Vietējo pašvaldību referendumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

2. pants. Likums nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk — pašvaldības referendums), pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti.

3. pants. (1) Pašvaldības referendumu sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija).

(2) Centrālā vēlēšanu komisija, ja nepieciešams, sniedz vēlēšanu komisijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai metodisku palīdzību pašvaldības referenduma sagatavošanā un vadīšanā.

(3) Pašvaldības dome (turpmāk — dome) un vēlēšanu komisija šajā likumā minētos lēmumus un sēdes protokola izrakstus paziņo, publicējot vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, ievietojot pašvaldības tīmekļvietnē, kā arī izliekot redzamā vietā domes ēkā, pilsētu un pagastu pārvaldēs, pašvaldības centrālās administrācijas un tās struktūrvienību telpās (turpmāk — publiski paziņo), ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Valsts pārvaldes iestādes pārziņā esošajā tīmekļvietnē aģitējošu informāciju par pašvaldības referendumu ievietot aizliegts.

(5) Izdevumus, kas saistīti ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi, sedz no pašvaldības budžeta. Izdevumus elektroniskai parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, elektroniskai balsošanai, vēlētāju reģistram, Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram, Fizisko personu reģistram un citām informācijas sistēmām sedz no valsts budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu nodrošina personas, kas organizē parakstu vākšanu, izņemot finansējumu elektroniskai parakstu vākšanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv (turpmāk — portāls www.latvija.lv) un parakstu vākšanas sistēmai.

(6) Pašvaldības referendumu var rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

4. pants. (1) Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai notiek vienlaikus klātienē un elektroniski. Parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu var vienu reizi un vienā veidā — vai nu klātienē, vai elektroniski. Elektroniskai parakstu vākšanai izmanto vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas elektronisko pakalpojumu (turpmāk — e-pakalpojums) portālā www.latvija.lv.

(2) E-pakalpojuma pārzinis ir Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk — e-pakalpojuma pārzinis), bet turētājs — Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk — e-pakalpojuma turētājs).

(3) Balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos, un iepriekšējā balsošana notiek elektroniski. Iepriekšējai balsošanai izmanto iepriekšējās balsošanas e-pakalpojumu (turpmāk — balsošanas e-pakalpojums). Balsošanas e-pakalpojuma pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

(4) Šā likuma II nodaļā noteiktā pašvaldības referenduma ierosināšanas kārtība attiecināma arī uz šā likuma IV nodaļā minēto pašvaldības referenduma ierosināšanu elektroniski, ciktāl IV nodaļā nav noteikts citādi.

(5) Ministru kabinets nosaka minimālās drošības un tehniskās prasības elektroniskai parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu.

(6) Ja šajā likumā noteiktās informācijas sistēmas vai elektroniskie pakalpojumi vai to daļas nav pieejamas vai to darbībā ir saskatāms apdraudējums, kas var ietekmēt parakstu vākšanas pašvaldības referenduma ierosināšanai vai balsošanas par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu rezultātus, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētie parakstu apliecinātāji reģistrē parakstīšanos manuāli, neizmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu;

2) balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek reģistrācijas aploksnēs, un šādā gadījumā nenotiek elektroniskā balsošana.

5. pants. Pašvaldības referendumu var rīkot par:

1) pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem;

2) domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves — publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktu piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra — būvniecību;

3) domes atlaišanu.

6. pants. (1) Pašvaldības referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem var ierosināt divu mēnešu laikā pēc to apstiprināšanas.

(2) Pašvaldības referendumu par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi šā likuma 5. panta 2. punktā minētā objekta būvniecību, var ierosināt mēneša laikā pēc attiecīgā domes lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē.

(3) Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.

