Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 141Rīgā 2022. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 62, 18. §)

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmo daļu,likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6. panta otro daļu,7. panta piekto un sesto daļu, 11. panta ceturto daļu, 14. pantapirmās daļas 6. punktu un astoto daļu, 17. panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 pantapirmo daļu, 24. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras sniedz palīdzību, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā paredzēto palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. dabiskā aizgādība – aizgādība, kuru veic vecāki – laulātie vai nepilnas ģimenes gadījumā – atsevišķi tēvs vai māte (dabiskie aizbildņi), vai otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējie (vecvecāki) vai pirmās pakāpes sānu līnijas (brāļi, māsas) radinieki, vai augšupējie sānu līnijas radinieki (vecāku brāļi, māsas);

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta septītajā daļā minētās personas;

2.4. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, ūdens uzsildīšanas iekārta), kanalizāciju (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.5. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.6. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa);

2.7. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.8. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), zemesgabals vismaz 1 ha platībā (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals vismaz 1 ha platībā);

2.9. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā mēnesī nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kam piemērots koeficients 1,1, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa (noapaļots līdz veseliem euro), un naudas līdzekļu uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru katrai personai mājsaimniecībā;

2.10. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.11. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā;

2.12. sevišķi nopelni – sevišķs ieguldījums Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumi, par kuriem piešķirti valsts vai starptautiski apbalvojumi, saņemta valsts vai sabiedrības atzinība;

2.13. persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām – persona, kurai kopā ar īrnieku izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros;

2.14. persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām – persona, kura iekļauta īres līgumā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta normām.

II. Palīdzības sniegšanas nosacījumi

3. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

4. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, viena mēneša laikā no dienas, kad Departamentā iesniegts noteikumu 3. punktā minētais iesniegums, deklarē Rīgas Sociālajā dienestā vai citas pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk – SD) ienākumus un materiālo stāvokli izziņas par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma nosacījumiem par atbilstību personai ar noteiktiem ienākumiem saņemšanai.

5. Departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde) veido šādus palīdzības reģistrus:

5.1. sociālā dzīvokļa izīrēšanai (1. reģistrs);

5.2. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai atbilstoši personu kategorijām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (2., 3., 5., 6., 7., 8. reģistrs);

5.3. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 12.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-16-sn);

5.4. īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (9. reģistrs);

5.5. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā personām, kuras reģistrētas līdz 2010. gada 20. jūlijam (10. reģistrs).

6. Personu, kura pārvietojas riteņkrēslā un reģistrēta kādā no noteikumu 5.1., 5.2. vai 5.4. apakšpunktā minētājiem reģistriem, iekļauj pretendentu sarakstā servisa dzīvokļa izīrēšanai, ja saņemts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību.

7. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai (turpmāk – Reģistrācijas komisija).

8. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, tiek reģistrētas kopā vienā reģistra lietā.

9. Iesniegumus par personu sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā izskata un lēmumu pieņem Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk – Izīrēšanas komisija). Ja Izīrēšanas komisija atzīst personas sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā, lēmumu par personas tiesībām būt reģistrētai attiecīgajā palīdzības reģistrā izskata Reģistrācijas komisija.

10. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

11. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajiem gadījumiem Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 36., 53. punktā minēto palīdzību denacionalizētās mājas īrniekam, ja:

11.1. personai vai tās laulātajam pieder nekustamais īpašums;

11.2. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pēc 2004. gada 31. marta atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

11.3. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

11.4. tās ģimenes locekļi ir saņēmuši 2., 4., 7. reģistrā, līdz 2015. gada 11. jūlijam ir saņēmuši 7.2 reģistrā, līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai saņēmuši 4.1 , 8. reģistrā noteikto palīdzību.

12. Dzīvokļu pārvalde neuzsāk administratīvo procesu personas izslēgšanai no attiecīgā palīdzības reģistra, bet atliek dzīvojamās telpas piedāvāšanu apskatei uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, ja:

12.1. persona veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nepieciešamās darbības palīdzības saņemšanai, ko apliecina ģimenes ārsta izsniegtais izraksts no pacienta medicīniskās kartes (turpmāk – ārsta izziņa);

12.2. persona saņem likuma "Par valsts pensijām" 37. panta trešajā daļā minēto pabalstu un šī apstākļa dēļ personas ienākumi neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai personai ar noteiktiem ienākumiem;

12.3. persona atrodas ieslodzījuma vietā;

12.4. 1. vai 6. reģistrā reģistrētai personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds un persona ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu;

12.5. 6. reģistrā reģistrētai personai ir apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds un persona ar pārvaldnieku, pakalpojumu sniedzēju vai zemes īpašnieku noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu.

13. Reģistrācijas komisija personas atteikumu no dzīvojamās telpas, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, īres piedāvājuma vērtē kā pamatotu.

14. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums viena mēneša laikā:

14.1. pēc SD izsniegtās izziņas par personas (ģimenes) atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai izziņas par personas (ģimenes) atbilstību personai ar noteiktiem ienākumiem (turpmāk – SD izziņa) termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli jaunas SD izziņas saņemšanai;

14.2. iesniegt Departamentā un SD informāciju par izmaiņām ģimenes sastāvā, personas faktisko un deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu vai iestājušies noteikumu 12. punktā minētie apstākļi.

15. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

15.1. personai ar sevišķiem nopelniem;

15.2. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 12.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-16-sn);

15.3. personai ar 1. grupas invaliditāti vai 75 gadu vecumu sasniegušai personai, ja saņemta ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un SD atzinums par dzīvokļa apstākļu neatbilstību personas funkcionālajam stāvoklim (1. reģistrs).

16. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par pagaidu dzīvokļa ar ērtībām vai pagaidu sociālā dzīvokļa izīrēšanu personai, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, līdz servisa dzīvokļa izīrēšanai, ja ir saņemta ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un SD atzinums par dzīvokļa apstākļu neatbilstību personas funkcionālajam stāvoklim.

17. Piedāvājot īrēšanai konkrētu pašvaldības dzīvojamo telpu, personas īpašās vajadzības saistībā ar veselības stāvokli var ņemt vērā, ja šādas vajadzības pamatotas ar ārsta izziņu.

18. Izīrēšanas komisija pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz laiku līdz diviem gadiem, īres līgumā paredzot īrnieka un pārējo personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām tiesības uz līguma pagarināšanu, ja:

18.1. viņi pilda īres līguma nosacījumus;

18.2. viņu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē;

18.3. viņiem nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.

18.1 Īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir ievēroti 18. punkta nosacījumi.

19. Izīrēšanas komisija var lemt par pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja samazinājies personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām skaits un saskaņā ar noteikumos noteiktajiem kritērijiem personai (ģimenei) vairs nav tiesību lietot dzīvojamo telpu ar trīs vai vairāk istabām, šādos gadījumos:

19.1. ja persona (ģimene) reģistrēta 9. reģistrā citas dzīvojamās telpas (mazākas pēc istabu skaita) izīrēšanai;

19.2. ja personai noteiktas ar veselības stāvokli saistītas īpašās vajadzības, kuras pamatotas ar ārsta izziņu;

19.3. ja īres līgumā iekļauts nepilngadīgs bērns vai nepilngadīgi bērni, ievērojot, ka persona, kura sasniegusi septiņu gadu vecumu, un katri divi bērni līdz septiņu gadu vecumam ir nodrošināmi ne vairāk kā ar vienu atsevišķu istabu.

20. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 12.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-16-sn)

20.1 Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par:

20.11. personu bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām iekļaušanu īres līgumā;

20.12. dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu ar personu bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja tai pieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja;

20.13. personas, kura reģistrēta kādā no palīdzības reģistriem, iekļaušanu īres līgumā ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja persona piekrīt izslēgšanai no palīdzības reģistra.

21. Izīrēšanas komisija var lemt par noslēgtā pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu ar kādu no personām ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja saņemts īrnieka un šīs personas iesniegums un citu personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām piekrišana.

22. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 12.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-16-sn)

22.1 Izīrēšanas komisija nosaka un atceļ sociālā dzīvokļa statusu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura tiek izīrēta 24.1.1. un 24.5. apakšpunktā minētajām personām.

22.2 Izīrēšanas komisija var noteikt sociālā dzīvokļa statusu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, kura kā pagaidu dzīvojamā telpa tiek izīrēta noteikumu 24. punktā minētajām personām.

23. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1. datumā aktualizē palīdzības reģistros reģistrēto personu kārtas numurus.

III. Personu reģistrācijas kārtība un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji

24. 1. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrē:

24.1. maznodrošinātu mājsaimniecību, ja tā ir:

24.1.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 1. punktā minētā persona;

24.1.2. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 2., 3. punktā minētā persona;

24.1.3. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 4. punktā minētā persona;

24.1.4. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 5. punktā minētā persona;

24.1.5. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas, kuras īrē sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

24.1.6. persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura lieto tādu dzīvojamo telpu Rīgā, kura nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai ir nepieciešama saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību;

24.2. personu ar noteiktiem ienākumiem – pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, tai skaitā tad, ja šī persona, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek izlikta no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajā gadījumā;

24.3. maznodrošinātu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura lieto sev piederošu dzīvokļa īpašumu, kuru vēlas dāvināt pašvaldībai pēc palīdzības saņemšanas;

24.4. atsevišķi dzīvojošu politiski represētu personu, kas ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

24.5. personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis un kura lieto dzīvojamo telpu Rīgā, un ir sniegts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību;

24.6. vientuļu pensijas vecumu sasniegušu personu, kura lieto dzīvojamo telpu dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā, par kuras iedzīvotāju izvietošanu ir pieņemts pašvaldības lēmums.

25. Reģistrācijai palīdzības saņemšanai 1. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

25.1. denacionalizētās mājas īrnieks – dzīvojamās mājas īpašnieka/īpašnieka pilnvarotās personas izsniegtu izziņu par īres attiecību turpināšanu;

25.2. denacionalizētās mājas īrnieks – rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai viņa pilnvarotā persona) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un ka par dzīvojamās telpas atbrīvošanu nav saņemta naudas kompensācija;

25.3. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu kopiju;

25.4. politiski represētās personas apliecību vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

25.5. ārsta izziņu, ka persona pārvietojas ar riteņkrēsla palīdzību vai slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām.

26. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1. reģistrā minēto palīdzību sociālā dzīvokļa izīrēšanai, ja:

26.1. personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju par parāda samaksu;

26.2. denacionalizētās mājas īrnieks pēc 2004. gada 31. marta atsavinājis tam piederošo nekustamo īpašumu;

26.3. denacionalizētās mājas īrnieks ir saņēmis naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

26.4. personas iesniegums palīdzības saņemšanai Departamentā iesniegts vēlāk nekā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu.

27. Kopā ar personu, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību vai ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, vai kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, reģistrē laulāto un nepilngadīgos bērnus.

28. Kopā ar personu ar 1. grupas invaliditāti, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību, reģistrē aizgādni, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar aizgādājamo.

29. Sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā piedāvā īrēt 1. reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušām personām vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ievērojot šādus kritērijus:

30. Piedāvājot īrēt sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā atbilstoši noteikumu 29. punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek ņemta vērā:

30.1. ārsta izziņa par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. punktā minētajām slimībām;

30.2. ārsta izziņa un SD atzinums par to, ka personai ir noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētie veselības traucējumi.