Salacgrīvas ostas noteikumi

Limbažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 202022. gada 28. aprīlī

APSTIPRINĀTIar Limbažu novada domes28.04.2022. sēdes lēmumu Nr. 391(prot. Nr. 5, 34.)PRECIZĒTIar Limbažu novada domes09.06.2022. sēdes lēmumu Nr. 612(prot. Nr. 7, 3.)Izdoti saskaņā arLikuma par ostām 6. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Salacgrīvas ostas (turpmāk – osta) darbību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kuģu ceļš – ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem (bojas, stoderes, vadlīnijas) aprīkots kanāls ostas akvatorijā un tās pieejā, kas droši izmantojams kuģošanas līdzekļiem;

2.2. kuģis – kuģošanas līdzeklis atbilstoši Jūras kodeksa 1.1 pantā noteiktajam;

2.3. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, kas paredzēts sportam un atpūtai (piemēram, atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta), kura garums ir mazāks par 24 metriem;

2.4. zvejas kuģis – kuģi, kas ir īpaši aprīkots un tiek izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.5. liellaiva – kuģošanas līdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto ar velkoni;

2.6. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime;

2.7. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona, kurai ir līgumsaistības ar ostas pārvaldi;

2.8. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks vai nomnieks;

2.9. padziļināšanas darbu kuģi – visu veidu kuģošanas līdzekļi un peldošas tehniskas ierīces, ko izmanto ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

2.10. dziļums pie piestātnes – gultnes atzīme, kas tiek mērīta viena metra attālumā no piestātnes kordona līnijas visā piestātnes garumā;

2.11. Ziemas osta – ostas akvatorijas baseins, kas atrodas Salacas upes labajā krastā piestātnes Nr. 5 un Nr. 6 rajonā;

2.12. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud cilvēkus, vidi vai īpašumu.

3. Ostas pārvalde pārvalda ostas kopējās hidrotehniskās būves, ostas akvatoriju, kuģu ceļus, sauszemes daļu un navigācijas tehniskos līdzekļus, kā arī kontrolē visu ostas piestātņu atbilstību šo noteikumu prasībām.

4. Šie noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas ostas teritorijā.

5. Pildot šos noteikumus, ievēro arī Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un labas jūras prakses principus.

6. Ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu trešajai personai.

II. Ostas robežas

7. Ostas teritorija ir sauszemes teritorijas daļa un iekšējo ūdeņu daļa atbilstoši Likumam par ostām. Ostas robežas atbilst normatīvajiem aktiem par ostas robežu noteikšanu.

8. Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) kuģu ceļa garums ir 3300 m, platums – 70 m.

9. Salacgrīvas ostas (Kuivižos) kuģu ceļa garums ir 3500 m, platums – 30 m.

10. Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) vadlīnija ir – 072,3°–252,3°.

11. Salacgrīvas ostas (Kuivižos) vadlīnija ir – 078,4°–258,4°.

III. Ostas maksas

12. Ostas maksas nosaka un pakalpojumu maksas tarifu robežlīmeņus apstiprina ostas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām. Ostas pārvalde 60 dienas pirms ostas maksu grozījumu stāšanās spēkā nodrošina ostas maksu grozījumu pieejamību ostas pārvaldes tīmekļvietnē www.salacgrivaport.lv.

13. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācijai" (turpmāk – Jūras administrācija) atbilstoši Likumu par ostām un normatīvajiem aktiem par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi.

14. Kuģa aģents nodrošina noteikto ostas maksu un maksu par pakalpojumiem samaksu ostas pārvaldei, komersantiem un Jūras administrācijai, kā arī to iekasēšanu no kuģu īpašniekiem atbilstoši ostā noteiktajiem tarifiem un maksājumu kārtībai.

15. Sanitārā maksa ietver maksu par tādu visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no kuģiem, kas ir uz kuģa, tam ienākot ostā, vai radušies uz kuģa, tam stāvot ostā, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus vai tanku mazgājamos ūdeņus.

16. Kuģim, ja tas neizmanto kuģa aģenta pakalpojumus, pirms iziešanas no ostas, jāsamaksā visas ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem ostas pakalpojumiem.

IV. Piestātņu un citu nekustamo īpašumu lietošana

17. Par piestātņu un citu rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā un pārraudzību, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu un prasību ievērošanu atbild tās lietotājs. Ciktāl tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, atbildību nes arī ostas pārvalde.

18. Īpašus piestātnes apsaimniekošanas noteikumus, saskaņojot ar ostas kapteini, nosaka piestātnes lietotājs.

19. Ārkārtējos apstākļos, lai mazinātu draudus cilvēkiem, videi vai īpašumam, ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātnes bez tās lietotāja atļaujas.

