Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 453 Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 71. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i investīcijas "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp nosaka:

1.1. investīcijas mērķi;

1.2. investīcijas rādītājus;

1.3. pieejamo investīcijas finansējumu un atbalsta veidu;

1.4. finansējuma saņēmējus un to sadarbības partnerus;

1.5. investīcijas īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus;

1.6. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. investīcijas projektu īstenošanas un uzraudzības kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;

2.2. pasniedzēji – attiecīgajā augstākās izglītības institūcijā akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki vai personas, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bijušas nodarbinātas akadēmiskā amatā kādā no akreditētām ārvalsts augstskolām;

2.3. pētniecības infrastruktūra – iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija vai pētniecības organizācija – organizācija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.5. zināšanu pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver cita veida zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tie iekļauti, un par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu.

3. Investīcijas ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija) pilda atbildīgās nozares ministrijas funkcijas un papildus Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" minētajiem uzdevumiem īsteno arī šos noteikumus.

4. Investīcijas ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – atbalsta sniedzējs) slēdz vienošanos par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju un piešķir investīcijas atbalstu.

5. Investīcijai ir šādi mērķi:

5.1. palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DigiComp 7.–8. līmenis), kas spēj lietot augstās tehnoloģijas, lai attīstītu zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs;

5.2. radīt augstākās izglītības, zinātnes un industrijas sinerģiju, kas veicina inovācijas ar maksimālu komercializācijas un eksporta potenciālu.

6. Investīcijas mērķa grupa ir privātā un publiskā sektora speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti, biedrību, nodibinājumu un sociālo saimniecības darbību veicēji – speciālisti.

7. Investīcijas mērķus sasniedz, finansējuma saņēmējam īstenojot šo noteikumu 22. punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:

7.1. investīcijas mērķa rādītājs – līdz 2026. gada 30. jūnijam to speciālistu (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studentu skaits, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā, – vismaz 3000:

7.1.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz 2000;

7.1.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 820;

7.1.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 180;

7.2. investīcijas uzraudzības rādītājs– līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāti studiju moduļi – vismaz 14:

7.2.1. augstas veiktspējas skaitļošanas jomā – vismaz 10;

7.2.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 2;

7.2.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 2.

8. Papildus šo noteikumu 7. punktā noteiktajiem rādītājiem finansējuma saņēmējam ir sasniedzami nozares ministrijas noteiktie nacionālie rādītāji:

8.1. nacionālie rādītāji:

8.1.1. līdz 2026. gada 30. jūnijam izstrādāti studiju moduļi – vismaz 21:

8.1.1.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz 12;

8.1.1.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 5;

8.1.1.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 4;

8.1.2. līdz 2026. gada 30. jūnijam sagatavoti pasniedzēji un pētniecības personāls studiju moduļu augsta līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai un saistītajai pētniecībai – vismaz 35:

8.1.2.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz 11;

8.1.2.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 12;

8.1.2.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 12;

8.1.3. līdz 2026. gada 30. jūnijam zinātnisko publikāciju skaits valodu un kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 55:

8.1.3.1. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 10;

8.1.3.2. kvantu tehnoloģiju jomā– vismaz 45;

8.1.4. līdz 2026. gada 30. jūnijam investīcijas projektu īstenošanas laikā papildus piesaistītais finansējums saistītu pētniecības un inovāciju projektu ietvaros – vismaz 2 000 000 euro:

8.1.4.1. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 1 000 000 euro;

8.1.4.2. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 1 000 000 euro;

8.2. starpposma nacionālie rādītāji:

8.2.1. līdz 2024. gada 31. decembrim sagatavoti pasniedzēji un pētniecības personāls studiju moduļu augsta līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai un saistītajai pētniecībai – vismaz 16:

8.2.1.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz 6;

8.2.1.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 4;

8.2.1.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 6;

8.2.2. līdz 2024. gada 31. decembrim speciālistu (privātā, akadēmiskā un valsts sektora) un studentu skaits, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 665:

8.2.2.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz 375;

8.2.2.2. valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 200;

8.2.2.3. kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 90;

8.3. nacionālo rādītāju ilgtspējas nosacījumi – līdz 2026. gada 30. jūnijam izstrādāts un ar nozares ministriju saskaņots šo noteikumu 15.1., 15.2. un 15.3. apakšpunktā minēto investīcijas projektu partneru tālākās attīstības sadarbības plāns nākamajiem 7 gadiem – 3:

8.3.1. augstas veiktspējas skaitļošanas jomā – 1;

8.3.2. valodu tehnoloģiju jomā – 1;

8.3.3. kvantu tehnoloģiju jomā – 1.

9. Šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteiktais mērķa rādītājs sniedz ieguldījumu Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikuma "Kopējo rādītāju saraksts" noteiktajā kopējā rādītājā "Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits".

10. Šo noteikumu 7. punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju uzraudzību veic atbalsta sniedzējs, savukārt šo noteikumu 8. punktā​ noteikto nacionālo rādītāju un nacionālo rādītāju ilgtspējas nosacījumu uzraudzību un apstiprināšanu veic nozares ministrija. Finansējuma saņēmējs pamatojošo dokumentāciju par šo noteikumu 8. punktā noteikto nacionālo rādītāju sasniegšanu un nacionālo rādītāju ilgtspējas nosacījumu izpildi pievieno maksājuma pieprasījumam kopā ar nozares ministrijas lēmumu par rādītāju sasniegšanu un investīcijas projekta partneru tālākās sadarbības attīstības plāna saskaņojumu.

11. Investīciju īsteno ierobežotas projektu atlases veidā.

12. Investīcijai pieejamais finansējums ir 17 561 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 17 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 561 000 euro.

13. Valsts budžeta līdzfinansējums paredzēts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksu segšanai, kas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. PVN finansēšanas nosacījumi ir noteikti šo noteikumu 27. punktā.

14. Investīcijas īstenošanai finansējumu piešķir grantu veidā.

II. Prasības investīcijas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

15. Investīcijas ietvaros finansējums tiek piešķirts trīs investīcijas projektiem šo noteikumu 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanai:

15.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomai – 6 231 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 6 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 231 000 euro;

15.2. valodu tehnoloģiju jomai – 5 140 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 5 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 140 000 euro;

15.3. kvantu tehnoloģiju jomai – 6 190 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums – 6 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 190 000 euro.

16. Investīcijas projekti tiek īstenoti sadarbības projektu veidā:

16.1. augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomas vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte. Par sadarbības partneriem tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:

16.1.1. Latvijas Universitāte;

16.1.2. Rīgas Stradiņa universitāte;

16.2. valodu tehnoloģiju jomas vadošais partneris ir Latvijas Universitāte. Par sadarbības partneriem tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:

16.2.1. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;

16.2.2. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts;

16.2.3. Rīgas Stradiņa universitāte;

16.2.4. Rīgas Tehniskā universitāte;

16.2.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tilde";

16.3. kvantu tehnoloģiju jomas vadošais partneris ir Latvijas Universitāte. Par sadarbības partneriem tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:

16.3.1. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;

16.3.2. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;

16.3.3. Rīgas Tehniskā universitāte.

17. Šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētais jomas vadošais partneris ir investīcijas projekta iesniedzējs, kas pēc investīcijas projekta iesnieguma apstiprināšanas un vienošanās par investīcijas projekta īstenošanu noslēgšanas ar atbalsta sniedzēju kļūst par finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs slēdz līgumu ar sadarbības partneriem par sadarbību investīcijas projekta īstenošanā un atbildības sadalījumu investīcijas mērķu un rezultātu sasniegšanā, tai skaitā atrunājot piešķirto finansējuma apjomu un finansējuma piešķiršanas kārtību.