II nodaļaPašvaldības referenduma ierosināšana klātienē

7. pants. (1) Tiesības piedalīties parakstu vākšanā pašvaldības referenduma ierosināšanai ir Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā, ja viņš atbilst visām šādām pazīmēm:

1) ir sasniedzis 18 gadu vecumu;

2) viņa dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai viņam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(2) Tiesības piedalīties pašvaldības referendumā ir personai, kura dienā, kad pieņemts šā likuma 13. panta otrajā vai sestajā daļā minētais lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām un par kuru balsošanas brīdī ziņas ir iekļautas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — balsotājs).

(3) Pašvaldības referendumu var ierosināt dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita.

8. pants. (1) Iedzīvotāji pašvaldības referendumu var ierosināt par šādiem jautājumiem:

1) par šā likuma 5. panta 1. un 2. punktā minētajiem jautājumiem — galvaspilsētā Rīgā ne mazāk kā 10 procentu, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procentu no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos;

2) par šā likuma 5. panta 3. punktā minēto jautājumu — ne mazāk kā 30 procentu no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos.

(2) Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevar ierosināt dome.

9. pants. Dome pašvaldības referendumu ierosina ar domes lēmumu, kurā norāda jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums. Dome lēmumu iesniedz vēlēšanu komisijai, un vēlēšanu komisija nosaka datumu, kurā rīkojams pašvaldības referendums.

10. pants. (1) Iesniegumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu ir tiesīga iesniegt persona, kas iesnieguma iesniegšanas brīdī atbilst šā likuma 7. panta pirmās daļas prasībām. Iesniegumā norāda:

1) jautājumu (5. pants), par kuru tiek ierosināts pašvaldības referendums;

2) pamatojumu nepieciešamībai rīkot pašvaldības referendumu par attiecīgo jautājumu;

3) ziņas par iesnieguma iesniedzēju — vārds, uzvārds, personas kods.

(2) Pašvaldība, izmantojot sasaisti ar Fizisko personu reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, pārbauda iesniedzēja atbilstību šā likuma 7. panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja iesniegumu iesniedz vairāki iesniedzēji, tad šajā likumā paredzētie lēmumi, kas iesniedzējam paziņojami saskaņā ar Paziņošanas likumu, tiek paziņoti pirmajiem trim iesniedzējiem, kuri parakstījuši iesniegumu, vai ne vairāk kā trim citiem iesniegumā norādītajiem tā iesniedzējiem.

(4) Pašvaldība 15 dienu laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 6. panta pirmajā vai otrajā daļā minētais termiņš, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu;

2) lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu nevar ierosināt pašvaldības referendumu, ja nav ievērotas šā likuma 5. vai 6. pantā vai šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības.

(5) Ja pašvaldība pieņēmusi šā panta ceturtās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tā lēmumā nosaka:

1) referenduma ierosināšanai nepieciešamo balsu skaitu (8. panta pirmā daļa);

2) referendumā uzdodamā jautājuma formulējumu. Jautājumu formulē tā, lai atbilde uz šo jautājumu būtu "par" vai "pret".

(6) Pašvaldība attiecīgo šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu triju darbdienu laikā paziņo iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (šā panta trešā daļa), bet šā panta ceturtās daļas 1. punktā minēto lēmumu — arī e-pakalpojuma turētājam, izmantojot e-pakalpojuma turētāja tīmekļvietnē publicēto veidlapu.

(7) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (šā panta trešā daļa), kuriem paziņots šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētais pašvaldības lēmums, to var apstrīdēt domē. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu, balsotājs ir tiesīgs uzsākt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai. Parakstu vākšana sākas pēc šā likuma 25. pantā minētā paziņojuma publicēšanas dienas un ilgst 30 dienas.

11. pants. (1) Parakstu vākšanu klātienē organizē iesniedzējs, kurš saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmo daļu iesniedzis iesniegumu. Katram parakstam ne agrāk kā 30 dienas pirms parakstu vākšanas beigām jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstu apliecinātāji reģistrē parakstīšanos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā Valsts reģionālās attīstības aģentūras parakstu vākšanas sistēmā.