20. Piestātnes lietotājs nodrošina piestātnes aprīkošanu ar glābšanas līdzekļiem (glābšanas riņķi ar līni un gaismas boju) un ugunsdzēsības instrumentu komplektu.

V. Kuģu ienākšanas, iziešanas kārtība un ostas formalitātes

21. Formalitātes, kuģim ienākot ostā un izejot no tās, tai skaitā informācijas apmaiņu par kuģu un ostu aizsardzības jautājumiem, veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

22. Ja piestātnes lietotājs nav informējis ostas kapteini par kuģu pieņemšanas secību pie piestātnes, kuģus pieņem rindas kārtībā, kādā tie pienāk ostas ārējā reidā.

23. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa pienākšanas pie pieņemšanas "P" bojas, izmantojot šo noteikumu 33. punktā minētos saziņas kanālus, paziņo ostas kapteinim paredzēto kuģa pienākšanas laiku (ETA). Šis nosacījums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

24. Ziemas navigācijas laikā kuģa kapteinis vai kuģa aģents kuģošanai ledus apstākļos pēc ostas kapteiņa pieprasījuma sniedz šādu papildu informāciju:

24.1. ledus klase;

24.2. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var iespaidot kuģošanu ledū;

24.3. dzinēja jauda.

25. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot ostas kapteinim un Valsts robežsardzes struktūrvienībai tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus, ja nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, piedalīties cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma ārkārtēju apstākļu dēļ.

26. Kuģim, izejot no ostas vai ienākot tajā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 grādus un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka par kuģa noturības informācijā noteikto. Kuģa klāja krava, kuģim izejot no ostas, ienākot ostā vai manevrējot ostā, nedrīkst apgrūtināt redzamību no navigācijas tiltiņa.

VI. Kuģošanas drošība

27. Dziļuma rezerve starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes ir vismaz 0.5 m, bet citviet ostas akvatorijā, kā arī kuģu ceļā – ne mazāka kā 15 % no maksimālās iegrimes.

28. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā ar rīkojumu nosaka maksimālo iegrimi Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) kuģu ceļā un ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5.

29. Salacgrīvas ostā (Salacgrīvā) pieļaujamie kuģu maksimālie izmēri kuģu ceļā un ostas akvatorijā ir šādi: garums 115 m, platums 20 m, augstums nav ierobežots. Lielāka platuma kuģu ienākšanu ostā saskaņo ar ostas kapteini.

30. Ostas kapteinis ne retāk kā reizi gadā ar rīkojumu nosaka kuģu maksimālos izmērus un maksimālo iegrimi Salacgrīvas ostas (Kuivižos) kuģu ceļā un ostas akvatorijā pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5.

31. Ostas pārvalde 28. punktā un 30. punktā minēto informāciju publicē ostas tīmekļvietnē www.salacgrivaport.lv.

32. Ostas akvatorijā ievēro 1972. gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72).

33. Pienākot pie pieņemšanas "P" bojas, kā arī kuģojot ostā, sazināšanās ar ostas kapteini un loci notiek pa radio ultraīsviļņiem (turpmāk – UĪV) vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:

33.1. ostas kapteinim:

33.1.1. izsaukuma signāls – "Salacgrīvas osta" (Salacgriva port);

33.1.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 16. kanāls vai mobilais tālrunis; darba sakari – UĪV 12. kanālā vai pa mobilo tālruni;

33.2. locim:

33.2.1. izsaukuma signāls – "Salacgrīvas osta 1" (Salacgriva port 1);

33.2.2. izsaukšanas kanāls – UĪV 12. kanāls vai mobilais tālrunis; darba sakari – UĪV 12. kanālā vai pa mobilo tālruni.

34. Ostas ārējā reidā esošie kuģi nedrīkst traucēt tos kuģus, kas pa kuģu ceļu ienāk ostā vai iziet no tās.

35. Uz visiem ārvalstu kuģiem, kas atrodas ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

36. Loča pakalpojumi, kuģim ienākot ostā, izejot no ostas vai pārvietojoties ostā, papildus Ministru kabineta noteikumos par ločiem noteiktajam, ir obligāti visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m.

37. Loci uzņem uz kuģa vai nodod uz loča kuģi pie pieņemšanas "P" bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie pieņemšanas "P" bojas nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var loča uzņemšanas vietu izmainīt vai veikt kuģa ievešanu vai izvešanu, izmantojot loču kuģa ķīļūdeni, neuzkāpjot uz ievedamā vai izvedamā kuģa. Šajos gadījumos kuģis netiek atbrīvots no loču maksas.

38. Ostas velkoņa izmantošanas nepieciešamību nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Ostas velkoni ieteicams izmantot tiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m. Jebkura garuma liellaivām nepieciešams piesaistīt papildu velkoni ar jaudu, kas saskaņota ar ostas kapteini.

39. Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana no ostas un ienākšana ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 m.

