Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam

Veids Rīkojums
Publicēts 2022-05-31
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 396 Rīgā 2022. gada 31. maijā (prot. Nr. 29 45. §)

1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt, ka par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija.
3. Atzīt par spēku zaudējušu 2021. gada 22. marta rīkojumu Nr. 180 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 58. nr.).

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ ārlietu ministrs E. RinkēvičsFinanšu ministrs J. Reirs

(Ministru kabineta2022. gada 31. maijarīkojums Nr. 396)

Finanšu sektora attīstības plāns 2022.–2023. gadam

ALTUM AS Attīstības finanšu institūcija Altum
BIS Starptautiskā Norēķinu Banka
CFLA Centrālā finanšu līgumu aģentūra
ECB Eiropas Centrālā Banka
EIB Eiropas Investīciju Banka
EK Eiropas Komisija
EM Ekonomikas ministrija
EPAB Eiropas Padomes Attīstības Banka
ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas
ES Eiropas Savienība
ESG Vides, sociālie un pārvaldības jautājumi
FATF Finanšu darījumu darba grupa
FID Finanšu Izlūkošanas dienests
FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija
FM Finanšu ministrija
FSAP Finanšu sektora attīstības padome
IeM Iekšlietu ministrija
IFC Starptautiskās finanšu korporācijas
IZM Izglītības un Zinātnes ministrija
LAA Latvijas Apdrošinātāju asociācija
LAFPA Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija
LB Latvijas Banka
LFNA Latvijas Finanšu nozares asociācija
LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LM Labklājības ministrija
LMENA Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija
LVCA Latvijas Riska Kapitāla Asociācija
MK Ministru Kabinets
MONEYVAL Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja
MVU Mazi un vidēji uzņēmumi
Nasdaq Nasdaq Baltijas birža
NFRD Ne-finanšu pārskatu direktīva
NILLTPFN Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PKC Pārresoru koordinācijas centrs
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PSD2 Maksājumu pakalpojumu direktīva
PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
SEPA Vienotā eiro maksājumu telpa
SFI Starptautiskās finanšu institūcijas
SM Satiksmes ministrija
STARTinLV Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija
TM Tieslietu ministrija
UR Uzņēmumu reģistrs
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
VID Valsts ieņēmumu dienests
VK Valsts Kase
VP Valsts Policija
ZIB Ziemeļu Investīciju Banka
--- ---
Ilustrācija 1 Kopējās aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Eirozonā, procenti gadā (avots: ECB) Ilustrācija 2 Kredītiestāžu izsniegto kredītu atlikums pret IKP (avots: FKTK)
--- ---
Ilustrācija 8 Dzīvības apdrošināšanas īpatsvars, % no kopējā (avots (OECD) Ilustrācija 7 Latvijā darbojošos apdrošinātāju (vietējo sabiedrību un ārvalstu filiāļu) Latvijā parakstīto prēmiju apjoms 2019.gadā (avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija)
--- ---
Ilustrācija 11 Nozīmīgāko sastāvdaļu īpatsvars mājsaimniecību finanšu aktīvos, % (avots: Latvijas Banka) Ilustrācija 10 Mājsaimniecību dalība 3.līmeņa pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas polisēs ar uzkrājumu veidošanu, ienākumu dalījumā, % (avots: Latvijas Banka)
--- ---
Ilustrācija 12 Bruto portfelis 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgads, EUR, uzkrātie apjomi (avots: Altum) Ilustrācija 13 Jaunie darījumi 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgadā, EUR (Avots: Altum)
Nr. Uzdevums/pasākums
--- ---
1. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas 1. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas
1.1. Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana 1.1. Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana
1.1.1. Veikt regulāru novērtējumu par uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošajiem faktoriem.
1.1.2. Vienkāršot ar pārkreditēšanu saistīto izmaiņu nostiprināšanu Zemesgrāmatā, samazinot kancelejas nodevu hipotēkām, kad pamatojošie dokumenti ir iesniegti elektroniski.
1.1.3. Uzlabot informācijas par fizisku personu saistībām pieejamību kredītriska vērtēšanai.
1.1.4. Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība.
1.1.4. Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība.
1.1.4. Veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība.
1.1.5. Vidēja un ilgtermiņa eksporta garantiju sistēmas turpmāka pilnveidošana.
1.1.6. Pilnveidot finanšu instrumentu atbalsta programmas, vērtējot mezanīna instrumenta turpmākas attīstības iespējas.
1.1.7. Augstākās izglītības pieejamības sistēmas turpmāka pilnveidošana.
