Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 Rīgā 2022. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 23 26. §)

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas 1. un 2. punktu un ceturto daļu, 7.1 panta pirmo daļu un Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk – institūcija) amatu katalogu;

1.2. vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību institūcijā;

1.3. amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju;

1.4. amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām;

1.5. amata apraksta izstrādāšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem.

3. Amatu klasifikācijas sistēmā ir apkopotas un klasificētas amatu saimes institūcijās, kā arī aprakstītas attiecīgā amata veicēju pamatfunkcijas.

4. Amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu, kā arī veicinātu personāla vadību un attīstību.

5. Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir šo noteikumu 5. nodaļā ietvertais institūciju amatu katalogs (turpmāk – amatu katalogs). Amatu katalogs ir institūcijās izveidoto amatu sistematizēts apkopojums.

6. Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs (turpmāk – saime) un amatu apakšsaimēs (turpmāk – apakšsaime). Saime ir amatu kopums, kam atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Apakšsaime ir amatu kopums ar šaurāku, bet atbilstoši pamatfunkcijai skaidri nošķiramu specializāciju.

7. Saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem (turpmāk – līmenis), kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.

8. Pamatojoties uz saimi (apakšsaimi) un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu (1. pielikums).

2. Amatu klasificēšanas kārtība

9. Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt, lai vienādi un līdzvērtīgi amati tiktu klasificēti vienādi. Amati tiek salīdzināti, izmantojot amata vai darba aprakstus un izvērtējot tajos iekļauto darba raksturojumu, kas ietver darba sarežģītību, garīgo piepūli, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem, atbildību par lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.

10. Amatus klasificē saimēs (apakšsaimēs) un līmeņos atbilstoši saimju (apakšsaimju) aprakstiem un līmeņu raksturojumiem.

11. Amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni nosaka institūcijas vadītājs pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma.

12. Ja institūcijā ir klasificējami vairāki amati, institūcijas vadītājs var izveidot amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) vismaz triju locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj institūcijas personāla vadības speciālistu.

13. Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata vai darba aprakstus, amatu sarakstu, institūcijas nolikumu un reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta amata (darba) pienākumus.

14. Valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata aprakstā (2. pielikums) norāda:

14.1. iestādes nosaukumu;

14.2. ierēdņa vai darbinieka amata nosaukumu un statusu;

14.3. struktūrvienības nosaukumu;

14.4. profesijas kodu;

14.5. amata klasifikāciju (saimi (apakšsaimi) un līmeni);

14.6. amata vietu iestādes struktūrā – amata pakļautību (institucionālo vai funkcionālo);

14.7. aizvietojamību, ja nepieciešams;

14.8. iekšējo un ārējo sadarbību;

14.9. amata mērķi;

14.10. amata pienākumus (prioritārā secībā), to nozīmību un izpildes standartus, ja tādi ir;

14.11. amatam nepieciešamās kompetences;

14.12. profesionālās kvalifikācijas prasības – izglītību, profesionālo pieredzi, profesionālās prasmes un zināšanas, vispārējās prasmes;

14.13. amata pienākumu veicēja atbildību;

14.14. amata pienākumu veicēja tiesības;

14.15. citu informāciju par amatu.

15. Klasificējot amatus, izvēlas to saimi (apakšsaimi) un līmeni, kura apraksts visprecīzāk atbilst konkrētajā amata vai darba aprakstā minētajiem pamatpienākumiem.

16. Ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki.

17. Ja lielākā daļa amata pamatpienākumu nav atrodama nevienā no saimju (apakšsaimju) un līmeņu aprakstiem, amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurš visvairāk atbilst klasificējamā amata atbildības līmenim un vadības apjomam.

18. Jaunos amatus vai amatus, kuru veicēju pamatpienākumi pēc amatu klasificēšanas būtiski mainās, klasificē vispārīgā kārtībā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.

3. Amatu saskaņošanas kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs

19. Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākas iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents.

20. Iestāde atbilstoši plānotajām izmaiņām iestādes struktūrā un (vai) amata vietu sarakstā pirms jauna amata izveidošanas amatu klasificē. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus.

21. Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākā iestādē. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstāka iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstāka iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju.

22. Ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Pārresoru koordinācijas centrs amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu, kā arī saskaņotos padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus iesniedz saskaņošanai Valsts kancelejā Microsoft Excel datu formā (3. pielikums), tiem pievienojot klasifikāciju pamatojošos dokumentus (amata aprakstus, amatu sarakstu, struktūrvienību reglamentus un struktūras shēmu). Valsts kancelejā iesniedzami tikai tie amatu klasifikāciju pamatojošie dokumenti, kas nav publiski pieejami.

23. Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, iestāde pārskata amatu klasifikāciju atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem un iesniedz atkārtotai saskaņošanai.

4. Amatu saskaņošanas kārtība citās valsts un pašvaldību iestādēs

24. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļā minētās valsts un pašvaldību iestādes amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs, pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā, padotības iestādes vadītājam – augstākas iestādes vadītājs.

25. Pašvaldības iestāde vai padotības iestāde divu nedēļu laikā pēc jaunu amatu izveidošanas vai esošo amatu klasifikācijas pārskatīšanas sagatavo amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (4. pielikums) un iesniedz to saskaņošanai pašvaldībā. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, pašvaldība iesaka pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. Pašvaldība, vērtējot amatu klasificēšanas rezultātus, nodrošina, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata vai darba aprakstā noteiktos pienākumus, amata veikšanai nepieciešamās izglītības un profesionālās pieredzes prasības, tiktu klasificēti vienādi visās pašvaldības iestādēs.

5. Amatu katalogs

5.1. Vispārējas prasības

26. Amatu katalogā institūcijas atbilstoši tajās esošo amata vietu skaitam tiek iedalītas šādi:

26.1. ļoti maza institūcija – institūcija, kurā ir mazāk par 10 amata vietām (institūcijas vadītāju neklasificē 1. saimē "Administratīvā vadība", bet atbilstošajā funkcionālajā saimē);

26.2. maza institūcija – institūcija, kurā ir 10–50 amata vietas;

26.3. vidēja institūcija – institūcija, kurā ir 51–250 amata vietas;

26.4. liela institūcija – institūcija, kurā ir 251–500 amata vietas;

26.5. ļoti liela institūcija – institūcija, kurā ir 501–1500 amata vietas;

26.6. īpaši liela institūcija – institūcija, kurā ir vairāk par 1500 amata vietām.

27. Amatu katalogā pašvaldības tiek iedalītas šādi:

27.1. maza pašvaldība – pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits ir līdz 20 000;

27.2. vidēji liela pašvaldība – valstspilsēta vai pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000;

27.3. liela pašvaldība – galvaspilsēta.

28. Grupa (komanda) ietver amatpersonas (darbiniekus), kas noteiktā laikposmā veic kopīgu uzdevumu, piemēram, projekta uzdevumu, vai nodarbojas ar līdzīgu darba jomu vai tēmu, neveidojot atsevišķu struktūrvienību institūcijas hierarhijā. Grupai (komandai) var būt vadītājs vai vadošais eksperts, kurš ir atbildīgs par uzdevuma izpildes nodrošināšanu un uz grupas vadības laiku ir pielīdzināms attiecīga lieluma struktūrvienības vadītājam. Institūcijā ir šādas struktūrvienības vai amatpersonu (darbinieku) grupas (komandas):

28.1. maza struktūrvienība (grupa) – līdz 4 amata vietām;

28.2. vidēja struktūrvienība (grupa) – no 5 līdz 10 amata vietām;

28.3. liela struktūrvienība – no 11 līdz 20 amata vietām;

28.4. ļoti liela struktūrvienība – vairāk par 20 amata vietām.

29. Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā.

30. Klasificējot tāda vadošā eksperta amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, to var pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amatam. Šādi pielīdzinātu amatu skaits nedrīkst pārsniegt 5 % no institūcijas amata vietu kopskaita. Institūcijā, kurā ir mazāk par 20 amata vietām, var būt viens šāds amats.

31. Institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks, ja viņa pamatfunkcija nav administratīvā vadība, klasificējams attiecīgajā funkcionālajā saimē, nevis administratīvās vadības saimē.

5.2. Amatu saimju raksturojums

5.2.1. Administratīvā vadība – 1. saime

5.2.1.1. Administratīvā vadība valsts iestādēs – 1.1. apakšsaime

32. Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestādes darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Struktūrvienības (tai skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

32.1. I līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.1.1. ir līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz pieciem miljoniem euro;

32.1.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz vienam miljonam euro;

32.2. II līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.2.1. ir līdz 25 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz piecus miljonus euro;

32.2.2. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 20 miljoniem euro;

32.2.3. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no viena līdz pieciem miljoniem euro;

32.3. III līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.3.1. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 20 miljonus euro;

32.3.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 50 miljoniem euro;

32.3.3. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 10 miljoniem euro;

32.4. IV līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.4.1. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 50 līdz 100 miljoniem euro;

32.4.2. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 10 līdz 50 miljoniem euro;

32.4.3. ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 50 miljoniem euro;

32.5. V līmenis:

32.5.1. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 100 miljonus euro;

32.5.2. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;

32.5.3. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;

32.5.4. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir vairāk par 1501 amatu;

32.5.5. augstākās iestādes vadītājs.

5.2.1.2. Administratīvā vadība pašvaldību iestādēs – 1.2. apakšsaime

33. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu. Vadītāja vietnieks pašvaldības iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

33.1. I līmenis (piemēram, padotības iestādes (mazas iestādes, nozares vadošās iestādes) vadītājs, vidējās iestādes vadītāja vietnieks):

33.1.1. administratīvi vada vai palīdz vadīt iestādes darbu;

33.1.2. izstrādā iestādes stratēģiju;

33.1.3. organizē un kontrolē budžeta līdzekļu sadali un izlietošanu iestādes darbības jomā;

33.1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi citās institūcijās;

33.2. II līmenis (vidējas iestādes vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldības iestādē;

33.3. III A līmenis (izpilddirektors mazā pašvaldībā):

33.3.1. organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

33.3.2. sagatavo domei priekšlikumus par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

33.3.3. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

33.3.4. organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

33.3.5. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

33.3.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

33.3.7. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

33.3.8. vada iestādi (struktūrvienību);

33.3.9. atbild par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu;

33.3.10. atbild par iestādes budžeta izstrādi un izpildi;

33.4. III B līmenis (piemēram, lielas un ļoti lielas iestādes vadītājs, nozares vadošās iestādes vadītāja vietnieks lielā pašvaldībā) – veic I līmenim noteiktos pienākumus lielā un ļoti lielā pašvaldības iestādē;

33.5. IV līmenis (piemēram, izpilddirektors vidēja lieluma pašvaldībā, izpilddirektora vietnieks lielā pašvaldībā, nozares vadošās iestādes vadītājs lielā pašvaldībā) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldībā;

33.6. V līmenis (lielas pašvaldības izpilddirektors) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā.

5.2.2. Apgāde (iepirkumi) – 2. saime

34. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji organizē publiskos iepirkumus (tai skaitā centralizētos valsts iepirkumus), nodrošina institūcijas saimniecisko darbību un nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādi un uzskaiti. Saimē ir šādi līmeņi:

34.1. I līmenis (piemēram, noliktavas pārzinis, noliktavas darbinieks, saimniecības pārzinis, mantzinis, veļas pārzinis):

34.1.1. kontrolē materiālo vērtību krājumus un sagatavo priekšlikumus par to palielināšanas nepieciešamību;

34.1.2. apkopo informāciju par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, sagatavo priekšlikumus par iegāžu apjomiem;

34.1.3. risina dažādus organizatoriskus jautājumus, lai nodrošinātu apgādes (iepirkuma) procesus;

34.2. II līmenis (piemēram, iepirkumu speciālists, vecākais saimniecības pārzinis, loģistikas speciālists, sagādnieks):

34.2.1. veic apgādes uzdevumus noteiktā jomā;

34.2.2. apkopo pasūtījumus;

34.2.3. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, piedalās konkursa nolikuma un darba uzdevuma izstrādē;

34.2.4. var piedalīties iepirkumu komisijas darbā;

34.2.5. var analizēt citu iestāžu iepirkumu procesa atbilstību likumam;

34.2.6. var koordinēt I līmeņa speciālistu darbību;

34.3. III līmenis (piemēram, vecākais loģistikas speciālists, vecākais sagādnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

34.3.1. kārto preču transportēšanas pavaddokumentāciju, izmantojot grāmatvedības programmu;

34.3.2. analizē statistiku par preču apgrozību;

34.3.3. strādā ar specifiskām loģistikas datorprogrammām;

34.4. IV līmenis (piemēram, vecākais iepirkumu speciālists, projekta iepirkumu speciālists, saimniecības daļas vadītājs):

34.4.1. nodarbojas ar valsts centralizētajiem iepirkumiem;

34.4.2. veido iepirkumu plānu;

34.4.3. piedalās iekšējās iepirkumu procedūras izstrādē un iepirkumu komisijas darbā;

34.4.4. nodrošina iepirkumu organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu;

34.4.5. piedalās līgumprojektu izstrādē;

34.4.6. kontrolē piegādātāju saistību izpildi;

34.4.7. var koordinēt iepriekšējo līmeņu speciālistu darbību;

34.5. V līmenis (piemēram, eksperts iepirkumu jautājumos, vecākais (galvenais) speciālists (eksperts)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: