Zaudējis spēku - Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu

Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 29Tukumā 2022. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 7, 4. §)

APSTIPRINĀTIar Tukuma novada domes27.04.2022. lēmumu (prot. Nr. 7, 4. §)Precizēti ar Tukuma novada domes29.06.2022. lēmumu (prot. Nr. 10, 4. §)Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmās daļas 6. punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā vai valdījumā esošo kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja pienākumus, piešķiršanas kārtību, kopšanu un uzturēšanu, nekoptas kapavietas aktēšanu, amatnieku profesionālo darbību kapsētās, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanu, Noteikumu izpildes kontroli un administratīvo atbildību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumos noteiktā kārtībā vismaz piecus gadus reizi gadā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšana – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.5. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.7. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapavietai atrodas rezervētas kapuvietas apbedītā tuviniekiem;

2.8. kapavieta – noteikta kapsētas teritorijas daļa kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.9. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klajums, soli, piemineklis, piemiņas plāksnes u.c. vides elementi;

2.10. kapavietas uzturētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.11. kapliča – ēka mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.12. kapsēta – teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai var ietvert ēkas/būves;

2.13. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona vai Pašvaldības iestāde, kura uz kapsētas īpašnieka līguma vai lēmuma pamata veic kapsētas apsaimniekošanu, pilda kapsētas uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.14. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētas pārraudzības pienākumus;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Tukuma novada teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

4. Tukuma novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Tukuma novada domes (turpmāk – Dome) lēmumu. Pašvaldības kapsētu saraksts norādīts Noteikumu pielikumā.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Tukuma novada administratīvajā teritorijā bezpiederīgo mirušo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesniegumu un kapsētas īpašnieka atļaujas.

7. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no viņa pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

8. Kapsētas un/vai kapličas īpašnieks ir tiesīgs apsaimniekot pats vai nodot kapsētas un/vai kapličas apsaimniekošanas tiesības fiziskai vai juridiskai personai Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs izvieto uz kapsētas informācijas stenda.

11. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu uzturētājiem, strādniekiem, amatniekiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro Noteikumu prasības, kapsētu apsaimniekotāja un pārziņa norādījumi.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. piegružot kapsētas un tās aizsargjoslu teritorijas, veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās, dedzināt atkritumus, piesārņot celiņus un stādījumus;

12.2. kapavietā ierīkot plastmasas pudeļu, citu trauku, maisu un kapu kopšanas inventāra glabātuves, kas ir redzamas kapsētu apmeklētājiem;

12.3. ievest dzīvniekus bez pavadas;

12.4. veikt dzīvnieku apbedījumus (izņemot speciāli ierīkotās vietās – reģistrētās dzīvnieku kapsētās);

12.5. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

12.5.1. gadījumos, kad ir saņemta kapsētu valdītāja atļauja,

12.5.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

12.6. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

12.7. traucēt bēru ceremonijas norisi;

12.8. tirgoties bez atbilstošas atļaujas;

12.9. sniegt apbedīšanas komercpakalpojumus bez iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

12.10. sniegt komercpakalpojumus kapu aprīkojuma uzstādīšanai bez saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

12.11. izvietot kapsētu teritorijā reklāmas paziņojumus un plakātus bez kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa saskaņojuma;

12.12. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās un ārpus tām;

12.13. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.14. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

12.15. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

12.16. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

12.17. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

12.18. traucēt kapraču darbu;

12.19. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

12.20. postīt kapsētu aprīkojumu un stādījumus;

12.21. sēdēt un kāpt uz kapavietām.

III. Kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja pienākumi

13. Kapsētas īpašnieka pienākums ir nodrošināt:

13.1. iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, nožogojumu, solu, aku, brīvkrānu un ūdens sūkņa uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

13.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

13.3. kapsētu topogrāfisko materiālu sagatavošanu un uzturēšanu;

13.4. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

13.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā kapa rakšanai;

13.6. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pēc katras bēru ceremonijas;

13.7. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

13.8. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu;

13.9. kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu;

13.10. kapsētas teritorijas apzaļumošanu (zaļo stādījumu īpatsvars ne mazāk par 20 % no kapsētas platības);

13.11. kapsētas ierīkošanas plānu, kurā apzīmēti:

13.11.1. zemes gabali (iecirkņi) apbedīšanai un to izmantošanas secība,

13.11.2. gājēju celiņu izmēri, izvietojums un labiekārtojums,

13.11.3. zaļo stādījumu izvietojums un veids,

13.11.4. funkcionālo (kapsētas funkcionēšanai nepieciešamo) ēku un iekārtu izvietojums (kapliča, sabiedriskās tualetes, ūdensvads, iežogojums u.c.);

13.12. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu.

14. Kapsētu apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt:

14.1. kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu;

14.2. izziņu izsniegšanu;

14.3. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā kapa rakšanai un apbedījumu kartēšanai;

14.4. kapsētas apsekošanu ne retāk kā vienu reizi gadā;

14.5. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pirms un pēc katras bēru ceremonijas;

14.6. autotransporta iebraukšanu kapsētas teritorijā;

14.7. kapavietas aprīkojuma demontāžu vai uzstādīšanu;

14.8. norīkot kapsētas pārzini, viņa tiesību un pienākumu noteikšanu;

14.9. ar citiem Domes un pagastu pārvalžu, Kandavas un pagastu apvienības noteiktiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kapsētu uzturēšanu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus Pašvaldības īpašumā esošajās kapsētās veic Pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

16. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

17. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

17.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai apbedījuma veikšanu,

17.2. kompetentas institūcijas izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu),

17.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par piecām kapavietām.

19. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

20. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

V. Kapavietas kopšana un uzturēšana

21. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

21.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, novākt novītušos ziedus, bēru ceremonijas vainagus, nolīdzināt grunti kapa kopai;

21.2. gada laikā pēc apbedīšanas kapavietu labiekārtot;

21.3. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju, to pastāvīgi kopt;

21.4. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m augstumam;

21.5. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 0,20 m augstumu;

21.6. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās vai novietotajos konteineros.

22. Kapavietas aprīkojums uzstādāms un novietojams tikai ierādītajās kapavietas laukuma robežās, ievērojot kapavietu rindu un līnijas, kā arī Noteikumu prasības.

23. Pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un apmaļu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju vai īpašnieku.

24. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

25. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

25.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

25.2. aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm;

25.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

25.4. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 metrus, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpo reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

25.5. veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās;

25.6. stādīt kapavietās krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

25.7. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 metrus;

25.8. izmantot blakus esošo kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

25.9. kapavietas aprīkojumā izmantot neatbilstošus materiālus – šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasa izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus.

26. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

27. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo mirušo sektorā.

VI. Nekoptas kapavietas aktēšana

28. Par nekoptu uzskata ar nezālēm aizaugušu kapavietu, kurā gada laikā nav veikti kopšanas darbi.

29. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja pārstāvis ar kapsētas pārzini apseko kapsētu un veic aktēšanu.

30. Akta kopija ar brīdinājumu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas sakopt kapavietu tiek nosūtīta kapavietas uzturētājam, ja ir noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu. Ja kapavietas uzturētājs brīdinājumu par nekoptu kapavietu saņēmis piecus gadus pēc kārtas un nav to sakopis, kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības veikt Noteikumos noteiktās darbības.