40. Kuģošana ostas akvatorijā un kuģu ceļā ir aizliegta:

40.1. ja ziemeļu vai dienvidu vēja ātrums pārsniedz 10 m/s;

40.2. ja rietumu vai austrumu vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

40.3. liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;

40.4. redzamība ir mazāka par 0.5 jūras jūdzēm;

40.5. intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

41. Atkarībā no vēja virziena, straumes ātruma, viļņošanās ostas ārējā reidā un citiem faktoriem ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no šo noteikumu 40. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

42. Kuģa gaitas ātrums ostā nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

43. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt vai stumt tikai vienu kuģošanas līdzekli.

44. Kuģis kustību ostā, tai skaitā ostas ārējā reidā, drīkst uzsākt tikai ar ostas kapteiņa atļauju. Šis noteikums neattiecas uz mazizmēra un zvejas kuģiem.

45. Kuģa gaitas izmēģinājuma braucienu pēc remonta saskaņo ar ostas kapteini. Izmēģinājuma braucienam saņem kuģi uzraugošās iestādes vai klasifikācijas sabiedrības atļauju.

46. Sporta skolas audzēkņi ar kuģošanas līdzekļiem (laivām, mācību jahtām) drīkst trenēties Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijas teritorijā no piestātnes Nr. 2 un Nr. 3 līdz tiltam pār Salacu. Pārējā Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijā drīkst trenēties tikai ar ostas kapteiņa saskaņojumu un netraucējot kuģu satiksmi.

47. Kuģis (arī ja to velk vai stumj), atrodoties gaitā ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

48. Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana ostas akvatorijā, par to nekavējoties ziņo ostas kapteinim, un dara visu, lai kuģis nenogrimtu ostas akvatorijas kuģojamā daļā.

49. Ostas kapteinis var aizturēt kuģi uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām vai trim darba dienām (atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk vēlāk), ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam, radījis piesārņojumu, vai citu Jūras kodeksā noteikto jūras prasību gadījumā, ar nosacījumu, ka nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu.

50. Kuģi, atrodoties ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām.

51. Ziemas navigācijas periodā kuģošana notiek saskaņā ar faktiskajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī, ostā un kuģu tehniskajām iespējām. Lēmumus par kuģošanu ziemas navigācijas periodā ostā pieņem ostas kapteinis. Ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt papildu ierobežojumus (piem. min. dzinēja jauda, min. ledus klase, min. kravnesība u.c.) kuģiem, kuri ziemas navigācijas periodā ienāk ostā.

52. Stāvēšana uz enkura ostas akvatorijā tam neparedzētās vietās un uz kuģu ceļa ir aizliegta.

53. Zemūdens darbus ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar ostas kapteini.

54. Peldēšanās, makšķerēšana un zvejošana Salacgrīvas ostas (Salacgrīvā) akvatorijā ir atļauta 150 m posmā no tilta pār Salacas upi uz Salacas upes grīvas pusi.

55. Zvejošana Salacgrīvas ostā (Kuivižos) visā akvatorijā ir aizliegta.

56. Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to Jūras administrācijai un Valsts vides dienestam.

VII. Piestātņu sagatavošana

57. Piestātnes lietotājs ir atbildīgs par piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām.

58. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:

58.1. dziļuma pie piestātnes uzturēšana atbilstoši piestātnes tehniskajā projektā paredzētajai dziļuma atzīmei;

58.2. kuģa tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana;

58.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu) uzturēšana kārtībā;

58.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā;

58.5. stividora vai citas atbildīgās personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi norādītu kuģa vietu pie piestātnes;

58.6. kravas un citu operāciju apturēšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas tauvošanās laikā, kā arī nepiederošu personu atrašanās nepieļaušanu uz piestātnes šajā joslā;

58.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšana (saskaņā ar ostas kapteiņa prasībām);

58.8. sniega tīrīšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas;

58.9. tauvotāju nodrošināšana;

58.10. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;

58.11. vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas nodrošināšana.

59. Aizliegts uzglabāt kravu uz piestātnes 4 m joslā no kordona līnijas.

VIII. Kuģu tauvošanās un stāvēšana ostā

60. Tauvošanās darbus nodrošina piestātnes lietotājs.

61. Veicot tauvošanos, kuģa kapteinis, saskaņojot ar loci, nosaka tauvu skaitu un to izvietojumu.

62. Pie piestātnēm, izņemot Ziemas ostu, kuģi drīkst stāvēt vienā korpusā, ja tas netraucē kuģošanas drošību ostas akvatorijā. Tauvošanās otrajā korpusā, kā arī ar priekšgalu vai pakaļgalu pie piestātnes pieļaujama tikai ar ostas kapteiņa atļauju.

63. Ziemas ostā atļauta tauvošanās četros korpusos, ar priekšgalu vai pakaļgalu pret piestātni, ja tas netraucē kuģošanas drošību.

