Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 358 Rīgā 2022. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 33 25. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Garkalnes meži" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu (īpaši zaļās vārnas Coracias garrulus, meža baloža Columba oenas, sila cīruļa Lullula arborea, stepes čipstes Anthus campestris un citu), to dzīvotņu, citu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu (mežaino piejūras kāpu 2180, ar lakstaugiem klāto pelēko kāpu 2130, vecu vai dabisku boreālo mežu 9010 un citu) aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 1789 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. dabas parka zona;

5.4. neitrālā zona.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

9. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

10. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

10.1. uzstādīt vēja elektrostacijas;

10.2. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus, izņemot neitrālajā zonā;

10.3. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, pajūgiem un zirgiem ārpus ceļiem, izņemot neitrālo zonu un gadījumu, ja pārvietošanās (arī apstāšanās un stāvēšana) ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

10.4. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, izņemot neitrālajā zonā;

10.5. brīvā dabā, izņemot neitrālajā zonā, organizēt Nacionālo bruņoto spēku (arī Zemessardzes) un civilās aizsardzības mācības, kā arī no 1. aprīļa līdz 31. augustam publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības;

10.6. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

10.7. atjaunot (sējot vai stādot) un ieaudzēt mežu;

10.8. veikt augsnes apstrādi, lai veicinātu meža atjaunošanu, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumus ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

10.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizliegums neattiecas uz darbībām valsts autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslās;

10.10. novadīt notekūdeņus vidē. Notekūdeņu savākšanai drīkst izmantot tikai hermētiski slēgtas izvedamas krājtvertnes. Pirms būvju ekspluatācijas uzsākšanas jānodrošina līguma noslēgšana par notekūdeņu regulāru izvešanu uz atbilstošām notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām;

10.11. brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos, kā arī ierīkot jaunas savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas;

10.12. cirst, pārvietot un bojāt sausus stāvošus kokus un kritalas, kuru stumbra diametrs pārsniedz 25 cm, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

10.12.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas vai apsaimniekošanas pasākumu veikšanai;

10.12.2. sausu stāvošu koku un kritalu ciršanai un pārvietošanai no neitrālās zonas uz tuvumā esošo mežaudzi vai, ja tas nav pamatoti iespējams, – izvākšanai;

10.12.3. šo noteikumu 29. punktā minētajās dabas parka zonas teritorijās pirms būvniecības sausu stāvošu koku un kritalu ciršanai un pārvietošanai uz tuvumā esošu mežaudzi;

10.12.4. ja sauss stāvošs koks ir bīstams koks (koks, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), to ciršanai un pārvietošanai uz tuvumā esošu mežaudzi vai, ja tas nav pamatoti iespējams, – izvākšanai;

10.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot:

10.13.1. neitrālajā zonā;

10.13.2. pazemes ūdens ieguvi, tai skaitā Rīgas ūdensgūtvju teritorijā;

10.14. būvēt jaunas būves, izņemot:

10.14.1. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju neitrālajā zonā;

10.14.2. dabas parka zonā šo noteikumu 22.1.2., 22.1.3. un 22.1.5. apakšpunktā, kā arī 29. punktā minētajos gadījumos un kārtībā;

10.14.3. žogus pa šo noteikumu 1. pielikumā attēlotā kompleksā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta (turpmāk – plānošanas dokuments) ārējo robežu un atbilstoši plānošanas dokumenta risinājumam;

10.14.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju būves, kas nepieciešamas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai;

10.14.5. šo noteikumu 15.1.4. apakšpunktā minētajā gadījumā un kārtībā;

10.14.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju publisko inženiertīklu būves;

10.14.7. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotos gājēju un velosipēdu ceļus un gājēju vai velosipēdu, vai apvienotos gājēju un velosipēdu tiltus ar garumu līdz 10 m, ja saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama;

10.15. paplašināt esošos ceļus (arī sliežu ceļus), izņemot ceļu būvniecību autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" un dzelzceļa "Rīga–Lugaži–valsts robeža" aizsargjoslās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai), kā arī šo noteikumu 20.1. un 28.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

10.16. novietot nenumurētus tehnoloģiskos agregātus – piekabes un citus dzīvošanai pielāgotus transportlīdzekļus vai to daļas, izņemot neitrālajā zonā, pagalmos un vietās, kur atļauta un tiek veikta ēku būvniecība;

10.17. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

10.17.1. no 1. septembra līdz 31. martam organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot neitrālo zonu;

10.17.2. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus);

10.18. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus esošām atpūtas vietām, izņemot pagalmus un neitrālo zonu;

10.19. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

11. Visā dabas lieguma teritorijā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama atklāto biotopu platību uzturēšanai.

III. Regulējamā režīma zona

12. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamās putnu sugas – zaļo vārnu Coracias garrulus, meža balodi Columba oenas, melno dzilnu Dryocopus martius, zaļo dzilnu Picus viridis, pupuķi Upupa epops un citas –, kā arī to ligzdošanas vietas.

13. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

13.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontroli un teritorijas apsaimniekošanu;

13.2. kājāmgājēju pārvietošanos;

13.3. pārvietošanos (arī apstāšanos un stāvēšanu) pa autoceļiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem, kā arī ar velosipēdiem;

13.4. ugunsdrošības pasākumu veikšanu, cilvēku glābšanu un meklēšanu;

13.5. ogu un sēņu vākšanu;

13.6. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšanu;

13.7. ceļu atjaunošanu un pārbūvi no 1. augusta līdz 31. janvārim;

13.8. bīstamo koku nociršanu. Lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nocirstos kokus un to celmus atstāj mežaudzē. Lai saglabātu meža ugunsdrošību un objektu pieejamību apsaimniekošanas vajadzībām, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un dzelzceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

13.9. meža inventarizāciju un monitoringu;

13.10. šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

13.10.1. zinātnisko pētījumu un vides monitoringa veikšanu;

13.10.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

IV. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

15.1.1. darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

15.1.2. dabiski applūdušās vai apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

15.1.3. šo noteikumu 10.14.3., 10.14.4., 10.14.6., 10.14.7., 10.15. un 10.17.2. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.1.4. zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8060 004 0645 nepieciešamo inženierbūvju būvniecību, ja saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama;

15.1.5. būvju vai to daļu nojaukšanu un zemes lietošanas kategorijas "zeme zem ēkām un pagalmiem" maiņu uz citu zemes lietošanas kategoriju;

15.2. atjaunot un pārbūvēt būves un to daļas, izņemot šo noteikumu 10.14.7., 10.15., 15.10. un 20.1. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.3. sadalīt zemes vienības (tai skaitā dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:

15.3.1. šo noteikumu 29.5. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.3.2. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

15.3.3. zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

15.4. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

15.5. no 1. aprīļa līdz 31. augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

15.5.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.5.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

15.5.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

15.6. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

15.7. kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

15.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

15.9. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs, izņemot meža ganību ierīkošanu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu uzturēšanai vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.10. celt un ierīkot jaunus, kā arī atjaunot un pārbūvēt esošos aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.11. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

15.12. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

15.13. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

15.13.1. priežu audzēm – 70 gadu;

15.13.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

15.14. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru, izņemot bīstamos kokus un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamos kokus;

15.15. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot virsāju un pelēko kāpu biotopu uzturēšanas pasākumus, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju citus īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumus;