Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 380 Rīgā 2022. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 33 42. §)

Izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 3. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskā organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

1.2. reliģiskās organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Šo noteikumu II nodaļa ir piemērojama reliģiskajai organizācijai, kura atbilst Grāmatvedības likuma 10. pantā noteiktajam apgrozījuma (ieņēmumu) no saimnieciskajiem darījumiem kritērijam un kura ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Nosakot reliģiskās organizācijas atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajam kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskais darījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana) vai saņemtais mērķa finansējums no publiskā sektora (piemēram, valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem), ārvalstu fondiem un citām organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai noteiktā projekta realizācijas ietvaros, kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro.

4. Reliģiskās organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus reliģiskās organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

5. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā Grāmatvedības likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumus Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai".

II. Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā

6. Reliģiskā organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, ņemot vērā gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatā noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus (1. pielikums) vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu.

7. Ja naudas plūsmas uzskaiti veic divos atsevišķos žurnālos – kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā –, kases grāmatā reģistrē kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no kases, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – maksājumu kontos esošās bezskaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus.

8. Šo noteikumu 6. un 7. punktā minētās kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus, sistemātiski sakārtojot tos hronoloģiskā secībā un, ja nepieciešams, papildinot ar grāmatvedības pierakstiem.

9. Lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus var iekārtot attiecīgus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte), kuros elektroniski vai ar ierakstiem papīra reģistrā tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem, piemēram:

9.1. materiālu, preču un citu krājumu uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz materiālās vērtības nosaukumu un daudzumu;

9.2. debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru;

9.3. no valsts vai pašvaldības iestādes saņemtā valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikuma summu;

9.4. no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem vai citiem ārvalstu fondiem saņemtā finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikumu;

9.5. reliģiskās organizācijas nekustamo īpašumu objektu, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, rituālu priekšmetu, mākslas un citu vērtību uzskaites reģistru;

9.6. citus nepieciešamos uzskaites reģistrus (piemēram, darba algas aprēķinam).

10. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, pamatojas uz šo noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos attiecīgajos žurnālos veiktajiem ierakstiem par saimnieciskajiem darījumiem, sagatavo ieņēmumu un izdevumu pārskatu pēc naudas plūsmas, tas ir, ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus norāda to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī.

11. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā:

11.1. par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro;

11.2. ar ilgtermiņa ieguldījumu iegādi saistītās skaidrās naudas izmaksas un bezskaidrās naudas izdevumus norāda attiecīgajā žurnālā atvērtā atsevišķā izdevumu ailē "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi". Minētos izdevumus norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi";

11.3. nerēķina ikgadējo nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājumu un pamatlīdzekļu nolietojumu un nav saistošs ieņēmumu un izdevumu pārskata postenis "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana";

11.4. par iegādātajiem ilgtermiņa ieguldījumiem iekārto atsevišķu grāmatvedības uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz iegādāto ilgtermiņa ieguldījumu nosaukumu, iegādes vērtību, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu. Ilgtermiņa ieguldījumus izslēdz no uzskaites reģistra, ja tie tiek atsavināti (piemēram, pārdoti vai apmainīti, ziedoti vai dāvināti, nodoti citai reliģiskajai organizācijai) vai tiek likvidēti.

III. Gada pārskats un tā daļas

12. Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.

13. Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām gada pārskata daļām – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma (turpmāk – saīsinātais gada pārskats). Šajā gadījumā nepiemēro šo noteikumu IV un VII nodaļā minēto kārtību.

14. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums), kā arī par reliģiskās organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

15. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.

16. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 2. un 3. pielikumā minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

16.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus;

16.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

16.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē gada pārskata paskaidrojumā;

16.5. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver gada pārskata paskaidrojumā;

16.6. posteņos norāda skaitļus, kurus var pamatot ar grāmatvedības dokumentiem, piemēram, saimniecisko darījumu attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un kopsavilkumiem, pārskata gada slēguma inventarizācijas dokumentiem.

IV. Bilance

17. Bilance ir gada pārskata daļa, kurā norāda līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

18. Bilances aktīvā norāda pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro. Ja nepieciešams, organizācijas grāmatvedības politikā noteikto ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējo vērtību var noteikt zemāku par 1000 euro. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

19. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorprogrammu lietot pastāvīgi).

20. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, inženierbūvju un ilggadīgo stādījumu (ja tādi ir) atlikušo vērtību.

21. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

22. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

23. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

23.1. naudas summu, par kādu tie iegādāti, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

23.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā.

24. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" norāda izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi un sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā), un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā lietderīgās izmantošanas potenciālu un laiku.

25. Postenī "Kapitālieguldījumi kultūras pieminekļos", ja reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) to paredz grāmatvedības politikā, var norādīt izdevumus, kas ir saistīti ar ieguldījumiem kultūras pieminekļos vai kultūras pieminekļu rekonstrukciju (restaurāciju) un kuri saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu nav uzrādīti bilancē. Šādiem kapitālieguldījumiem var noteikt derīgās lietošanas laiku un aprēķināt ikgadējo nolietojuma summu.

26. Ziedojumā vai dāvinājumā saņemtie nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi, kuru vērtība nav norādīta apliecinošos dokumentos, vai ja mantojuma pieņemšanas dokumentos vērtība nav norādīta, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli atļauts uzskaitīt attiecīgā analītiskās uzskaites reģistrā daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma priekšmets ir:

26.1. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir būtiskas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību. Kārtību, kādā tiek novērtētas šīs lietotās kustamās mantas, nosaka organizācijas vadības (vadības institūcijas) noteiktā kārtībā (piemēram, izmantojot šādas lietotas kustamās mantas tirgus vērtību);

26.2. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība.

27. Šo noteikumu 19., 20., 21., 22. un 23. punktā noteiktā kārtība neattiecas uz dievnamiem un citiem reliģiskās organizācijas nekustamā īpašuma objektiem, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, kā arī uz rituāla priekšmetiem, mākslas un citām vērtībām. Šos reliģiskās organizācijas īpašumus nav nepieciešams novērtēt, un to vērtība bilancē nav jānorāda, bet tie jāuzskaita attiecīgajā analītiskās uzskaites reģistrā.

28. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija).

29. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda organizācijas aizdoto naudu, kuras atdošanas termiņš noteikts ilgāks par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) nodotu pamatlīdzekli.

30. Postenī "Nākamo periodu izmaksas" norāda maksājumus, kas veikti kārtējā pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, norādot attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī.

31. Krājumus un vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, par kādu tie iegādāti, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā krājumu vai vērtspapīru veida tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

32. Šo noteikumu 31. punktā noteiktā kārtība neattiecas uz priekšmetiem, lietām un vielām, kas ir nepieciešamas reliģisko rituālu un ceremoniju veikšanai, ticības kopšanai un praktizēšanai, kā arī ticības mācības apgūšanai. Šos reliģiskās organizācijas krājumus nav nepieciešams novērtēt, un to vērtība bilancē nav jānorāda, bet iegādes brīdī jāiegrāmato grāmatvedības reģistros postenī "Materiālu izdevumi". Lai veiktu minēto krājumu kontroli, reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) iekārto attiecīgu analītiskās uzskaites reģistru vai nodrošina citu reliģiskās organizācijas noteiktu uzskaites kārtību.

33. Lai veiktu tādu ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemto krājumu kontroli, kuru vērtība ziedojuma vai dāvinājuma līgumā vai citā dokumentā, kas apliecina šo krājumu ziedojumu vai dāvinājumu, nav norādīta, attiecīgos krājumus uzskaita analītiskās uzskaites reģistrā daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē vai arī citā reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) noteiktā uzskaites kārtībā.

34. Postenī "Debitori" norāda prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas. Ja debitoru prasījums maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

35. Postenī "Nauda" norāda skaidru naudu reliģiskās organizācijas kasē un bezskaidru naudu maksājumu kontos.

36. Ja kasē ir skaidrā nauda vai šo noteikumu 35. punktā minētajā kontā ir bezskaidrā nauda ārvalsts valūtā, attiecīgo naudas summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu ārvalsts valūtā bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šo atlikumu pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

37. Bilances pasīvā norāda fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa saistības (kreditorus). Par īstermiņa saistībām uzskata parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, uzskata par ilgtermiņa kreditoru saistībām.

38. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo saistību atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību – ieņēmumos.

39. Postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem. Šajā postenī norāda no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību (turpmāk – finanšu palīdzība) vai atbalstu, kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums un ir jānorāda attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja tas atbilst vismaz vienam no šīs finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem:

39.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

39.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai);

39.3. nauda nākamajos gados jāatmaksā, ja netiek izpildīti attiecīgi nosacījumi.

40. Šo noteikumu 39. punktā minētajā postenī norādīto saņemtās finanšu palīdzības vai citā veidā saņemtā finansiālā atbalsta summu iekļauj attiecīgā pārskata gada ieņēmumos, ja par saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un:

40.1. saņemtā summa sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām;

40.2. saņemtā summa sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto summu.

41. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī "Rezerves fonds" kā negatīvu skaitli.

42. Reliģiskā organizācija var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu fondu – rezerves fondu – vai, pamatojoties uz statūtiem vai vadības (vadības institūcijas) lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

43. Mērķfondu veido arī tad, ja ir saņemts ziedojums, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem (turpmāk – mērķziedojums). Šādā gadījumā norāda mērķziedojuma neizlietoto atlikumu.

44. Līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.