu kontroles departamenta, II audita pakalpojumsLatvijā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Audita departaments | ||
| Struktūra, kam Komisija veiks maksājumus | Igaunijas Apvienotais valsts pakalpojumu centrs, Grantu attīstības departaments, Pārrobežu sadarbības programmu vadības nodaļa | Janika Otsing,Grantu maksājumu nodaļas finanšu speciāliste | Janika.Otsing@rtk.ee |
| Vadošā iestāde atrodas Igaunijas Apvienotajā valsts pakalpojumu centrā Tartu, Igaunijā. Tā ir Finanšu ministrijas pārziņā esoša valsts aģentūra, kas sniedz dažādus atbalsta pakalpojumus Igaunijas centrālajām valsts aģentūrām. Vadošā iestāde pēc apspriešanās ar dalībvalstīm izveido Kopīgo sekretariātu ar personālu, ņemot vērā programmas partnerību. Kopīgais sekretariāts ir atsevišķa komanda, kas atrodas Igaunijas Apvienotajā valsts pakalpojumu centrā Tartu, Igaunijā. Vadošā iestāde un Kopīgais sekretariāts īstenošanas struktūra un uzdevumi būtībā paliek no 2014.-2020.gada perioda. Kopīgā sekretariāta pienākumi, darbinieku skaits un kvalifikācija atbilst tā veiktajām funkcijām.Kopīgais sekretariāts uzņemas programmas ikdienas ieviešanu un palīdz Vadošajai iestādei un Uzraudzības komitejai un darbojas kā galvenais kontaktpunkts potenciālajiem atbalsta saņēmējiem par finansēšanas iespējām Interreg programmā un palīdz atbalsta saņēmējiem projektu īstenošanā. Kopīgais sekretariāts veic programmas īstenošanas ikdienas darbības. Kopīgais sekretariāts sniedz informāciju potenciālajiem atbalsta saņēmējiem par finansējuma iespējām Interreg programmas ietvaros un palīdz atbalsta saņēmējiem veikt atbilstošās darbības. Tas sniedz palīdzību un atbalstu projektiem, pārbaužu ietvaros kontrolē vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, uzrauga projektu progresu to īstenošanas stadijā un veic programmas komunikācijas un redzamības aktivitātes. Kopīgā sekretariāta darbība tiek finansēta no tehniskās palīdzības budžeta pamatojoties uz caurspīdīguma, atbildības un paredzamības principiem.Detalizēti Kopīgā sekretariāta uzdevumi un pienākumi ir izklāstīti Administrēšanas līgumā, Igaunijas Apvienotā valsts pakalpojumu centra iekšējās procedūrās un konkrētajos amata aprakstos.Personāla struktūras mērķis ir nodrošināt efektīvu un elastīgu cilvēkresursu izmantošanu un programmas ieviešanu.Tā kā programma atbalsta projektus, kuros piedalās partneri gan no Latvijas, gan no Igaunijas, tad papildus pārējām ar Kopīgā sekretariāta pienākumu veikšanu saistītajām prasībām komandā ir jābūt pārstāvjiem, kuri pārvalda angļu valodu, kas ir programmas oficiālā valoda, un vienu no programmā iesaistīto dalībvalstu valodām, kā arī ir jānodrošina, lai būtu vienādi pārstāvēti projektu konsultanti, kuru dzimtā valoda ir latviešu un/vai igauņu, lai profesionāli palīdzētu sagatavot un īstenot projektus. |
|---|
| Vadošā iestāde ir atbildīga par attiecīgo summu atlīdzināšanu Eiropas Komisijai saskaņā ar programmā/regulā noteikto saistību sadalījumu starp iesaistītajām valstīm.Vadošā iestāde saņem tehnisko palīdzību kā vienotu likmi no Eiropas Komisijai uzrādītajām atbalstīto projektu izmaksām. Uzraudzības komiteja iepriekš apstiprina tehniskās palīdzības izmaksas kopā ar darba plānu katram gadam. Iesaistītās dalībvalstis ieskaita savu tehniskās palīdzības līdzfinansējumu Igaunijas Valsts kases bankas kontā saskaņā ar to līdzfinansējuma likmi un maksājumu grafiku, kas noteikti Finansēšanas līgumā. Ja līdz programmas īstenošanas perioda beigām dalībvalstis ir ieskaitījušas vairāk līdzekļu, dalībvalstis lemj par šo līdzekļu izmantošanu.Saistību sadalījuma starp iesaistītajām dalībvalstīm kritēriji ir šādi:- Ja sistēmas trūkums attiecas uz programmas shēmām, kas saistīts ar tehniskās palīdzības līdzekļu izmantošanu vadošajā iestādē, kopīgajā sekretariātā, finanšu kontroles un/vai revīzijas iestādē, gala atbildība par finanšu korekciju rezultātā noteikto programmas līdzekļu atlīdzināšanu ir administrācijas valstij, kurā atrodas par tehniskās palīdzības līdzekļu izmantošanu atbildīgā programmas iestāde.- Ja sistēmas trūkums attiecas uz vienu konkrētu dalībvalsti, šī dalībvalsts ir atbildīga par finanšu korekciju rezultātā noteikto summu atlīdzināšanu programmas kontā.