Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i. investīcijas "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" ietvaros

Ministru kabineta noteikumi Nr. 459 Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 88. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu un Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kombinētā finanšu instrumenta, ko veido aizdevums un kapitāla atlaide dzīvojamās īres mājas būvniecībai, piešķiršanas nosacījumus;

1.2. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") aizdevuma un kapitāla atlaides (turpmāk – atbalsts) mērķi un atbalsta grupas;

1.3. atbalstam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus;

1.4. atbalsta ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas;

1.5. projekta un tā īstenotāja atbilstības nosacījumus atbalsta saņemšanai;

1.6. atbalsta finansētās dzīvojamās īres mājas un dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

1.7. sabiedrības "Altum" aizdevuma izmaksāšanas nosacījumus un kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumus sabiedrības "Altum" aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai;

1.8. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.9. atbalsta finansētās īres mājas īres dzīvokļu piešķiršanas nosacījumus;

1.10. kompensācijas nosacījumus atbalsta finansētās īres mājas īres dzīvokļu nodrošināšanai;

1.11. atbalsta izlietošanas, atmaksas, projekta un projekta īstenotāja atbilstības uzraudzības nosacījumus šo noteikumu prasībām;

1.12. Mājokļu pieejamības fonda darbības nosacījumus;

1.13. nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību;

1.14. sabiedrības "Altum" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – sabiedrība "Possessor") tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. projekts – darbu un pasākumu kopums, par kuru īstenošanu sabiedrībā "Altum" ir iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai;

2.2. kapitāla atlaide – sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļējs samazinājums;

2.3. cits finansētājs – kredītiestāde, tās filiāle vai meitas sabiedrība, līzinga sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija;

2.4. dzīvojamā īres māja – triju vai vairāk dzīvokļu māja atbilstoši normatīvajam regulējumam par būvju klasifikāciju, kas tiek izīrēta normatīvajā regulējumā par dzīvojamo telpu īri paredzētajā kārtībā un termiņos;

2.5. nekustamā īpašuma attīstītājs – komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, kas ar pašvaldību noslēgusi pilnvarojuma līgumu, ar kuru tai tiek uzticēts sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – pilnvarojuma līgums), ko nodrošina ar sabiedrības "Altum" atbalstu;

2.6. vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – īres mājokļu nodrošināšana mājsaimniecībām, kas tiek sniegts atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums).

3. Atbalsta mērķis atbilstoši Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijai "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" (turpmāk – 3.1.1.4.i. investīcija) un 3.1.1.7.i. investīcijai "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" (turpmāk – 3.1.1.7.i. investīcija) ir dzīvojamo īres māju būvniecība ar mērķi veicināt būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu zemas īres maksas mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem.

4. Atbalsts tiek sniegts un finansēts 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas ietvaros, un kopējais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 101 879 071 euro, kuru veido 3.1.1.4.i. investīcijas finansējums 41 947 591 euro apmērā, 3.1.1.7.i. investīcijas finansējums 38 267 662 euro apmērā un 3.1.1.7.i. investīcijas papildu finansējums no Atveseļošanas fonda finansējuma ietaupījuma 21 663 818 euro apmērā.

4.1 Šo noteikumu 4. punktā minēto 3.1.1.7.i. investīcijai pieejamo finansējumu var izmantot pēc tam, kad 3.1.1.4.i. investīcijas atbalstam pieejamā brīvā finansējuma apmērs vairs nav pietiekams projekta finansēšanai.

4.2 Viena projekta ietvaros netiek apvienots 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas finansējums.

5. Šo noteikumu 4. punktā minētais finansējums un šo noteikumu 20. punktā minētā Mājokļu pieejamības fonda finanšu līdzekļi ir sabiedrības "Altum" saistības pret Ekonomikas ministriju (turpmāk – ministrija).

6. Papildus šo noteikumu 4. punktā minētajam finansējumam sabiedrība "Altum" var:

6.1. pievienotās vērtības nodokļa izmaksām, kas nav atgūstamas vispārējā kārtībā, izmantot šo noteikumu 20. punktā minēto finansējumu un darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai", kā arī citu sabiedrības "Altum" īstenošanā un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo programmu ietvaros atmaksāto publisko finansējumu kopā līdz 19 500 000 euro;

6.2. citām izmaksām, kas netiek finansētas no šo noteikumu 4. punktā un 6.1. apakšpunktā ​​​​​​​minētā finansējuma, piesaistīt valsts aizdevumu līdz 10 000 000 euro kredītlīnijas veidā, kā arī piesaistīt nepieciešamo aizdevumu no starptautiskajām finanšu institūcijām vai emitēt obligācijas. Valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 2058. gada 31. decembrim. Valsts aizdevumam nepiemēro riska likmi, bet nodrošina ar komercķīlu, sabiedrībai "Altum" ieķīlājot prasījuma tiesības un to nākamās sastāvdaļas kā lietu kopību, kas izrietēs no sabiedrības "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem.

