Zaudējis spēku - Rēzeknes novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 43Rēzeknē 2022. gada 21. aprīlī

APSTIPRINĀTIRēzeknes novada domes2022. gada 21. aprīļa sēdē (prot. Nr. 12, 1. §)ar precizējumiem Rēzeknes novada domes2022. gada 2. jūnija sēdē (prot. Nr. 16, 2. §)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmās daļas 6. punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu (turpmāk – kapsētu) darbības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, nekoptas kapavietas uzturēšanu, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja un kapavietas uzturētāju tiesības un pienākumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumu kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas labiekārtošanu, aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu;

2.4. apbedījums – iezārkota miruša cilvēka vai urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem apbedījuma vieta kapavietā;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas veic mirušā cilvēka (turpmāk – mirušais) apbedīšanu;

2.6. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapsēta – noteikta teritorija, kas saskaņā ar Rēzeknes novada domes (turpmāk – dome) lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.8. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.9. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.10. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā pārtraukta apbedījumu veikšana un to atjaunošana pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumu;

2.11. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kura ierādīta mirušā apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai un uzturēšanai;

2.12. ģimenes kapavieta – iepriekš piešķirta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.13. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.14. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.15. kapavietu komisija – kapsētas īpašnieka un kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.16. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.17. kapsētu apsaimniekotājs – attiecīgās teritorijas pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes vai to struktūrvienības – pagastu pārvaldes;

2.18. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo Noteikumu ievērošanu kapsētā un veic Noteikumos paredzētos pienākumus;

2.19. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura nav kopta vismaz 5 (piecus) gadus pēc kārtas;

2.20. virsapbedījums – mirušā apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lēmumu par jaunas kapsētas ierīkošanu pieņem dome.

4. Dome nosaka vai maina kapsētas statusu (atvērta, daļēji slēgta vai slēgta kapsēta), pieņemot lēmumu. Rēzeknes novada teritorijā atrodas 311 kapsētas (1. pielikums).

5. Aprēķinot kapsētu platību perspektīvā, jārēķinās ar 1,20 m2 uz 1 (vienu) administratīvās teritorijas iedzīvotāju.

6. Saskaņā ar domes lēmumu kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, reģistrējot zemesgrāmatā zemes gabala izmantošanas veidu. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esošās zemes, pēc viņu ierosinājuma, var tikt izmantotas kapsētas ierīkošanai, ja ir pieņemts domes lēmums par kapsētas ierīkošanu, šajās zemēs un ir saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām.

7. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas teritorijas reģistrēšanu zemesgrāmatā un kapsētas apsaimniekošanu.

8. Pašvaldības kapsētas vai tās daļa, pēc atsevišķu reliģisko organizāciju, konfesiju vai citu juridisko un fizisko personu pieprasījuma, vienojoties ar pašvaldību par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju apsaimniekošanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pārņēmējs samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas vai tās daļas nodošanu.

9. Kapsētu īpašnieks uzdod kapsētu apsaimniekotājam veikt Rēzeknes novada kapsētu teritorijā esošo atsevišķo kapavietu, pasaules karos, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru, nacionālo partizānu, citu valstu karavīru brāļu kapu un kara upuru kapu apsaimniekošanu, atbilstoši sarakstam, kas pievienots kapu apsaimniekošanas līgumam.

10. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas, pašvaldībai jāsniedz oficiāla informācija presē.

11. Kapsētu vai tās daļu var likvidēt ar domes lēmumu tikai pēc 25 (divdesmit pieciem) gadiem no pēdējās apbedīšanas šajā kapsētā vai tās daļā.

II. Kapsētu darbības noteikumi

12. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem.

13. Kapsētās tiek noteiktas šādas mirušo atceres dienas – Kapu svētki, Svecīšu vakars, Mirušo piemiņas diena.

14. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka kapsētu apsaimniekotājs.

15. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro šo Noteikumu prasības un kapsētu apsaimniekotāja norādījumus.

16. Kapsētās aizliegts:

16.1. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

16.2. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

16.3. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

16.4. veikt apbedījumu bez kapsētu apsaimniekotāja saskaņošanas;

16.5. pārvietot kapsētu apsaimniekotāja vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

16.6. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

16.7. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

16.8. ievest dzīvniekus vai apbedīt dzīvniekus;

16.9. traucēt kapsētas apmeklētājus, apbedīšanas ceremoniju norisi vai kapsētu apsaimniekotāja darbu;

16.10. sniegt amatnieka pakalpojumus bez saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

16.11. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

16.12. iebraukt ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

16.12.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

16.12.2. operatīvos transportlīdzekļus;

16.12.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

16.12.4. personas ar I vai II invaliditātes grupu, uzrādot Invaliditātes apliecību kapsētas pārzinim.

III. Kapsētu apsaimniekotāja pienākumi un tiesības

17. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:

17.1. kapsētu teritorijā esošo kapliču, iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

17.2. esošo kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu, atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

17.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

17.5. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

17.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti un kartēšanu, kā arī šīs informācijas pieejamību un publiskošanu;

17.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

17.8. kapsētas pārziņa nozīmēšanu un viņa tiesības un pienākumu noteikšanu.

18. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

18.1. apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir kapsētā apbedīto reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu (kapavietu) uzskaites reģistrs;

18.2. kapsētā apbedīto reģistrācijas grāmatā norāda vismaz šādu informāciju:

18.2.1. ieraksta kārtas numuru;

18.2.2. apbedīšanas datumu;

18.2.3. mirušās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu);

18.2.4. miršanas datumu un miršanas apliecības datus (numuru, datumu, izdošanas vietu);

18.2.5. ziņas par apbedītāju (vārdu, uzvārdu, ziņu sniegšanas datumu);

18.2.6. kapavietas numuru, kas piešķirts atbilstoši kapsētas inventarizācijas datiem.

18.3. apbedījumu vietu (kapavietu) uzskaites reģistrs satur šādu informāciju:

18.3.1. kapavietas numuru, kas piešķirts atbilstoši kapsētas inventarizācijas datiem;

18.3.2. kapavietas platību, kapavietas atrašanās aprakstu un skici, norādot katra veiktā apbedījuma vietu;

18.3.3. apbedīto skaitu un datus par apbedītajiem – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, miršanas datumu, apbedīšanas datumu;

18.3.4. datus par kapavietas uzturētāju – vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

18.3.5. maksājumu informāciju, ja tāda ir;

18.3.6. informāciju par kapavietas aktēšanu – datumu, kapavietas stāvokļa aprakstu (pievienojot fotogrāfijas).

19. Kapsētas apsaimniekotājs sniedz bezmaksas pakalpojumu – kapa vietas ierādīšana. Kapsētas apsaimniekotāja citi sniegtie pakalpojumi un maksa par tiem tiek noteikta atbilstoši maksas pakalpojumu cenrādim, kuru nosaka dome.

20. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

21. Kapavietu piešķir un ierāda, pamatojoties uz personas, kas veic apbedīšanu, iesnieguma un dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopijas (uzrādot oriģinālu) pamata. Kapavietas lielums tiek noteikts pēc šādiem izmēriem:

21.1. atvērtajās kapsētās:

22. Mirušā apbedīšanai var piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 2 (divām) kapavietām.

23. Ģimenes kapavietā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

24. Jaunas kapavietas piešķiršana laulātā, vecāku, bērnu apbedīšanai, neatkarīgi no viņu pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ir iespējama, iesniedzot kapsētu apsaimniekotājam piederīgā iesniegumu.

25. Jaunas kapavietas piešķiršanai persona kapsētu apsaimniekotājam papildus šo Noteikumu 21. punktā noteiktajiem iesniedz šādus dokumentus:

25.1. radniecību apliecinošus dokumentus, ja nepieciešams;

25.2. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

26. Izskatot personas iesniegtos dokumentus, kapsētu apsaimniekotājs ne vēlāk kā 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un ierāda kapavietu vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt jaunu kapavietu.

27. Kapsētu apsaimniekotājs pēc kapavietas apsekošanas, piedaloties kapavietas uzturētājam, 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par apbedījuma veikšanu ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu, pamatojoties uz šo Noteikumu 21.punktā noteiktajiem un šādiem dokumentiem:

27.1. kapavietas uzturētāja rakstisku piekrišanu, ja iesniegumu iesniedz cita persona, izņemot Noteikumu 29. punktā noteikto gadījumu;

27.2. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

28. Ja pēc ģimenes kapavietas apsekošanas daļēji slēgtā kapsētā, piedaloties kapavietas uzturētājam, konstatēts, ka ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktā norādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem, 1 (vienas) darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas vai Noteikumu 30. punktā noteiktajos gadījumos pašvaldības valdījumā nonākušas kapavietas piešķiršanu, šādos gadījumos:

28.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, vecāks vai bērns;

28.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

29. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz Noteikumu 25. punktā noteiktajiem un iesniegtajiem dokumentiem, ar lēmumu piešķir izveidoto kapavietu mirušā kapavietas uzturētāja laulātajam, radiniekam vai tiesību un saistību pārņēmējam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam. Ja par kapavietas uzturēšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis rakstveida iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam par kapavietas piešķiršanu.

30. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu atceļ vai kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

30.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu un kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas;