Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 51. §)

Izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, 18. panta otrās daļas 1. punktu un Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

1.2. organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību;

1.3. gadījumus, kad kopā ar organizācijas gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojums.

2. Šo noteikumu II nodaļa ir piemērojama organizācijai, kura atbilst Grāmatvedības likuma 10. pantā noteiktajam apgrozījuma (ieņēmumu) no saimnieciskajiem darījumiem kritērijam un kura ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē (turpmāk – dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība), ir tiesīga izvēlēties kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tā atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajiem nosacījumiem un nodrošina šo noteikumu 10. un 11. punktā noteiktos reģistrus.

4. Nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā.

5. Organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

6. Organizācija kārto grāmatvedību saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā Grāmatvedības likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumus Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumus Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai".

II. Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā

7. Organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, ņemot vērā gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskata noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus (​1. pielikums) vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu.

8. Ja naudas plūsmas uzskaiti veic divos atsevišķos žurnālos – kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā –, kases grāmatā reģistrē kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no kases, bet kredītiestāžu kontu grāmatā – kontā kredītiestādē, kontā krājaizdevu sabiedrībā vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē esošā kontā (turpmāk – maksājumu konts) esošās bezskaidrās naudas iemaksas un izmaksas.

9. Šo noteikumu 7. un 8. punktā minētās kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus hronoloģiskā secībā, sistemātiski sakārtojot tos un, ciktāl tas nepieciešams, papildinot ar grāmatvedības pierakstiem.

10. Lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus iekārto attiecīgus analītiskās uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, materiālu uzskaites reģistru, debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru).

11. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība papildus šo noteikumu 10. punktā minētajiem reģistriem iekārto arī:

11.1. uzskaites reģistru, kurā norāda katram dzīvojamās mājas īpašniekam aprēķinātos un saņemtos maksājumus;

11.2. katras atsevišķas pārvaldāmas mājas dzīvokļu īpašnieku reģistru par noteiktajiem naudas maksājumiem uzkrājumu fondā, kurā norāda katra dzīvojamās mājas īpašnieka iemaksātos naudas maksājumus, kas paredzēti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam (piemēram, turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, remontam, atjaunošanai, pārbūvei), kā arī norāda šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā.

12. Organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā attiecīgajā žurnālā veiktajiem ierakstiem par saimnieciskajiem darījumiem, sagatavo ieņēmumu un izdevumu pārskatu pēc naudas plūsmas. Organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nepiemēro šo noteikumu 63., 67., 68., 69., 72. un 73. punktā noteikto kārtību un visus ieņēmumus norāda to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī.

13. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summu aprēķina un nosaka šādā kārtībā:

13.1. par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro;

13.2. nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu uzskaites reģistrā atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados aprēķināto ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas;

13.3. nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

13.3.1. naudas summu, par kādu tas iegādāts, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

13.3.2. ieņēmumos norādīto summu, kas norādīta ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi", ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, vai ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Saņemtie mantojumi", ja tie saņemti mantojumā vai citā veidā;

13.4. ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka organizācijas vadība (vadības institūcija). Šīs aprēķinātās nolietojuma summas norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana".

III. Gada pārskats un tā daļas

14. Ja organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.

15. Ja organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām pārskata daļām – ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma (turpmāk – saīsinātais gada pārskats). Šajā gadījumā nepiemēro šo noteikumu IV un VII nodaļā minēto kārtību.

16. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk – bilances datums), kā arī par organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

17. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.

18. Bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 2. un 3. pielikumā ​minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

18.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus;

18.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

18.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē gada pārskata paskaidrojumā;

18.5. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver gada pārskata paskaidrojumā;

18.6. posteņos norāda skaitļus, kurus var pamatot ar grāmatvedības dokumentiem, piemēram, attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un kopsavilkumiem, pārskata gada slēguma inventarizācijas dokumentiem.

IV. Bilance

19. Bilance ir gada pārskata daļa, kurā norāda līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

20. Bilances aktīvā norāda pirktos, kā arī ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 euro. Ja nepieciešams, organizācijas grāmatvedības politikā noteikto ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējo vērtību var noteikt zemāku par 1000 euro. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

21. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību (piemēram, datorprogrammas atlikušo vērtību, ja tās cena nav iekļauta datora iegādes izmaksās un iegādes līgums dod tiesības šo datorpro­grammu lietot pastāvīgi).

22. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, inženierbūvju un ilggadīgo stādījumu (ja tādi ir) atlikušo vērtību.

23. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

24. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

25. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

25.1. naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

25.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citādā veidā.

26. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" norāda izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi un sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā), un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku.

27. Ziedojumā vai dāvinājumā saņemtie nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi, kuru vērtība nav norādīta apliecinošajos dokumentos vai vērtība nav norādīta mantojuma pieņemšanas dokumentos, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli atļauts uzskaitīt daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma priekšmets ir:

27.1. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir lielas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību;

27.2. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība.

28. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas parasti aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka organizācijas izpildinstitūcija vai pārvaldes institūcija (valde) (turpmāk – valde).

29. Postenī "Akcijas un daļas" norāda organizācijas līdzdalību kapitālsabiedrībās, pamatojoties uz samaksāto naudas summu vai, ja līdzdalība apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, attiecīgā ieguldījuma novērtējumu, ja šīs akcijas un daļas iegādātas, lai gūtu ienākumus (dividendes) nākotnē, un tās nav paredzēts pārdot gada laikā pēc bilances datuma. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtās akcijas un daļas bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja akciju vai daļu biržas vai tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji ieņēmumos iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda minētās akcijas vai daļas biržas vai tirgus cenu. Starpību noraksta izdevumos. Šajā postenī norāda arī citus ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, tai skaitā vērtspapīrus (procentus pelnošos vērtspapīrus) ar atmaksas termiņu, ilgāku par gadu.

30. Postenī "Nākamo periodu izmaksas" norāda maksājumus, kas veikti kārtējā pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, attiecīgi norādot tos ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī.

31. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda organizācijas aizdevumus, kuru atdošanas termiņš noteikts vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) nodotu pamatlīdzekli.

32. Krājumus (preces, materiālus) bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā krājumu tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

33. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos krājumus, kuru vērtība apliecinošajos dokumentos nav norādīta, atļauts uzskaitīt daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja krājumu nozīme ir simboliska vai vērtība ir neliela.

34. Postenī "Debitori" norāda prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas. Ja debitoru prasījums maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

35. Postenī "Vērtspapīri" norāda akcijas, citus līdzdalību apliecinošus dokumentus un parāda vērtspapīrus, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti. Ziedojumā vai dāvinājumā, mantojumā vai citā veidā saņemtos vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami augstāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu, bilancē var norādīt patieso jeb tirgus vērtību. Starpību noraksta ieņēmumos.

36. Postenī "Nauda" norāda skaidru naudu organizācijas kasē un bezskaidru naudu maksājumu kontos.

37. Ja kasē ir skaidra nauda vai šo noteikumu 36. punktā minētajā kontā ir bezskaidra nauda ārvalsts valūtā, attiecīgo naudas summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu ārvalsts valūtā bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šo atlikumu pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

38. Bilances pasīvā norāda fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa saistības (kreditorus). Par īstermiņa saistībām uzskata parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām, uzskata par ilgtermiņa kreditoru saistībām.

39. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē norāda, pārrēķinātu euro, saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo saistību atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību – ieņēmumos.

40. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī "Rezerves fonds" kā negatīvu skaitli.

41. Organizācija var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu fondu – rezerves fondu – vai, pamatojoties uz statūtiem vai valdes lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos un pamatfondā. Pamatfondu parasti attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

42. Mērķfondu veido arī tad, ja ir saņemts ziedojums ar noteiktu mērķi, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem (turpmāk – mērķziedojums). Šādā gadījumā norāda mērķziedojuma neizlietoto atlikumu.

43. Līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.

44. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī saistību kārtošanas rezultātā, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā šī fonda atlikumu palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā fonda atlikumu samazinājumu.

45. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas paredzēts ierobežotai lietošanai – dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem). Šo rezerves fondu var pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos – katrai konkrētai apsaimniekotai dzīvojamai mājai atsevišķi, pamatojoties uz katras konkrētās apsaimniekotās dzīvojamās mājas pārvaldes institūcijas – dzīvokļu īpašnieku kopības – lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.