7. 3.1.1.4.i. investīciju un 3.1.1.7.i. investīciju īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

8. 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi:

8.1. uzraudzības rādītāji:

8.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim ir apstiprināti projekti par 105 dzīvokļu būvniecību;

8.1.2. (svītrots ar MK 08.04.2025. noteikumiem Nr. 227);

8.2. mērķi:

8.2.1. līdz 2024. gada 31. decembrim ir apstiprināti projekti par 300 dzīvokļu būvniecību;

8.2.2. līdz 2026. gada 30. jūnijam ir apstiprināti projekti par 467 dzīvokļu būvniecību, no kuriem ir uzbūvēti 300 dzīvokļi.

8.1 3.1.1.7.i. investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi mērķi:

8.11. līdz 2025. gada 30. jūnijam ir noslēgts līgums ar sabiedrību "Altum" par 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanu un sabiedrībai "Altum" ir pārskaitīts Atveseļošanās fonda finansējums šo noteikumu 4. punktā minētajā 3.1.1.7.i. investīcijai pieejamā apmērā;

8.12. līdz 2026. gada 30. jūnijam sabiedrība "Altum" ir noslēgusi aizdevumu līgumus ar nekustamā īpašuma attīstītājiem par visu šo noteikumu 4. punktā minēto 3.1.1.7.i. investīcijai pieejamo Atveseļošanās fonda finansējumu.

9. Sabiedrība "Altum" nodrošina:

9.1. šo noteikumu 8. un 8.1 punktā noteikto uzraudzības rādītāju un mērķu uzskaiti, ievadīšanu un sasniegtos uzraudzības rādītājus un mērķus pamatojošo dokumentu iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā šo noteikumu 8. ​​​​​​​un 8.1 punktā ​​​​​​​noteiktajos termiņos, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Ja datu ievades brīdī vēl nav nodrošināta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas pilnvērtīga funkcionalitāte, sabiedrība "Altum" informāciju par uzraudzības rādītājiem un mērķiem un tos pamatojošo dokumentāciju sniedz elektroniska dokumenta veidā;

9.2. sabiedrības "Altum" atbalstu saņēmušo nekustamā īpašuma attīstītāju uzskaiti.

10. Sabiedrība "Possessor" nodrošina to mājsaimniecību uzskaiti, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir izīrējušas dzīvojamās īres mājas dzīvokļus.

11. Nekustamā īpašuma attīstītāji, kuriem ir piemērojams publisko iepirkumu regulējums, lai nodrošinātu dzīvojamās īres mājas būvniecību, iesniedz iepirkumu plānu sabiedrībai "Altum". Sabiedrība "Altum" iesniedz kopējo iepirkumu plānu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Sabiedrība "Altum" veic iepirkumu plāna un tajā ietverto iepirkumu pārbaudes tādā apmērā, lai novērstu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultfinansējuma riskus.

12. Sabiedrība "Altum" sniedz atbalstu saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem un slēdz līgumu ar ministriju, kas atbild par 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanu, par šo noteikumu ietvaros noteiktajām sabiedrības "Altum" darbībām 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanai, tai skaitā par šo noteikumu 4. punktā minētā finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas, uzraudzības kārtību un noteikto uzraudzības rādītāju un mērķu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

13. Ministrijai ir tiesības vienpusēji atkāpties no šo noteikumu 12. punktā minētā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

13.1. sabiedrība "Altum" nepilda līguma nosacījumus, tai skaitā netiek ievēroti šajos noteikumos noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanu vai šo noteikumu 8. un 8.1 punktā ​​​​​​​noteikto uzraudzības rādītāju un mērķu sasniegšanu;

13.2. sabiedrība "Altum" projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniegusi nepatiesu informāciju;

13.3. citos gadījumos, ko paredz līgums.

14. Ministrijas un sabiedrības "Altum" noslēgtajā šo noteikumu 12. punktā minētajā līgumā iekļauj pušu saistības par darbībām ministrijas un sabiedrības "Altum" līmenī un sabiedrības "Altum" un nekustamā īpašuma attīstītāju līmenī, lai 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas īstenošanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu, kā arī dubultfinansējuma risku.

15. Ministrija šo noteikumu 12. punktā minētajā līgumā iekļauj pušu saistības par sasniegtajiem šo noteikumu 8. un 8.1 punktā ​​​​​​​noteiktajiem uzraudzības rādītājiem un mērķiem un to pamatojošās dokumentācijas pārbaudēm, tajā skaitā datu ticamības pārbaudēm attiecībā uz sabiedrību "Altum" un nekustamā īpašuma attīstītājiem, kam saskaņā ar šiem noteikumiem ir piešķirts atbalsts.