1.1.8. Veicināt juridisko personu aizņēmuma, parāda atgūšanu ārpus prasības tiesvedības kārtības vai rakstveida procesā, veicinot bezstrīdus risinājumu izmantošanu, pārskatot ierobežojošos noteikumus (esošie limiti, termiņi, paziņošanas kārtība), kā arī izvērtējot komercķīlu izlietošanas efektivitāti.
1.1.8.1. Izvērtēt komercķīlu izlietošanas efektivitāti juridisko personu parādu atgūšanas procesā.
1.1.9. Veicināt finanšu sektora aktivitāti, piesaistot jaunu tirgus dalībnieku.
1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana 1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana
1.2.1. Izveidot Baltijas valstu akselerācijas fondu (MVU IPO fonds).
1.2.2. Veikts regulārs novērtējums par paveikto kapitāla tirgus attīstības un investīciju kultūras veicināšanā, kā arī to joprojām kavējošajiem faktoriem.
1.2.3. Turpināt uzsākto atbalsta programmu uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū.
1.2.4. Ieviest nodrošinājuma aģenta institūtu uzņēmumu obligācijām un kredītiestāžu sindicētajiem kredītiem.
1.2.5. Izstrādāt priekšlikumus par valsts kapitālsabiedrību investīciju finansēšanas iespējām, t.sk. izmantojot privātā kapitāla piesaisti (aizdevumi, papildu pašu kapitāls, obligāciju emisijas u.c.)
1.2.6. Izveidot attīstības un atbalsta modeli, sniedzot iespēju privātajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izvērtēt dalību kapitāla tirgū.Sekmēt MK apstiprinātā ietvertā risinājuma realizēšanu, nodrošinot valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos kapitāla tirgū.
1.2.7. Veikt izvērtējumu par nepieciešamiem normatīvo aktu grozījumiem, lai, ievērojot nodokļu pretizvairīšanās normas, nodrošinātu nodokļu neitralitāti vērtspapīru emisijas un vērtspapīrošanas darījumiem, kā arī izvērtēt iespējas novērsts Latvijā vērtspapīrošanas darījumus kavējošus nodokļu elementus, lai veicinātu līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos.
1.2.8. Izvērtēt administratīvo un regulatīvo slogu emitentiem, pārskatot Finanšu instrumentu tirgus likuma un citu emitentiem saistošo normatīvo aktu prasības.
1.2.9. Turpināt pilnveidot valsts fondēto pensiju regulējumu, veicinot efektīvu līdzekļu pārvaldību, pensiju plānu dalībnieku informētību un vecumam atbilstošu pensiju plāna izvēli.
1.2.10. Izvērtēt iespēju izveidot augstāka riska Mūža pensijas produktu, kas paredz kapitālu ieguldīt finanšu instrumentos.
1.2.11. Pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.
1.2.12. Veikt izglītojošus pasākumus riska kapitāla ieguldījumu lomas un nozīmes skaidrošanā.
1.2.14. Turpināt uzsākto darbu pie Baltijas valstu kapitāla tirgus iekļaušanu starptautiskajos finanšu indeksos.
1.2.15. Izveidot korporatīvās pārvaldības reitingu par kapitāla tirgū esošiem emitentiem esošu emitentu un vienoties par reitinga uzturētāju
1.2.16. Veicināt tiesībaizsardzības iestāžu izpratni tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā.
1.2.16. Veicināt tiesībaizsardzības iestāžu izpratni tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā.
1.2.17. Izstrādāt priekšlikumus un mehānismus kā ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji var aktīvāk piesaistīt ieguldītājus, izmantojot digitālās iespējas iesaistei kapitāla tirgū.
1.2.18. Izstrādāt priekšlikumus un atbalsta mehānismus aktīvākai investīciju banku iesaistei kapitāla tirgū.
1.3. Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana 1.3. Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana
1.3.1. Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamākus datus par uzkrāto pensiju uzkrājumu un paredzamo pensijas apmēru.
1.3.2. Veicināt un popularizēt jau izstrādāto satura un metodikas materiālu par finanšu pratību plašāku izmantošanu esošajās mācību programmās.
1.3.3. Veicināt izpratni par ieguldījumu nepieciešamību, tai skaitā kapitāla tirgū. Veicināt uzkrājumu kultūras attīstību, sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem ieguldīt valstij piederošajos aktīvos caur publiskajiem piedāvājumiem.
1.3.4. Veicināt fokusētas, dažādām mērķauditorijām piemērotas informācijas sniegšanu par atbildīgu aizņemšanos.
1.3.5. Veicināt regulāru uzkrājumu veidošanas paradumus un izpratni par to nepieciešamību.
1.3.6. Veicināt dažādu institūciju iesaisti Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas īstenošanā, lai palielinātu finanšu pratības aktivitāšu skaitu un uzlabotu kopējo iedzīvotāju finanšu pratības līmeni.
--- ---
Ilustrācija 13 Digitālo tehnoloģiju integrācija (avots: DESI 2020, EK) Ilustrācija 14 DESI-2020 relatīvais sniegums katrā jomā (avots: EK)
Nr. Uzdevums/pasākums
--- ---
2. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība 2. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība
2.1. Inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana 2.1. Inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana
2.1.1. Starpinstitūciju sadarbības ietvara izveide finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai.
2.1.1. Starpinstitūciju sadarbības ietvara izveide finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai.
2.1.2. Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde.
2.1.2. Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde.
2.1.2. Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde.
2.1.3. Attīstīt fintech atbalsta instrumentus (digitālā smilškaste, inovāciju centrs).
2.1.4. Vienas pieturas aģentūras izveide jaunuzņēmumiem fintech jomā.
2.1.5. Finanšu inovāciju monitorings.
2.1.5. Finanšu inovāciju monitorings.
2.1.6. Sadarbības veicināšana ar universitātēm par finanšu inovāciju jautājumiem.
2.2. Inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība 2.2. Inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība
2.2.1. Veikt izvērtējumu un novērst šķēršļus un ierobežojumus, kas ierobežo maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm iespēju atvērt norēķinu kontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38.panta prasību izpildei.
2.2.2. Veicināt Latvijas kredītiestāžu pievienošanos Eiropas zibmaksājumu shēmai SCT Inst.
2.2.3. Veicināt Latvijas kredītiestāžu piedalīšanos LB Zibsaišu reģistrā un zibprasījumu servisā.
2.2.4. Pievienoties LB uzturētajai zibmaksājumu un saistīto servisu infrastruktūrai, lai sniegtu iespēju nodokļu un nenodokļu maksātājiem norēķināties ar budžetu ātri un mūsdienīgi.
2.2.5. Veicināt nacionālās e-rēķinu un e-čeku infrastruktūras attīstību un tās salāgošanu ar maksājumu risinājumiem, t.sk. zibprasījumiem.
2.2.6. Veicināt strukturētās references pieejas plašāku ieviešanu maksājumu veikšanai lielajiem pakalpojumu sniedzējiem (alternatīva personas kodam).
2.2.7. Veicināt finanšu izlūkošanas vienību un tiesībaizsardzības institūciju starptautisko sadarbību NILL/TF/PF novēršanā un apkarošanā, izmantojot inovatīvus risinājumus (NILL/TF/PF smilškaste, FID inovāciju centrs).
Sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem Sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem
2.3.1. Veicināt iedzīvotāju izpratni par digitālo drošību (informētību par kibernoziegumiem, ieskaitot krāpniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu), mazināt pakļaušanos krāpšanai (it īpaši interneta vidē), iesaistot tiesībaizsardzības iestādes.
2.3.2 Veicināt FinTech uzņēmumu kiberrisku vadības kultūru.
2.3.3. Veicināt iedzīvotāju un finanšu tirgus izpratni par inovatīviem finanšu pakalpojumiem, fintech kultūru un attīstību.
--- ---
3. Ilgtspējīgas finanses 3. Ilgtspējīgas finanses
--- ---
3.1. Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai 3.1. Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai
Nr. Uzdevums/pasākums
3.1.1. Starpinstitūciju darba grupas/ komitejas izveidošana un Ilgtspējīgo finanšu stratēģijas sagatavošana, kas ietvers sevī konkrēto darbību plānu, ceļa karti finanšu sektoram ceļā uz ilgtspējīgo finanšu ieviešanu valstī un zaļā marķējuma izveidošanu finanšu produktiem.
3.1.1. Starpinstitūciju darba grupas/ komitejas izveidošana un Ilgtspējīgo finanšu stratēģijas sagatavošana, kas ietvers sevī konkrēto darbību plānu, ceļa karti finanšu sektoram ceļā uz ilgtspējīgo finanšu ieviešanu valstī un zaļā marķējuma izveidošanu finanšu produktiem.
3.1.2. Sagatavots juridiskais ietvars un nepieciešamā infrastruktūra "zaļo" vai ilgtspējīgu valsts parāda vērtspapīru emisijai. Nodrošināta emisijas veikšana atbilstošu projektu pieejamības gadījumā.
3.2. Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai 3.2. Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai
3.2.1. ESG datu pieejamības pilnveidošana.
3.2.1. ESG datu pieejamības pilnveidošana.
3.2.2. Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products).
3.2.2. Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products).
3.2.2. Ecolabel izveidošana mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products).
3.3. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm 3.3. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm
3.3.1. Finanšu nozares institūciju, valsts pārvaldes un iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veidošana par ilgtspējīgām finansēm.
3.3.1. Finanšu nozares institūciju, valsts pārvaldes un iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veidošana par ilgtspējīgām finansēm.
Uzdevums Pasākums
--- ---
Uzdevums Pasākums
Finansējums plāna realizācijai kopā

Finanšu ministrs J. Reirs

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.