Zaudējis spēku - Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā

Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/9Kuldīgā 2022. gada 31. martā

APSTIPRINĀTIar Kuldīgas novada domes 31.03.2022.sēdes lēmumu (prot. Nr. 4, p. 26)PRECIZĒTIar Kuldīgas novada domes 28.04.2022.sēdes lēmumu (prot. Nr. 5, p. 70)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"15. panta pirmās daļas 9. punktu, 43. panta trešo daļu,likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,14. panta pirmās daļas 6. punktu, astoto daļu, 15. pantu,17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu,21.5 panta ceturto daļu, 21.7 panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī – palīdzība) iedzīvotājiem, palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk – Palīdzības reģistrs) un izslēdzamas no tā un dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums un Saistošie noteikumi.

3. Pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. izīrē pašvaldībai piederošus vai tās nomātus dzīvokļus (turpmāk – dzīvojamās telpas);

3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;

3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. sniedz palīdzību īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

3.5. izīrē dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam.

4. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:

4.1. lēmumus par personu reģistrēšanu Palīdzības reģistrā, izslēgšanu no Palīdzības reģistra, par dzīvojamo telpu izīrēšanu, pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu, palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Kuldīgas novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

4.2. lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;

4.3. lēmumu par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;

4.4. lēmumu par dzīvojamās telpas, sociālo dzīvokļu un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu vai īres līguma izbeigšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

II. Personas, kurām ir tiesības uz pašvaldības palīdzību

5. Papildus Saistošo noteikumu 2. punktā nosauktajos likumos noteiktajām personām, tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā vispārējā kārtībā ir:

5.1. personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja viņu vai viņu ģimenes locekļu īpašumā nav citas dzīvojamās telpas, turklāt, ja palīdzības pieprasītājs ir:

5.1.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;

5.1.2. persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5.1.3. persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa.

5.2. trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām:

5.2.1. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem (izņemot laulātos) un kuru ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

5.2.2. kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar speciālistu atzinumu par tehnisko stāvokli nav piemērota dzīvošanai un kuru īpašumā vai lietošanā nav cita dzīvojamā telpa;

5.2.3. kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;

5.2.4. kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;

5.2.5. kuras ir nepieciešams nodrošināt ar atsevišķu istabu slimības rakstura dēļ;

5.2.6. kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

5.2.7. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem, un kuras vienas pašas audzina nepilngadīgu bērnu, un kurām nav kopīga saimniecība ar citu darbspējīgu personu.

5.3. ģimenēm ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kuras atgriežas uz dzīvi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā no pastāvīgas dzīves ārvalstīs un kuru īpašumā vai valdījumā nav dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas.

5.4. personām, kuras nav minētas Saistošo noteikumu iepriekšējos punktos, bet kuras iesniegušas motivētu iesniegumu par nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu un Dzīvokļu komisija, izvērtējot konkrētos apstākļus, pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

6. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai Palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā Saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu komisijā iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

7. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu tūlītēji nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

8. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai tām personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

9. Pašvaldība nesniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ja:

9.1. personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;

9.2. persona pēdējo piecu gadu laikā pārdevusi savu dzīvokli vai devušas piekrišanu dzīvokli pārdot, vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;

9.3. persona pēdējo piecu gadu laikā pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajās dzīvojamajās telpās radiniekus (izņemot laulāto un bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana.

III. Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem

10. Tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir kvalificētiem speciālistiem.

11. Uz palīdzību var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai.

12. Dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome ir noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:

12.1. kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo vai augstāko izglītību pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veicināšanai Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā:

12.1.1. vieglās un smagās rūpniecības nozarē;

12.1.2. radošās industrijas nozarē;

12.1.3. tūrisma nozarē;

12.1.4. pakalpojumu sniegšanas nozarē;

12.1.5. lauksaimniecības nozarē;

12.1.6. meža nozarē.

12.2. kvalificētiem speciālistiem valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai:

12.2.1. inženierzinātņu nozarē;

12.2.2. izglītības un sporta nozarē;

12.2.3. kultūras nozarē;

12.2.4. veselības un sociālo pakalpojumu nozarē;

12.2.5. pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā;

12.2.6. tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu darbiniekiem.

13. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.

14. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz ar speciālistu, kurš uzsāk, vēlas uzsākt darbu vai ne ilgāk kā vienu gadu ir darba tiesiskajās attiecībās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā esošā uzņēmumā vai valsts, pašvaldības iestādē. Ja speciālists tikai uzsāks darba tiesiskās attiecības, uzņēmums vai iestāde pašvaldībai iesniedz dokumentu ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību.

15. Pašvaldība speciālistam izīrē dzīvojamo telpu saskaņā ar Saistošo noteikumu VI nodaļu.

16. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz uz laiku, kamēr pastāv darba tiesiskās attiecības, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.

17. Pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā atrodas šim speciālistam vai tā laulātajam vai personai, kas dzīvos kopā ar speciālistu, piederoša dzīvojamā telpa.

IV. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

18. Sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, bet kuram pašvaldības dome noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā.

19. Sociālos dzīvokļus, kuriem pašvaldības dome ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu, Pašvaldība ir tiesīga izīrēt trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā minētajam, likuma noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Saistošo noteikumu VI nodaļu.

20. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

V. Reģistrācija pašvaldības palīdzības saņemšanai, izslēgšana no Palīdzības reģistra un pārreģistrācija citā Palīdzības reģistrā

21. Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību, iesniedz Dzīvokļu komisijai vienota parauga iesniegumu (Saistošo noteikumu pielikumā) un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību. Iesniegumā norādāmi personai vēlamie pašvaldības palīdzības veidi. Persona ar savu parakstu apliecina, ka:

21.1. tās, laulātā vai personas, ar kuru tā dzīvo vienā mājsaimniecībā īpašumā (arī kopīpašumā) nav cita dzīvojamā telpa, kuru varētu izmantot dzīvošanai, vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot peļņas gūšanai;

21.2. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pārdevusi savu dzīvojamo telpu vai devusi piekrišanu dzīvojamo telpu pārdot vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;

21.3. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai, iemitinot īrētajā dzīvojamajā telpā radiniekus (izņemot laulāto un nepilngadīgos bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;

21.4. tā pēdējo piecu gada laikā nav atsavinājusi sev piederošu dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu.

22. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādu, savam statusam atbilstošu dokumentu kopijas:

22.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

22.2. īres līgumu ar privātpersonu par privātas dzīvojamās telpas īri un īpašnieka uzteikumu par īres līguma izbeigšanu;

22.3. politiski represētās personas apliecību;

22.4. repatrianta statusa apliecinošu dokumentu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

22.5. bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns – attiecīgās bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas izsniegtu dokumentu par aizbildnības uzsākšanu/izbeigšanu;

22.6. avārijas stāvoklī esošas dzīvojamās telpas īrnieks – kompetentas institūcijas izsniegtu dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa novērtēšanas atzinumu;

22.7. persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – brīvības atņemšanas iestādes izdotu atbrīvošanas izziņu;

22.8. kvalificēts speciālists – izglītības dokumentus, iestādes vēstuli ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību vai jau noslēgtu darba līgumu.

23. Saistošo noteikumu 22.5., 22.6., 22.8. apakšpunktā norādītā informācija iesniedzama pašvaldībā tikai gadījumā, ja tā nav pašvaldībās rīcībā, un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ to nevar iegūt pati.

24. Iesniedzot Saistošo noteikumu 22. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

25. Personas dokumentus pašvaldības palīdzības saņemšanai izskata Dzīvokļu komisija un viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida Palīdzības reģistrā, kāds norādīts personas iesniegumā, vai lēmumu par atteikumu.

26. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, tā var pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus.

27. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, kura pieejama valsts vai pašvaldības datu reģistros, Dzīvokļu komisija patstāvīgi veic datu reģistros pieejamās informācijas apstrādi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Persona tiek reģistrēta Palīdzības reģistrā pēc deklarētās dzīvesvietas, ja tā iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un atzīta par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību.