Zaudējis spēku - Limbažu novada pašvaldības nolikums

80. Administrācijas Administratīvās nodaļas vadītājs reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās pašvaldības izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, administrācijas Administratīvās, Finanšu un ekonomikas, Juridiskās, Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma, Attīstības un projektu nodaļas, Limbažu novada Būvvaldes, apvienību vadītājiem, kā arī darbiniekiem, kuri sagatavojuši lēmuma projektus. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgās nodaļas vadītājs vai izpilddirektors.

81. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja:

81.1. Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties komitejas sēdes norises vietā;

81.2. attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

82. Domes deputāts ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darba dienas plkst. 15.00 pirms Domes sēdes, vai 1 (vienu) stundu pirms ārkārtas Domes sēdes rakstveidā (Domes e-pastā, nosūtot ziņu Domes WhatsApp grupā) informē Domes priekšsēdētāju šā punkta 81.1. apakšpunktā minēto apstākļu iestāšanos. Domes deputāts būtu uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē.

83. Savu balsojumu par izskatāmo lēmumprojektu domes sēdes norises vietā klāt neesošais Domes deputāts apstiprina, parakstot ar elektronisko parakstu.

84. Neatrodoties sēdes norises vietā deputāts nevar piedalīties likuma "Par pašvaldībām" 40.panta ceturtajā daļā paredzētajos balsojumos.

85. Domes priekšsēdētājs:

85.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

85.2. dod vārdu ziņotājam;

85.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

85.4. vada debates;

85.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

85.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

85.7. nodot sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu vienam no domes priekšsēdētāja vietniekiem, ja par to viņš vēlas uzstāties debatēs;

85.8. nodrošina domes lēmumu pieņemšanas procedūras ievērošanu.

86. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

86.1. ziņojums;

86.2. deputātu jautājumi;

86.3. debates;

86.4. ziņotāja galavārds;

86.5. priekšsēdētāja viedoklis;

86.6. balsošana;

86.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

87. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas klātesošo deputātu.

88. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdē kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

89. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

90. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdi. Ja domes sēdē tiks izmantots audio vai veikts video ieraksts, tad personai, kura to vēlas veikt, jāinformē darbinieku, kurš protokolē domes sēdi.

91. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

92. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uz sēdi uzaicinātās personas, kas nav pašvaldības institūciju darbinieki, uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

93. Domes priekšsēdētājs vai pašvaldības izpilddirektors domes sēdes beigās sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu izpildes gaitu attiecīgajā periodā. Pēc pārskata deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

94. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, domes priekšsēdētājs vai pašvaldības izpilddirektors sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

95. Ja dome sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

96. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

97. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam pastāvīgās komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

98. Domes sēdēs ziņotājam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

99. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā divas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

100. Visi labojumi domes lēmuma projektā ir jāiesniedz rakstveidā vai jāizsaka mutiski līdz balsošanas sākumam. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

101. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

102. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs.

103. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

104. Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

105. Ja deputāts nepiedalās balsojumā, tad viņam tas ir jāpaziņo pirms balsojuma par attiecīgo jautājumu, norādot pamatojumu.

106. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

107. Deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

108. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds no deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, tad viņam ir tiesības nākamajā domes kārtējā sēdē prasīt ieraksta precizēšanu.

109. Administrācijas Administratīvā nodaļa pēc domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamus sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu norakstus (kopijas), ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumus.

110. Saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās domes sēdes publicē pašvaldības tīmekļvietnē internetā, kā arī nodrošina to pieejamību pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.

111. Saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstu, kuri saistīti ar de minimis atbalsta jautājumiem, administrācijas Administratīvā nodaļa triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūta atzinuma sniegšanai Finanšu ministrijai.

112. Pašvaldības izdotos saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas elektroniski un rakstveidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pašvaldības izdotie saistošie noteikumi publicējami informatīvajā LR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē – www.limbazunovads.lv, kā arī izliekami redzamā vietā administrācijas ēkā, pagastu un pilsētas pārvalžu ēkās. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas informatīvajā izdevumā, ja saistošajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

113. Nolikuma 112. punkta nosacījumi nav attiecināmi uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos, kuri stājas spēkā saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, kā arī saistošajiem noteikumiem par pašvaldības nolikumu. Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, pašvaldības nolikuma pieņemšanu un grozījumiem tajā triju dienu laikā rakstveidā un elektroniski nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

114. Ja dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart konkrēti neidentificējamu trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt informatīvajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

115. Domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam, priekšsēdētāja otrajam vietniekam un izpilddirektoram vienu reizi nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks – katru pirmdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00. un no plkst. 13.00 līdz plkst. 18.00.

116. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos, par ko administrācijas Administratīvā nodaļa izvieto informāciju uz informācijas stenda administrācijas ēkā, pagastu un pilsētas pārvaldēs, kā arī publicē informatīvajā izdevumā "Limbažu Novada Ziņas" un pašvaldības tīmekļvietnē – www.limbazunovads.lv.

117. Institūciju vadītāji apmeklētājus pieņem saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams uz informācijas stenda administrācijas ēkā, pagastu un pilsētas pārvaldēs, kā arī publicējams informatīvajā izdevumā "Limbažu Novada Ziņas" un pašvaldības tīmekļvietnē – www.limbazunovads.lv.

118. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums vai to ierobežo LR normatīvie akti. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī mutvārdiem.

119. Par pašvaldības dokumentu vai apliecinātu to kopiju, norakstu izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

120. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē administrācijas Administratīvā nodaļa. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka domes izdotie iekšējie normatīvie akti.

121. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot personas (iesniedzēja) vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīves vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

122. Saņemot anonīmu iesniegumu (sūdzību) vai iesniegumu (sūdzību), kura noformējums neatbilst LR normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

123. Izskatot iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums ir iegūt informāciju, izņemot LR normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas (iesniedzēja) pienākums. Personai (iesniedzējam) ir pienākums pēc iespējas piedalīties informācijas iegūšanā.

124. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņas iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt papildinājumus un precizējumus.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

125. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos LR normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

125.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

125.2. par pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmām, teritorijas plānojumu un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

125.3. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

126. Dome konsultatīvos nolūkos var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šī nolikuma 125.punktā, izņemot jautājumus, kas:

126.1. saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

126.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

126.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu;

126.4. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

126.5. saistīti ar budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

126.6. ir citu publisko institūciju kompetencē.

127. Publiskās apspriešanas rīkošanu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas, domei var ierosināt:

127.1. ne mazāk kā divas trešdaļas no domes deputātiem;

127.2. domes priekšsēdētājs;

127.3. ne mazāk kā 2 % no Limbažu novada iedzīvotājiem;

127.4. citos LR normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

128. Lēmums par publiskās apspriešanas rīkošanu jāpieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no attiecīgā ierosinājuma saņemšanas.

129. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

130. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

131. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

131.1. tās datumu un termiņus;

131.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

131.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

131.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

131.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

132. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt informatīvajā izdevumā "Limbažu Novada Ziņas" un pašvaldības tīmekļvietnē – www.limbazunovads.lv, informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

133. Pašvaldības administrācija un domes izveidotās institūcijas var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas domes saistošajos noteikumos.

134. Pašvaldības administrācijas un institūciju izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt domē, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi neparedz citu apstrīdēšanas kārtību.

135. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

X. PAŠVALDĪBAS FINANŠU UN SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS KONTROLE

136. Dome nodrošina finanšu revīziju veikšanu. Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu domē ne retāk kā reizi gadā uzaicina zvērinātu revidentu (auditorfirma), kuru darbu apmaksā no pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

137. Dome nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.

138. Finanšu gadam noslēdzoties, pašvaldības iestādes, aģentūras un kapitālsabiedrības saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem sagatavo un divu mēnešu laikā iesniedz domei saimnieciskā gada pārskatu, par kuru zvērināts revidents (auditorfirma) devis atzinumu (apstiprinājumu).

139. Dome apstiprina kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas un darbinieki rīkojas ar pašvaldības mantu.

XI. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

140. Nolikums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

141. Ar šī nolikuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Limbažu novada domes 2021. gada 1. jūlija saistošie noteikumi Nr. 1 "Limbažu novada pašvaldības nolikums".

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs

PielikumsLimbažu novada pašvaldības2021. gada 28. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 14"Limbažu novada pašvaldības nolikums"