64. Kuģi ar bīstamu kravu labi redzamā vietā izliek sarkanu riņķuguni. Dienas laikā šāds kuģis paceļ signālkarogu "BRAVO".

65. Kuģis, stāvot pie piestātnes, izliek trapu, nodrošinot to ar aizsargtīklu. Trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Diennakts tumšajā laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega un nodrošināts pret slīdamību.

66. Kuģiem, stāvot pie piestātnes, ir aizliegts izvirzīt aiz borta kravas ierīces, ja tas nav nepieciešams kravas operāciju veikšanai.

67. Mazizmēra kuģu stāvēšana Salacgrīvas ostā (Salacgrīvā) atļauta tikai pie peldošajām jahtu piestātnēm. Ja šo kuģu izmēri neļauj tiem tauvoties pie peldošajām jahtu piestātnēm, tad ostas kapteinis, iespēju robežās, norāda citu piestātni.

68. Mazizmēra kuģi, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, saskaņojot ar ostas pārvaldi un ostas kapteini, drīkst izmantot neapbūvētas krasta joslas stāvēšanai vai pārziemošanai.

69. Par kuģa galvenā dzinēja remontdarbiem, kurus plānots veikt kuģim atrodoties ostā, informē ostas kapteini un šos remontdarbus saskaņo ar piestātnes lietotāju.

70. Ja kuģis, stāvēdams ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi un cilvēkiem, ostas būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, citiem kuģiem vai ja ar to tiek veikta neatļauta komercdarbība (piem. normatīvajiem aktiem neatbilstoša pasažieru pārvadāšana), vai par to nav veikti tam pienākošie norēķini ar pakalpojuma sniedzējiem ostā (piem. ostas maksas, piestātnes izmantošanas maksas), to var izraidīt no ostas. Rīkojumu par izraidīšanu, saskaņojot to ar ostas pārvaldi, sagatavo un izdod ostas kapteinis. Izmaksas, ja tādas rodas, izraidot kuģi no ostas, sedz kuģa īpašnieks.

IX. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

71. Katru gadu līdz 30. maijam piestātnes lietotājs iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 20 m platā joslā visā garumā gar piestātnēm, kā arī piestātņu zemūdens un virsūdens apskates aktus.

72. Ostas kapteinis var pieprasīt piestātnes lietotājam papildus dziļumu mērīšanas un zemūdens apskates datus.

73. Pārbaudīt galvenā dzinēja darbību pēc remonta atļauts tikai ar ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja rakstisku piekrišanu.

74. Kuģiem aizliegts pie piestātnes darbināt dzenskrūvi un sānskrūvi, izņemot darbināšanu kuģa pietauvošanās vai attauvošanās laikā, kā arī mehānismu pārbaudei pēc to remonta vai apkopes.

75. Par zaudējumiem, ko kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks. Par notikumu, kura rezultātā radušies šie zaudējumi, ostas kapteinis un piestātnes lietotājs kopā ar kuģa kapteini līdz kuģa atiešanai sastāda aktu, ko kopā ar zaudējumu aprēķinu iesniedz kuģa īpašniekam kā pretenziju. Ja kuģa īpašnieks pretenziju labprātīgi neapmierina, samaksājot zaudējumus vai iesniedzot garantiju par to segšanu, tad strīdu var risināt, iesniedzot tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.

76. Kravas slodze uz piestātnes nedrīkst pārsniegt piestātnes tehniskajā dokumentācijā paredzēto pieļaujamo slodzi.

77. Zemūdens kabeļu, zemteku vietas un elektrolīnijas ir attiecīgi apzīmētas un diennakts tumšajā laikā šīs zīmes ir izgaismotas.

X. Ostas padziļināšanas darbi

78. Veicot padziļināšanas darbus ostas akvatorijā, padziļināšanas darbu kuģis operatīvi ziņo ostas kapteinim par kuģa trošu un enkuru izvietojumu.

79. Padziļināšanas darbu kuģis vienmēr ir gatavs atlaist un ievilkt troses.

80. Padziļināšanas darbu kuģis, kas strādā ostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kas ienāk ostā vai iziet no ostas.

81. Uz padziļināšanas darbu kuģa, kas strādā ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar 1972. gada Konvencijas par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72) prasībām.

82. Ja padziļināšanas darbu kuģi neveic padziļināšanas darbus, tiem aizliegts atrasties uz kuģu ceļa, izņemot, ja tie ienāk ostā vai iziet no ostas.

83. Ja padziļināšanas darbu kuģim vienlaikus tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka ir kuģim, kurš virzās uz izeju no ostas.

84. Ostas kapteinis, saskaņojot ar piestātnes lietotāju, ierāda piestātni padziļināšanas darbu kuģu stāvēšanai ostā.