(2) Ja savākts pašvaldības referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits, iesniedzējs triju darbdienu laikā pēc parakstu vākšanas beigām iesniedz vēlēšanu komisijai iesniegumu par pašvaldības referenduma rīkošanu.

12. pants. Dome aptur tāda lēmuma virzību, ar kuru pašvaldība ierosinājusi šā likuma 5. panta 2. punktā minētā objekta būvniecību, līdz:

1) šā likuma 6. panta otrajā daļā minētā termiņa beigām, ja noteiktajā termiņā pašvaldības referendums nav ierosināts;

2) dienai, kad noslēdzies administratīvais process par šā likuma 10. panta ceturtās daļas 2. punktā vai 13. panta trešajā daļā minēto lēmumu;

3) pašvaldības referenduma rezultātu paziņošanai.

13. pants. (1) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu vai par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu. Pirms lēmuma pieņemšanas vēlēšanu komisija:

1) izmantojot sasaisti ar Fizisko personu reģistru un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, pārbauda, vai persona ir tiesīga parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, un svītro no saraksta personas, kurām nav tiesību parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu;

2) salīdzinot klātienē parakstījušos personu sarakstu ar elektroniski parakstījušos personu sarakstu un Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju, pārbauda, vai personas par pašvaldības referenduma ierosināšanu nav parakstījušās vairākkārt. Ja tiek konstatēts, ka viena un tā pati persona ir parakstījusies gan klātienē, gan elektroniski, atstāj spēkā klātienē veikto parakstu;

3) saskaita parakstus.

(2) Ja iesniegums atbilst šā likuma 8. panta pirmās daļas un 11. panta pirmās un otrās daļas prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu un nosaka datumu, kurā notiks pašvaldības referendums. Pašvaldības referendums notiek ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tā rīkošanu.

(3) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 8. panta pirmās daļas vai 11. panta pirmās un otrās daļas prasībām, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu.

(4) Ja pēc tam, kad publiski paziņots vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības referenduma rīkošanu, bet ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas vēlēšanu komisija ir saņēmusi iesniegumu par referenduma rīkošanu par citu šā likuma 5. pantā minēto jautājumu, ierosinātie pašvaldības referendumi rīkojami vienā dienā, ja ir iespējams ievērot šā panta otrajā daļā norādīto termiņu. Tiesības piedalīties pašvaldības referendumos, kurus rīko vienā dienā, ir personām, kuras dienā, kad vēlēšanu komisija pieņēmusi lēmumu par referendumu rīkošanu vienā dienā, atbilst šā likuma 7. panta pirmās daļas prasībām un ir reģistrētas Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā.

(5) Vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no šā panta otrajā vai trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienas informē par to domi un saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo to iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (10. panta trešā daļa).

(6) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10. panta trešā daļa) ir tiesīgi vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt domē piecu darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma paziņošanas dienas. Dome ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi iesniegumu par vēlēšanu komisijas lēmuma apstrīdēšanu, to izskata un pieņem lēmumu rīkot pašvaldības referendumu vai atstāt negrozītu vēlēšanu komisijas lēmumu. Lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu dome iesniedz vēlēšanu komisijai. Lēmumu, ar kuru vēlēšanu komisijas lēmums atstāts negrozīts, dome paziņo iesnieguma iesniedzējam vai iesniedzējiem (10. panta trešā daļa) saskaņā ar Paziņošanas likumu.

(7) Iesnieguma iesniedzējs vai iesniedzēji (10. panta trešā daļa) šā panta sestajā daļā minēto domes lēmumu piecu darbdienu laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

14. pants. (1) Vēlēšanu komisija šā likuma 9. pantā un 13. panta otrajā un sestajā daļā minēto lēmumu par pašvaldības referenduma rīkošanu vai šā likuma 13. panta trešajā daļā minēto lēmumu par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu publiski paziņo 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(2) Paziņojumā par pašvaldības referenduma rīkošanu norāda:

1) jautājumu, par kuru notiks pašvaldības referendums;

2) informāciju par to, kad un kur notiks balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu;

3) ja nepieciešams, citu informāciju, lai veicinātu balsotāju izpratni par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, izņemot aģitējošu informāciju.

