Statistisko datu par klientu maksājumiem sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 208Rīgā 2022. gada 13. jūnijā

Izdoti saskaņā arLatvijas Bankas likuma63. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības un kārtību, saskaņā ar kuru Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiāles Latvijā un krājaizdevu sabiedrības, kas sniedz maksājumu pakalpojumus (tālāk tekstā – statistisko datu sniedzējs), ievērojot kalendārā gada ceturkšņa un pusgada periodiskumu, sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai statistiskos datus par klientu maksājumiem (tālāk tekstā – statistiskie dati);

1.2. statistisko datu iesniegšanas termiņus;

1.3. statistisko datu glabāšanas ilgumu.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. pantā noteiktajiem terminiem un to definīcijām, kā arī lietoti šādi termini:

2.1. atpakaļ nosūtīts maksājums – pēc sākotnējā kartei piesaistītā maksājuma norēķina pabeigšanas veikta maksājuma atmaksas darījums (refund) vai oriģinālā kredīta transakcija (OCT);

2.2. attālināti uzsākts maksājums – "attālināts maksājums" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3.1 punkta izpratnē;

2.3. bankomāts – elektromehāniska ierīce, kas autorizētiem lietotājiem, kuri lieto kartei piesaistītus maksājuma instrumentus vai citas līdzīgas ierīces, ļauj izņemt skaidro naudu no viņu kontiem un/vai izmantot citus pakalpojumus, t.sk. konta bilances apskati, naudas līdzekļu pārvedumu vai naudas līdzekļu noguldīšanu;

2.4. bezkontakta maksājums – maksājums, izmantojot karti vai citu līdzīgu ierīci, ja maksātājs un tirgotājs (un/vai tā aprīkojums) fiziski atrodas vienā vietā un sakari starp pārnēsājamo ierīci un tirdzniecības vietu tiek nodrošināti, izmantojot bezkontakta tehnoloģiju;

2.5. DLA – "stingrā autentifikācija" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 25.1 punkta izpratnē;

2.6. EFTPOS terminālis – terminālis, kas ļauj izmantot karti fiziskā (nevirtuālā) tirdzniecības vietā un ir izveidots tā, lai dotu iespēju informāciju nosūtīt tiešsaistes režīmā, autorizācijas pieprasījumiem notiekot reālajā laikā vai nesaistes režīmā. EFTPOS termināļi ietver termināļus, kurus neapkalpo darbinieks;

2.7. e-nauda – "elektroniskā nauda" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 2.2 punkta izpratnē;

2.8. e-naudas karte – karte ar e-naudas funkciju, kurā var tieši glabāt e-naudu un/vai kura sniedz piekļuvi e-naudai e-naudas kontos, nodrošinot e-naudas maksājumus;

2.9. e-naudas karšu terminālis – e-naudas karšu uzlādes vai atmaksas terminālis un e-naudas karšu maksājumu terminālis šo noteikumu 2.9. un 2.10. apakšpunkta izpratnē;

2.10. e-naudas karšu uzlādes vai atmaksas terminālis – terminālis, kas ļauj e-naudas vērtību no e-naudas emitenta pārvest kartes ar e-naudas funkciju turētājam un atpakaļ, t.i., veikt e-naudas papildināšanu vai izņemšanu;

2.11. e-naudas karšu maksājumu terminālis – terminālis, kas personai, kura kartē ar e-naudas funkciju tur e-naudu, ļauj e-naudas vērtību no kartes atlikuma pārvest tirgotājam vai citam saņēmējam;

2.12. karte – maksājuma instruments, kam piesaistīts unikāls numurs, ko var izmantot maksājuma, skaidrās naudas izmaksas vai skaidrās naudas noguldījuma veikšanai un ko apstrādā ar karšu shēmas starpniecību vai kartes izsniedzēja uzturētā tīklā. Numuru var glabāt fiziskā kartē, citā ierīcē (t.sk. atslēgu piekariņā, uz uzlīmes, viedtālrunī) vai virtuālā vidē bez fiziskas ierīces. Atbilstoši līgumam ar kartes izsniedzēju karte tās turētājam dod iespēju izmantot vienu vai vairākas no šādām funkcijām: skaidrās naudas, debeta, atliktā debeta, kredīta un e-naudas funkciju;

2.13. karte ar atliktā debeta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt no konta, kuru atvēris kartes izsniedzējs, ievērojot atļauto limitu. Norēķini par šā konta bilanci pilnībā notiek iepriekš noteikta perioda beigās. Kartei ar atliktā debeta funkciju raksturīgā īpašība, kas to atšķir no kartes ar kredīta vai debeta funkciju, ir līgumiskā vienošanās, ar kuru piešķir kredītlīniju ar pienākumu par parādu norēķināties iepriekš noteikta perioda beigās, nepiemērojot procentus;

2.14. karte ar debeta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt no paša naudas līdzekļiem maksājumu kontā vai šim kontam piesaistītām papildu pārsnieguma iespējām;

2.15. karte ar kredīta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt piešķirtā kredītlimita ietvaros, piešķirto kredītu atmaksājot pilnā apjomā līdz noteiktajam termiņam vai pa daļām, atlikumu uzskatot par karšu procentu kredītu;

2.16. kartei piesaistīts maksājums – maksājums, kas veikts ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu terminālī vai citā veidā elektroniski vai neelektroniski, izmantojot manuālu autorizācijas procedūru, piemēram, imprinterus, vai veicot mail order telephone order (MOTO) maksājumu. Kartei piesaistīti maksājumi šo noteikumu izpratnē neietver e-naudas maksājumus, skaidrās naudas izmaksu un noguldīšanu, kredīta pārvedumu bankomātā un skaidrās naudas izmaksu tirdzniecības vietas (POS) terminālī;

2.17. klātienē uzsākts maksājums – jebkāda veida maksājums, ko maksātājs uzsāk klātienē, t.sk. bezkontakta maksājums. Termins "klātienē uzsākts maksājums" ir ar pretēju nozīmi šajos noteikumos lietotajam terminam "attālināti uzsākts maksājums";

2.18. klients – maksājuma pakalpojuma izmantotājs, izņemot šo noteikumu 1. punktā minētās iestādes, valsts akciju sabiedrību "Latvijas Pasts" un Valsts kasi;

2.19. mobilo maksājumu risinājums – risinājums, ko izmanto tādai maksājuma uzsākšanai, kurā maksājuma datus un maksājuma uzdevumu nosūta un/vai apstiprina, izmantojot mobilos sakarus un datu pārraides tehnoloģiju mobilajā ierīcē. Mobilo maksājumu risinājums ietver digitālos makus un citus mobilās ierīces, ko izmanto, lai uzsāktu P2P (fiziskā persona fiziskajai personai) un/vai C2B (patērētājs uzņēmumam) maksājumus, t.i., kredīta pārvedumus, kartēm piesaistītos maksājumus un/vai e-naudas maksājumus;

2.20. NFC maksājums – bezkontakta maksājums, izmantojot tuva darbības lauka sakaru (NFC jeb Near Field Communication) tehnoloģiju saskaņā ar starptautisko standartu ISO/IEC 18092:2013 Information technology – Telecommunications and information exchange between systems – Near Field Communication – Interface and Protocol (NFCIP-1);

2.21. tirdzniecības vietas (POS) terminālis – fiziska ierīce, ko izmanto darījumiem (pirkumiem) mazumtirdzniecībā, lai iegūtu maksājumu informāciju (manuāli uz papīra sertifikātiem vai elektroniski) un uzsāktu maksājumu;

2.22. zibmaksājums – kredīta pārvedums, kuru apstrādā reālajā laikā, 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā un kurā līdzekļi nekavējoties ir pieejami saņēmēja lietošanai. Zibmaksājumi neietver maksājumus, kuros gan maksātājs, gan saņēmējs ir viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienti.

3. Maksājumā var būt iesaistīta viena vai vairākas kredītiestādes, e-naudas iestādes, maksājumu iestādes vai krājaizdevu sabiedrības un maksājumu sistēmas.

4. Maksājumu var uzsākt maksātājs vai saņēmējs, kas var būt viena un tā pati persona.

5. Statistiskie dati nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t.sk., lai veiktu Latvijā izmantoto maksāšanas līdzekļu uzraudzību un pārraudzību un krāpniecisko gadījumu maksājumu jomā analīzi, sagatavotu maksājumu statistiku atbilstoši Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, veiktu finanšu stabilitātes analīzi un informētu citas institūcijas un sabiedrību par maksāšanas līdzekļu attīstību Latvijā.

6. Statistiskos datus Latvijas Banka var nodot Latvijas Bankas likuma 71. panta otrajā un trešajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

7. Latvijas Banka Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 28. novembra regulas (ES) Nr. 1409/2013 par maksājumu statistiku 4. pantā noteiktajā kārtībā katru gadu līdz 30. jūlijam izskata iespēju statistisko datu sniedzējam piešķirt tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā.

8. Latvijas Banka katru gadu līdz 10. augustam, pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā veikto izvērtējumu, informē tos statistisko datu sniedzējus, kuriem tiek piešķirtas vai atceltas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā.

II. Statistisko datu sagatavošanas un iesniegšanas vispārējās prasības un kārtība un iesniegšanas termiņi

9. Statistisko datu sniedzējs reizi pusgadā sagatavo un attiecīgi līdz 25. jūlijam un 25. janvārim iesniedz Latvijas Bankai pusgada statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam (tālāk tekstā – pusgada pārskats), kā arī reizi ceturksnī sagatavo un attiecīgi līdz 20. aprīlim, 20. jūlijam, 20. oktobrim un 20. janvārim iesniedz Latvijas Bankai ceturkšņa statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam (tālāk tekstā – ceturkšņa pārskats).

10. Statistisko datu sniedzējs, kuram piešķirtas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā, reizi pusgadā sagatavo un attiecīgi līdz 25. jūlijam un 25. janvārim iesniedz Latvijas Bankai pusgada statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam (tālāk tekstā – pusgada saīsinātais pārskats). Statistisko datu sniedzējs, kuram piešķirtas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā, ceturkšņa pārskatu neiesniedz.

11. Statistisko datu sniedzējs apkopo un sniedz informāciju arī par tā klientu maksājumiem, kurus statistisko datu sniedzēja vārdā citās valstīs nodrošinājuši statistisko datu sniedzēja aģenti (pārstāvji, kas ir citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji).

12. Statistiskos datus Latvijas Bankai iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, statistisko datu sniedzēji, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes un citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, – izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, pārējie statistisko datu sniedzēji – izmantojot nebanku statistikas sistēmu.

13. Iesniedzot statistiskos datus, skaitliskās vērtības (skaitu) uzrāda veselos skaitļos un apjomu uzrāda līdz divām zīmēm aiz komata. Statistiskos datus sniedz, kā naudas izteiksmes vienību lietojot euro. Sniedzot statistiskos datus par pārējās valūtās veiktajiem klientu maksājumiem, to summas pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas kursu attiecīgās kalendārās dienas beigās.

14. Visu to pozīciju datus, kurām pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātajā pārskatā norādāms valsts kods, uzrāda detalizēti valstu dalījumā, valsts kodus piemērojot saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi". Valstu dalījumu nepiemēro tām pozīcijām, kurām pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātā pārskata ailē "Valsts kods" norādīts valsts kods "W0 – valstis kopā".

15. Sniedzot statistiskos datus par kartēm piesaistītajiem maksājumiem un skaidrās naudas izņemšanu ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, tirdzniecības vietas valsti nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) Nr. 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem, 2. panta 29. punktu.

16. Pusgada pārskata pozīcijās, kurās norādāms kredīta pārvedumu shēmas kods, tiešā debeta maksājumu shēmas kods vai karšu shēmas kods, atbilstošo shēmas kodu statistisko datu sniedzējs norāda saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicēto shēmu kodu sarakstu.

17. Pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātā pārskata pozīcijās, kurās norādāms maksājuma uzsākšanas veida kods, statistisko datu sniedzējs norāda atbilstošo maksājuma uzsākšanas veida kodu:

17.1. attālināti uzsākti maksājumi – kods "R";

17.2. klātienē uzsākti maksājumi – kods "NR";

17.3. kopā (neizdalot attālināti vai klātienē uzsākts maksājums) – kods "T".

18. Statistiskos datus par maksājumiem, kuri ir autentificēti ar DLA, sniedz, ja maksājumiem piemērota Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 104.4 pantā noteiktā stingrās autentifikācijas prasība.

19. Statistiskos datus par maksājumiem, kuri ir autentificēti bez DLA, sniedz, ja maksājumiem atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 104.4 panta septītajai daļai nav piemērota stingrās autentifikācijas prasība.

20. Ja periodā, par kuru iesniedzams pusgada, ceturkšņa vai pusgada saīsinātais pārskats, nav notikuši maksājumi vai nav atlikuma perioda beigās, kas atbilst konkrētai pozīcijai, minēto pārskatu pozīcijās nulles vērtības neuzrāda.

21. Statistisko datu sniedzējs nodrošina pusgada statistisko datu atbilstību attiecīgo ceturkšņu statistiskajiem datiem, kā arī minēto statistisko datu atbilstību datiem, kuri iesniegti Latvijas Bankai atbilstoši noteikumiem, kas regulē statistisko datu par kartei piesaistītajiem maksājumiem sagatavošanu un iesniegšanu.

22. Ja statistisko datu sniedzējs konstatē, ka veicami par iepriekšējiem periodiem iesniegto statistisko datu precizējumi, statistisko datu sniedzējs vienojas ar Latvijas Banku par precizējumu iesniegšanas laiku, ņemot vērā nepieciešamo precizējumu raksturu un apjomu.

23. Statistiskos datus Latvijas Banka glabā pastāvīgi.

III. Statistisko datu par krāpnieciskiem maksājumiem sagatavošanas vispārējās prasības un kārtība