16. Sabiedrība "Altum" 3.1.1.4.i. investīcijas īstenošanai var saņemt avansa maksājumus. Pirmo avansa maksājumu sabiedrība "Altum" var saņemt 30 % apmērā 2022. gadā no šo noteikumu 4. punktā minētā 3.1.1.4.i. investīcijai pieejamā finansējuma. Otro avansa maksājumu sabiedrība "Altum" var pieprasīt 30 % apmērā no šo noteikumu 4. punktā minētā 3.1.1.4.i. investīcijai pieejamā finansējuma, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 70 % apmērā no pirmā avansa. Noslēguma maksājumu sabiedrība "Altum" var pieprasīt, ja ir pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu 100 % apmērā no pirmā avansa maksājuma un 70 % apmērā no otrā avansa maksājuma. Detalizētāka avansa un noslēguma maksājuma izmaksas kārtība tiek noteikta šo noteikumu ​​12. punktā minētajā līgumā.

17. Šo noteikumu 4. punktā minēto finansējumu sabiedrība "Altum" var izmantot:

17.1. atbalsta sniegšanai;

17.2. sabiedrības "Possessor" atbalsta uzraudzības funkcijas nodrošināšanai, nepārsniedzot 1 287 000 euro un izmaksas finansējot no šo noteikumu 4. punktā minētā 3.1.1.4.i. investīcijai pieejamā finansējuma;

17.3. sagaidāmo zaudējumu segšanai, balstoties uz sagaidāmo zaudējumu riska novērtējumu atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešajai daļai.

18. Pamatojoties uz sabiedrības "Possessor" iesniegto pārskatu par faktisko līdzekļu izlietojumu, ko ir apstiprinājusi ministrija, sabiedrība "Altum" viena kalendāra mēneša laikā ieskaita sabiedrības "Possessor" kontā finansējumu šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajām izmaksām.

19. Šo noteikumu ietvaros tiek izveidots Mājokļu pieejamības fonds, kuru saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar ministriju par Mājokļu pieejamības fonda izveidi un administrēšanu, pārvalda sabiedrība "Altum". Mājokļu pieejamības fonds darbojas saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.

20. Mājokļu pieejamības fonda finanšu avotus veido šādi finanšu līdzekļi, kas ir sabiedrības "Altum" saistības pret ministriju:

20.1. iemaksas no īres maksas ieņēmumiem saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu;

20.2. pārkompensācijas maksājumi atbilstoši šo noteikumu 68. punktam;

20.3. sabiedrības "Altum" saskaņā ar šo noteikumu 17.1. un 17.3. apakšpunktu izsniegto aizdevumu pamatsummas atmaksa un aizdevumu procentu maksājumi, kas veikti iepriekšējā gadā un nav izmantoti sabiedrības "Altum" programmas ieviešanas maksas un Mājokļu pieejamības fonda pārvaldīšanas maksas segšanai;

20.4. līgumsodi, kas iekasēti par pārkāpumiem saskaņā ar šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minēto uzraudzības līgumu.

21. Sabiedrība "Altum" Mājokļu pieejamības fonda finansējumu izmanto atbalsta sniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minēto līgumu par Mājokļu pieejamības fonda izveidi un administrēšanu un atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajam mērķim.

II. Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumi

22. Nekustamā īpašuma attīstītājs īres līgumā attiecībā uz īres maksu un tās paaugstināšanu ietver šādus nosacījumus:

22.1. īrnieks maksā īres maksu apmērā, kas tiek aprēķināts atbilstoši īrētā dzīvokļa platībai un kas nepārsniedz 5 euro/m2 mēnesī;

22.2. īres maksu var paaugstināt reizi gadā, un tā var pārsniegt šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto maksimālo īres maksas apmēru, bet nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šo noteikumu 22.1 punktu noteikto un publicēto ikgadējo īres maksu.

22.1 Šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto īres maksu katru gadu koriģē ministrija saskaņā ar valsts inflācijas līmeni, kas noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Informācija par aktuālo īres maksu tiek publicēta ministrijas, sabiedrības "Altum" un sabiedrības "Possessor" tīmekļvietnēs.

23. Papildus īres maksai īrnieks maksā:

23.1. nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu un apdrošināšanas izmaksas proporcionāli īres dzīvokļa platībai;

23.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus – pārvaldīšanas izdevumus, kas tiek aprēķināti proporcionāli īres dzīvokļa platībai un ietver:

23.2.1. atlīdzību pārvaldniekam par pārvaldīšanu;

23.2.2. maksājumus par dzīvojamās īres mājas sanitāro apkopi;

23.2.3. maksājumus par dzīvojamās īres mājas lietas vešanu;

23.2.4. maksājumus par pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu un pārraudzību;

23.2.5. maksājumus par dzīvojamās īres mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju vizuālo pārbaudi;

23.2.6. maksājumus par dzīvojamās īres mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju tehnisko apsekošanu;

23.2.7. maksājumus par dzīvojamās īres mājas iekārtu, inženierkomunikāciju un sistēmu tehnisko apkopi (tajā skaitā liftu apkopi, ja attiecināms);

23.3. ikmēneša uzkrājumu 0,25 euro/m2 apmērā remontiem, kas nav paredzēti pārvaldīšanas darba plānā. Iestājoties pārvaldīšanas darba plānā paredzētajiem remontdarbiem, tie var tikt finansēti no neizmantotā uzkrājuma. Maksājumu uzkrājumiem var palielināt šādos gadījumos:

23.3.1. katru gadu koriģējot saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni, kas noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem;

23.3.2. ja uzkrājumu fondā nav pietiekamu līdzekļu šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minēto remontdarbu veikšanai, un šādā gadījumā maksājuma uzkrājumiem palielinājums ir nosakāms uz laiku un tādā apmērā, kāds nepieciešams šo darbu veikšanai uzņemto kredītsaistību apmaksai vai uzkrājumu izveidošanai.

24. Nekustamā īpašuma attīstītājs prasa no īrnieka drošības naudas iemaksu divu mēnešu īres maksas apmērā un paredz tiesības drošības naudu izmantot attiecīgā īrnieka kavētu līgumā paredzētu maksājumu segšanai un citu saistību izpildei īres līguma darbības laikā.

25. Nekustamā īpašuma attīstītājs īres līgumā paredz aizliegumu izīrēto īres dzīvokli nodot apakšīrei.

III. Kvalitātes prasības dzīvojamai īres mājai

26. Nekustamā īpašuma attīstītājs nodrošina šādas kvalitātes prasības dzīvojamai īres mājai:

26.1. vidējā vienas dzīvojamās īres mājas viena dzīvokļa platība ir vismaz 52,125 m2;

26.2. dzīvojamā īres māja ir gandrīz nulles enerģijas ēka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju, un to apliecina dzīvojamās īres mājas pagaidu energoefektivitātes sertifikāts;

26.3. dzīvojamai īres mājai pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā ir veikti un izpildīti ēkas gaiscaurlaidības testi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";

26.4. dzīvojamai īres mājai pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā ir veikti un izpildīti skaņas izolācijas testi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika";

26.5. dzīvojamās īres mājas dzīvokļi ir ar pilnu iekšējo apdari, vannas un tualetes telpas ir aprīkotas ar santehniku – izlietni, jaucējkrānu, podu un vannu vai dušas kabīni – un virtuve ir aprīkota ar santehniku – izlietni, jaucējkrānu un iebūvēto virtuves iekārtu (virtuves skapīšiem un plīti).

27. Nekustamā īpašuma attīstītājs gada laikā pēc dzīvojamās īres mājas nodošanas ekspluatācijā izstrādā pārvaldīšanas darba plānu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

IV. Ierobežojumi rīcībai ar dzīvojamo īres māju

28. Nekustamā īpašuma attīstītājs:

28.1. dzīvokļus nedrīkst nodot lietošanā īrniekiem, pamatojoties uz īres līgumu, kas paredz izpirkuma tiesības;

28.2. īpašuma tiesības uz visu dzīvojamo īres māju nostiprina zemesgrāmatā uz sava vārda;

28.3. nevar mainīt dzīvojamās īres mājas lietošanas veidu;

28.4. īres tiesības nostiprina zemesgrāmatā.

29. Ierakstot dzīvojamo īres māju zemesgrāmatā, tai ir nostiprināmi šādi tiesību aprobežojumi:

29.1. dzīvojamā īres māja ir atsavināma tikai kā vienots īpašums;

29.2. dzīvojamo īres māju var atsavināt, ja ir saņemta pašvaldības rakstiska piekrišana;

29.3. par dzīvojamās īres mājas ieguvēju var būt tāda persona, kas ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu ar pašvaldību.

30. Nekustamā īpašuma attīstītājs zemesgrāmatā nostiprina reālnastu veikt iemaksas šo noteikumu 19. punktā minētajā Mājokļu pieejamības fondā saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu un šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minēto līgumu.

31. Pilnvarojuma līguma termiņam izbeidzoties, nekustamā īpašuma attīstītājam ir pienākums slēgt jaunu pilnvarojuma līgumu, saglabājot iepriekšējā pilnvarojuma līgumā noteikto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu un ievērojot šo noteikumu nosacījumus.

32. Nekustamā īpašuma attīstītājs dzīvojamās īres mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai reizi piecu gadu periodā izvēlas pārvaldnieku atklātā atlases procedūrā, nodrošinot pārvaldnieka izvēles atklātību, brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi un ievērojot šādus pārvaldnieka atlases nosacījumus:

32.1. pārvaldniekam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju atlases brīdī nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;