(3) Paziņojumā par atteikumu rīkot pašvaldības referendumu norāda jautājumu, par kuru bija ierosināts rīkot pašvaldības referendumu, un atteikuma pamatojumu.

III nodaļaPašvaldības referenduma norise un rezultātu paziņošana

15. pants. (1) Iepriekšējā balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek, izmantojot balsošanas e-pakalpojumu, pirmdienā, otrdienā un trešdienā pirms referenduma dienas visu diennakti pēc Latvijas laika.

(2) Iepriekšējai balsošanai var tikt nodoti šā likuma 5. panta 1. un 2. punktā minētie jautājumi.

(3) Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības, kas ievērojamas, ja balsošana notiek, izmantojot balsošanas sistēmu, un institūciju, kura izvērtē balsošanas sistēmas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām.

16. pants. (1) Balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek sestdienā no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā.

(2) Pirms pulksten 7.00 no rīta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo.

(3) Vēlēšanu iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas balsošanas telpās tiktu pārbaudīts:

1) vai atnākušie pilsoņi ir balsotāji;

2) vai balsotājs uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu.

17. pants. (1) Balsošana notiek aizklāti, izmantojot balsošanas zīmes. Katrs balsotājs balso personiski, izņemot šā likuma 19. pantā minētos gadījumus.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, izmantojot Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, pārliecinās, vai balsotājs jau nav nobalsojis pašvaldības referendumā klātienē, izdara Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā atzīmi par balsošanu un izsniedz balsotājam ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu balsošanas zīmi. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu.

(3) Ja Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā ir atzīme par balsotāja piedalīšanos referendumā, taču viņš to noliedz, vēlēšanu iecirkņa komisija sazinās ar tā vēlēšanu iecirkņa komisiju, kur balsotājs, pēc Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir balsotāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums, ka paraksta nav, balsotājs var balsot. Ja paraksts ir, balsotājam balsošanu atsaka.

(4) Balsošanas zīmē ir norādīts pašvaldības referendumam nodotais jautājums, kā arī atbildes varianti: "par" un "pret".

(5) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē var izdarīt atzīmi balsošanas zīmē. Balsotājs pēc savas izvēles atzīmē vēlamo atbildi: "par" vai "pret". Kad balsotājs balsošanas zīmē izdarījis atzīmi, viņš saloka balsošanas zīmi un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet to balsošanas kastē.

(6) Balsošanas dienā pēc pulksten 8.00 vakarā balsošanas zīmes var nodot tikai tie balsotāji, kuri ieradušies balsošanas telpās pirms pulksten 8.00 vakarā. Pēc tam balsošanas telpas slēdz.

18. pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija protokolē balsošanas gaitu balsošanas gaitas žurnālā.

(2) Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu balsošanas brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(3) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pašvaldības referenduma ierosinātāju pilnvaroti novērotāji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Minēto personu izteiktie iebildumi un priekšlikumi par balsošanas gaitu norādāmi šā panta pirmajā daļā minētajā žurnālā.

19. pants. (1) Ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo balsotāju vai viņu pilnvarotu personu rakstveida iesniegumu, kas iesniegts vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirkņa komisijai un reģistrēts balsošanas gaitas žurnālā, organizē balsošanu šo balsotāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana balsotāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto balsotāju un slimojošu personu kopējiem, ja viņi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā neminētu balsotāju balsošana ārpus balsošanas telpām nav pieļaujama.

(4) Balsošana atrašanās vietā notiek tikai tad, ja balsotājs atrodas tās pašvaldības teritorijā, kurā notiek attiecīgais referendums.