Zaudējis spēku - Preiļu novada pašvaldības nolikums

76.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz Domes sēdi;

76.2. pārliecinās par kvoruma esamību;

76.3. dod vārdu ziņotājam;

76.4. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

76.5. vada debates (dod vārdu deputātiem, kuri piedalās debatēs, atklāj un slēdz debates);

76.6. ierosina jautājumu nobalsošanu;

76.7. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

76.8. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs;

76.9. veic citas darbības, lai nodrošinātu normatīvo aktu un šī nolikuma ievērošanu.

76.10. (svītrots ar Preiļu novada domes 30.09.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9).

77. Domes sēdi vada Domes priekšsēdētāja vietnieks, ja viņš pilda visas likumā un šajā nolikumā noteiktās Domes priekšsēdētāja funkcijas.

78. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt Domes sēdēs kārtību. Domes priekšsēdētājs aizrāda personām, kas neievēro Domes sēdes norises kārtību. Ja Domes sēdes norises kārtību atkārtoti neievēro deputāts, aizrādījums fiksējams protokolā. Ja Domes sēdes norises kārtību atkārtoti neievēro citas personas, Domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šīs personas no sēdes norises telpas.

79. Ja deputāts neievēro Domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad Domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

80. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties Domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties Domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē Domes sēdes, ne vēlāk, kā 10 minūtes pirms sēdes sākuma.

81. Pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem un personām, kas uzaicinātas piedalīties Domes sēdē, un citām personām, kuras ir klāt Domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

82. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

82.1. ziņojums;

82.2. deputātu jautājumi;

82.3. debates;

82.4. ziņotāja galavārds;

82.5. priekšsēdētāja viedoklis,

82.6. balsošana;

82.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

83. Dome lēmumu projektus un citus jautājumus apspriež saskaņā ar Domes sēdes darba kārtību. Domes kārtējās sēdes darba kārtību izsludina Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai otrais vietnieks. Domes ārkārtas sēdes darba kārtību likumā noteiktā kārtībā izsludina Domes priekšsēdētājs vai ārkārtas sēdes ierosinātājs

84. Dome apspriež tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem.

85. Apspriežamos jautājumus Dome izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt tikai ar Domes lēmumu. Ārkārtas sēdes darba kārtību Dome nedrīkst grozīt.

86. Izskatot darba kārtībā iekļautos jautājumus, Dome ņem vērā komiteju, Domes amatpersonu, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atzinumus.

87. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad Domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja Dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

88. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad Domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā Domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

89. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo Domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem.

90. Ziņotājs Domes sēdē informē deputātus un uz sēdi uzaicinātās personas par izskatāmo jautājumu un saņemtajiem atzinumiem. Par izskatāmo jautājumu ziņotājam tiek dotas ne vairāk, kā 5 minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums. Par katru Domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz Domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc Domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam Domes priekšsēdētājs atklāj debates.

91. Domes sēdē runāt var tikai tad, ja Domes priekšsēdētājs ir devis vārdu. Debatēm var pieteikties rakstveidā vai mutiski. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski ir pieteicies piedalīties debatēs.

92. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes, atkārtoti – divas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

93. Ja par jautājumu debates netiek atklātas, deputāti pēc ziņojuma balso par attiecīgo jautājumu.

94. Visi labojumi Domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie Domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

Ja tas nepieciešams lietas virzībai, Domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

95. Ja iesniegti labojumi lēmuma projektā, vispirms balso par labojumiem. Ja iesniegti vairāki labojumi vienā lēmuma projektā, vispirms balso par labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, vadītāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem Domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs.

96. Balsošana Domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

97. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo Domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

98. Par jautājumu balso paceļot roku (klātienes balsojums). Balsošanas rezultātus paziņo Domes priekšsēdētājs.

99. Par pašvaldības domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, domes priekšsēdētāja otrā vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta pārvaldes vadītāja vai pagasta pārvaldes vadītāja vietnieka amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem, saskaņā ar Domes apstiprināto kārtību.

100. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

101. Pēc katras Domes sēdes darba stundas var tikt izsludināts 15 minūšu pārtraukums.

102. Domes sēdes protokolē un sēdes ieraksta audioformātu ievieto domes mājaslapā internetā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Protokolā ieraksta:

102.1. kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

102.2. kad sēdi atklāj un slēdz;

102.3. sēdes darba kārtību;

102.4. sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka (sēdes protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

102.5. sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

102.6. sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

102.7. to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

102.8. deputātu, kuri piedalījušies debatēs, vārdu un uzvārdu;

102.9. to personu vārdu un uzvārdu, kas nav ievērojušas kārtību Domes sēdē;

102.10. iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

102.11. to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri balsojuši pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

102.12. to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā.

103. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar Domes sēdes protokolu un nākamajā kārtējā sēdē ir tiesības prasīt protokola precizēšanu.

104. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz Domes kancelejā.

105. Pašvaldības saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma sniegšanai. Pašvaldības saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā. Saistošie noteikumi ir brīvi pieejami domes mājas lapā internetā www.preili.lv un pašvaldības domes ēkā, pagastu pārvalžu ēkās.

106. Ja Dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt laikrakstā "Preiļu Novada Vēstis" un pašvaldības interneta mājas lapā www.preili.lv.

VII. Iedzīvotāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

107. Domes priekšsēdētājam vienu reizi nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks – otrdienās no plkst. 14.00–17.00, Domes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam – trešdienās no plkst.14.00–17.00, Domes priekšsēdētāja otrajam vietniekam – ceturtdienās no plkst.14.00–17.00 un pašvaldības izpilddirektoram - pirmdienās no plkst. 14.00–18.00.

Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda Domes un pagasta pārvalžu ēkās, kā arī publicējama pašvaldības interneta mājas lapā.

Institūciju vadītāji un Administrācijas atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar Domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda un publicējams pašvaldības interneta mājas lapā.

108. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums, vai tās pilnīgu vai daļēju izpaušanu reglamentē normatīvie akti. Atteikumu informācijas pieejamībai ir jāpamato.

109. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu noteiktā apmērā un kārtībā.

110. Iesniegumu reģistrēšanu organizē Administrācijas Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centra speciālists. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka domes izdoti iekšēji normatīvie akti.

111. Ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. Publiskās apspriešanas kārtība

112. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar Domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko par:

112.1. pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

112.2. pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

112.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

112.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

112.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

112.6. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

113. Pašvaldības Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šī nolikuma 112. punktā, izņemot jautājumus, kas:

113.1. saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

113.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

113.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi, ja tiek izdots administratīvs akts;

113.4. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

113.5. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

113.6. ir citu publisko institūciju kompetencē.

114. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

114.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

114.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

114.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

114.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

115. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

116. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

116.1. tās datumu un termiņus;

116.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

116.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

116.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

116.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. Administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

117. Administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

118. Šā nolikuma 117. punkta kārtībā izdotos Administrācijas administratīvos aktus apstrīd Administratīvo aktu strīdu komisijā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Domes apstiprināts nolikums.

119. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, kurus pieņēmusi:

119.1. Preiļu novada Būvvalde;

119.2. Preiļu novada Labklājības pārvalde;

119.3. Preiļu novada domes pagastu pārvaldes un apvienību pārvaldes.

120. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj Dome.

121. Domes izdotos administratīvos aktus un/vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

X. Kārtība kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu

122. Pašvaldības amatpersonas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem rīkojas saskaņā ar Domes lēmumos noteikto kārtību.

123. Dome apstiprina kārtību kādā pašvaldības amatpersonas un darbinieki rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ā. Vucāns