- Ja sistēmas trūkums attiecas uz visu sistēmu, katra dalībvalsts ir atbildīga par programmas summas atlīdzināšanu tādā apmērā, kas atbilst attiecīgās valsts atbalsta saņēmējiem radušos izdevumu finanšu korekciju īpatsvaram, ko vadošā iestāde ir paziņojusi Eiropas Komisijai.Vadošā iestāde nodrošina, ka no vadošā partnera vai partnera tiek atgūtas visas neatbilstību rezultātā samaksātās summas. Vadošā iestāde ir atbildīga par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības kopējā budžetā.Līdzekļu atgūšanas pamatprincipi ir izklāstīti Interreg regulā ( 2021/1059). Par visām neatbilstībām, aizdomām par krāpšanu un krāpšanu ir jāziņo vadošās iestādes un revīzijas iestādes vadītājiem. Vadošās iestādes pienākums ir apsekot neatbilstības finansiālo ietekmi, un vadošā iestāde vai nu atskaita summu no nākamā projekta maksājuma, vai uzsāk atgūšanas procedūru, un tai ir pienākums ziņot par gadījumu Eiropas Komisijai.Ja vadošajam partnerim neizdodas iegūt atmaksu no projekta partnera, dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas attiecīgais atbalsta saņēmējs, ir jāatlīdzina nepamatoti samaksātā summa vadošajai iestādei. Ja dalībvalsts nav atlīdzinājusi vadošajai iestādei jebkādas partnerim nepamatoti izmaksātas summas, Komisija šādām summām izdod piedziņas rīkojumu, kas, ja iespējams, jāizpilda ar kompensāciju no tajā pašā Interreg programmā dalībvalstij paredzētajiem maksājumiem. Šāda atgūšana nav uzskatāma par finansiālu korekciju un nemazina ERAF atbalstu attiecīgajai Interreg programmai. Atgūtā summa ir uzskatāma par piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas 177. panta 3. daļu (ES, Euratom) [FR-Omnibus].Aizdomas par krāpšanu ir neatbilstība ar pirmo administratīvo vai tiesas atzinumu, kas ir par pamatu tiesvedības uzsākšanai nacionālā līmenī, lai noskaidrotu tīša nodoma esamību, jo īpaši krāpšanu, kā aprakstīts Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību. Ziņošana OLAF notiek sadarbībā ar iesaistīto dalībvalstu atbildīgajiem AFCOS (krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem). |
|---|
| 94. un 95. panta paredzētais izmantojums | JĀ | NĒ |
|---|---|---|
| No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētām summām un vienotām likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstīgi KNR 94. pantam (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu) | ||
| No pieņemšanas programma izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu) |
1 Dati par Latvijas demogrāfiju un teritoriju ir sniegti par Plānošanas reģioniem2 Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 (projekts). Pieejams 07.01.2022. https://media.voog.com/0000/0046/8927/files/L%C3%B5una-Eesti%20koost%C3%B6%C3%B6leping.pdf3 Lõuna-Eesti koostööleping. 2020. Pieejams 18.12.2021 https://media.voog.com/0000/0046/8927/files/L%C3%B5una-Eesti%20koost%C3%B6%C3%B6leping.pdf4 Papildus, 2018.gada 21.augustā Rīgā Igaunijas un Latvijas valdības nāca klajā ar kopīgo paziņojumu par pārrobežas ceļu posmiem (lēmums nr. 29, 5 lapaspuse). Pieejams 18.12.2021 https://www.rahandusministeerium.ee/sites/default/files/document_files/REGO/ETK/IGC/2018_08_10_lv_ee_joint_statement.pdf5 RKI - Reģionālās politikas kopīgais iznākuma rādītājs6 RKR – Reģionālās politikas kopīgais rezultātu rādītājs7 PKR – Programmas konkrētais rādītājs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 9. martarīkojumam Nr. 152
Piekrišana Interreg VI-A Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam saturam un apstiprinājums nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai
| Iestādes nosaukums: | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
|---|---|
| Vieta un datums: | |
| Paraksttiesīgās personas vārds un amats: | Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministrs |
| Paraksts/Spiedogs | |
| Dalībvalsts | Nacionālais līdzfinansējums tehniskās palīdzības budžetam, euro |
| --- | --- |
| Igaunija | 65,39%, 1 251 012.99 |
| Latvija | 34,61%, 662 108.23 |
| Kopā | 100% |
| Dalībvalsts | 2023. gads |
| --- | --- |
| Igaunija | 171 465.82 |
| Latvija | 90 754.43 |
| Kopā | 262 220.25 |
| Institution: | The Ministry of Environmental protection and Regional Development |
| --- | --- |
| Place and date: | |
| Name and position of the signatory: | Artūrs Toms Plešs, Minister for Environmental Protection and Regional Development |
| Signature and stamp (if needed): | |
| Member State | National co-financing of the technical assistance budget, EUR |
| --- | --- |
| Estonia | 65,39%, 1 251 012.99 |
| Latvia | 34,61%, 662 108.23 |
| Total | 100% |
| Member State | 2023 |
| --- | --- |
| Estonia | 171 465.82 |
| Latvia | 90 754.43 |
| Total | 262 220.25 |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)