18. Finansējuma saņēmējs investīcijas projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partnerus, kas nav minēti šo noteikumu 16. punktā, pamatojot izvēli investīcijas projekta iesniegumā un norādot to stratēģiskās specializācijas un kapacitātes atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, kā arī aprakstot sadarbības partneru iesaistes nepieciešamību un mehānismu.

19. Investīcijas projektā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā paredz attīstību kādā no prioritāro pielietojamo zināšanu un prasmju virzieniem tautsaimniecības atveseļošanai un transformācijai:

19.1. mākslīgais intelekts un dati veselības aprūpē un medicīnā, jaunu zāļu izstrādē, tostarp attēlos balstīta diagnosticēšana, 3D un genomika, bioinformātikas un datu zinātnes attīstība;

19.2. sarežģītu fizikālu sistēmu inženiermodelēšana un mehānisko, aerodinamisko, elektrodinamisko īpašību simulācija (Galīgo elementu metode (Finite element method (FEM)), Skaitliskās plūsmas mehānika (Computer Fluid Dynamics (CFD)), tostarp augsto tehnoloģiju, būvniecības un transporta jomā;

19.3. vides, zemes sistēmas procesu modelēšana un klimata dinamika, tostarp izmantošana bioekonomikā un mežsaimniecībā, tālizpēte un datu apstrāde;

19.4. mākslīgā intelekta rūpnieciskie pielietojumi, digitālie risinājumi publisko pakalpojumu attīstībā.

20. Investīcijas projektā valodu tehnoloģiju jomā paredz attīstību kādā no prioritāro pielietojamo zināšanu un prasmju virzieniem tautsaimniecības atveseļošanai un transformācijai:

20.1. nacionālie valodas resursi (t. sk. valodas korpusi) un to izmantošanas un analīzes platformas;

20.2. valodas modeļi un rīkkopas teksta automātiskai analīzei un sintēzei;

20.3. valodas tehnoloģijas audiovizuālo materiālu (t. sk. prasmju apguves materiālu) apstrādei;

20.4. tehnoloģijas, rīki un infrastruktūras valodas tehnoloģiju prasmju apguvei un iekļaujošas izglītības sekmēšanai;

20.5. tulkošanas procesa automatizācijas platforma tulkošanas tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas apmācībai.

21. Investīcijas projektā kvantu tehnoloģiju jomā paredz attīstību kādā no prioritāro pielietojamo zināšanu un prasmju virzieniem tautsaimniecības atveseļošanai un transformācijai:

21.1. kvantu algoritmi un programmatūra;

21.2. kvantu sensori un ierīces;

21.3. kvantu komunikācijas.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

22. Investīcijas projektā atbalstāmas ir šādas darbības kvantu tehnoloģiju, augstas veiktspējas skaitļošanas vai valodu tehnoloģiju jomā:

22.1. mācību satura izstrāde, izveide un īstenošana augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, aktuālā satura uzturēšana un pilnveide mācību procesā investīcijas projekta īstenošanas laikā;

22.2. pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošana;

22.3. investīcijas projekta vadība un īstenošana.

23. Šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība – mācību satura izstrāde un īstenošana augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, aktuālā satura uzturēšana un pilnveide mācību procesā – ietver šādas darbības un tehniskos risinājumus:

23.1. studiju moduļu vai kursu izstrāde, izveide un īstenošana, tostarp augsta līmeņa digitālo prasmju satura plašāka integrācija dažādu jomu studiju saturā;

23.2. pasniedzēju un citu speciālistu, tostarp ārvalstu, iesaiste un mobilitāte;

23.3. pasniedzēju un citu speciālistu profesionālās kompetences pilnveide;

23.4. aprīkojums un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi mācību satura īstenošanai, tai skaitā ietver šādas darbības:

23.4.1. mācību platformu izstrāde un uzturēšana;

23.4.2. aprīkojums pasniedzējiem un mācību klasēm;

23.4.3. programmatūra un licences augsta līmeņa digitālo prasmju mācībām.

24. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība – pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošana – ietver šādas darbības:

24.1. pētniecība šo noteikumu 19., 20. un 21. punktā minētajos tematiskajos virzienos ar augstu komercializācijas un eksporta potenciālu augsto tehnoloģiju vērtību ķēdēs;

24.2. pētnieku un ārvalstu pētnieku, tostarp doktorantu un pēcdoktorantu, iesaiste un mobilitāte;

24.3. pētnieku un citu speciālistu profesionālās kompetences pilnveide;

24.4. pētniecības un attīstības digitālā aprīkojuma nodrošināšana investīcijas projektos veicamās pētniecības darbības nodrošināšanai, kas balstās atvērtas pieejas pilotsistēmās (Open Access Test Beds) un atvērtā sadarbībā ar industrijas partneriem, tostarp nepieciešamā aprīkojuma izmantošanas pakalpojumu iegāde;

24.5. dalība starptautiska līmeņa tīklošanās pasākumos, tostarp atbalsts nacionālā koordinācijas punkta funkcijas nodrošināšanai, kas sekmē mijiedarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm un starpdisciplinārām pētniecības tēmām;

24.6. sadarbības pasākumi zināšanu pārnesei uz industriju un akadēmisko sektoru, tostarp jaunu sadarbības projektu izstrāde finansējuma piesaistei Horizon Europe un Digital Europe programmā.

25. Investīcijas projektā plāno šādas izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 22. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanu:

25.1. atlīdzības izmaksas, tai skaitā paredzot, ka sadarbības partnera, kas ir komersants, personāla, kurš piedalās projekta aktivitātes īstenošanā, atlīdzības apmērs ir samērīgs, pamatots un noteikts atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam, kā arī atbilstoši vidējai tirgus cenai par līdzvērtīga darba veikšanu. Atlīdzības maksimālais apmērs, ieskaitot visus attiecināmos nodokļus un nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas, nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla vidējo tirgus cenu attiecīgajā valstī;

25.2. pakalpojumu izmaksas;

25.3. komandējumu izmaksas, t.sk. ārvalstu komandējuma izmaksas;

25.4. pasniedzēju un atbalsta personāla apmācību izmaksas;

25.5. ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas;

25.6. izmaksas pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošanai augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju, valodu tehnoloģiju un kvantu tehnoloģiju jomās, t. sk. investīcijas projektā veicamai pētniecībai nepieciešamā pētniecības aprīkojuma izmaksas;

25.7. aprīkojuma un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu (t. sk. programmatūra, licences) iegādes izmaksas mācību procesa īstenošanai;

25.8. citas izmaksas, kas saistītas ar šajos noteikumos minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, t. sk. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar investīcijas projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus investīcijas projekta veicamo darbību īstenošanai un investīcijas projekta rezultātu sasniegšanai.

26. Nozares ministrija, izvērtējot nepieciešamību un atbilstošu datu pieejamību, ir tiesīga šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksām izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku. Pēc vienkāršotās izmaksu metodikas izstrādes un apstiprināšanas šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksām piemēro minēto metodiku.

27. PVN izmaksas finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem, kas radušās, īstenojot šo noteikumu 22. punktā minētās atbalstāmās darbības, un ir saistītas ar šo noteikumu 25. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, tiek segtas atbilstoši šādiem nosacījumiem:

27.1. valsts budžeta iestādes PVN sedz no valsts budžeta līdzekļiem;

27.2. tādas atvasinātas publiskās personas un kapitālsabiedrības kā valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes (slimnīcas), plānošanas reģioni, augstskolas un zinātniskās institūcijas, ja PVN nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;

27.3. ja biedrības un nodibinājumi veic valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem;

27.4. pašvaldības, t. sk. pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējumu investīcijas projekta ieviešanai, t. sk. PVN segšanai, var aizņemties Valsts kasē;

27.5. saimnieciskās darbības veicēji PVN sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums.